Diena: 14. augusts, 2018

Latvija atbalsta atteikšanos no laika maiņas

Ministru kabinets šodien apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, atbalstot vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas jeb pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ, ja vasaras laiks Eiropas Savienībā (ES) vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, nodrošinot harmonizētu pieeju visā ES.

Valdība uzsver – Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības maiņu, jāsaglabā vienota pieeja visā ES, informē Ekonomikas ministrija (EM). Šāds lēmums būtu optimāls, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi uz ekonomisko aktivitāti un veselības uzlabošanos, par ko liecina Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

Pēdējā gada laikā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi noskaidrot ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā nacionālā līmeņa jautājums. Tas rada risku, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot administratīvo slogu. Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielinātu laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.

Latvijas nacionālo pozīciju par pāreju uz vasaras laiku EM iesniegs EK. Latvija uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas EK ir jānovērtē izmaksas un citi ietekmes aspekti, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību ES.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli, EK aicina ikvienu vēl līdz šī gada 16.augustam piedalīties aptaujā. Anketa latviešu valodā pieejama EK interneta vietnē https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv.

Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti par stundu atpakaļ. Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18.gadsimta beigās. Regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu sākās 20.gadsimta 60.-70.gados. Latvijā laiku sāka mainīt ar 1981.gada 1.aprīli.

No 1996.gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.

Aivars Bačkurs: Vairāk vajag smaidīt un visa tauta smaidīs

“Esmu sapratis to, ka palīdzēt cilvēkiem var jebkurā darba vietā. Nav svarīgi, kur tu strādā, tu vari palīdzēt cilvēkiem jebkur,” uzskata kultūras darbinieks Aivars Bačkurs Dagdas novada Ezernieku pagastā.

“Kad cilvēks uzsmaida pretī otram cilvēkam, dvēselei ir prieks. Tik tiešām – dāvājot smaidu citam, tu smaidi pats. Vairāk vajag smaidīt un visa tauta smaidīs,” smejas Aivars.

“Dagdas novadā ir ļoti draudzīgi cilvēki. Baltkrievi, krievi, poļi, lietuvieši, igauņi un latvieši – mēs visi šeit forši dzīvojam. Ikdienā nav atšķirību, no kuras tautas katrs nācis. Visi jau esam no viena māla taisīti. Galvenais, lai cilvēks būtu labs,” ir pārliecināts Aivars.

“Es nezinu pasaulē skaistāku vietu par Latviju. Šeit ir skaistākās priedes, zilākie ezeri un zaļākā zāle. Man vairāk neko nevajag.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. TUESI.LV ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.

Norāda uz pretrunām publiskā sektora atalgojuma palielināšanā

Skolotāju, mediķu, tiesnešu, tiesu darbinieku un prokuroru algu pieaugumam nākamā gada valsts budžetā var nepietikt naudas, LTV raidījumam “Panorāmā” atzinusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja – publiskā sektora algu palielināšanā trūkst solidaritātes, jo dažās nozarēs tās jau pāris gadus aug, bet citiem par to ir pamatīgi jācīnās.

Kā vēsta lsm.lv, veselības, izglītības un tieslietu darbinieku algu palielināšanai nozaru ministrijas papildus prasa vairāk nekā 143 miljonus eiro. Taču finansiālā situācija liecina, ka papildu līdzekļu nav un drīzāk izdevumi valsts budžetā būs jāsamazina. Fiskālās disciplīnas padomē lēš, ka būs jāatceras jau piemirstais termins – konsolidācija, kad izdevumus nākas mazināt.

Pirmdien finanšu ministre sacīja, ka solīt algu palielinājumu nevar: ‘’Nevar šobrīd runa būt par 150, 200 vai simtiem miljonu eiro. Es domāju, arī solījumi, kas ir doti no valdības, ir doti tādi, ka jebkurš pieprasījums tiks izvērtēts atkarībā no budžeta iespējām. Ja budžets neļaus to darīt, proti, mēs šo naudu nebūsim vēl nopelnījuši, tad attiecīgi jāgaida brīdis, kad varēs atļauties tālāk palielināt atlīdzību.” Reizniece-Ozola norādīja, ka palielināt budžeta deficītu, lai algas palielinātu, nevarēs.

Vanaga pauda, ka nespēj pievienoties finanšu ministres aicinājumam apdomīgāk lemt par tēriņu palielinājumu valsts pārvaldē. LIZDA vadītāja atgādināja – galvenā pedagogu neapmierinātība ir ar to, ka valsts nav pieņēmusi pedagogu algu palielināšanas grafiku, bet tā vietā arī nākamgad sola tikai vienreizējas prēmijas. Deputātiem un valdības aparāta darbiniekiem algas automātiski palielinās līdz ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Pēc Vanagas vārdiem, valdība tikai atrunājas ar skolu tīklu optimizāciju, bet LIZDA ir pārliecināta, ka tas nedos cerēto ietaupījumu, gan piebilstot, ka LIZDA nav kategoriski pret skolu tīkla sakārtošanu. Arodorganizācijas vadītāja sacīja, ka ticamākais pedagogu rīcības variants esot pikets, bet streiks iespējams tikai kā galīgais variants, par ko pašlaik negribētos runāt. Par to šodien lemj LIZDA padomes sēdē.

Ar OIK reformu sola par 10% mazākus elektrības rēķinus

Šodien valdībā pieņemtās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas rezultātā trijos gados patērētāju elektrības rēķini samazināsies par vismaz 10%, tā šorīt intervijā Latvijas Radio 1 prognozēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Patlaban kopējā OIK ietekme rēķinos ir ‘’padsmit procenti’’, lēš ministrs. Sarunās ar ekspertiem kļuvis skaidrs, ka OIK slogs ir pārmērīgs, proti, 266 miljoni eiro gadā, kas tiek izņemti no iedzīvotāju un uzņēmēju maciņiem. Latvijā OIK maksājumi ir 1 procentpunkts no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Igaunijā un Lietuvā OIK finansējums nepārsniedz 0,3% no IKP. Kā norādīja Ašeradens, Latvija zaļo enerģiju atbalstījusi ‘’dārgākajā iespējamā veidā’’. Ar reformu iecerēts atbalsta īpatsvaru samazināt līdz kaimiņvalstu līmenim.

Darba grupa vairāku mēnešu gaitā sagatavojusi ‘’labu plānu piecos soļos’’, kā atteikties no OIK trijos gados. Pēc Ašeradena skaidrotā, plānots noteikt 15% subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN) atjaunojamai enerģijai un to novirzīt, lai samazinātu elektrības rēķinus mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.

Pētot OIK lietojumu lauksaimniecības uzņēmumos, kam biogāzes stacijās jāpārstrādā kūtsmēsli, eksperti bijuši pārsteigti, ka koģenerācijas reaktoros to ir tikai puse, bet pārējais ir kukurūza, ko audzē speciāli šim nolūkam, nevis izmanto citus bioloģiskos atlikumus. ‘’Tas liekas nepieņemani, bez šādas enerģijas mēs varam iztikt,’’ vērtē ministrs. Valdībā apstiprinātais plāns paredz noteikt limitu, kādā apjomā biogāzes reaktoros jāizmanto vietējie bioloģiskie atkritumi.

Nākamais solis ir atteikšanās no jaudas maksājuma, ar kuru patlaban atbalsta fosilo enerģiju – dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Jāierobežo atbalsta saņēmēju peļņa un jāpāriet uz tirgus mehānismiem zaļās enerģijas atbalstam, paredz reformas plāns.

‘’Vienīgais, kāpēc man šis plāns nepatīk – to nevar izdarīt vienā gadā,’’ atzina Ašeradens, skaidrojot – ja no OIK atbalsta sistēmas atteiktos tūlīt, būtu gaidāmas ‘’smagas tiesvedības’’. Tomēr vairāk nekā 20 gadus samilzušo problēmu var atrisināt trijos gados, vajadzīga tikai politiska apņēmība. Pēc ministra domām, sabiedrībā valda gaidas, ka tas tiks atrisināts godīgi.

‘’Sabiedrībai jāredz, ka atbalsts nav pārmērīgs. Uzņēmējiem būs jāiemācās strādāt tirgus apstākļos, pārdot lētāk un labāk, kas pašlaik viņiem nav jādara – vienkārši ieslēdz mašīnu un kāds enerģiju nopērk,’’ pauž ministrs. Viņš gan atzina – pret OIK reformu darbojas ‘’milzīgs uzņēmēju lobijs’’, ir vispārējs spiediens uz valdību kārtību nemainīt. ‘’Lielā mērā OIK maksājumi noguļas lauksaimniecības un pašvaldību pusē, ar to saistītās partijas mēģina to aizstāvēt. Redzu arī ļoti jaudīgu pozīciju, lai aizstāvētu atbalstu milzīgajai fosilās enerģijas daļai,’’ secina politiķis.

Prognozējot reformas ietekmi, Ašeradens sacīja: ‘’Kompensācijas ir ļoti bagātīgas, neredzu, ka 15% subsidētās enerģijas nodoklis vai 9% peļņas ierobežojums varētu likt kādam enerģijas ražotājam atstāt tirgu. Pēc tehnoloģiju attīstības redzams, ka vēja enerģiju drīz varēs saražot tikpat pieejami kā iegūt to no Saules. Biogāzes stacijas, kas ražo siltumu, var pāriet uz šķeldu. Ienākot elektromobiļiem, cilvēki elektrību varēs iegūt no Saules baterijām. Drīz Latvijā būs daudz zaļas enerģijas, par kuru nebūs jāmaksā papildus.’’

Lai īstenotu OIK reformu, līdz septembrim jāmaina Ministru kabineta noteikumi un jāpieņem likums par SEN, kam no nākamā gada 1.janvāra vajadzētu stāties spēkā.