Dzērveņu monopols

Jānis Bierands, zemnieku saimniecības Strēlnieki saimnieks. Foto — Reinis Inkēns
Marija Leščinska
Print Friendly, PDF & Email

Zemnieku saimniecība Strēlnieki viena no pirmajām Latvijā sāka audzēt lielogu dzērvenes un augstkrūmu mellenes. Augsne pie mums ir piemērota tam, lai dzērveņu audzēšanā izkonkurētu jebkuru citu Eiropas valsti

Prāvie melleņu krūmi, kas izstiepušies gandrīz cilvēka augumā, lielākoties aplasīti. Vēl ražo vēlās šķirnes, bet sezona tuvojas beigām. Savukārt dzērveņu lauks savu kārtu tikai gaida — ogulājus, kas kā blīvs paklājs stīgo pāri laukam, nolasīs rudenī. Tagad ir vairāk laika sarunām nekā karstākajā ogu laikā, uzrunāts intervijai, saka Strēlnieku saimnieks Jānis Bierands. Savulaik strādājis Zemkopības ministrijā un vadījis Bulduru Dārzkopības tehnikuma saimniecību, kopš neatkarības atjaunošanas viņš ir savas zemnieku saimniecības īpašnieks.

Šīs vasaras lielais karstums viņa ražai nav kaitējis. Mellenēm siltums patīk. Iespējamais ražas samazinājums drīzāk saistīts ar iepriekšējo vasaru. Aukstajā laikā krūmiem neaizmetās tik daudz ziedu. Tomēr saimniecība ir labi aprīkota — speciāli izveidotā laistīšanas sistēma ļauj nodrošināt ogu audzēšanai atbilstošu temperatūru gan aukstā, gan karstā laikā. «90. gadu sākumā entuziasms bija liels,» par laiku, kad, privatizējot savulaik tehnikumam piederējušo zemi, tapa viņa saimniecība Babītes pagastā, stāsta Jānis.

Kukurūza, traktors un ogas

Sākumā Strēlnieki bija piemājas saimniecība bez noteiktas specializācijas. Audzēja kartupeļus, burkānus, gurķus, zemenes un citas ierastas kultūras. Taču jau 90. gadu vidū pārtrauca nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību.

Tirgus ekonomikas apstākļos izaudzētā cenas strauji kritās. Bet augsne bija skāba, prasīja daudz mēslojuma. Padomju laikā tā tika cītīgi kaļķota, tāpēc arī kartupeļi izauga, stāsta saimnieks. Kad kaļķis vairs tik viegli nebija pieejams, viņš meklēja ap-stākļiem piemērotākas kultūras. «Pats lasīju un interesējos, sapratu, ka skābā augsnē kartupeļi neaugs, bet dzērvenes un mellenes gan.» Tās ir kultūras, kas izveidotas Ziemeļamerikā pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Tāpēc stādus pasūtīja no turienes. Pirmās sastādīja dzērvenes.

Zināšanas par šo ogu audzēšanu Jānis Bierands bija guvis, jau studējot Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. «Sāku mācīties pēc Hruščova laika. Viņš, būdams Ukrainas lauksaimnieks, bija aizbraucis uz Kanādu un tur ieraudzījis trīs lietas — kā aug kukurūza, dzērvenes un traktoru T16. Ar to pietika,» stāsta lauksaimnieks. Ziemeļamerikā dzērvenes tiek audzētas smilšainos laukos, kur iekārtotas speciālas appludināmas teritorijas, kas nodrošina gan ogu augšanu, gan ātru novākšanu. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas apsaimniekotajos laukos tolaik pēc Amerikā noskatītām metodēm tika audzētas Eiropas dzērvenes. Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā nelielās platībās tika pierādīta aizokeāna šķirņu ražība, taču lielā teritorijā tās neaudzēja. Īsti labi neizdevās ne vieniem, ne otriem, smaida Jānis. Tāpēc, kad pats nolēma pievērsties ogu audzēšanai, bija skaidrs — jāpasūta stādi no Amerikas un jāmēģina audzēt lielās platībās. «Šīs ir tehniskās kultūras — tām ir nepieciešami atbilstoši apstākļi. Ogas ir jāaudzē plantācijās un jāspēj desmitreiz precīzāk nekā daudziem citiem augiem nodrošināt konkrētus apstākļus — laistīšana, temperatūras nodrošināšana, augsnes analīzes vairākas reizes gadā. Tikai tad tiek pie rezultāta.»

Bierands sagatavoja laukus, iestādīja, sadīga skaisti, bet stādi sāka nīkuļot. Konsultācijai pieaicināja Lauksaimniecības akadēmijas profesoru, kurš atklāja, ka dzērvenēm vajag vēl vairāk skābuma augsnē. Strēlnieku zeme nav šo ogu audzēšanai visatbilstošākā. Tomēr pašlaik, kad kultūras jau iepazītas, ražas ir labas.

Pirmā pavasarī ir stādu raža — tos saimniecība pārdod citiem audzētājiem, pēc tam nāk ogas. 75 hektāros saimniecības zemes līdzās zālājiem aug mellenes, dzērvenes, cidonijas, smiltsērkšķi, aronijas un citas ogas. Sezonā tiek novāktas 5—6 tonnas melleņu un tikpat dzērveņu. Pustonna smiltsērkšķu un tonna cidoniju. Gandrīz visu saimniecībā izaugušo paši arī pārstrādā un realizē. Produkcijas klāstā ir svaigās ogas, sulas, sīrupi.

Daļu produkcijas pārdod turpat līdzās esošajā firmas veikaliņā, daļu ar Rāmkalnu starpniecību realizē Rimi veikalu tīklā esošajā zemnieku produkcijas tirgotavā Klēts. Savulaik Strēlniekiem bija savs veikaliņš tirdzniecības centrā Rīgā, bet to aizvēra, jo algot vairākas pārdevējas bija nerentabli. «Cik ir ienākumu, tik izdevumu.» Taču saimniecība piedāvā arī konsultācijas un tehnisko palīdzību ogu audzētājiem. Jānis Bierands neslēpj, ka viņam rūp nozares attīstība.

Trūkst sistēmas

«Mums jāskatās uz priekšu. Kur varam būt Eiropas Savienībā noderīgi. Varam būt noderīgi ar tām kultūrām, kas šeit labi aug. Desmitā daļa no teritorijas ir skābie purvi. Tajos aug dzērvenes — tām klimats ir pietiekami labs. Tā varētu būt mūsu niša!» uzskata lauksaimnieks. Potenciālais noieta tirgus ir liels — Latvijas audzētāji Eiropas tirgū var konkurēt ar Amerikas un Kanādas ražotājiem. Uzņēmumi Ocean Spray, kas darbojas Amerikā, un Atoka Kanādā ir monopolizējuši aizokeāna tirgu, savukārt Eiropā dzērveņu audzēšanas monopols jau šobrīd pieder Latvijai. Lielākie audzētāji ir Tukumā, Talsos un Liepājā. Viņaprāt, aizvien straujāk augošs uzņēmums ir Rāmkalni.

Pēdējos gados Latvijā lielogu mellenes ir pat populārākas par meža ogām, kam cena kritusies. Pirms diviem gadiem tas ļāvis Strēlniekiem paplašināt melleņu stādījumus. Tomēr melleņu audzēšanā Latvijas lauksaimniekus Eiropas kontekstā var izkonkurēt, piemēram, Polijas audzētāji, jo šajā valstī ir siltāks klimats. Bet lielogu dzērveņu audzēšanai mums ir dabas dotas priekšrocības. Tomēr bez kopējas nozares politikas attīstība individuālajās saimniecībās norit lēnāk — katra paša ziņā ir gan informācijas iegūšana par ogu audzēšanu, gan atbilstošas tehnikas izstrāde. «Varam izgatavot paraugus — prototipus, bet mašīnbūve ir jāattīsta sistemātiski.» Salīdzinot ar Ziemeļamerikas un Kanādas audzētavām, pie mums joprojām daudz tiek darīts ar rokām, tas samazina darba ražību.

Pirms gandrīz 20 gadiem Dzērveņu audzētāju asociācija bija izstrādājusi projektu šīs kultūras attīstīšanai Latvijā, tas tika iesniegts Ekonomikas ministrijā un saņēma labas atsauksmes, bet realizācija nenotika. Lielogu dzērveņu audzēšanas attīstībai joprojām pietrūkst nozares speciālistu izglītošanas iespējas un mūsdienu prasībām atbilstošas darba tehnikas pieejamība. Interese par ogu audzēšanu pieaug piemājas dārziņu īpašnieku vidū, bet lielu audzētāju joprojām nav daudz.

Atbalstīt un netraucēt

90. gadu vidū dārza mellenes un dzērvenes nebija tik pazīstamas. Cena bija augsta, daudzi pircēji teica, ka labas esot tikai purva ogas. Strēlnieki izlika lielu reklāmu pie saimniecības iebraucamā ceļa Ventspils šosejas malā. «Visa Kurzeme, kas brauca garām, redzēja, ka bez jāņogām un upenēm ir arī citas ogas.» Tomēr, mainoties likumiem, ceļmalā izvietoto reklāmu, kas saimniecībā ievilināja garāmbraucējus, lika novākt. Varētu likties sīkums, tomēr intereses kritums bija jūtams, daudzi pagriezienu uz saimniecību nepamanīja un tā arī pabrauca garām. «Tā ir attieksme pret ražotāju,» nosaka Jānis Bierands.

Vaicāts par dažādām Eiropas finanšu struktūru atbalsta iespējām, lauksaimnieks atbild, ka fondu līdzekļu piesaiste nav Strēlnieku izvēlētais ceļš. «Mūsu ienākumi ir Rīgas tirgus.» Eiropas fondu atbalsts paredz arī ievērojamu kontroli, un tas apgrūtina darbu. Par melleņu stādījumiem saimniecība savulaik saņēma integrētās subsīdijas. Taču pārskatu nodošana sakrita ar ražas laiku, un Jānis atteicās veselu darbadienu ziedot, lai dotos uz Salaspili atskaitīties par padarīto. Piešķirtās subsīdijas nācās atmaksāt.

Taču, runājot par valsts atbalstu, Jānis Bierands ir lakonisks: «Pirmais atbalsts — nejaukties un likt mūs mierā.» Laikā, kad saimniecība sāka darbu, padomju ierēdniecība juka, savukārt Latvijas birokrātiskais aparāts vēl tikai veidojās. «Varēja elpot.» Zemkopības ministrijai lauksaimnieks velta skarbu kritiku — nozares attīstība tiek bremzēta, ierēdniecība ir izaugusi, bet izglītotu speciālistu trūkst. Arī tie, kas ierodas saimniecībās, lai pārbaudītu, veic inspicēšanu, vadoties pēc protokola, nevis pēc būtības. Trūkst zināšanu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu