Diena: 7. augusts, 2018

VIDEO: Kā ogot, sēņot un peldēties valsts un privātajā īpašumā

Vasarā bieži dodamies peldēt, makšķerēt, ogot un sēņot, taču jāatceras, ka mūsu valstī nav bezsaimnieka mežu, upju un ezeru. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina atgādina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt valsts, pašvaldības un privātajā īpašumā.

Valsts un pašvaldības mežos ogošana, sēņošana un augu vākšana pašpatēriņam nav ierobežota, arī peldēties un makšķerēt var brīvi. “Protams, ikvienam jāsavāc savi atkritumi un ugunskuru drīkst kurināt tikai tam speciāli paredzētās vietās. Tas, ka īpašnieks ir valsts, nozīmē, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir šā resursa īpašnieki un pret savu mantu jāizturas kā gādīgam saimniekam,” skaidro RSU docente Kudeikina.

Latvijā ir 203 publiskie ezeri, kas ir valsts īpašums. Publiskās upes statuss ir 42 upēm. Jāpiemin gan, ka dažas no upēm ir publiskas visā to garumā, citas – tikai noteiktos posmos. Lielākais valsts mežu apsaimniekotājs ir akciju sabiedrība Latvijas valsts meži, kas pie valsts mežiem ir izvietojis informatīvo zīmi ar savu logo.

Īpaši atbildīgi atpūšoties jāizturas aizsargājamās dabas vai mikrolieguma teritorijās, piemēram, Ķemeru, Gaujas un Rāznas Nacionālajā parkā. “Par noteikto prasību pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība. Naudassods par atsevišķiem pārkāpumiem var sasniegt 1000 eiro. Ja ir nodarīts būtisks kaitējums videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, var iestāties arī kriminālatbildība.”

Jāatceras, ka privātīpašumā esošajos mežos, ezeros utt. bez īpašnieka atļaujas nedrīkst ogot, sēņot, peldēties vai veikt citas aktivitātes. Arī tad, ja teritorija nav iežogota.

Kad zeme pie publiskā ezera, upes vai jūras pieder privātpersonai, īpašniekam jānodrošina brīva pieeja pie ūdenstilpnes. To paredz tauvas josla – sauszemes josla gar ūdeņu krastu, ko bez maksas un bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst izmantot kājāmgājēji.

Manaforta tiesā ASV apstiprina informāciju par slepeniem Ukrainas naudas kontiem

Prezidenta Donalda Trampa bijušā vēlēšanu kampaņas vadītāja Pola Manaforta tiesā ASV Virdžīnijas štatā Manaforta bijušais darījumu partneris Riks Geitss atzinās, ka kopā ar apsūdzēto amerikāņu lobistu un polittehnologu Manafortu ārvalstīs uzturēja 15 nereģistrētus banku kontus, kuros tika ieskaitīta Ukrainas nauda. Geitss tiesā arī atklāja metodi, kā viņi  izvairījās no nodokļu maksāšanas, ziņo Dw.de.

Geits tiesā apgalvoja, ka noziegumus veicis kopā ar Manafortu un pēc viņa norādījumiem. Pirmdien notikušajā tiesas sēdē Geits atzinās, ka abi darījumu partneri nav ASV varasiestādēm ziņojuši par banku kontiem 15 ārvalstu bankās, jo zinājuši, ka šīs darbības nav likumīgas.

Kā tiesā skaidroja Geitss, nauda šajos kontos “tika ieskaitīta no ieņēmumiem par politiskajām konsultācijām Ukrainā”. Lai arī notika šīs darbības, Manaforts ASV nebija reģistrēts kā ārvalstu aģents. Biznesmenis sadarbojas ar izmeklētājiem un izstāstīja – lai samazinātu ar nodokļiem apliekamo summu, viņam bija Manafortam jāziņo par ārvalstu ienākumiem kā par aizņēmumiem. Turklāt Geitss atzinās, ka savam darījumu partnerim nozadzis simtiem tūkstošus dolāru, jo viņam bija piekļuve Manaforta ārvalstu banku kontiem.

Savukārt 4. augustā Manaforta grāmatvede Sintija Laporte tiesā atzinās, ka pēc Manaforta prasības piedalījās dokumentu viltošanā.

Pola Manaforta grāmatvedi Sintiju Laporti tiesā iztaujā prokurori. Foto: Reuters/LETA

Geitss jau februārī, panākot vienošanos ar īpašo prokuroru Robertu Milleru, kas izmeklē apsūdzības par Krievijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēšanās, atzina vainu apsūdzībās par noziedzīgu norunu un melīgu liecību sniegšanu. Viņš skaidri apliecinājis, ka liecina pret Manafortu cerībā, ka viņam tiks samazināts cietumsods, vēstīja laikraksts “The Washington Post”.

Manaforts vadīja Trampa priekšvēlēšanu kampaņu mazāk nekā divus mēnešus, līdz 2016. gada augustā plašāka sabiedrība uzzināja par viņa darbošanos Ukrainā. Viņš ir pirmais apsūdzētais, kas stājas tiesas priekšā īpašā prokurora Millera izmeklēšanas procesa ietvaros. Millers izmeklē Krievijas iejaukšanos ASV 2016. gada vēlēšanās, arī iespējamo Maskavas slepeno saziņu ar Trampa kampaņu.

Manaforta lietu ASV tiesa sāka izskatīt 31. jūlijā, tiesas sēdes ilgs aptuveni trīs nedēļas. Bijušo Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņas vadītāju apsūdz Ukrainas politiķu naudas atmazgāšanā. Manaforts ar Maidanā gāzto Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču  sadarbojās, sniedzot politiskas konsultācijas. Janukovičs, kurš pēc Maidana kaunpilni aizbēga uz Krieviju, šīs sadarbības laikā vadīja Reģionu partiju. ASV īpašais prokurors Millers noskaidrojis, ka Manaforts no Janukoviča saņēma vairāk nekā 60 miljonus dolāru.

Manafortu tur aizdomās, ka viņš ieņēmumu deklarācijā nav norādījis daļu no šiem ienākumiem, tai skaitā ārzonas firmās “atmazgājis” 30 miljonus dolāru.

Apsūdzība Manafortu un viņa darījumu partneri Geitsu kopumā vaino 32 finanšu noziegumu un mahināciju epizodēs.

2020. gadā pasaules tirgū IT nozarē darbinieku deficīts sasniegs vienu miljonu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare attīstās strauji, tās ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos – pieaug nozarē nodarbināto cilvēku skaits (2018. gada sākumā Latvijā tas pārsniedzis 32 tūkstošus nodarbināto[1]), pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, kā arī eksporta apjomi. Patlaban puse no visiem Latvijas IKT nozares ģenerētajiem produktiem tiek eksportēti. Pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Latviju par savu mājas vietu ir noskatījuši vairāki starptautiski uzņēmumi, tāpat nozarē savu vietu ir pieteikuši IT servisa centri un jaunuzņēmumi, ir spēcīgi vietējie IT uzņēmumi, kas strādā ne tikai Latvijā, bet iekaro pasauli.

Starptautiski IT nozares milži ir Latvijā

IT joma ir dzinējspēks visai Latvijas tautsaimniecībai, jo tā integrējas dažādās nozarēs, turklāt, kā jau minēts, neaprobežojas tikai ar Latviju. Neviena biznesa nozare mūsdienās nevar iztikt bez IT pakalpojumiem. Viena piektā daļa (22%) no globālās ekonomikas attiecas uz digitālo ekonomiku. Tāpēc, izvēloties karjeru IKT nozarē, nozīmē iegūt garantiju tam, ka būsi pieprasīts darba tirgū ne tikai dažus tuvākos gadus, bet vismaz 10 un vairāk. Prognozes, protams, liecina, ka IT prasmes mainīsies un attīstīsies, kā tas notiek arī patlaban, taču nozares profesionālis, kurš pilnveidos savas prasmes un zināšanas, kā arī sekos līdzi pasaules tendencēm, būs pieprasīts un novērtēts.

Tiek lēsts, ka pasaules tirgū IKT nozarē darbinieku deficīts sasniegs vienu miljonu 2020. gadā, savukārt Eiropā tas ir aptuveni 500 000.[2] Turklāt ir jāapzinās, ka ar Latvijā iegūtu IT izglītību nozares pārstāvji ir konkurētspējīgi visur. Kā jau tika minēts, Latvijā ir ienākuši arī lielie, starptautiskie IT nozares grandi, piemēram, Accenture, Tieto, Microsft, SAP u.c. Tas nozīmē, ka starptautiskas karjeras sākums ir iespējams arī tepat – Latvijā.

Eksakto zinātņu speciālistu un absolventu skaita pieaugums

Lai sekmētu Latvijas konkurētspēju nozarē un sagatavotu starptautiskā līmenī darboties spējīgus profesionāļus, Biznesa augstskolā Turība esam izveidojuši jaunu studiju programmu angļu valodā “Datorsistēmas”, kurā tiks apmācīti jaunās paaudzes inženieri programmētaji, sākot no produkta ieceres, dizaina izveides, ieviešanas, testēšanas līdz produkta ekspluatācijai atbilstoši programmēšanas profesijas standartam. Studiju programma sniegs zināšanas datorsistēmu arhitektūrā, programminženierijā, sistēmu analīzē, datu bāzu pamattehnoloģijās un mākslīgā intelekta pamatos. Studējošie tiks sagatavoti veikt zinātnisko pētniecību, balstītu uz eksperimentu veikšanu, modelēšanu un imitāciju.

Latvijā ir būtiski jāveicina speciālistu un absolventu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs. Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji liecina, ka Latvija digitālās attīstības kopējā novērtējumā ir ierindojusies 12. vietā starp visām dalībvalstīm. Tomēr šie dati arī parāda, ka mums nepieciešama lielāka izaugsme sadaļā “Cilvēkkapitāls” – jo aizvien trūkst speciālistu. To var panākt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos un arī jaunu, darba tirgus tendencēm atbilstošu studiju programmu izveidi. Kā atzīst nozares eksperti, būtiska problēma ir arī kiberdrošības ekspertu trūkums. Nākotnē pieprasījums pēc šādiem speciālistiem, kas regulāri seko līdzi notikumiem pasaulē un ir iekļāvušies Eiropas un pasaules apritē, tikai pieaugs.

Augstskolas ir vieni no digitālās Latvijas veidotājiem

Eksperti uzsver, ka IKT ieviešana gan valsts pārvaldē, gan biznesā Latvijai ir vienīgais ceļš, kas ļaus kļūt par vienu no viedo tehnoloģiju līderēm pasaulē. Lai sekmētu Latvijas kā viedvalsts attīstību, nepieciešama cieša un reālos darbos balstīta IKT nozares uzņēmumu un zinātnes/izglītības jomas sadarbība. Tieši augstākās izglītības iestādes kā neatkarīgas institūcijas, kurās ir koncentrētas zināšanas, var sniegt būtisku pienesumu. Lai veicinātu digitālo attīstību un sagatavotu IT profesionāļus, izglītības sistēmā nepieciešams integrēt aizvien vairāk inovācijas, zināšanas un tehnoloģijas.

IKT nozares pārstāvim, neatkarīgi no tā, vai viņš ir students vai jau atzīts profesionālis, ir būtiski atrast savu konkrēto nišu, kurā turpināt attīstīties un pilnveidoties. Nenoliedzami, šī niša var nebūt skaidri izkristalizējusies ar pirmajiem studiju mēnešiem, taču agri vai vēlu kļūst skaidrs, vai vairāk interesē programmēšana, datu drošība, IT risinājumu izstrāde biznesam vai valsts pārvaldei u.tml. Nākamajā desmitgadē būs pieprasījums pēc tādām jaunām profesijām kā lielo datu vadītāji, paplašinātās realitātes arhitekti, digitālās valūtas baņķieri, robotu sadarbības projektētāji, printēto orgānu arhitekti un citām, un atbilstošs studiju virziens ir iespēja ne tikai digitālas Latvijas veidotājam, bet arī tiem, kuri vēlas būt veiksmīgi un pieprasīti jebkurā pasaules valstī.

 

Autors ir biznesa augstskolas “Turība” prorektors zinātniskajā un akadēmiskajā darbā

[1] Valsts ieņēmumu dienesta dati

[2] EK ziņojums: High-Tech Leadership Skills for Europe. Towards an Agenda for 2020 and Beyond, March, 2017

Bibliotekārs mūsdienās ir universālais kareivis

Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, bet mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs gandrīz visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu. Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan daudzveidīgos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.

Bibliotekāra amats – likteņa pirksts

Kļūt pat bibliotekāru – man tas laikam bija liktenis. Ja atskatās uz dzīves gājumu, ar bibliotēku mana dzīve cieši saistīta jau no deviņu gadu vecuma, kad audzinātāja tieši man uzticēja organizēt klases bibliotēku. Secīgi sāku piepalīdzēt arī skolas un pilsētas bibliotēkā, un nu jau ar šo profesiju mana dzīve saistīta vairāk nekā 40 gadus. Pēc izglītības esmu pedagoģe, tomēr skolā sanācis strādāt mazāk – vairāk bibliotēkās. Bibliotekārs jau savā ziņā ir arī skolotājs, tāpēc jūtu, ka iegūtā izglītība man šajā profesijā ļoti palīdzējusi. Un darbs pats par sevi ir nemitīga iespēja pilnveidoties, palīdzot izkopt daudz un dažādas personības šķautnes, kā arī ikdienā sastapt daudz interesantu cilvēku.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā varbūt varētu likties dīvaini, taču manā pieredzē tieši pēc grāmatas bibliotēkā iegriežas visbiežāk. Tā laikam autentiskā, nezūdošā vērtība – fiziski turēt rokā grāmatu, nekādas viedierīces to vēl nav izkonkurējušas. Nereti cilvēki internetā izlasa ziņu, ka iznākusi jauna grāmata, uzreiz piesakās rindā uz to. Pozitīvi ir tas, ka pieaug tieši jauniešu īpatsvars – to arī paši veicinām ar visādām iesaistošām aktivitātēm – piemēram, organizējam daudzveidīgas tikšanās, sarunu vakarus, kur lieti noder arī projektors un internets. Arī skolas motivē apmeklēt bibliotēku un vairāk lasīt, jo obligātās literatūras saraksts arvien nav atcelts. Ir arī bērni, kas vienkārši ir kaislīgi lasītāji – vairākus tādus pazīstu.

Protams, apmeklētāji nāk arī lietot datoru un internetu, tad mēs esam skolotāju lomā – palīdzam ar dažādu programmatūru lietošanu, bieži ir jautājumi par e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Daudz jautājumu nereti ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas nav tik tuvas, bet gadās, ka pēc padoma griežas arī, tā teikt, tehnoloģiju lietpratēji – jaunieši. Liekas, ka tie ir tie lielie čatotāji, tomēr gadās, ka nezina šķietami vienkāršas lietas, piemēram – kā elektroniski reģistrēties studijām.  Protams, ir lietas, kuras šie jaunieši pārzina arī labāk par bibliotekāriem, tad tā ir iespēja vienam no otra mācīties. Cilvēki nāk arī, piemēram, aviobiļeti izprintēt.

Ikdienā Juglas bibliotēku apmeklē ap 200 cilvēku, katram no viņiem ir savi jautājumi, vēlmes vai stāsti. Reiz no apmeklētāja saņēmām arī netipisku jautājumu – par personu kremēšanu –  vai var, vai drīkst. Pusi dienas pavadījām, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem – atlasījām daudz un dažādus materiālus. Jāsaka, ka dienas beigās bibliotekārs ir ļoti zinošs universālais kareivis.

Digitālie aģenti – būtisks atbalsts lielai sabiedrības daļai

Ir tikai normāli, ka cilvēkiem ir jautājumi – svarīgi ir nekautrēties meklēt uz tiem atbildes. Ja apkopotu visbiežāk uzdotos jautājumus, pirmajā vietā būtu dažādi ar sociālajiem dienestiem saistītie – ļoti bieži nāk vecāki cilvēki vai personas no sociāli neaizsargātām ģimenēm, kas paši nemāk sagatavot un iesniegt prasīto informāciju. Otrā vietā – jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu – daudzi nāk iesniegt ienākumu deklarācijas, atgūt pārmaksātos nodokļus. Protams, daudz jautājumu par Latvija.lv pakalpojumiem, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanu.

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies, ka šādas zināšanas varu apgūt savā profesijā, dažādos man pieejamos kursos un palīdzēt citiem. Vērtīgas bija arī digitālo aģentu mācības – par paroļu un inkognito lapu lietošanu daudz interesantas informācijas uzzināju. Jāteic, ka digitālo aģentu loma ir ļoti nozīmīga – tādi cilvēki mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešami. Es viena pati varu nosaukt vismaz 50 cilvēkus, kuri regulāri griežas pēc konsultācijas šajos digitālajos jautājumos. Ir tiešām daudz cilvēku, kas modernās tehnoloģiju iespējas nepārzina vai varbūt nevēlas apgūt. Tad palīgā steidzam mēs – digitālie aģenti. Galvenais ir nepārstāt jautāt un pilnveidoties!

 

Autore ir RCB Juglas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre