Lai bērni justos gaidīti

Aira Priedīte. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Aira Priedīte ir viena no 17 latviešu valodas skolotājām, kas diasporas bērniem jau gadu māca latviešu valodu tālmācības programmā. «Tas darbojas,» viņa saka un cer uz skolēnu skaita palielināšanos

Kad mācību gada sākums ir divu nedēļu attālumā, nav vairs, kur sprukt, ne skolēniem, ne skolotājiem — jāgatavojas mācībām. Uzmundrinājumam kalpo dažādi semināri, konferences un sanākšanas. Viens no tiem — izglītības līderu forums Iespēju tilts — 28. augustā Liepājā pulcēs ap 500 dalībnieku. 11 lektoru vidū būs arī Latviešu valodas aģentūras (LVA) tālmācības skolas skolotāja Aira Priedīte, kas stāstīs par jaunu tālmācības programmu latviešu valodas apguvei diasporas bērniem.

Pēc Ārpolitikas institūta apkopotajiem datiem, ārpus Latvijas dzīvo ap 370 tūkstošiem latviešu, bet no viņu bērniem tikai 27% latviski runā labi. Taču lielākā daļa (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu vēlas, lai viņu bērni pārvaldītu latviešu valodu — tas atvieglotu atgriešanos dzimtenē, ja viņi reiz to vēlētos. Diemžēl ne visiem ir pieejamas nodarbības latviešu skolās. Zināms, ka tikai ap 2000 bērnu mācās kādā no 106 neformālajām nedēļas nogales skolām, kas izveidotas dažādās pasaules valstīs. Bet bērniem, kas dzīvo ārpus vietām, kur koncentrējušies latvieši, šādas skolas ir grūti pieejamas. Domājot par viņiem, LVA pērn sāka pilotprojektu latviešu valodas apguvei tālmācībā. Aira Priedīte ir viena no 17 skolotājām, kas tajā ārzemēs dzīvojošajiem bērniem mācīja latviešu valodu.

Ar Airu tiekamies brokastīs, kurās ir biroja virtuvē pagatavota zaļā tēja un pa ceļam uz darbu kafejnīcā pirktas ķimeņmaizītes. Pirms tam Aira brīdināja, ka diezin vai gribēs ēst, un tā arī ir — tēju viņa, šķiet, iemalko tikai aiz pieklājības. Izrādās — lai gan kopā ar vīru un trim bērniem pirms 11 gadiem pārcēlās no Vācijas uz Latviju, Airas vīrs turpina strādāt kādreizējā mītnes zemē un agrā pirmdienas rītā devās uz lidostu. Aira brokastoja ar vīru.

Airas Priedītes vecvecāki bēgļu gaitās devās pēc Otrā pasaules kara, tāpēc Aira, pēc pašas vārdiem, pieder pie «vecās trimdas». «Jaunā trimda» — Airas audzēkņu un citu diasporas bērnu vecāki —, dažādu iemeslu vadīti, lielākoties ir emigrējuši pēdējos 20 gados: darba, izglītības vai mīlestības dēļ. «Bet viņi atšķirībā no maniem vecvecākiem nav bēgļi,» Aira iezīmē atšķirību starp «veco» un «jauno» trimdu. Motivācija, ar kādu vecāki liek bērniem apgūt latviešu valodu, gan ir viena un tā pati — gan pēckara, vēlāk dzelzs priekškara gados, gan tagad diasporas latvieši patur prātā iespēju atgriezties dzimtenē. Latviešu valodas prasmes bērniem atvieglotu iedzīvošanos Latvijā.

Tālmācības skola, kā uzsver Aira, ir tikai viens no mācīšanās veidiem. Noliecot labās rokas pirkstus, viņa uzskaita citus: nedēļas nogales skolas, vasaras nometnes, būtu veidojamas apmaiņas programmas Latvijas un diasporas skolēniem. Tālmācības programma izveidota, lai latviešu valodas apguves iespējas sasniegtu pēc iespējas plašāku bērnu loku. Kad pagājušā gada augustā Latviešu valodas aģentūra izziņoja iespēju pieteikt bērnus tālmācības skolā, tā saņēma 150 pieteikumu. Dažādu iemeslu dēļ latviešu valodas apguvi tiešsaistē sāka 120 bērnu, sadalīti 17 grupās. Airu kā bijušo Pasaules Brīvo latviešu apvienības izglītības programmu izpilddirektori palūdza skolot vienu no «sarežģītākajām» grupām. Tajā apvienoti seši bērni no Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Anglijas, kuriem visiem bija vājas valodas zināšanas. Rakstīt un lasīt latviski nemācēja neviens. «Man ir vācu un arī zviedru valodas zināšanas, tāpēc biju gatava uzņemties izaicinājumu,» saka Aira. Viņa neslēpj, ka nav pedagoģe. Airas lielākā priekšrocība darbā ar diasporas bērniem ir fakts, ka pati dzīvojusi multikulturālā vidē. Mamma ir latviete, kas uzauga Zviedrijā, tētis, arī latvietis, dzīvoja Vācijā. Airas bērnība un jaunība pagāja Vācijā, līdz iepazinās ar latvieti no Amerikas, tad jaunā ģimene kādu laiku dzīvoja ASV, bet vēlāk pārcēlās uz Vāciju. «Tāda multikulturāla vide dod iespēju būt atvērtam dažādām citām kultūrām,» viņa sapratusi.

Pirmā mācību gada laikā Aira secinājusi, ka tiešsaistē skolotājam jārēķinās ar dažādiem apstākļiem, kādu nav klātienes skolā. Sākot ar pārtraukumiem interneta pieslēgumā un traucējumiem tiešsaistes rīkā un beidzot ar faktu, ka bērnam, kurš tikko kā beidzis mācīties savā skolā, grūti koncentrēties, lai atkal mācītos — viņš grib paēst un kaut nedaudz atpūsties. Airas audzēkņiem mācības norit otrdienu un ceturtdienu vakaros, kad visi satiekas programmatūras ClassFlow vidē, lai veidotu dialogus, izpildītu uzdevumus, lasītu un rakstītu latviski. «Ja nodarbības ir tikai divreiz nedēļā, tad skaidrs, ka es neiemācīšu bērniem raiti runāt latviski. Jāsaprot mērķis. Ar manu audzēkņu vecākiem vienojāmies, ka tas ir uzzināt pēc iespējas vairāk par Latviju kā unikālu, sajūsmas vērtu zemi, kā arī iemācīties sarunvalodā visvairāk vajadzīgās frāzes. Tāpēc mūsu mācību programmā ir daudz dialogu, piemēram, kā uzzināt, kur Rīgas lidostā atrast kiosku, lai nopirktu e-talonu,» stāsta Aira.

Šogad jūlijā Latvijā notika tālmācības skolu audzēkņu salidojums, kurā ieradušies 40 bērni ar brāļiem un māsām, vecākiem un vecvecākiem. «Pirmo reizi reāli ieraudzīju savus skolēnus. Bija bērni, kuri, ieraudzījuši savu skolotāju, apkrita viņai ap kaklu. Tas bija tik emocionāli!» stāsta Aira. Tikšanās ar audzēkņiem pārliecinājusi Latviešu valodas aģentūru un skolotājus, ka ideja par latviešu valodas apguvi tālmācībā veiksmīgi īstenojama un, tā kā par to diasporā ir liela interese, izglītojamo bērnu skaits būtu jāpalielina. Šobrīd aģentūra iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai lūgumu nodrošināt finansējumu, lai skolēnu skaitu tālmācības skolā nākamo trīs gadu laikā varētu palielināt līdz 220. Pēc aģentūras aplēsēm, lai norēķinātos par ClassFlow vides lietošanu, mācību materiālu un skolotāju sagatavošanu, kā arī samaksātu par darbu, vajag vismaz ap 125 tūkstošiem eiro katru gadu. Par šo naudu iecerēts izveidot un administrēt arī pašmācības rīku pieaugušajiem latviešu valodas apguvei internetā. Ministrijā sakās atbalstām gan tālmācības skolu, gan citus projektus, kas saistīti ar diasporas un reemigrējušo ģimeņu bērnu izglītošanu. Šo mērķu labad Finanšu ministrijai nosūtīts papildu finansējuma piešķīruma pieprasījums: nākamgad 1,19 miljoni, 2020. un 2021. gadā — 1,3 miljoni eiro. Vai naudu piešķirs — tas atkarīgs no 13. Saeimā ievēlēto deputātu balsojuma, lemjot par valsts budžetu.

Aira pārliecināta, ka valsts atbalsts būtu ļoti vajadzīgs. Ne tāpēc, ka bērni rautos mācīties latviešu valodu. «Pārsvarā bērniem viens vai abi vecāki ir noteikuši, ka jāmācās valoda. Ģimenes pieļauj iespēju kādreiz pārcelties uz dzīvi Latvijā. Daudziem te dzīvo tuvinieki,» paskaidro Aira. Valsts finansiāls atbalsts latviešu valodas stundām būtu viens no signāliem, kas diasporas sabiedrībai vēstītu — «jūs Latvijā esat laipni gaidīti».

Vēl viens svarīgs diasporas bērnu skološanas aspekts ir atbalsts bērniem, kuru ģimenes ir atgriezušās Latvijā. Kad Airas ģimene 2007. gadā pieņēma drosmīgo lēmumu pārcelties uz dzīvi vecvecāku dzimtenē, kur jau kopš 1994. gada dzīvoja viņas mamma, ilggadējā Latviešu valodas aģentūras vadītāja Aija Priedīte, Airas bērniem bija septiņi, 14 un 16 gadi. Visi trīs bija mācījušies Vācijas skolās. Pirms pārcelties uz Latviju, Aira sakopēja bērnu sekmju izrakstus un nosūtīja vairākām Rīgas skolām ar lūgumu izvērtēt iespēju uzņemt Vācijā uzaugušos bērnus. Neatsaucās neviena skola! Tad paziņas ieteica vērsties Natālijas Draudziņas vidusskolā, kurai esot sadraudzības projekti ar vācu skolām un skolotāji nenobītos no neierasta darba. Tā bija taisnība. Airas bērniem pat nevajadzēja atbalsta skolotāju, kāds nereti nepieciešams reemigrācijas bērniem, pietika ar konsultācijām pēc stundām. «Viens no lielākajiem pozitīvajiem aspektiem — skolā novērtēja bērnu vācu valodas zināšanas un sūtīja viņus uz vācu valodas mācību olimpiādēm. Bērniem bija svarīgi, ka viņu skolā ar viņiem lepojas,» stāsta Aira. Viņas ieteikums skolotājiem, kuri strādā ar reemigrācijas bērniem, — mēģināt atrast viņu spējas un talantus un panākt, ka tie kalpotu zināšanu pilnveidei un pašapziņas celšanai.

Ēdienkarte

Divas krūzes zaļās tējas
Divas ķimeņmaizītes
Divi persiki

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu