Ko Centrālāfrikas Republikā gribēja paveikt krievu žurnālisti? 2

Centrālāfrikas Republikā ierasts ekipējums. Foto: Reuters/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Krievijas žurnālisti un dokumentālisti Orhans Džemals, Aleksandrs Rastorgujevs un Kirils Radčenko, kurus 30. jūlijā nogalināja pagaidām nenoskaidroti cilvēki Centrālāfrikas Republikā, bija iecerējuši izveidot dokumentālo filmu par privātās militārās organizācijas Vagner algotņiem un gatavojās doties uz filmēšanu Ndassimas zelta raktuvēm, ceturtdien informē Dw.de. Tā kā žurnālisti uzskatīja, ka Vagner algotņi darbojas ar Krievijas varasiestāžu atbalstu, viņi par savu uzturēšanos šajā Āfrikas valstī neinformēja Krievijas vēstniecību.

Žurnālisti bija ieplānojuši doties uz Ndassimas zelta raktuvēm, teikts trešdien publicētajā “Izmeklēšanas pārvaldes centra” vadītāja un Kremļa opozicionāra Mihaila Hodorkovska paziņojumā. Ar palīdzību filmēšanā zelta raktuvēs bija sarunāts kāds vietējais ANO struktūras darbinieks. Šim cilvēkam bija žurnālistiem jāpiegādā arī informācija par Krievijas militāro instruktoru darbību Centrālāfrikas Republikā.

“Izmeklēšanas pārvaldes centra” paziņojumā teikts, ka žurnālistu drošības jautājumi un visdrošākie ceļa maršruti tikuši apspriesti ar ANO darbinieku. Visi trīs Krievijas žurnālisti Centrālāfrikas Republikā ieradās ar tūristu vīzām un netika akreditēti Krievijas vēstniecībā. Tā kā žurnālisti uzskatīja, ka Vagner kaujinieki darbojas ar Krievijas varasiestāžu atbalstu, “vēršanās Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās padarītu pētniecību bezjēdzīgu,” teikts “Izmeklēšanas pārvaldes centra” paziņojumā.

Tam netiešs apliecinājums ir arī Krievijas oficiālo mediju paziņojumi, ka trīs žurnālisti Centrālāfrikas Republikā “uzņēma dokumentālo filmu par šīs valsts dzīvi”.

Kā raksta interneta vietne Africa Intelligence, Krievija ar Centrālāfrikas Republikas vadību vienojusies par Ndassimas zelta raktuvju izstrādi. Iemesls šai sadarbībai esot kārtības ieviešana reģionā, kuru apdraud vietējie nemiernieki.

Kas ir “Vagner” algotņi?

Privātā militārā kompānija Vagner vai Vagner grupa ir neoficiāla militāra organizācija, kura neietilpst nevienā no Krievijas regulārajiem militārajiem veidojumiem un kurai nav pat juridiska statusa. Vagner vienības kaujinieku daudzums dažādos laikos bijis atšķirīgs – no 1350 līdz 2000 cilvēku. Vācu avīzes Bild publiskotie dati, kas iegūti Aizsardzības ministrijā, liecina, ka algotņu kopējais skaits sasniedz 2500 cilvēku.

Krievijas oficiālās varasiestādes Vagner vienības pastāvēšanu noliedz. Kremlis tikai ir atzinis, ka Krievijas pilsoņi var privāti piedalīties kaujas darbībās ārpus valsts robežām. Lai arī algotņu darbību patlaban liedz Krievijas likumdošana, tomēr Valsts domē jau izskanējis ierosinājums piešķirt likumību privātajām militārajam organizācijām.

Kā radās “Vagner”?

Par organizācijas vadītāju tiek uzskatīts Dmitrijs Utkins “Vagners” (dzimis 1970. gadā). Ar šo militāro organizāciju viņš, acīmredzot, sāka nodarboties pēc tam, kad atvaļinājās no Pleskavas apgabala Pečoros dislocētās 2. speciālo uzdevumu brigādes 700. specvienības komandiera amata. Kopš 2017. gada jūnija Utkins iekļauts ASV sankciju sarakstā tieši dēļ saistības ar Vagner.

Par vienības finansējumu medijos tiek minēts, ka to piešķir ar slepeniem Aizsardzības ministrijas lēmumiem, kā arī naudu dodot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātais biznesmenis Jevgēņijs Prigožins, kuru dēvē arī par “Putina pavāru”. Prigožins esot piedalījies arī vairākos Vagner nodrošinājuma iepirkumos. Tāpat kā Utkins, arī Prigožins ir iekļauts ASV sankciju sarakstā un savu saistību ar Vagner oficiāli noliedz.

Pēc neoficiālām ziņām, ar Prigožinu saistītā firma Euro Polis, kas kopš 206.-2017. gada ziemas Sīrijā nodarbojas ar gāzes un naftas atradņu izstrādi, 2017. gada vasarā esot noslēgusi līgumu ar Sīrijas valsts koncernu par darbu un apsardzes nodrošināšanu naftas atradnēs. Tādējādi Krievijas uzņēmums pretī saņems ceturto daļu no iegūtās naftas, raksta ziņu aģentūra AP. Tiek uzskatīts, ka apsardzes funkcijas veic Vagner.

Pirmoreiz par Vagner algotņiem ziņoja Ukrainas specdienesti 2014. gada maijā Donbasā. 2017. gada oktobrī Ukrainas drošības dienesta vadītājs Vasilijs Gricaks paziņoja par Krievijas algotņu līdzdalību Ukrainas militārās transporta lidmašīnas Il-76 notriekšanā 2014. gadā, Doņeckas lidostas ieņemšanā un līdzdalību asiņainajās Debaļcevas kaujās.

2015. gada otrajā pusē liecības par Vagner kaujinieku darbību parādījās jau no Sīrijas. Tiek uzskatīts, ka algotņi piedalījās pirmajā un otrajā Palmiras ieņemšanā 2016. un 2017. gadā.  Kopš 2017. gada jūnija Vagner algotņu mērķi esot izmainījušies, jo Krievijas Aizsardzības ministrija krasi samazināja algotņu apgādi ar ieročiem.

Kādas ir intereses Āfrikā?

Krievijas algotņu interese par Āfriku tika pamanīta pēc Krievijas augstākās varas pārstāvju sarunām ar Sudānas un Centrālāfrikas Republikas līderiem 2017. gada rudenī. Vagner algotņi Sudānā tika manīti kopš 2017. gada beigām, vēsta BBC. Savukārt izdevums The Bell raksta, ka aptuveni 100 algotņi apmāca Sudānas militārās vienības. Izdevums pieļauj, ka pretī Prigožina uzņēmumi M Invest un Meroe Gold saņēma koncesijas vienošanos par zelta ieguvi šajā valstī.

Bruņoti ļaudis bija pamanīti arī Sudānas kaimiņvalstī – Centrālāfrikas Republikā. Turklāt iespējams, ka te esot runa jau par jaunu privātu militāru vienību, kas neesot saistīta ar Vagner. Oficiāli zināms tikai tas, ka Krievija pēta “savstarpēji izdevīgas dabas resursu ieguves iespējas Centrālāfrikas Republikā. 2018. gadā sākās kalnu rūdas ieguves meklēšana”, teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā martā.

Paziņojumā arī teikts, ka Maskava janvāra beigās vai februāra sākumā “bez atlīdzības” Centrālāfrikas armijas vajadzībām piegādāja strēlnieku ieroču partiju un sprāgstvielas, kā arī nosūtīja piecus militāros un 170 Krievijas civilos instruktorus, lai apmācītu Centrālāfrikas militārpersonas.

Pirmie, kas ziņoja, ka šie “civilie instruktori” varētu būt Vagner algotņi, ziņoja Francijas radiostacijas Europe1, ziņu aģentūras AFP un izdevuma Le Monde žurnālisti. Pēc viņu ziņām, krievi par savu bāzes vietu izvēlējās bijušā valsts diktatora Žana Bokasas dzimto vietu 60 km no valsts galvaspilsētas Bangi.

Komentāri (2)

kolpants 02.08.2018. 10.17

почему бы журналу ИР свои усилия не направить, чтобы расжевать читателям ситуацию с работой комиссии по ОИК, сценариям, рискам и т.д.?
Ах да..там же министр Единства в комиссии..Зачем излишне копать…
Это как на Делфи-статья о России в разы больше комментариев набирает, чем статья о Латвии. У нас же уже дома все в порядке, можно отвлечься на проблемы соседей. Чтобы потом после выборов опять сидеть дома и материться “блин, да что опять таких-то выбрали”. Ну так а что хотели, не было времени изучать партии, проблемы России занимали больше.

0
0
Atbildēt

1

    ak > kolpants 02.08.2018. 16.03

    Тихо всем! У колпанта вагнер завелся на кухне под раковиной.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu