Diena: 13. augusts, 2018

Darba izraisītas veselības problēmas ir gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju

Teju 40 % Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar darba pienākumu izraisītām veselības problēmām, tostarp katrs trešais jeb 31% – ar fiziskās veselības problēmām. 7% atzinuši, ka piedzīvojuši izdegšanas sindromu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka veselības indekss’’.

Arodslimību ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Dr. med. Jeļena Reste vērtē, ka šie rezultāti diezgan precīzi parāda patieso ainu Latvijā.

Darba traumas un psihoemocionālās problēmas

“Fiziskās veselības problēmas iedalāmas divās grupās – darba trauma, galvenokārt nelaimes gadījumi darba vietās, un ar darbu saistītie veselības traucējumi un arodslimības jeb veselības problēmas, kuras attīstījušās ilgākā laika posmā. Tie var būt dažādi traucējumi, kas radušies, darba videi saasinot jau iepriekš pastāvošas slimības, piemēram, muguras, locītavu sāpes, redzes traucējumus u.c. Starp pieminētajām slimībām pastāv arī psihoemocionālās veselības problēmas, kur biežākais ir izdegšanas sindroms,” skaidro arodslimību ārste J.Reste.

Aptaujas dati liecina, ka fiziskās veselības problēmas visbiežāk piedzīvojuši iedzīvotāji ar pamatizglītību – 39%, bet izdegšanas sindromu – iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kuru vidū ar to saskāries katrs septītais jeb 13%. Eksperte skaidro, ka tam varētu būt saistība ar darba specifiku – izdegšanas sindromu biežāk piedzīvo intelektuālā darba darītāji, nereti tas saistāms ar paaugstinātu atbildību un lielu pienākumu skaitu.

“Fiziskās veselības problēmas bieži vien rodas gan no kaitīgiem darba vides faktoriem – putekļi, troksnis, nepareiza ergonomika. Būtiskas ir arī darbinieka zināšanas par darba drošību. Savukārt izdegšanas sindroma gadījumā iemesli nereti ir neefektīvi organizatoriskie procesi uzņēmumā, pārāk lielas slodzes uzņemšanās vai nepietiekama atpūta,“ pauž arodārste.

Sievietes “izdeg” biežāk

Veselības indekss liecina, ka sievietes izdegšanas sindromu piedzīvojušas divreiz biežāk nekā vīrieši – atbilstīgi 9% un 5%. Vērtējot rezultātus vecuma grupās, redzams, ka biežāk darba pienākumu raisītas veselības problēmas piedzīvo iedzīvotāji 45–54 gadu vecumā.

“Atbildība un rūpes par bērniem ģimenē gulstas gan uz tēvu, gan māti, tomēr sievietei slodze veidojas lielāka. Ja māmiņas loma jāapvieno ar pienākumiem darbā, tad ikdienā jāstrādā, tā teikt, divas maiņas – gan atbildīgi jāpilda profesionālie pienākumi, gan arī jāparūpējas par ģimeni un jāatrod laiks mājas darbiem. Turklāt sieviete pēc savas būtības ir emocionālāka un vairāk uztraucas par ikdienišķiem sīkumiem, kas var radīt papildu fizisko un emocionālo slogu,” uzskata “Mana Aptieka” farmaceite un Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Farmaceite norāda, ka svarīgi ir mācēt atrast laiku atpūtai, vaļaspriekam un fiziskajām aktivitātēm – tas atbrīvo ķermeni no darba laikā uzkrātā saspringuma un stresa.

Nemeklē palīdzību

Arodārste J.Reste uzsver, ka izdegšanas sindroms kā nopietna veselības problēma Latvijā aktualizējusies pēdējo gadu laikā. Ārsti gan diagnosticējot daudz mazāk saslimstības gadījumu, nekā to ir patiesībā.

J.Reste stāsta: “Šāda situācija rodas, jo cilvēki paši bieži vien nemāk noteikt izdegšanas sindroma simptomus, bet tie, kuri to apzinās, tikai retu reizi meklē palīdzību. Lielākajā daļā gadījumu pacients cer, ka pats tiks galā, vai arī kautrējas, ka piedzīvo emocionālas dabas veselības problēmas.”

“Šādu tendenci redzam arī veselības indeksā – jau otro gadu pēc kārtas 12% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita apmeklējuma, taču pie ārsta nav gājuši. Pareizā rīcība aizdomu gadījumā par fiziskās vai psihoemocionālās veselības traucējumiem ir nekavējoties meklēt ārsta palīdzību. Ja trūkst pārliecības, vai ārsta iesaiste ir tiešām nepieciešama, noteikt situācijas nopietnību var palīdzēt farmaceits,” iesaka “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

 

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aprīlī aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Šis ir trešais “Mana Aptieka & Apotheka veselības indekss”.

Avāriju iemesli: nodilušas riepas, saplīsušas bremzes un amatierisks tūnings

Nodilušas riepas, laikus neapkopta bremžu sistēma un dažādi “tautas tūninga” elementi ik gadu ir viens no traģisko negadījumu galvenajiem iemesliem ceļu satiksmē. Katru gadu Valsts tiesu ekspertīžu birojs (VTEB) vidēji veic 725 autotehniskās ekspertīzes par strīdīgām un neskaidrām avārijām, tostarp analizējot transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros cietuši vai gājuši bojā autovadītāji, pasažieri un citi satiksmes dalībnieki.

Pēc ekspertīžu aplēsēm, apmēram 10% gadījumu avāriju viens no iemesliem bijis transportlīdzekļu sliktais tehniskais stāvoklis. Savukārt saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem dienā vidēji 13 automobiļiem tiek aizliegta turpmākā dalība satiksmē, no tiem lielākajai daļai jeb 62% konstatētas problēmas ar bremžu sistēmu.

VTEB eksperts Oskars Irbītis stāsta, ka pārsvarā valsts tiesu ekspertīzēs konstatētie defekti ir tādi, par kuriem autovadītāji ir zinājuši un nav laikus salabojuši vai mēģinājuši novērst tos amatieriski. Praksē eksperts saskāries arī ar gadījumiem, kam par iemeslu bijis ļoti liels automašīnas detaļu nolietojums.

“Autovadītāju vienaldzīgā attieksme pret sava auto tehnisko stāvokli pēdējos gados diemžēl nav mainījusies. Uzskatu, ka viss atkarīgs no auto uzturēšanas kultūras un īpašnieka rūpēm par spēkratu – arī vecs auto var būt ideālā tehniskā kārtībā,” uzsver O.Irbītis, “transportlīdzeklis ir autovadītāja organisma turpinājums satiksmē – rūpējies par tā veselību! Negadījumu iespējamība un smagums ir atkarīgs no auto tehniskā stāvokļa.”

Lai aicinātu autovadītājus aizdomāties, kampaņā “Mēs par drošu auto!” 8.augustā tirdzniecības parkā “Alfa” atklāta izstāde “Baisā realitāte uz ceļa”. Saplēstas riepas un pilnībā nodiluši protektori, izrūsējuši caurumi auto virsbūvē un detaļās, ar koka tapām aizdarinātas bākas – baisā realitāte, kas ik dienu paveras tehniskajā apskatē, kā arī automobiļu kontrolē uz ceļiem. Izstāde būs aplūkojama arī Daugavpils, Liepājas, Rīgas un Jelgavas CSDD klientu apkalpošanas centros.

Tirdzniecības centru autostāvvietās ikdienā var novērot, ka ceļu satiksmē piedalās automašīnas ar tehniskiem bojājumiem, jo stāvvietās regulāri parādās arvien jaunas eļļas, degvielas un citu šķidrumu pēdas. T/p “Alfa” vadītāja Irīna Toropova stāsta, ka eļļas pleķi autostāvvietā ir regulāra parādība, un to lielums svārstās no dažiem centimetriem līdz pat vienas auto stāvvietas platumam. “Ikdienā mūsu uzkopšanas dienests regulāri tīra stāvvietu segumu. Ja to nedarītu, uz seguma veidotos ievērojama biezuma eļļas kārta, kas tiktu iznēsāta pa visu autostāvvietu, radot bīstamību autovadītājiem negaidītu manevru gadījumā, kā arī gājējiem un videi,” norāda Irīna Toropova, atklājot, ka ir bijuši arī gadījumi, kad ar tirdzniecības parka informācijas centra starpniecību meklēti pilošo spēkratu īpašnieki, lai tos brīdinātu.

CSDD aicina neriskēt, būt atbildīgam un prātīgam autovadītājam – pārbaudi sava auto tehnisko stāvokli ikdienā. Atceries – pat elementāru drošības pasākumu neievērošana var novest pie traģiskām sekām.

Par vienkāršām drošības pārbaudēm var parūpēties ikviens pats:

  • pārliecinies, ka auto lukturi ir noregulēti un nežilbina pretimbraucējus,
  • rūpējies, lai automašīnas lukturi ir notīrīti un darbotos,
  • pirms došanās ceļā palūkojies, vai zem auto nav eļļas, degvielas vai cita šķidruma pleķa,
  • rūpīgi apskati riepas, vai tās ir atbilstošas braukšanai – nav saplaisājušas, deformētas vai nodilušas,
  • negaidot nokrišņus, pārbaudi, vai vējstikla slotiņas nodrošina redzamību,
  • pārbaudi spiedienu riepās, ievērojot norādes uz auto uzlīmes vai automašīnas lietotāja rokasgrāmatā,
  • atceries – ja kaut kas grab vai klab, dodies pie meistara!

CSDD jau septīto gadu auto īpašniekiem piedāvā bezmaksas auto diagnostiku, lai pārliecinātos par spēkrata drošību. Šī gada augustā un septembrī CSDD ikgadēji rīkotā Tehniskās apskates nakts norisināsies Liepājā 18.augustā, Rīgā 26.augustā un noslēgsies Jelgavas 22.09 jaunuzceltajā tehniskās apskates stacijā 22.septembrī. Tehniskās apskates nakts aktualitātes var uzzināt CSDD sociālajos tīklos un mājaslapā. Ceļu satiksmes drošības kampaņu “Mēs par drošu auto!” organizē CSDD, to atbalsta apdrošināšanas sabiedrība ERGO un t/p “Alfa”.

Ukraina vēršas ECT par ukraiņu politieslodzīto tiesību pārkāpumiem Krievijā

Ukrainas varasiestādes vērsušās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar prasību par ukraiņu politieslodzīto tiesību pārkāpumiem Krievijā, piektdien sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Ukrainas tieslietu ministra vietnieks un pilnvarotais ECT jautājumos Ivans Liščina.

Kā ziņo aģentūras LETA—DW, iesniegumā aprakstīti iespējamie pārkāpumi, kas pastrādāti pret ukraiņiem, kurus “Krievija vajā politisku motīvu dēļ”. Runa ir par 71 ukraiņu ieslodzīto Krievijā. Iesnieguma apjoms ir 130 lappuses. Tam pievienoti vairāk nekā 3000 lappušu dažādu dokumentu un citu materiālu.

Paziņojumā Ukrainas varasiestādes norāda uz Krievijas sistemātiskajiem Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, arī pēc tiem konvencijas pantiem, ar kuriem aizliegta spīdzināšana, garantētas tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, tiesības uz taisnīgu tiesu, privātās un ģimenes dzīves cienīšanu, viedokļa izpausmes brīvību, kā arī tiesības uz iedarbīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Ukraina jau iepriekš vērsusies ECT pret Krieviju ar piecām prasībām. Jūnijā tiesa Ukrainas prasības pret Krieviju apvienoja divās tiesvedībās – Krimas un Donbasa lietās. Rezultātā piecu lietu “Ukraina pret Krieviju” vietā ir trīs. Atsevišķā tiesvedībā joprojām atrodas iesniegums par bērnu izvešanu no Donbasa uz Krieviju.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Latvijas augstskolas nav savstarpējas konkurentes

Patlaban visā Latvijā aktīvi norisinās jauno studentu uzņemšana, un, lai gan sākotnēji var šķist, ka augstākās izglītības iestādes sīvi konkurē savā starpā, medaļai ir arī otra puse – tikpat aktīva sadarbība. Augstākās izglītības iestādes sadarbojas ne tikai Latvijas robežās, virknei augstskolu ir vairāki simti sadarbības augstskolu ārvalstīs – no ASV līdz pat Dienvidkorejai. Vai no šīs sadarbības ieguvēji ir arī studenti un ko viņi iegūst, stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis Imants Bergs.

Pieredzes apmaiņa un labas idejas

Līdzīgi kā pašpietiekamam cilvēkam ir jākomunicē ar citiem, lai pilnveidotos un turpinātu attīstīties, arī augstskolām un universitātēm, lai cik lielas un populāras tās nebūtu, ir nepieciešami sadarbības partneri. Tas ļauj apmainīties ar pieredzi, turklāt ikdienas komunikācijā rodas daudzas labas idejas. Studentu un mācībspēku apmaiņa ļauj paplašināt redzesloku, pastrādāt vai pastudēt pavisam citā izglītības sistēmā un labāko no tās atvest mājās. Piemēram, mūsu studenti vai pasniedzēji, kuri ir kādu laiku pavadījuši augstskolās Nīderlandē, augstu novērtē viņu disciplinēto attieksmi pret studiju grafiku un lekciju apmeklējumu, un šādu praksi cenšamies sekmēt arī Latvijā.

Sadarbība “ķeksīša pēc” nesniegs pievienoto vērtību

Ikviena sadarbības augstskola ārvalstīs paplašina kontaktu loku – gan studentiem, gan pasniedzējiem. Tomēr aicinātu nevadīties pēc principa – jo vairāk sadarbības partneru, jo labāk. Sadarbība “ķeksīša pēc” nesniegs pievieno vērtību. Ir augstskolas, kas lepojas ar 500 un vairāk sadarbības partneriem, taču jāsaprot, ka arī 100 vērtīgi un aktīvi sadarbības partneri ir ļoti daudz. No pieredzes varu teikt, ka ir viegli noslēgt 200 sadarbības līgumus, kas tā arī paliks mapītē un līdz reālai darbībai nekad nenonāks. Ieteiktu ik pēc pieciem vai sešiem gadiem pārskatīt savu sadarbības partneru sarakstu un neturēt tajā “mirušās dvēseles” tikai skaita nodrošināšanai.

Jāņem vērā, ka Latvijas augstskolas nevar gaidīt vienlīdz lielu atdevi no sadarbības partneriem Eiropā un, piemēram, Meksikā. Ja no tuvējām Eiropas valstīm studentiem ir salīdzinoši ātri un vienkārši doties apmaiņas programmās, kas arī nerada astronomiskas izmaksas, tad Latīņamerikas valstīs ir pavisam cita situācija. Ja no Vācijas ik gadu ierodas aptuveni 50 studenti, tad no Meksikas pāris gadu laikā arī viens līdz divi studenti ir pilnīgi normāla prakse.

Ārvalstu pieredze ir investīcija nākotnē

Aizvien vairāk jauniešu apzinās, ka ārvalstu studiju pieredze ir būtiska investīcija nākotnē, un ir gatavi doties apmaiņas programmās par saviem līdzekļiem vai pavisam nelielu stipendiju, kas ne vienmēr sedz visas izmaksas. Arī jaunieši no Latvijas par saviem līdzekļiem dodas studēt uz Meksiku, Peru un citām valstīm. Visbiežāk studenti attiecīgajā valstī nodzīvo semestri un tas nozīmē, ka viņi ne tikai studē, bet arī iemācās dzīvot patstāvīgi un gūst neatkarīgu sadzīvisku pieredzi. Studijas ārvalstīs – tā nav ekskursija, kur par visu ir padomāts un katru dienu viesnīcā tiek servētas brokastis, jaunietim ir jāiemācās, kā plānot budžetu un kā izdzīvot ar noteiktiem līdzekļiem.

Jāteic, ka ārvalstu augstskolas ir atvērtas sadarbībai, neraugoties uz studentu skaitu vai citiem aspektiem. Galvenais ir spēt saskatīt iespējas un uzdrošināties uzrunāt, jo tas var sniegt pievienoto vērtību ne tikai studentam un augstskolai, bet visai valstij kopumā. Piemēram, sadarbībā ar Stenforda Universitāti mēs palīdzam organizēt vizītes Baltijā, iepazīstinot ar studiju procesu Latvijā. Tādejādi sniedzam arī lielāku izpratni par mūsu valsti un kultūru. Uzņemot šeit ārvalstu studentus, mēs varam sniegt ne tikai saistošas lekcijas, bet iepazīstināt ar vadošajiem uzņēmumiem un, iesaistot Studējošo pašpārvaldi, nodrošināt arī aktīvu kontaktu apmaiņu un sadarbību.

Industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās

Kā jau minēju, aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis.

Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes, un, nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs “esam konkurenti”. Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

 

Autors ir Biznesa augstskolas ‘’Turība’’ attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis.