Melni kā velni 2

Ogļu pārkraušana uzņēmumā Strek Andrejsalā. Foto — Lauris Aizupietis
Baiba Kļava, speciāli Ir
Print Friendly, PDF & Email

Putekļu piesārņojuma normu pārsniegšana Rīgas ostā strauji tuvojas gada limitam, bet vides dienests mierina, ka akmeņogles esot «absolūti nekaitīgas»

Naktī nolijis lietus — pirmo reizi pēc ieilguša karstuma —, un zemi klāj slapja, melna masa, tāpēc jāuzmanās, lai nepaslīdētu. Trīsstāvu māju augstumā slejas ogļu kalni, bet laukuma otrā galā pārtraukumā devušies strādnieki, kuru sejas un apģērbs ir noputējuši melni. Nepārtraukti dun lielgabali, kas smidzina ūdeni, lai samazinātu ogļu putēšanu. Esam ostas teritorijā Andrejsalā, kur uzņēmums Strek pārkrauj ogļu kravas.

Lai gan šovasar lielā karstuma un sausuma dēļ putekļu mākoņi ir vēlušies pār ostas teritoriju un rīdzinieki gan medijos, gan sociālajos tīklos sūdzējušies par noputējušām dzīvokļu grīdām un palodzēm, «gaisa kvalitāte atbilst LR likumdošanā noteiktajām prasībām», bezkaislīgi secināts vides kvalitātes kontroles ziņojumos Rīgas ostā. Ir devās noskaidrot, kā īsti notiek šo mērījumu veikšana un kāpēc joprojām pilsētas centrā tiek pārkrautas netīrās kravas?

Piesārņojums pieaug

Tieši ogles ir starp biežāk pārkrautajām kravām Rīgas brīvostā — šā gada pirmajos sešos mēnešos tās veidojušas 39,5% no kopējā apjoma, liecina brīvostas statistika. Ar pārkraušanu 15 hektāru platībā nodarbojas divi uzņēmumi — Strek un Rīgas Centrālais termināls, kuriem ir izsniegta Valsts vides dienesta (VVD) atļauja piesārņojošu darbību veikšanai un noteiktas prasības, kas darba procesā ir jāievēro, lai samazinātu kaitējumu. Prasību izpilde ir jākontrolē VVD, savukārt pati brīvosta pēc VVD uzdevuma veic preventīvu uzraudzību, tajā skaitā monitorē gaisa kvalitāti piecās stacijās ostas teritorijā, stāsta brīvostas Vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš. Trīs stacijas mēra gaistošos organiskos savienojumus, bet divas — putekļus.

Abos Daugavas krastos — Voleru ielā Daugavgrīvā un Gāles ielā Vecmīlgrāvī — uzstādītās stacijas nepārtraukti mēra gaisa piesārņojumu, lai konstatētu, vai putekļi jeb noteikta izmēra cietās daļiņas diennaktī nepārsniedz 50 mikrogramus kubikmetrā. Šis robežlielums noteikts cilvēku veselības aizsardzībai, un to gada laikā nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizes. Ja līmenis pārsniegts, piesārņojums jākoriģē ar konkrētu rīcības plānu, nevis soda naudu, norāda VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne.  Viņa stāsta, ka monitoringa staciju rādījumi nekādā veidā nenorāda uz kādu vainīgo, kuru varētu atrast un sodīt. VVD varot sekot līdzi pašu uzņēmumu monitoringa datiem un uzraudzīt, lai viņi veic vajadzīgos pasākumus un nepieļauj putēšanu. «Tā ir mūsu ietekmes zona,» skaidro Stašāne.

Šogad līdz jūlija beigām diennakts normas pārkāpumi Gāles ielas stacijā novēroti vienu reizi maijā. Savukārt Voleru ielā — vairāki pārkāpumi katru mēnesi, kopumā jau 27 reizes, tātad bīstami pietuvojoties maksimālajam skaitam gadā. Pēdējo desmit gadu laikā tas gan nekad nav pārsniegts.

Toties jūnijā, kaut sausums pieņēmās spēkā, vairs nav reģistrēts neviens pārkāpums, bet jūlijā — tikai viens. Jūnijā maksimālā piesārņojuma koncentrācija Voleros bijusi 46 mikrogrami kubikmetrā, bet Gāles ielā — 33.  Jūlija skaitļi vēl oficiāli nav publiskoti, taču Ir iegūtie mērījumu dati pa dienām liecina, ka augstākais līmenis Voleros sasniegts 30. jūlijā — 64,7 mikrogrami kubikmetrā, bet Gāles ielā 27. jūlijā — 29.2

Tomēr vairāki apstākļi liek šaubīties, vai dati atspoguļo reālo piesārņojuma situāciju. Pirmkārt, mērījumu nav par jūlija pirmajām divām dienām, kad iekārtām esot veikta tehniskā profilakse.

Otrkārt, kad Ir jūlija vidū intervēja VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītāju Elmāru Jasinski, viņš minēja, ka mēneša sākumā ir konstatēti putekļu līmeņa pārsniegumi. Vēlāk jūlija beigās Jasinskis atteicās sniegt detalizētus datus par piesārņojuma līmeni katrā mēneša dienā, un tikai pēc sūdzības iestādes vadībai šos datus izdevās saņemt.

Kāpēc tajos nav redzams neviens pārkāpums jūlijā un rodas pretruna ar iepriekš intervijā teikto? VVD ģenerāldirektora vietniece Aina Stašāne to skaidroja šādi — iespējams, Jasinskis bija domājis kādu citu staciju, kas atrodas kāda uzņēmuma teritorijā. «Ja jūs šos publiskos datus paskatāties un tur pārsniegumi netiek konstatēti, tad attiecīgi — tā tas arī ir. Mēs nezinām, kāds tur viņus koriģē vai nē — to monitoringu neveicam mēs, varam tikai paļauties, ka informācija ir ielikta atbilstoši reālajiem mērījumiem.»

Stašāne pastāstīja arī to, ka saskaņā ar pašu uzņēmumu iesniegtajiem datiem no monitoringa stacijām, kas atrodas pašu uzņēmumu teritorijā, kopš gada sākuma līdz jūlija beigām SIA Strek putekļu diennakts robežlielumu pārsniedzis 8 reizes, bet SIA Rīgas Centrālais terminālis — 19 reizes.

«Absolūti nekaitīgas»

Šogad putekļu piesārņojuma normu pārsniegšana ostā ir konstatēta krietni biežāk nekā citos gados. Pirmajā pusgadā abās novērojumu stacijās tās bijušas jau 27 reizes, bet pērn visa gada laikā pārsniegumi tika konstatēti tikai trīs reizes, 2016. gadā — 23 reizes, vēl gadu iepriekš — 15 reizes.

Brīvostas pārstāvis Avotiņš uzsver, ka ogļu pastiprinātā putēšana nav saistīta ar kravu palielinājumu, bet gan ar ilgstošo sausumu un vēja virzienu. Tieši ziemas spelgonī un sausās vasarās ienākot visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem.

Arī VVD pārstāvis Jasinskis norāda, ka izteiktā ogļu putēšana esot tikai atsevišķi gadījumi — pie vainas esot lielās vēja brāzmas, kas rada «skatāmu, iespaidīgu efektu», kas redzams arī sociālajos tīklos izvietotos video. «Jā, situācija ir tāda izveidojusies, ka vienā ceļa pusē beidzas osta, otrā ceļa pusē sākas dzīvojamās mājas,» viņš atzīst, vienlaikus uzsverot, ka «tā nav visa Rīga, tas nav pilsētas centrs, tā ir tieši tuvējā apkārtne apmēram puskilometra rādiusā». Vienlaikus Jasinskis skaidro, ka jebkādi putekļi ir kaitīgi cilvēka veselībai, taču «pašas akmeņogles kā tādas ir absolūti nekaitīgas».

Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norāda: «Par to var diskutēt bezgalīgi, kura koncentrācija ir kaitīga un kura nav. Ja veicot mērījumus ir konstatēti pārsniegumi, tad teikt, ka ogļu putekļi ir «nekaitīgi», nav pamata.» Saslimšanu ar astmu tie neizraisīs, taču putekļu ieelpošana ilgstošā laika periodā — vairāku gadu garumā — var izraisīt pneimokoniozes. Tie ir lēni ritoši iekaisuma procesi, kas noved pie tā, ka plaušu alveolu vietā ieaug saistaudi, samazinot plaušās to virsmu, caur kuru elpojam skābekli,» norāda Vanadziņš.

Pārcelsies uz Krievu salu

Lai neceltos putekļi, ogles regulāri jāmitrina — vasarā izmanto ūdens smidzinātājus, bet ziemā sniega lielgabalus. Ogļu pārkrāvēja Strek teritoriju Ir izrāda uzņēmuma pārstāvis Vladimirs Makarovs, kurš kādreiz aktīvi darbojies politikā un arī pats pildījis vides ministra pienākumus. Strek darbs ogļu pārkraušanā notiek nepārtraukti, diennakts laikā apkalpojot 24 tūkstošus tonnu. Teritorijā izvietoti 11 ūdens un sniega lielgabali, kas smidzina no Daugavas ņemto ūdeni virs milzīgajām ogļu kaudzēm. Tie atrodas 14 metru augstumā un aptver 50 metru rādiusu. Diennaktī tiekot patērēti aptuveni deviņi kubikmetri ūdens — šāds apjoms līdzvērtīgs apmēram 40 mucām, bet ūdens tiek izsmidzināts sīku pilienu veidā, kas visefektīvāk piesaista putekļus.

Šajā terminālī darbs ar ogļu pārkraušanu notiek jau 26 gadus, bet Makarovs piekrīt — ir pareizi atbrīvot pilsētas centru no ostas. Jau šogad Krievu salā jānoslēdzas infrastruktūras izbūvei, lai netīrās ogļu kravas pārceltu turp.

«Tās būs pilnīgi citas tehnoloģijas,» saka Makarovs. Pašlaik ogles ostā pieved vilcienu vagoni, kurus izkrauj ar celtņiem, bet Krievu salā izkraušanas process notiks pazemē — ogles tiks izgāztas pazemes tunelī, kur frēzmašīna tās sasmalcinās un tad pa slēgtu konveijera līniju nogādās uz kravu laukumu un tālāk jau kuģos. Šo termināļa teritoriju norobežos 23 metrus augsts putekļu žogs. Šādi norobežojumi beramkravu apstrādes teritorijās ir izplatīti citās pasaules ostās, piemēram, ASV un Kanādā, taču Latvijā tas būs jaunums, lepojas arī brīvostas pārstāvis Avotiņš.

Jau janvārī būvdarbiem Krievu salā jābūt pabeigtiem, bet Makarovs piebilst — jautājums vēl esot par tehnoloģisko iekārtu salāgošanu.

Komentāri (2)

Drosma 16.08.2018. 09.13

jā – jautājums – cik ilgi šai čekistu valstī jāgaida , ka tautai tiks paziņots, ka elpot ogļu putekļus ir veselīgi un ka tie, kuri tam neiekrīt ir slepenie putina aģenti un ir sodāmi ?!

Katru reizi, kā noslauku melnos putekļus no savas palodzes – es nodomāju – un tieši tāda pati melnuma kārta šo putekļu ir pievienojusies jau visām citām kārtām, kas ir manās plaušās.

Palodzes mēs notīrām – bet plaušas jau mēs tā notīrīt nespējam , nevaram.

Vai man ir tiesības šo valsti , kura mūs burtiski iznīcina dēvēt par mauku valsti? Par cilvēku iznīcināšanas sistēmu?

Kad es rakstīju sūdzību RD par slikto gaisa kvalitāti – man atbildēja apmēram tāpat – ka gaisa piesārņojums atbilst normām un sūdzībai nav īsti pamata.

Patiešām?

Nu lūk, cik daudzos veidos Latvijā pati Latvijas valsts iznīcina savus pilsoņus. Un tik gudri – mēs maksājam nodokļus – mūs par to indē ….

+2
0
Atbildēt

1

    altinyildiz > Dusma 17.08.2018. 12.41

    Latvija, pat neskatoties uz tevi un tevis savēlētiem izdzimteņiem, nav bijusi un nekad nebūs mauku valsts, bet par kremļa mauku un čekas pederastu uz laiku pārņemtu valsti, gan Latviju var saukt.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu