Darba izraisītas veselības problēmas ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju

Ilustratīvs foto
Veselības indekss:
Print Friendly, PDF & Email

Teju 40 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu izraisītām veselības problēmām, tostarp katrs trešais jeb 31% – ar fiziskās veselības problēmām. 7% atzinuši, ka piedzīvojuši izdegšanas sindromu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka veselības indekss’’.

Arodslimību ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Dr. med. Jeļena Reste vērtē, ka šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.

Darba traumas un psihoemocionālās problēmas

“Fiziskās veselības problēmas iedalāmas divās grupās – darba trauma, galvenokārt nelaimes gadījumi darba vietās, un ar darbu saistītie veselības traucējumi un arodslimības jeb veselības problēmas, kuras attīstījušās ilgākā laika posmā. Tie var būt dažādi traucējumi, kas radušies, darba videi saasinot jau iepriekš pastāvošas slimības, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes traucējumus u.c. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir izdegšanas sindroms,” skaidro arodslimību ārste J.Reste.

Aptaujas dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību – 39%, bet izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru vidū ar to saskāries katrs septītais jeb 13%. Eksperte skaidro, ka tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu.

“Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas gan no kaitīgiem darba vides faktoriem – putekļi, troksnis, nepareiza ergonomika. Būtiskas ir arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta,“ pauž arodārste.

Sievietes “izdeg” biežāk

Veselības indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas divreiz biežāk nekā vīrieši – atbilstīgi 9% un 5%. Vērtējot rezultātus vecuma grupās, redzams, ka biežāk darba pienākumu raisītas veselības problēmas piedzīvo iedzīvotāji 45–54 gadu vecumā.

“Atbildība un rūpes par bērniem ģimenē gulstas gan uz tēvu, gan māti, tomēr sievietei slodze veidojas lielāka. Ja māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā jāstrādā, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāpilda profesionālie pienākumi, gan arī jāparūpējas par ģimeni un jāatrod laiks mājas darbiem. Turklāt sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un emocionālo slogu,” uzskata “Mana Aptieka” farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Farmaceite norāda, ka svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, vaļaspriekam un fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā uzkrātā saspringuma un stresa.

Nemeklē palīdzību

Arodārste J.Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā to ir patiesībā.

J.Reste stāsta: “Šāda situācija rodas, jo cilvēki paši bieži vien nemāk noteikt izdegšanas sindroma simptomus, bet tie, kuri to apzinās, tikai retu reizi meklē palīdzību. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks galā, vai arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas.”

“Šādu tendenci redzam arī veselības indeksā – jau otro gadu pēc kārtas 12% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav gājuši. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties meklēt ārsta palīdzību. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām nepieciešama, noteikt situācijas nopietnību var palīdzēt farmaceits,” iesaka “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

 

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais “Mana Aptieka & Apotheka veselības indekss”.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu