Latvijas augstskolas nav savstarpējas konkurentes 3

Foto: Ieva Čīka, LETA.
Imants Bergs
Print Friendly, PDF & Email

Patlaban visā Latvijā aktīvi norisinās jauno studentu uzņemšana, un, lai gan sākotnēji var šķist, ka augstākās izglītības iestādes sīvi konkurē savā starpā, medaļai ir arī otra puse – tikpat aktīva sadarbība. Augstākās izglītības iestādes sadarbojas ne tikai Latvijas robežās, virknei augstskolu ir vairāki simti sadarbības augstskolu ārvalstīs – no ASV līdz pat Dienvidkorejai. Vai no šīs sadarbības ieguvēji ir arī studenti un ko viņi iegūst, stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis Imants Bergs.

Pieredzes apmaiņa un labas idejas

Līdzīgi kā pašpietiekamam cilvēkam ir jākomunicē ar citiem, lai pilnveidotos un turpinātu attīstīties, arī augstskolām un universitātēm, lai cik lielas un populāras tās nebūtu, ir nepieciešami sadarbības partneri. Tas ļauj apmainīties ar pieredzi, turklāt ikdienas komunikācijā rodas daudzas labas idejas. Studentu un mācībspēku apmaiņa ļauj paplašināt redzesloku, pastrādāt vai pastudēt pavisam citā izglītības sistēmā un labāko no tās atvest mājās. Piemēram, mūsu studenti vai pasniedzēji, kuri ir kādu laiku pavadījuši augstskolās Nīderlandē, augstu novērtē viņu disciplinēto attieksmi pret studiju grafiku un lekciju apmeklējumu, un šādu praksi cenšamies sekmēt arī Latvijā.

Sadarbība “ķeksīša pēc” nesniegs pievienoto vērtību

Ikviena sadarbības augstskola ārvalstīs paplašina kontaktu loku – gan studentiem, gan pasniedzējiem. Tomēr aicinātu nevadīties pēc principa – jo vairāk sadarbības partneru, jo labāk. Sadarbība “ķeksīša pēc” nesniegs pievieno vērtību. Ir augstskolas, kas lepojas ar 500 un vairāk sadarbības partneriem, taču jāsaprot, ka arī 100 vērtīgi un aktīvi sadarbības partneri ir ļoti daudz. No pieredzes varu teikt, ka ir viegli noslēgt 200 sadarbības līgumus, kas tā arī paliks mapītē un līdz reālai darbībai nekad nenonāks. Ieteiktu ik pēc pieciem vai sešiem gadiem pārskatīt savu sadarbības partneru sarakstu un neturēt tajā “mirušās dvēseles” tikai skaita nodrošināšanai.

Jāņem vērā, ka Latvijas augstskolas nevar gaidīt vienlīdz lielu atdevi no sadarbības partneriem Eiropā un, piemēram, Meksikā. Ja no tuvējām Eiropas valstīm studentiem ir salīdzinoši ātri un vienkārši doties apmaiņas programmās, kas arī nerada astronomiskas izmaksas, tad Latīņamerikas valstīs ir pavisam cita situācija. Ja no Vācijas ik gadu ierodas aptuveni 50 studenti, tad no Meksikas pāris gadu laikā arī viens līdz divi studenti ir pilnīgi normāla prakse.

Ārvalstu pieredze ir investīcija nākotnē

Aizvien vairāk jauniešu apzinās, ka ārvalstu studiju pieredze ir būtiska investīcija nākotnē, un ir gatavi doties apmaiņas programmās par saviem līdzekļiem vai pavisam nelielu stipendiju, kas ne vienmēr sedz visas izmaksas. Arī jaunieši no Latvijas par saviem līdzekļiem dodas studēt uz Meksiku, Peru un citām valstīm. Visbiežāk studenti attiecīgajā valstī nodzīvo semestri un tas nozīmē, ka viņi ne tikai studē, bet arī iemācās dzīvot patstāvīgi un gūst neatkarīgu sadzīvisku pieredzi. Studijas ārvalstīs – tā nav ekskursija, kur par visu ir padomāts un katru dienu viesnīcā tiek servētas brokastis, jaunietim ir jāiemācās, kā plānot budžetu un kā izdzīvot ar noteiktiem līdzekļiem.

Jāteic, ka ārvalstu augstskolas ir atvērtas sadarbībai, neraugoties uz studentu skaitu vai citiem aspektiem. Galvenais ir spēt saskatīt iespējas un uzdrošināties uzrunāt, jo tas var sniegt pievienoto vērtību ne tikai studentam un augstskolai, bet visai valstij kopumā. Piemēram, sadarbībā ar Stenforda Universitāti mēs palīdzam organizēt vizītes Baltijā, iepazīstinot ar studiju procesu Latvijā. Tādejādi sniedzam arī lielāku izpratni par mūsu valsti un kultūru. Uzņemot šeit ārvalstu studentus, mēs varam sniegt ne tikai saistošas lekcijas, bet iepazīstināt ar vadošajiem uzņēmumiem un, iesaistot Studējošo pašpārvaldi, nodrošināt arī aktīvu kontaktu apmaiņu un sadarbību.

Industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās

Kā jau minēju, aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis.

Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes, un, nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs “esam konkurenti”. Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

 

Autors ir Biznesa augstskolas ‘’Turība’’ attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis.

Komentāri (3)

tonijs 13.08.2018. 14.50

“Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.”
……………
Privāto augstskolu īpašniekiem, kā jau komersantiem, galvenais mērķis ir peļņas gūšana. Aizvien stingrāki kritēriji paaugstinās izglītības kvalitāti, taču samazinās studentu skaitu un līdz ar to arī īpašnieku peļņu. Tātad būtiskākais ir salāgot pietiekamu (?) peļņu ar pietiekami stingriem kritērijiem.

+1
0
Atbildēt

1

    tonijs > tonijs 13.08.2018. 20.45

    Protams, man varētu iebilst, ka augstāka izglītības kvalitāte piesaistīs VAIRĀK studentu un no maksātspējīgākām valstīm nekā Meksika. Jā, taču tas prasīs laiku, bet mūsu biznesmeņi negrib gaidīt, viņiem naudu vajag uzreiz.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > tonijs 14.08.2018. 11.23

    nu tā visa tukša muldēšana , it ka tu , Tonij, to nezinātu –

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu