Diena: 17. augusts, 2018

BVKB vadītāja: Vanšu un Zemitāna tilta stāvoklis ir kritisks

Vanšu tilts un Zemitāna tilts ir kritiskā stāvoklī, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītāja Svetlana Mjakuškina. BVKB eksperti pārbaudījuši abus tiltus, konstatējot, ka to tehniskais stāvoklis ir kritisks – notiek deformācija, korozija dzelzsbetona konstrukcijās un citas neatbilstības.

Mjakuškina uzsvēra, ka šādas problēmas nerastos, ja tiltus regulāri uzturētu, labojot sīkus defektus, kuri nākotnē kļūst par lielākām problēmām. Viņa atzina – nav pietiekamas informācijas, lai apgalvotu, ka uz Latvijas tiltiem atrasties nav droši, tomēr “nevajadzētu uzskatīt, ka traģēdijas ir kaut kas tāls, kas mūs neskar”.

Savukārt Rīgas domes satiksmes departamentā kā sliktā stāvoklī esošu patlaban vērtē vienu pārvadu pār dzelzceļu pie Brasas stacijas no kopumā 126 galvaspilsētas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem, vēsta lsm.lv. Balstoties uz tiltu stāvokļa vērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, departamentā secināts, ka 99 tilti ir apmierinošā, 25 – labā, viens – teicamā stāvoklī.

Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola norādīja, ka ir izsludināts iepirkums par Brasas tilta pārbūves būvdarbiem. Vanšu, Zemitāna un Gaisa tilts pēc ekspertīžu rezultātiem esot vērtējami kā apmierinoši. Tas nozīmējot, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti.

Atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti. Ahuna-Ozola pastāstīja, ka pēc BVKB norādēm Jorģa Zemitāna tiltam patlaban notiek padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Vanšu tiltam tiek gatavota dokumentāciju, lai šogad izsludinātu iepirkumu par pārbūves projektēšanu. Kā teicams novērtēts gājēju tuneļa un kāpņu stāvoklis Krasta ielā.

Jau vēstīts, ka šogad martā daļēji nobruka Vanšu tilta gājēju kāpnes 11.Novembra krastmalā. BVKB paziņoja, ka gan Vanšu, gan Zemitāna tiltam vajadzīga padziļināta tehniskā izpēte, lai novērtētu nestspēju. Jautājumi par Latvijas tiltu tehnisko stāvokli kļuvuši aktuāli pēc traģēdijas Itālijā, kur, sabrūkot Morandi tiltam Dženovā, bojā gāja vairāki desmiti cilvēku.

“Latvijas Valsts ceļu” (LVC) informācija liecina, ka kopumā valstī no 969 tiltiem sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir gandrīz puse, Latvijas Radio 1 pavēstīja valsts akciju sabiedrības pārstāve Anna Kononova. Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, 12,1% tiltu – kā ļoti slikts.

Dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā – uz valsts galvenajiem autoceļiem. LVC informē, ka pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā valsts autoceļu tīklam nav pietiekama finansējuma, tādēļ ir uzkrājies darbu deficīts 170 miljonu eiro apmērā. Šogad valsts ceļu tīklā būvdarbi plānoti uz 33 tiltiem, no tiem 7 tiek pārbūvēti, pārējie – atjaunoti, trīs gadījumos tilta vietā tiek likta dzelzsbetona caurteka.

Infografiks: Latvijas valsts ceļi

No 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītro 7 tiesātus kandidātus

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien lēma no 13.Saeimas vēlēšanu sarakstiem svītrot septiņus tiesātus deputāta amata kandidātus, kurus par neatbilstīgiem Saeimas vēlēšanu likuma prasībām atzinis Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centrs, vēsta aģentūra LETA. Par vēl viena kandidāta svītrošanu lēmuma pieņemšana atlikta uz nākamo CVK sēdi.

No vēlēšanu sarakstiem izslēgti Rīcības partijas kandidāti Aivars Zablockis un Nikolajs Žeļezņakovs, politiskā spēka “Par alternatīvu” pārstāvji Zigfrīds Laicāns un Valdis Taupmanis, Latvijas Reģionu apvienības kandidāts Edgars Krūmiņš, partijas “Progresīvie” pārstāve Katrīna Brandala un Latvijas Centriskās partijas kandidāts Aivars Silinieks.

Par partijas “No sirds Latvijai” kandidāta Jevgēnija Sadovska izslēgšanu no vēlēšanu saraksta CVK lems nākamajā sēdē 21.augustā, jo jāsaņem papildu informācija no IeM Informācijas centra. Kā pauda Sadovskis, viņa sodāmība jau esot dzēsta bet Informācijas centra rīcībā vēl varētu nebūt atbilstīgā dokumenta.

Brandala, Krūmiņš, Silinieks un Žeļezņakovs no vēlēšanu sarakstiem izslēgti, pamatojoties uz Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 3.punktā noteikto ierobežojumu. Tas paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikties personas, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

Zablockis, Taupmanis un Laicāns nevarēs startēt vēlēšanās saistībā ar minētā likuma 5.panta 4.punktu. Tas startēt vēlēšanās liedz personām, kuras Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez piespiedu līdzekļa noteikšanas.

Par Latvijas Krievu savienības deputāta kandidātes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no vēlēšanu saraksta, par kuru CVK rīcībā ir tiesas spriedums, ka kandidāte darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13. janvāra, CVK plāno lemt nākamnedēļ, kad būs iepazinusies ar Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam pieprasīto papildu informāciju.

CVK ir pabeigusi visu 13.Saeimas deputātu kandidātu pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, kur neatbilstības Saeimas vēlēšanu likuma prasībām nav konstatētas. 13.Saeimas vēlēšanas notiks oktobra pirmajā sestdienā.

Putekļu piesārņojuma normu pārsniegums Rīgas ostā tuvu gada limitam

Putekļu piesārņojuma normu pārsniegšana Rīgas ostā strauji tuvojas gada limitam, bet Vides valsts dienests (VVD) mierina, ka akmeņogles esot «absolūti nekaitīgas», šonedēļ vēsta žurnāls Ir.

Rīgas ostā putekļu piesārņojumu galvenokārt rada ogļu pārkraušana. Ogles ir visbiežāk pārkrautās kravas Rīgas brīvostā — šī gada pirmajos sešos mēnešos tās aizņēma 39,5% no kopējā apjoma, liecina statistika. Ar pārkraušanu 15 hektāru platībā nodarbojas divi uzņēmumi — Strek un Rīgas Centrālais termināls, kuriem ir izsniegta VVD atļauja piesārņojošai darbībai un noteiktas prasības, lai samazinātu kaitējumu.

Mēra paši

Lai gan šovasar lielā karstuma un sausuma dēļ putekļu mākoņi ir vēlušies pār ostu un rīdzinieki sūdzējušies par noputējušām mašīnām, mājokļu grīdām un palodzēm, «gaisa kvalitāte atbilst LR likumdošanā noteiktajām prasībām», secināts vides kvalitātes kontroles ziņojumos Rīgas ostā.

Prasību izpilde ir jākontrolē VVD, savukārt brīvosta pēc VVD uzdevuma veic preventīvu uzraudzību, tajā skaitā monitorē gaisa kvalitāti piecās stacijās ostas teritorijā, stāsta brīvostas Vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš. Trīs stacijas mēra gaistošos organiskos savienojumus, divas — putekļus.

Abos Daugavas krastos — Voleru ielā Daugavgrīvā un Gāles ielā Vecmīlgrāvī — uzstādītās stacijas nepārtraukti mēra gaisa piesārņojumu, lai konstatētu, vai putekļi jeb noteikta izmēra cietās daļiņas diennaktī nepārsniedz 50 mikrogramus kubikmetrā. Šis robežlielums noteikts cilvēku veselības aizsardzībai, un to gada laikā nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes. Šogad Voleru stacijā tas pārsniegts jau 27 reizes, Gāles ielas stacijā – vienu reizi maijā.

Dati apšaubāmi

Ja līmenis pārsniegts, piesārņojums jākoriģē ar konkrētu rīcības plānu, nevis soda naudu, norāda VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne. Jūnijā nav reģistrēts neviens pārkāpums, jūlijā —viens. Jūnijā maksimālā piesārņojuma koncentrācija Voleros bijusi 46 mikrogrami kubikmetrā, Gāles ielā — 33. Jūlija skaitļi vēl oficiāli nav publiskoti, taču Ir iegūtie mērījumu dati pa dienām liecina, ka augstākais līmenis Voleros sasniegts 30.jūlijā — 64,7 mikrogrami kubikmetrā, Gāles ielā 27.jūlijā — 29,2.

Tomēr vairāki apstākļi liek šaubīties, vai dati atspoguļo patieso piesārņojumu. Pirmkārt, mērījumu nav par jūlija pirmajām divām dienām, kad iekārtām notikusi tehniskā profilakse. Otrkārt, kad Ir jūlija vidū intervēja VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītāju Elmāru Jasinski, viņš minēja, ka mēneša sākumā ir konstatēti putekļu līmeņa pārsniegumi. Vēlāk jūlija beigās Jasinskis atteicās sniegt detalizētus datus par piesārņojuma līmeni katrā mēneša dienā, un tikai pēc sūdzības iestādes vadībai šos datus izdevās saņemt.

Paļaujas uz uzņēmumiem

VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne pretrunu skaidroja šādi — iespējams, Jasinskis bija domājis kādu citu staciju, kas atrodas kāda uzņēmuma teritorijā. «Ja jūs šos publiskos datus paskatāties un tur pārsniegumi netiek konstatēti, tad attiecīgi — tā tas arī ir. Mēs nezinām, kāds tur viņus koriģē vai nē — to monitoringu neveicam mēs, varam tikai paļauties, ka informācija ir ielikta atbilstoši reālajiem mērījumiem.»

Stašāne pastāstīja arī to, ka saskaņā ar pašu uzņēmumu iesniegtajiem datiem no monitoringa stacijām, kas atrodas pašu uzņēmumu teritorijā, kopš gada sākuma līdz jūlija beigām SIA Strek putekļu diennakts robežlielumu pārsniedzis 8 reizes, Rīgas Centrālais terminālis — 19 reizes.

Kā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, ogļu putekļi saslimšanu ar astmu neizraisīs, taču to ieelpošana vairāku gadu garumā var izraisīt pneimokoniozes – iekaisuma procesus, kas samazinot plaušās to virsmu, caur kuru elpojam skābekli. Ostas pārstāvji informē – šogad Krievu salā jānoslēdzas infrastruktūras izbūvei, lai netīrās ogļu kravas pārceltu ārpus pilsētas dzīvojamās teritorijas.

Vairāk lasiet šonedēļ žurnāla Ir rakstā ”Melni kā velni”.

CVK saņēmusi ziņas par 4 deputātu kandidātu iespējamu sadarbību ar VDK

Četri 13.Saeimas deputātu kandidāti – Romualds Maculevičs (NSL), Artūrs Malta (“Par alternatīvu”), Juris Strušels (“LSDSP/KDS/GKL”) un Arvīds Ulme (ZZS) – iespējams, bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti, vēsta aģentūra LETA.

Informāciju par kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) sniedzis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC). Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.

Strušels aģentūrai LETA norādījis, ka viņš “drīzāk bija disidents, nevis aģents”. Iespējamo nonākšanu VDK kartotēkā viņš skaidroja ar dienestu Padomju Savienības armijā, kurā bijis sakaru speciālists.

Ulme norādīja, ka publiskajā telpā regulāri izskanot informācija par viņa iespējamo sadarbību ar VDK, taču uzsvēra – “kā es varu būt bijis aģents, ja es tāds nebiju!”. Ulme PSRS laikos aktīvi darbojies, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, tostarp organizējot pirmās demonstrācijas. Viņš norādīja, ka pirms un pēc katras demonstrācijas izsaukts uz VDK, kur noformēti protokoli, dokumentējot visu viņa teikto, taču informācija aprobežojusies ar jautājumiem par viņa atrašanās vietu un darbībām konkrētos datumos.

Malta sarunā ar aģentūru LETA pauda neuzticību VDK zinātniskās izpētes komisijai un tās vadītājam Kārlim Kangerim, kā arī TSDC, norādot, ka abas organizācijas neņemot vērā tā laika vēsturisko kontekstu, kad par aģentiem tika saukts ikviens, par kuru VDK ievāca informāciju. Malta noliedza, ka jebkad būtu sniedzis jebkāda veida ziņojumus VDK.

Ar deputāta amata kandidātu Romualdu Maculeviču aģentūrai LETA nebija izdevies sazināties.

CVK ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaudes rezultātus no Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra un TSDC, tāpēc šodien notiek CVK sēde, kurā lemj par sešu deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi varētu būt attiecināmi uz astoņiem 13.Saeimas deputātu kandidātiem.

No saņemtās informācijas izriet, ka uz pieciem deputātu kandidātiem attiecināms ierobežojums, kas liedz vēlēšanās kandidēt personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta. Uz trim kandidātiem attiecināms ierobežojums kandidēt vēlēšanās, ja persona Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmuši spēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai tāpēc noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez piespiedu līdzekļa noteikšanas.

Par Latvijas Krievu savienības deputātu kandidātes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no deputātu kandidātu saraksta, par kuru CVK rīcībā ir tiesas spriedums, ka kandidāte darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13.janvāra, CVK plāno lemt nākamnedēļ, kad būs iepazinusies ar Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam pieprasīto papildu informāciju.

CVK ir pabeigusi visu 13.Saeimas deputātu kandidātu pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, kur neatbilstības Saeimas vēlēšanu likuma prasībām nav konstatētas. Visi kandidāti ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā būs vecāki par 21 gadu