Diena: 20. augusts, 2018

Žurnālisti pieķer Šleseru sarunā ar ‘’Dienas Biznesa’’ un ‘’Saskaņas’’ pārstāvjiem

Bijušais politiķis Ainārs Šlesers, ar viņu saistītajos uzņēmumos ilgstoši strādājošais Jānis Maršāns, kurš formāli izdod laikrakstu ‘’Dienas Bizness’’, izdevuma komentētājs Sandris Točs, kā arī līdzgaitnieks Guntars Grīnvalds, kas Saeimas vēlēšanās pieteikts kā partijas ‘’Saskaņa’’ tieslietu ministra kandidāts, regulāri tiekas viesnīcā Latvija, novērojuši Re:Baltica un TvNet žurnālisti.

Šlesers un Maršāns foto un video iemūžināti, malkojot kafiju viesnīcā 17.augustā. Viņi atteikušies komentēt tikšanās mērķi. Šlesers norādīja: “Tā kā es neesmu deputāta kandidāts, es neko jums palīdzēt nevaru.” Viņš neatbildēja uz jautājumiem, vai ‘’Saskaņai’’ būtu jābūt valdībā un kāda ir viņa saistība ar partiju KPV LV. Arī Maršāna komentārs bijis īss: “Viņš [Šlesers] ir mana bērna krusttēvs, un mēs regulāri tiekamies. Par visu ko runājam.”

Pēdējās nedēļās sociālajos tīklos izplatīti apgalvojumi, ka ar Aināru Šleseru saistītā avīze ‘’Dienas Bizness’’ atklāti atbalsta partijas ‘’Saskaņa’’ un KPV LV, mēģinot diskreditēt liberālās partijas un politiķus, to skaitā bijušos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekus, kuru vadībā savulaik ierakstītas tā sauktās ‘’oligarhu sarunas’’ ar Šlesera piedalīšanos. Protestējot pret notiekošo, jūlijā darbu avīzē pameta ilggadējā žurnāliste Sandra Dieziņa. Komentējot notikušo, viņa Re:Baltica norādīja: “Tas ir viena ārštata autora darbs! Tie visi Toča darbi, likšana uz vāka notiek saistībā ar īpašniekiem. Manā darbā neviens pasūtījuma rakstus nav licis veidot, bet tas, kas notiek, nav pieņemami.”

Raidījums: deputāts Kļaviņš Saeimas apmaksāto degvielu pildījis uzņēmuma auto

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) ir aizdomas, ka Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) izmantojis deputātiem pienākošos degvielas kompensāciju, lai uzpildītu sava uzņēmuma auto, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

KNAB pārbaudi par Kļaviņa rīcību ar Saeimas apmaksāto degvielu sāka pēc tam, kad deputāts deklarēto dzīvesvietu mainīja no Rīgas uz Liepāju. Tas ļāva saņemt 5-6 reizes lielāku kompensāciju par iztērēto degvielu. Pusotra gada laikā Kļaviņš no Saeimas budžeta saņēma gandrīz 13 000 eiro degvielas kompensāciju.

Liepājā iegādātajā mājā Kļaviņš atvēris sporta un tūrisma preču veikalu “Gandrs”. Kļaviņa amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka deputātam būtu automašīna. Taču viņš Saeimu pārliecinājis, ka viņam kāda automašīna piešķirta bezatlīdzības lietošanā. Pēc ‘’De facto’’ aprēķiniem par deputāta tēriņiem degvielai, viņš aprīlī no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ braucis teju visas darbadienas, izmantojot maksimālo kompensāciju – 733 eiro.

KNAB ir aizdomas, ka Kļaviņš lējis degvielu sev piederošā uzņēmuma “Gandrs” auto un Saeimas apmaksāto degvielu faktiski izmantojis uzņēmums. Kļaviņš ‘’De facto’’ atzina: “Es esmu viennozīmīgi pildījis [degvielu] sava uzņēmuma automašīnā.”

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apstiprināja, ka kriminālprocesā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizdomās tiek turēta viena persona. Saeimai nodarīts kaitējums “būtiskā apmērā”, kas saskaņā ar likumu nozīmē, ka ir runa par vairāk nekā 4300 eiro zaudējumu budžetam.

Raidījums arī norāda – pēdējo mēnešu laikā ir bijuši daži gadījumi, kuri rada aizdomas, ka ziņas par izmeklēšanu pāragri varētu būt nonākušas KNAB interesējošu personu, tai skaitā Kļaviņa rīcībā. Deputāts pats atzinis, ka pirms degvielas kompensāciju lietas saņēmis brīdinājumu par gaidāmām nepatikšanām. Tomēr KNAB priekšnieks un biroja pārraugi neuzskata, ka notikušais varētu būt traucējis izmeklēšanai, tāpēc sevišķu satraukumu par noplūdēm nepauž.

Finanšu ministriju slavinošās reklāmās slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju nesaskata

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesaskata slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāves Danas Reiznieces-Ozolas vadīto Finanšu ministriju (FM) slavinošās reklāmās, vēsta aģentūra LETA.

FM apmaksātās radio reklāmās informē par iedzīvotāju uzkrājumiem bankās, nodokļu ieņēmumu pieaugumu un jaunu automašīnu pārdošanu, uzsverot: “Nodokļu reforma veicinājusi būtisku kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu. Šī gada pirmajā pusgadā nodokļu ieņēmumi būtiski pārsniedza izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 miljonu eiro apmērā, kas par 247 miljoniem eiro pārsniedz iepriekšējā gada kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru. Aug ienākumi, aug Latvija!”

Publiski paustas bažas, ka šādi priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantoto administratīvie resursi, kas likumā aizliegts. Iepazīstoties ar reklāmas saturu, KNAB tajā nav konstatējis slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Latvijas Radio atzina – ja reklāmās iekļauta tikai un vienīgi kādas valsts pārvaldes iestādes sabiedrībai sniegtā informācija par sasniegumiem, tad priekšvēlēšanu aģitācija tur nav saskatāma.

“Ja šeit ir saskatāma tikai un vienīgi kādas valsts pārvaldes iestādes sabiedrības informēšana par to, ko dara un kādi ir sasniegumi, tad būtu grūti teikt, ka šeit ir priekšvēlēšanu aģitācija. Ja Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma normas un regulējums nav pārkāpts, tad pārkāpuma nav, lai arī kā varbūt varētu likties, ka ar vienas pārvaldes iestādes sabiedrības informēšanu notiek aģitācija par iestādes politisko vadītāju,” Latvijas Radio norādījis Straume.

Jau ziņots, ka 9.jūnijā Latvijā oficiāli sākās 120 dienu ilgais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta.

Sākas lielākās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas

Latvijā no 20.augusta līdz 2.septembrim norisinās lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas “Namejs 2018”, vēsta aģentūra LETA. Pēc Aizsardzības ministrijas (AM) datiem, mācībās piedalīsies vairāk nekā 10 000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto spēku karavīri un zemessargi, rezerves karavīri, brīvprātīgie rezervisti, kā arī policisti un robežsargi.

“Pēc četru gadu intensīvas gatavošanās šīs būs lielākās militārās mācības kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, kurās pārbaudīsim bruņoto spēku gatavību aizsargāt Latviju no jebkura veida apdraudējuma. Šīs mācības ir iespēja trenēt ne tikai Nacionālos bruņotos spēkus, bet arī Latvijas valsts aizsardzības spējas kopumā, jo mācībās piedalās mūsu sadarbības partneri,” norādījis Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Sabiedrotos mācībās pārstāvēs Latvijā izvietotais NATO bataljons, ASV karavīri, kā arī karavīri no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Čehijas. Mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Kalniņš. “Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs taktiskos uzdevumus,” stāstīja armijas komandieris.

Īpašumu izmantošana ir saskaņota iepriekš, aktīvāko darbību teritorijās sniegta informācija iedzīvotājiem. Mācību laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, uzsvēra Kalniņš. “Mums ir noslēgti vairāk nekā 500 līgumi ar īpašniekiem par viņu teritoriju izmantošanu, un tikai šajos gadījumos mēs izmantosim viņu īpašumus, viņu infrastruktūru, lai trenētu karavīrus,” apliecināja Kalniņš.

Armijas vienību pārvietošanās laikā uz ceļiem būs īslaicīgi satiksmes ierobežojumi. Taktisko uzdevumu laikā ārpus poligoniem izmantos mācību munīciju, kas var radīt troksni, skaidroja komandieris. Kaujas šaušanas vietās dežurēs ugunsdzēsēji, lai nepieļautu šovasar Ādažu poligonā piedzīvotajam līdzīga ugunsgrēka izcelšanos.

Mācību aktīvā fāze norisināsies ne tikai Ādažu poligonā, bet arī Skrundas, Meža Mackeviču, Lāčusila un citos reģionālajos poligonos, kā arī 36 Latvijas novados – Aknīstes, Alūksnes, Apes, Ādažu, Baldones, Daugavpils, Garkalnes, Grobiņas, Gulbenes, Iecavas, Ilūkstes, Jelgavas, Jēkabpils, Līvānu, Krustpils, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Neretas, Nīcas, Mārupes, Olaines, Ozolnieku, Priekules, Rēzeknes, Salas, Salaspils, Saldus, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu, Vaiņodes, Vārkavas, Vecumnieku, Viesītes un Viļakas novados. Visvairāk mācību norisi izjutīs Rīgas, Liepājas, Valmieras, Ventspils, Jēkabpils un Daugavpils iedzīvotāji.

Mācībās tiks izspēlēti dažādi scenāriji, piemēram, viens no tiem paredzēs spontānu nemieru likvidēšanu Jēkabpilī un Valmierā. Nemieros būs iesaistīti bruņoti, bez atšķirības zīmēm tērpti cilvēki, uz kuriem sākotnēji reaģēs iekšlietu struktūras, palīgā steigsies bruņotie spēki. Pretinieka lomu spēlēšot sabiedroto valstu karavīri. Mācībās iesaistīsies Lielvārdē dislocētie ASV helikopteri, Latvijas un sabiedroto smagā un vieglā motorizētā tehnika, kā arī bezpilota lidaparāti.

“Mācībās atstrādāsim valsts aizsardzību, izmantosim aizkavēšanas un aizsardzības operācijas. Visām brigādēm būs pārvietošanās un lokāla aizsardzības nodrošināšana konkrētām pilsētām. Valsts aizsardzības struktūra tiks pārbaudīta simtprocentīgi. Neveidosim scenāriju pret kādu konkrētu valsti, bet gatavojam Nacionālos bruņotos spēkus aizsargāt Latviju pret jebkuru apdraudējumu,” norādīja NBS komandieris.