Piektdaļai iedzīvotāju aizņēmuma saņemšanu apgrūtinājuši iepriekš kavēti maksājumi

Foto: Edijs Pālens, LETA
Evija Kropa
Print Friendly, PDF & Email

Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 22% ir saskārušies ar situāciju, kad iepriekš kavētie maksājumi traucējuši vai pat lieguši saņemt aizņēmumu. Turklāt absolūts vairākums no šīs situācijas nav guvuši mācību, jo arī šobrīd maksājumus neizpilda laikus, liecina Swedbank Finanšu institūta aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem – 61% iedzīvotāju ar laikus nenokārtotām saistībām arī iepriekš saskārušies ar problēmām aizņēmuma pieprasīšanā vēsturiskās maksājumu disciplīnas dēļ. Iedzīvotāji bez parādiem šādas situācijas piedzīvojuši krietni retāk – vien 6%. Kā liecina aptauja, laikus nenokārtotas saistības ir katram ceturtajam jeb 25% Latvijas iedzīvotāju. Lielākoties tiek kavēta kredītu un līzingu atmaksa – 12%. Nākamā biežāk kavētā pozīcija ir rēķini par komunālajiem vai citiem pakalpojumiem – 6%, kā arī neatdoti parādi radiem un draugiem – 6%.

Visvairāk parādu ir jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Tikai divas trešdaļas respondentu jeb 67% šādā vecumā var apgalvot, ka viņiem nav nekādu laikus nenokārtotu saistību. Vienlaikus nebūt nav tā, ka tieši zemāko ienākumu saņēmēji saskaras ar lielākajām maksāšanas grūtībām, gluži pretēji, ar maksāšanas disciplīnu vismazāk jeb 64% gadījumu var lepoties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem 500 – 700 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Pat sadzīviski sīkumi, uzticot samaksāt rēķinu ģimenes loceklim, kurš par to aizmirst, vai atstājot kāda pakalpojuma pieslēgumu uz sava vārda dzīvoklī, kurā vairs nedzīvo, var draudēt ar reputācijas iedragāšanu. Kredītvēsturi var sabojāt ātri, bet izlabošanai būs nepieciešams krietni ilgāks laiks.

Ar parāda atmaksu vien sabojātā kredītvēsture netiks labota, jo informācija saglabāsies vairākus gadus.

Tiesa, tiek ņemts vērā kavējumu veids, ilgums un regularitāte, jo tas viss rāda klienta disciplīnu maksājumu izpildē. To apstiprina pētījuma rezultāti, atklājot, ka tie, kuri vēsturiski kavējuši kredītu maksājumus, sarežģījumus jauna kredīta saņemšanā izjutuši daudz biežāk nekā tie, kam paslīdējusi kāja kāda rēķina apmaksā.

Maldīgs ir priekšstats, ka kredītvēsture attiecas tikai uz banku pakalpojumu izmantotājiem, jo faktiski maksājuma disciplīna un līdz ar to arī kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo izrakstīto rēķinu – kavēts maksājums vienam uzņēmumam, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējam, var izrādīties šķērslis pakalpojuma saņemšanai no cita. Vērtējot potenciālā klienta kredītvēsturi, tiek ņemta vērā gan uzņēmuma iekšējā informācija par iepriekšējo sadarbību ar personu, gan dažādu ārējo reģistru dati, piemēram, Latvijas Bankas kredītu reģistrā, Kredītinformācijas Birojā un Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija. Īpaši par kredītvēstures veidošanu jādomā jauniešiem, kam dažādu materiālu vajadzību apmierināšana vēl tikai priekšā, piemēram, dzīvokļa īrēšana vai pirkšana, studiju kredītu ņemšana, lai neradītu nelāgu iespaidu par saviem ieradumiem rīcībā ar naudu.

Taujāti par plāniem tuvākajā piecgadē izmantot kādu aizņēmumu, vairākums iedzīvotāju jeb 57% atzīst, ka šādu iespēju apsver.

Savukārt motivācija izpildīt maksājumus atpaliek – iedzīvotāji ar laikus nenokārtotām saistībām aizņemties plāno biežāk nekā tie, kas ar maksājumiem tiek galā sekmīgi – 60% pretstatā 55%.

Redzams, ka daļai iedzīvotāju trūkst izpratnes par finanšu reputācijas jeb kredītvēstures veidošanu un tās ietekmi uz nākotnes iespējām aizņemties, ja tagadējā rīcība neliek pamatus labam iespaidam par finanšu paradumiem potenciālā pakalpojumu sniedzēja vai naudas aizdevēja acīs.

Swedbank Finanšu institūta aptauja par Latvijas iedzīvotāju parādsaistībām notikusi sadarbībā ar Snapshots 2018.gada maijā. Tajā ar interneta aptaujas metodi piedalījušies 700 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Autore ir Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu