Diena: 21. augusts, 2018

CVK svītro Ždanoku no Saeimas deputātu kandidātu saraksta

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma svītrot no 13.Saeimas vēlēšanu saraksta Latvijas Krievu savienības (LKS) deputāta amata kandidāti Vidzemes vēlēšanu apgabalā Tatjanu Ždanoku. Savukārt no partiju apvienības “Par Alternatīvu” saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā nolemts svītrot deputātu kandidātu Arkādiju Karijevu, informē CVK informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Par Ždanoku CVK rīcībā ir tiesas spriedums, kas apliecina, ka kandidāte ir darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, tāpēc uz kandidāti ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais kandidēšanas aizliegums. Kā liecina Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja sniegtā papildu informācija, Ždanokas pēdējo gadu aktivitātes un uzskati, piemēram, atbalsts Krimas aneksijai, aktīva dalība Krievijas tautiešu politikas aktivitātēs, norāda, ka viņa joprojām turpina rīkoties pretēji Latvijas valsts interesēm, rada apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai un demokrātiskas tiesiskas valsts principiem.

Ždanoka žurnālistiem apliecināja, ka lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā, vēsta aģentūra LETA. Ja arī tiesas lēmums būs nelabvēlīgs, politiķe apņēmusies iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Savukārt saraksta “Par Alternatīvu” deputāta kandidāts Karijevs no saraksta svītrots pēc paša lūguma. CVK saņēmusi kandidāta iesniegumu, kurā viņš informē, ka nav piekritis kandidēt 13.Saeimas vēlēšanās un viņa paraksti partiju apvienības “Par Alternatīvu” iesniegtajos vēlēšanu dokumentos ir viltoti. Vizuāli salīdzinot parakstus kandidāta iesniegumā un “Par Alternatīvu” iesniegtajos dokumentos, CVK secināja, ka tie atšķiras. Izmeklēt parakstu viltošanas gadījumu CVK lūgs policijai.

Iepriekš atlikto lēmuma pieņemšanu par deputāta kandidāta Jevgēnija Sadovska svītrošanu no partijas “No sirds Latvijai” saraksta CVK atlika līdz 23.augustam, jo šajā laikā varētu tikt saņemta izziņa, ka kandidāta sodāmība ir dzēsta. Kā ziņots, CVK iepriekš lēma par septiņu agrāk tiesātu kandidātu svītrošanu no partiju sarakstiem, jo likums viņiem liedz kandidēt uz Saeimu. 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.

Pašmāju velosportisti – olimpisko godalgu cienīgi

Mazā Latvija uz plašās pasaules kartes var tikt uzskatīta par sporta lielvalsti – ņemot vērā pašmāju sportistu izcilos sasniegumus, tas noteikti nav par skaļu teikts. Sevi vairākkārt pierādījuši starptautiskā arēnā ir arī mūsu velosportisti, galvenokārt pateicoties darba spējām un spēcīgajai motivācijai.

Esam maza nācija un profesionāli sagatavot varam atļauties daudz mazāku sportistu skaitu, nekā to var atļauties darīt lielas un ekonomiski attīstītākas valstis, tomēr tas nekad nav bijis šķērslis izlolot izcilus atlētus, kas sevi pierāda starptautiski. Kā riteņbraukšanas treneris esmu ļoti gandarīts strādāt ar uzcītīgajiem un talantīgajiem pašmāju jauniešiem un esmu pārliecināts, kā gaidāmajās Olimpiskajās spēlēs startēs arī mūsu velosportisti.

Konkurētspējīgi pasaules līmenī

Kā ikviena ambicioza sportista, arī manis trenētās jauniešu komandas mērķis ir dalība Olimpiskajās spēlēs. Tik augstas ambīcijas radušās ne bez pamata – mūsu velosportisti ir tik tiešām konkurētspējīgi pasaules līmenī – gan jaunieši vecumā no 14 līdz 16 gadiem, gan arī juniori 17–18 gadu vecumā. Sevi pierādījuši sportisti ir gan sacensībās Latvijā, gan arī ārzemēs – pateicoties jauniešu darbaspējām, motivācijai un mūsu partneru atbalstam esam plūkuši laurus gan atsevišķos sacensību posmos, gan ieguvuši godalgotas vietas kopvērtējumā.

Lielas uzvaras piedzīvojām pavisam nesen – jūlijā sacensībās Somijā “Tahko MTB”. Tās ir lielas, sarežģītas un prestižas kalnu riteņbraukšanas sacensības, kurās savam vecumam atbilstīgajā 45 km distancē uzvaru izcīnīja Oskars Blumbergs, draudzīgi finišējot kopā ar brāli Ronaldu Blumbergu, kurš finišā bija nolēmis eleganti iebraukt uz aizmugurējā rata. Savukārt junioru meiteņu konkurencē uzvaru izcīnīja Helēna Mūrniece. Šis bija pirmais starts tik augsta līmeņa sacensībās komandas jauniešiem, tāpēc gandarījums par sasniegumiem ir tiešām liels.

Sniedz plašāku redzesloku

Man kā trenerim ir paveicies strādāt ar motivētiem jauniešiem, no kuriem daudzi nenāk no ģimenēm, kur viss tiek pasniegts gatavs, un viņiem iekšā ir spēcīgs dzinulis sevi pierādīt. Stingrais treniņu režīms un pieredze sacensībās ārzemēs gan slīpē jauno censoni, gan arī sniedz viņam plašāku redzesloku – bez dalības sacensībās daļa no viesošanās ārzemēs nereti ir ekskursijas. Ārzemju sacensību pieredzi sportistiem varam nodrošināt, pateicoties daudzajiem atbalstītājiem un sportistu vecāku finansiālajam atbalstam, jo ikvienam nepieciešama gan kvalitatīva tehnika, gan apģērbs, neiztikt bez fizioterapeitu pakalpojumiem, un transports ir izšķirīgi svarīgs.

Liels atbalsts ir mūsu draugu ‘’Volkswagen Komerctransports’’ nodrošinātais lielas ietilpības busiņš, ko izmantojam teju katru dienu, braucot uz sacensībām dažādās vietās. Ik nedēļu izbraucam sacensību trases, velosipēdiem bieži nepieciešama apkope – vietu vajag gan sportistiem, gan velosipēdiem, tāpēc bez ietilpīga transporta ikdienā neiztikt. Aprīkojumam un tehnikai ir tik tiešām izšķirīga nozīme sportista ikdienā un ceļā uz panākumiem.

Izcili mācībās un sportā

Sportistiem treniņi ir jāapvieno ar mācībām skolā, visiem mācības parasti ir prioritāte un sports – otrajā vietā. Esmu novērojis, ka tieši tiem, kam ir izcilas sekmes skolā, parasti ir arī lielākie sasniegumi sportā. Domāju, ka tas noteikti ir darba spēju un fokusēšanās faktors –tikai tad, kad ar visu pienācīgi esi ticis galā skolā, vari bez bažām pilnīgi nodoties treniņiem.

Cilvēkam, kurš pret sevi pieradis būt prasīgs, ir vieglāk profesionālajā sportā, jo tas ir gan fizisks, gan emocionāls izaicinājums. Daudz jāstrādā fiziski, treniņi ir vismaz piecas reizes nedēļā, un tikpat svarīgi ar sevi strādāt arī emocionālā līmenī. Sportistu emocionālajai sagatavotībai veltām ļoti daudz laika – regulāras ir sarunas ar sportistiem par to, ko un kā domāt, kad sacensībās jāpārvar sevi, kad paliek grūti, kā sevi motivēt un ko domāt, kad gadās kritieni. Šī komunikācija, pedagoģiskais darbs ir neatņemama sastāvdaļa sportista sagatavošanas procesā. Ļoti svarīgs ir arī labais piemērs – lieliski, ja paša komandā vai sporta klubā ir kāds pieredzējis amatieris, no kura var mācīties un smelties motivāciju.

Bažas par nākamo paaudzi

Ēnas puse saistās ar velosporta nākotnes attīstību – komandai gadu no gada pievienojas arvien mazāk fiziski labi sagatavotu un smagam darbam motivētu jauniešu. Sportā gan tas tā vienmēr bijis – vienu gadu vairāki talanti, tad trīs gadi var būt tukšāki. Taču jāteic, ka kopējais fiziskās sagatavotības un veselības stāvoklis Latvijas jauniešu vidū ar katru gadu pasliktinās. Vēl tikai pirms dažiem gadiem smējāmies, ka attīstītajās Rietumu valstīs daudz cilvēku ar lieko svaru, bet mums tādu problēmu nav, tomēr nu šī problēma nonākusi arī līdz mums.

Riteņbraukšanā sportistam liekais svars nedrīkst būt nemaz, un tas attiecas uz visām vecumu grupām. Šeit var vilkt paralēles ar valdošo tehnoloģiju laikmetu – jauniešu vidū ļoti populārs ir kibersports, proti, dažādas izklaides tiešsaistē, spēles. Tas attīsta prāta spējas, taču ne fizisko sagatavotību. Nozīme ir arī veselīgam uzturam – ja aizraujamies ar veikalos un ēstuvēs tik plašā klāstā pieejamo neveselīgo pārtiku, našķiem, cukurotiem dzērieniem, veidojas liekais svars, krītas kopējais veselības stāvoklis. Svarīgi par to domāt jau no mazotnes, tāpēc liela nozīme ir vecāku ietekmei. Veiksmīga velosportista starta komplekts ir gudri un atbalstoši vecāki, rocīgs klubs, jo finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs, īpaši sportista gaitu sākumā. Vajadzīga arī kvalitatīva tehnika, pieredzējis un gudrs treneris, labs kluba vai komandas menedžeris.

Gaidāms uzrāviens

Olimpiskais kross ir ļoti populārs ārzemēs, arvien populārāks tas kļūst arī mūsmājās. Līdz šim tā attīstība pašmājās nav bijusi tik strauja, un divi lielākie šķēršļi – speciālistu un sacensību trūkums. Finansējuma trūkumu var piesaukt vienmēr, taču redzu, ka katastrofāli trūkst treneru, kas kvalitatīvi sagatavotu sportistus tieši šai disciplīnai, un trūkst arī pašmāju sacensību kalnu riteņbraukšanā. Šīs sacensības nav tik apmeklētas, tādēļ arī netiek plaši rīkotas. Tas ir koks ar diviem galiem – visvairāk ir sacensību maratonos un šosejas riteņbraukšanā, tāpēc treneri sportistus visplašāk tām arī sagatavo.

Man gan pašlaik ir diezgan pamatotas cerības, ka no nākamā gada tas mainīsies un sacensību olimpiskajā krosā Latvijā būs daudz vairāk – zinu dažus censoņus, kuri pie tā piestrādās. Nešaubos, ka šajā disciplīnā mums būs savs pārstāvis Olimpiskajās spēlēs – pašlaik jau trenējas talanti Mārtiņš Blūms un Arnis Pētersons, kā arī komandas juniori, kuri tiek speciāli sagatavoti tieši šai disciplīnai.

 

Autors ir sertificēts riteņbraukšanas treneris, KS sporta kluba dibinātājs.

Tūrisma nozarē jāaizmirst teiciens “tas nav iespējams”

Tūrisma nozare Latvijā turpina augt vienmērīgi, jo īpaši tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma ziņā. Pēdējo gadu laikā ir palielinājies arī pieejamo viesnīcu skaits un pieaugusi “dalītās” ekonomikas ietekme, aptuveni 10% no tūristu izmantojot Airbnb vai līdzīgu pakalpojumu sniedzēju sniegtās iespējas.

OECD jaunākais tūrisma nozares apskats liecina, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm Latvija uzrāda ļoti labus attīstības rādītājus: tūrisma nozare Latvijā veido 4,1% no IKP, tās eksporta apjoms ir 4,5% no kopējā valsts eksporta, kopā ar saistītajām nozarēm tūrisma nozare nodrošina 8,9% darbavietu. Latvijā ienāk aizvien vairāk starptautisko ķēžu viesnīcu, nepieciešami darbinieki dažādos līmeņos, turklāt tūrisma nozare ir viena no tām, kur ir konkurētspējīgs atalgojums.

Uzņēmīgiem cilvēkiem daudz iespēju

Tūrisma nozare – tā ir iespēja pierādīt sevi. Gan biznesa, gan atpūtas tūrisms strauji attīstītās, un uzņēmīgiem cilvēkiem šajā nozarē noteikti ir daudz iespēju. Tūrisms nav tikai naktsmītne un ēdināšana, mūsdienu tendences pieprasa aizvien plašākus piedāvājumus. Šobrīd aizvien vairāk pašmāju un ārvalstu uzņēmumu meklē iespējas, kā saliedēt kolektīvu, piemēram, vairāku dienu piedzīvojumā. Tā ir jauna, vēl pilnībā neaptverta niša mūsu tūrismam. Šeit ir iespējas izvērsties jau esošajiem uzņēmumiem, kā arī jauniem.

Lai celtu Latvijas tūrisma nozares konkurētspēju, jāturpina veidot kvalitatīvus, interesantus un unikālus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, lai tūristi būtu gatavi Latvijā uzturēties ilgāk un par pakalpojumu samaksāt vairāk, Latvijai veiksmīgi konkurējot ar kaimiņvalstu zemajām pakalpojumu cenām.

Darbs nepārtrauktā kustībā

Tiem, kuri vēlas iesaistīties nozarē, jāņem vērā, ka tas ir dinamisks darbs – katra diena ir citādāka un paiet nepārtrauktā kustībā. Tūrismā nav rutīnas, bet ir iespēja iepazīt citas kultūras, atrasties inovatīvā un atraktīvā vidē. Tas uzliek zināmus pienākumus – jāspēj daudz komunicēt, jābūt atvērtam domāšanā, jāspēj pieņemt ikviens cilvēks tāds, kāds viņš ir. Tūrisma nozarē nevar censties viesi pārveidot, bet jādara viss, lai viņš tiktu uzklausīts un saprasts, lai tāpēc atgrieztos atkal un atkal. Lai gūtu panākumus tūrismā, jāaizmirst teiciens “tas nav iespējams”.

Lai veidotu sekmīgu karjeru tūrismā, ir jāprot mācīties no kļūdām un pozitīvi uztvert kritiku –radīt no defekta efektu. Diemžēl ar ceļotprieku vien nepietiks, jābūt gatavam mācīties un pilnveidoties, iegūstot atbilstīgu izglītību. Lai veidotu karjeru un ieņemtu augstākus amatus, nepieciešama gan bakalaura, gan maģistra izglītība. Tūrisma nozarei gan ir tā priekšrocība, ka darbu var sākt jau mācību laikā. Strādāt un mācīties to pašu ir daudz vieglāk un interesantāk, sasaistot situācijas ar studiju tēmām. Tāda bija arī mana pieredze, sākot darbu viesu uzņemšanā.

Laikam pa priekšu

Tūrisms nepārtraukti pilnveidojas un attīstās, tāpēc nevienā brīdī nevar apstāties pie domas – es jau zinu pietiekami. Tūrismā mācības notiek nepārtraukti – no situācijām darbā, no vēstkopām par jaunumiem tūrisma un viesmīlības nozarē visā pasaulē, no publikācijām, no grāmatām un studijām. Nozarē jaunas aktualitātes parādās ik dienu, tāpēc ir svarīgi būt kopsolī ar laiku. Patiesībā starp līderiem ir tie, kuri spēj iet laikam pa priekšu. Jaunas tendences parādās ik uz soļa.

Šobrīd viena no vadošajām tendencēm viesmīlības jomā ir ierastā piedāvājuma papildināšana ar detaļām. Sīkumi kļūst aizvien svarīgāki. Pat pašā ikdienišķajā pasākumā ir jāspēj iekļaut negaidītus un aizraujošus momentus. Piemēram, kafijas pauzes konferencēs var padarīt par mākslas darbiem, pievienojot noformējumu, smaržu, krāsu, fona video un skaņu. Tehnoloģijas strauji attīstās visās jomās, tās neapturami ienāk arī tūrismā un viesmīlībā, tāpēc mums jāspēj tās pilnvērtīgi izmantot.

Jāņem vērā – lai gan daudzās nozarēs izskan bažas, ka mākslīgais intelekts aizstās cilvēkus, tūrismā un viesmīlībā tas nedraud. Šajā jomā nekas nespēs aizstāt cilvēcisko kontaktu un personisko pieeju, ko viesi vēlas aizvien vairāk.

 

Autors ir viesnīcas “Pullman Riga Old Town” ģenerāldirektors, Biznesa augstskolas Turība absolvents.

Rīgā notiek pirmā Latvijas un Igaunijas valdību kopīgā sanāksme

Šodien Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), notiek pirmā Latvijas un Igaunijas valdību kopīgā sanāksme, lai atzīmētu valstu dibināšanas simtgadi un diskutētu par abām kaimiņvalstīm nozīmīgiem jautājumiem, vēsta aģentūra LETA.

Kopējā valdību sēde uzsver ciešās draudzīgās attiecības starp abām valstīm, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopēja valdību sēde ir abu pušu attīstīta ideja, lai apspriestu līdz šim padarīto un turpmāko sadarbību enerģētikā, transporta infrastruktūrā, reģiona izaugsmē un drošības jomā, skaidroja ierēdnis.

Abu valstu ministri Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska un Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa vadībā diskutēs par sadarbību Eiropas Savienības Padomē un Parlamentā, pārrunās pārrobežu sadarbības programmu prioritātes, spriedīs, kā veidot Baltijas un Somijas gāzes tirgu, elektroenerģijas tīklu un digitālos savienojumus, kā arī apspriedīs projekta ‘’Rail Baltica’’ norisi, sadarbību starp publiskajiem un privātajiem partneriem u.c.

Sanāksmē iecerēts pieņemt kopīgu nolēmumu par sadarbību un pēc tam atsevišķā ceremonijā parakstīt līgumu par iedzīvotāju reģistra datu apmaiņu, kas iepriekš gatavots ilgāku laiku. Pēc sanāksmes notiks grāmatu dāvināšanas ceremonija LNB Tautas grāmatu plauktam un tiks pasniegta Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balva.

Citskovskis pieļauj, ka līdzīgas kopējas sēdes notiks arī nākotnē. Ar Lietuvu kopēja ministru tikšanās notikusi 2014.gada septembrī, nākotnē līdzīgu sadarbību varētu attīstīt arī ar dienvidu kaimiņvalsti, piebilda Valsts kancelejas vadītājs.

Re:Baltica publicē viltus ziņu izplatītāju melno sarakstu

Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālisti vairāku gadu pētījumā apkopojuši datus par viltus ziņu, klikšķu un politiskās ievirzes interneta lapām un Facebook profiliem, kuri izplata nepatiesas, sensacionālas vēstis, lai gūtu peļņu, kā arī slēpti iemānītu lasītājiem politisku saturu.

Piemēri par viltus ziņu, klikšķu, slēpta politiskā satura lapām un profiliem apkopoti rakstā ‘’ Tu nekad neticēsi, kas notika pēc tam…’’, sadalot neuzticamos avotus trijās grupās – viltus ziņas, klikšķu ziņas un lapas ar politisku ievirzi.

Viltus ziņu grupā ir portāli, kas nodarbojas ar pilnīgu dezinformāciju. Tas, kas tiek pieteikts kā “ziņas”, 90% gadījumu ir izdomājumi, piemēram, nenotikušas aviokatastrofas ar Latvijas upuriem, neeksistējoši nāvējoši vīrusi, meli par cilvēku pazušanu u.c. Šo lapu īpašnieki pelna no klikšķiem un balansē uz likuma robežas. Re:Baltica iesaka neticēt nekam no šeit rakstītā, nelasīt to un nedalīties sociālajos tīklos. ‘’ Katrs klikšķis audzē interneta lapai apmeklējuma skaitu. Jo lielāks apmeklējums, jo Google tur automātiski izvieto vairāk reklāmu, un vietņu īpašnieku peļņa tikai aug,’’ skaidrots rakstā. Vienīgais veids, kā pārtraukt viltus biznesa izplatību – cilvēkiem pārstājot klikšķināt.

Klikšķu ziņu sadaļā ierindoti portāli, kuri pēc satura ir visai nevainīgi, taču par nopietniem avotiem tos nevar uzskatīt. Mērķis tāds pats kā viltus ziņu lapām – vākt klikšķus, lai pelnītu. Tēmu loks plašs, no skaistuma un veselības brīnumlīdzekļiem līdz slavenību dzīves līkločiem, automašīnām un politiķu “nejēdzībām”. Vienojošās ir pazīmes: rakstam nav autora, tas dalīts vairākās lapās, lai salasītu vairāk klikšķu, virsraksti ir sensacionāli, bet bez satura, piemēram, “Tu nekad neticēsi, kas notika pēc tam…”. Re:Baltica žurnālisti publicē ap 20 aktīvāko klikšķu lapu nosaukumus, ar kuru rakstiem dalās Facebook lapu un viltus profilu tīkls. Kritiku tā dalībnieki uztver ārkārtīgi saasināti, citāda viedokļa paudējiem piedraudot pat ar fizisku izrēķināšanos.

Trešā grupa – lapas ar politisku ievirzi – ir tās, kur starp jokiem, dabasskatiem, sportu, mīļiem dzīvniekiem un pat pāru attiecībām nonāk politisks saturs. Visaktīvākais šajā sadaļā ir mārketinga jomā strādājošais Alberts Jodis, kurš popularizē Aivara Lemberga idejas un viedokli, izpētījuši Re:Baltica žurnālisti. Viņam zem Nacionālās Mediju Grupas “jumta” izdevies izveidot tīklu, “ko veido plaša spektra, dažādu specifikāciju interneta portāli, sākot no biznesa, turpinot ar sociālajiem, sporta un beidzot ar izklaides interneta resursiem”. Mājaslapā viņš norāda uz 57 dažādām lapām, taču Re:Baltica izpētījusi, ka tīkls, kura resursi nonāk pie sekotājiem, ir vēl plašāks, jo viņš aktīvi koplieto arī citu ar Lembergu saistītu lapu saturu. Lielākajām, kā Mūsu Rīga, Mūsu Latvijai un Latvijas Produkts FB lapām, sekotāju skaits pat pārsniedz 20 000.

Jodis nesaskata neko sliktu faktā, ka lapās, kuras sola izklaidi, dalās ar viena politiķa redzējumu par situāciju valstī, koplieto Lemberga uzstāšanās un izteikumus presē, bet konkurentus apkaro ar izsmejošām karikatūrām un kritizē amatpersonas, kas “šķērsojušas” Lemberga ceļu. Viņš Re:Baltica apgalvo, ka Lembergu pat nepazīst, bet atbalsta viņa nostāju, un visas interneta vietnes uztur no ‘’saviem ieņēmumiem par reklāmas pakalpojumiem un apmācībām”.

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, tas ir godīgi pret sekotājiem, kuri, pašiem nezinot, kļūst par politiska satura patērētājiem, Jodis piekrīt, ka biežāk varētu cilvēkus brīdināt, ka šeit tiek publicēts politisks saturs. Pēdējais šāds brīdinājums bijis martā, turklāt tikai dažās no plašā tīkla lapām. Pašlaik pirmsvēlēšanu periodā šāda brīdinājuma nav.

Melnajā sarakstā apkopoti vairāk nekā 150 interneta vietņu un sociālo tīklu profilu nosaukumu, kas publicē un izplata nepatiesas, sagrozītas un neuzticamas viltus, klikšķu un propagandas ziņas. Re:Baltica iesaka šo avotu informāciju vērtēt ļoti kritiski un neizplatīt to tālāk.