Vācijas inženieri apstiprina, ka Siguldas trasi var pārbūvēt olimpisko spēļu vajadzībām

Siguldas kamaniņu un bobsleja trase. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email
Siguldas kamaniņu un bobsleja trases atsevišķas virāžas ir iespējams pārbūvēt, lai tās būtu piemērotas četrvietīgajām bobsleja kamanām un līdz ar to atbilstu olimpisko spēļu vajadzībām. To šonedēļ vizītes laikā Siguldā apstiprinājuši inženieri – projektētāji no Vācijas, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
“Tā labā ziņa ir, ka viņi apstiprināja, ka šī trase ir pārbūvējama, lai šeit varētu sacensties bobsleja četrinieki. Otra labā ziņa, ka viņi uzņēmās šo pirmās daļas izpēti – skiču projektu, aprēķinus – sagatavot līdz septembra beigām, ko iesniegt Starptautiskās olimpiskās komitejas Ģenerālajā asamblejā, lai Stokholma kopā ar Siguldu nokļūtu tā saucamajā īsajā sarakstā kā pretendenti uz olimpisko spēļu rīkošanu,” raidījumam sacīja Siguldas kamaniņu un bobsleja trases direktors Dainis Dukurs.
Turklāt situāciju atvieglo fakts, ka trasi apsekoja pārstāvji no Vācijas uzņēmuma, kas to projektēja astoņdesmitajos gados. Dukurs bijis pārsteigts, ka šis uzņēmums vēl turpina darbu un tam Vācijā saglabājušies trases vēsturiskie projektēšanas dokumenti. Līdz ar to veikt olimpiskajām spēlēm nepieciešamo pārbūves projektēšanu būšot daudz vienkāršāk. Cik valstij varētu izmaksātu trases pārbūvēšana olimpiskajām spēlēm, aplēses pagaidām nav.
Tāpat Sigulda šonedēļ spērusi nopietnus soļus gatavībai būvēt olimpisko ciematu, ja Zviedrija tiks izvēlēta par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotāju. Pašvaldība ciemata būvniecībai plāno atpirkt 5,5 hektārus zemes no Evaņģēliski luteriskās draudzes, kas esot piekritusi izskatīt šādu iespēju. Uz zemes, ko Zviedrijas Olimpiskā komiteja jau atzinusi kā praktiski vienīgo piemēroto vietu pilsētā olimpiskā ciemata būvniecībai, plānots uzbūvēt ap sešām daudzdzīvokļu mājām ar 120 dzīvokļiem, izmitinot 660 sportistus, trenerus un sporta personālu. Pašvaldība pirkšot zemi par saviem līdzekļiem. Pāragri gan esot spriest, vai olimpiskā ciemata daudzdzīvokļu māju celtniecībā vajadzēs pašvaldības vai valsts budžeta līdzekļus. Visticamāk, visas mājas būvētu privātais attīstītājs, kas pēc olimpisko spēļu beigām dzīvokļus bez problēmām spētu pārdot.
Tikmēr skaidrs jau esot, ka pašvaldība par saviem līdzekļiem varētu olimpiskajā ciemā būvēt saimniecisko pakalpojumu centru, kuru pēc spēļu beigām pārveidotu par pirmsskolas izglītības iestādi. “Liela sportisku pakalpojumu zona jeb tā sauktā olimpiskā plaza, kur ir ļoti daudz pakalpojumi – ēdināšana, medicīna, informāciju komunikācijas, saimnieciskie jautājumi. Par šīs saimnieciskās plazas apmēru mēs vēl runājam,” stāstīja „Siguldas attīstības aģentūras” direktore Laura Skrodele.
Siguldas novada domē cer, ka tikpat operatīvi, kā siguldieši gatavojas iespējamajām olimpiskajām spēlēm 2026. gadā, rīkosies arī attiecīgās valsts iestādes. “2019. gada janvāris ir termiņš, kad kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju mums ir jāiesniedz valdības garantijas jau par robežsardzi, drošību un muitas kontroli. Marts ir termiņš, kad pašvaldībai ir jāiesniedz garantijas par olimpisko ciematu, tai skaitā, precīzu plānu un precīzu laika grafiku, kā tas tiks īstenots līdz 2026. gadam,” norādīja „Siguldas attīstības aģentūras” direktore.
Vai tiešām Siguldā būs jābūvē olimpiskais ciemats un jāveic pamatīgi rekonstrukcijas darbi Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, skaidrs būs tikai nākamā gada rudenī. Tad pēc Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmuma kļūs zināms, vai 2026. gadā ziemas olimpiskās spēles notiks Zviedrijā, tātad arī Siguldā, kas būs zviedru partnere ledus renes sporta sacīkšu nodrošināšanā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu