Diena: 9. augusts, 2018

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27. septembrī plkst. 10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015. gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013. gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016. gada 9. augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015. gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015. gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.

“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015. gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).

“Pallogs” peļņa 2015. gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.

VIDEO: Audēja Ilze Mailīte Ērgļos: “Latvija ir kā koris ar piecām balsīm”

“Man dažreiz liekas, ka stelles ir dzīvas. Tās vai nu pieņem cilvēku, vai nepieņem. Ja tu esi pacietīgs un neatlaidīgs, tās tevi pieņems. Jāauž ir viskautkas, lai būtu dažādība, bet man ir milzīgs prieks par saviem trīs tautastērpiem,” stāsta audēja Ilze Mailīte Ērgļos.

“Mēs esam interesanti, jo esam ļoti dažādi. Esmu izvēlējusies iet šo ceļu, jo gribu būt citādāka. Es vēlos, lai mēs pieņemtu viens otru, tādus, kādi mēs esam, un nenosodītu tos, kuri dara mazliet savādāk. Katram ir ideja un katam ir doma par to, kā viņš dzīvos tālāk,” ir pārliecināta Ilze.

“Man Latvija ir kā koris ar piecām balsīm, kur ik pa reizei kāds pārstāvis iznāktu priekšā un kļūtu par diriģentu – savureiz Kurzeme, savureiz Zemgale, savureiz Latgale, savureiz Sēlija un savureiz Vidzeme,” saka Ilze.

“Es esmu cilvēks, kuram ir svarīgi būt savā vietā. Būt Latvijā, Vidzemē un Ērgļos man ir ļoti, ļoti svarīgi. Mana vīzija ir, ka Latvijā ir lieli, skaisti un bagāti reģioni, kuri nes tālāk un glabā savas vērtības.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100. dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

Sestdien Ziemeļlatvijā būs novērojams neliels Saules aptumsums

Šo sestdien, 11. augusta dienas vidū, Latvijas ziemeļos būs iespēja novērot daļēju Saules aptumsumu. Šis gan būs diezgan neliels aptumsums, jo labākajās novērojumu vietās Saules disks būs aizsegts tikai par 2% un iespēja novērot aptumsumu būs tikai Kurzemes un Vidzemes ziemeļu daļā, informē Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) un SIA StarSpace.

Kurzemē aptumsums būs redzams uz ziemeļiem no Ovišiem, Dundagas un Mērsraga. Kolkā tiks maksimāli aizsegts 1% Saules
diska. Vidzemē redzamības zona būs uz ziemeļiem no Siguldas, Vecpiebalgas, Cesvaines un Kārsavas. Rūjienā, Mazsalacā un Valkā aptumsums sasniegs 2%. Jāpiebilst, ka Igaunijā aptumsums būs mazliet lielāks un tās ziemeļu pilsētās Tallinā un Rakverē aptumsums būs 6% liels. Rīgā aptumsums nebūs novērojams.

Aptumsuma sākums Kolkā būs plkst. 12.04, maksimālā fāze būs plkst. 12.14, bet tas noslēgsies jau plkst. 12.24. Rūjienā tas sāksies plkst. 12.03, maksimālā fāze būs plkst. 12.18, bet noslēgums – plkst. 12.33. Valkā maksimālā fāze iestāsies minūti vēlāk.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi 2 – 6 gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2015. gada 20. martā, bet nākamais būs redzams 2021. gada 10. jūnijā, kad Mēness aizsegs gandrīz trešdaļu Saules diametra. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142. gadā. Interesanti ir arī tā saucamie gredzenveida Saules aptumsumi. Tāds Latvijā būs vērojams 2039. gadā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu.

Kolektīvi Saules aptumsuma novērojumi 11. augustā notiks Rūjienā, Centra laukumā. Tos organizēs Latvijas Astronomijas biedrība kopā ar astronomijas semināra Ērglis 2018 dalībniekiem. Pēc novērojumiem plkst. 13 semināra ietvaros notiks publiska Ilgoņa Vilka un Mārtiņa Gilla lekcija par Saules aptumsumiem.

Latvijas Astronomijas biedrība atgādina, ka uz Sauli nedrīkst skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.

Žurnāls: Veselības ministrija par kompensējamiem medikamentiem piekāpjas zāļu ražotājiem

Kompensējamo medikamentu lietotāji pacienti joprojām turpinās pārmaksāt par zālēm, jo ražotāju draudi izņemt vairākus desmitus “oriģinālo” zāļu no valsts kompensējamo medikamentu saraksta piespieduši valdību atteikties no radikālas zāļu cenu ierobežošanas, ceturtdien raksta žurnāls Ir.

Žurnāls noskaidroja, ka Veselības ministrija bija spiesta piekāpties dažu ražotāju draudiem izņemt no kompensējamo zāļu saraksta kardioloģijas zāles. Turklāt “oriģinālo”, kaut arī krietni dārgāko zāļu saglabāšanu kompensējamo medikamentu sarakstā aizstāvējuši arī cienījami ārsti un paši pacienti.

Šonedēļ valdībā apstiprinātie MK noteikumi paredz, ka šoruden kompensējamo zāļu ražotājiem būs cenas jāsamazina. Taču valdība piedāvā divas iespējas — vai nu cena nepārsniedz 100% virs references cenas, vai daudz dārgāko zāļu gadījumā ražotājiem cena jāgriež ļoti pakāpeniski. Šī gada septembrī jāmazina par 20%, nākamā gada septembrī vēl par 20%.

Latvijā reģistrētas 7435 zāles, no kurām 1757 jeb aptuveni ceturtā daļa ir kompensējamie medikamenti, kuru iegādi pacientiem pilnībā vai daļēji apmaksā valsts. Lielākā daļa zāļu ir A sarakstā — te vienā zāļu grupā ir pat vairāki desmiti medikamentu, kuru aktīvā viela ir identiska, taču cenas atšķiras vairākkārt, pat par 800%.

Tieši šim A sarakstam ministre ierosināja cenu «koridoru» — ne vairāk kā 100% virs references cenas —, lai pacientiem nebūtu tik daudz jāpārmaksā par dārgākajām zālēm, kuras valsts pilnībā nekompensē. Taču tā vis nenotika, un slimnieki turpinās piemaksāt par kompensējamiem medikamentiem.

Iespējams, atbilde ir kardioloģijas zāļu cenās un lielajā apgrozījumā, raksta žurnāls. Vislielākais satraukums par cenu griestiem radies nevis par dārgākajām zālēm — vēža, HIV, multiplās sklerozes ārstēšanai, bet gan par kardioloģijas medikamentiem, kuru cena reti pārsniedz desmit eiro, toties tiem ir plašs pacientu loks. Ir analīze ļauj secināt, ka tieši kardioloģijas zāļu dēļ sabrukuši ministres Andas Čakšas (ZZS) plāni un valdība pieņēma lēmumu par salīdzinoši nelielu cenu samazinājumu.

Kardioloģijas zāles ir lētas. Taču no 13 — 14 miljoniem eiro, kas ik mēnesi aiziet zāļu kompensācijai, vidēji viens miljons tiek samaksāts par kardioloģijas zālēm. Nacionālais veselības dienests šogad ir saskaitījis 319 732 sirds un asinsvadu slimību pacientus — tā ir vairāk nekā puse no visiem 579 528 pacientiem, kas šogad aptiekās saņēmuši kompensējamās zāles. Kardioloģijas pacienti nemaksā vislielāko naudu, taču veido lielāko pircēju īpatsvaru kompensējamo zāļu tirgū.

Lai arī Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis to noliedz, iespējams, ārstu viedoklim par komoensējamo zāļu sarakstu varētu būt kāda saistība ar faktu, ka Kardiologu biedrība saņem visai dāsnus farmācijas firmu ziedojumus. Publiski deklarētajos farmācijas firmu pārskatos redzams, ka otrs lielākais Latvijas Kardiologu biedrības atbalstītājs ir tieši firma Servier, kuras pārstāvis pauda apņēmību izņemt savas zāles no kompensējamā saraksta.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.