Kāpēc Latvijā ūdenī iet bojā sešreiz vairāk cilvēku nekā vidēji Eiropā?
Bija silta un saulaina maija nogales sestdiena. Jau otro nedēļu valstī oficiāli bija atklāta peldsezona un Jūrmalas šoseja sastrēgusi ar atpūtniekiem. Glābējs ūdenslīdējs Andrejs Maksimovs ar komandu piebrauca pie Slokas karjera. Priekšā bija policijas mašīnas un divi manāmi iereibuši jauni vīrieši. Viņi Andrejam norādīja diezgan precīzu virzienu ūdenī — vietu, kur, visticamāk, noslīcis viņu draugs, iesaukts par Bunduli.
Todien viens no puišiem palika krastā. Divi metās ūdenī. Bundulis peldēja tālu, otrais piekusa un pagriezās uz krastu. Kad izpeldēja un atskatījās, draugu virs ūdens vairs neredzēja. Bija vajadzīga aptuveni stunda, lai nirējs uzvilktu aprīkojumu un zem ūdens atrastu pilnīgi kailu, noslīkušu ķermeni — tieši tur, kur draugi bija norādījuši. «Jāpaļaujas tikai uz taustīšanos,» Andrejs stāsta, ko nozīmē meklēt cilvēku zem ūdens. Latvijas ūdeņi neesot nekāda Hurgada ar kristāldzidru ūdeni. Skaidrāka redzamība esot Daugavā, bet, ienirstot zem sešu metru atzīmes, arī tur iestājas nakts, jo gaisma tālāk neiespīd. Andrejs ar komandu šogad cilvēku meklējumos niris četras reizes. Bet nevienu nav izcēlis dzīvu.
Bundulis ir viens no 90 noslīkušajiem, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šogad izcēlis no ūdens. Svelme dzen ļaudis pēc atvēsinājuma, tāpēc slīcēju noteikti būs vairāk nekā pērn, kad vasara bija lietaina un vēsa. Pagājušajā gadā VUGD no ūdens izcēla 102 līķus, bet Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kopumā fiksējis 131 noslīkušo. Iepriekšējos gados esam piedzīvojuši lielākus rekordus. Piemēram, 2014. gada vasarā bija 192 slīkušie, bet gadu vēlāk — 126. Statistika lēkā līdzi karstuma uzplūdiem gada siltajos mēnešos. Tomēr, lai arī 2015. gada noslīkušo skaits šķiet mazs uz citu gadu fona, tas nodrošina Latvijai ļoti skumju rekordu. Esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā, vidējo rādītāju apsteidzot sešas reizes.
Astoņi no katriem desmit Latvijā noslīkušajiem cilvēkiem ir vīrieši. Gandrīz trešā daļa no viņiem — vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Visbiežāk atrasti Rīgas un Pierīgas ūdenstilpēs, tomēr izdalīt «melnos punktus», kur noslīkst visvairāk cilvēku, neesot iespējams, stāsta VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Grīnbergs. Slīkst atpūtnieki, makšķernieki, kaitotāji. Nepieskatīti bērni piemājas dīķos. Un nav kopsakarību vietās, kurās šīs nelaimes notiek. Taču kā būtiskākos iemeslus noslīkšanai pārvaldes priekšnieks min pārgalvību kopā ar apreibinošo vielu lietošanu. Dienests pēc savām iespējām cenšas sabiedrību informēt par drošību uz ūdens, tomēr panākumi ir minimāli. Salīdzinot statistiku par ārēji izraisītiem nāves cēloņiem, kopš 2009. gada mirušo skaits no vardarbības sarucis par 48%, transporta negadījumos bojā gājušo skaitu izdevies samazināt par 41%, saindēšanos ar alkoholu — par 37%, taču noslīkšanu tikai par 14%. Turklāt šogad šādi bojā gājušo skaits varētu sasniegt 180—190 cilvēkus, prognozē Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs. «Atkal teiks: ārprāts, lielākais skaits Eiropā, atgriezāmies 2010. gada līmenī. Jā, tāpēc, ka desmit gadus neko neesam darījuši,» viņš neslēpj dusmas uz valdību, kas jau gadiem ignorējot slīkšanas problēmu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.