Vai Latvijai jākāpj uz „Igaunijas grābekļa”? 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Renārs Putniņš
Print Friendly, PDF & Email

Aizritējuši vairāki mēneši kopš šā gada martā tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem. Kā jau ierasts, reizēs, kad saskaņā ar vairākus gadus uz priekšu saplānoto grafiku, tiek celts šis nodoklis, arī šogad pavasarī to pavadīja skaļa ņaudēšana un īgna ņurdēšana. Bija pat eksperti – Latvijas Alkohola nozares asociācija -, kas aicināja ar likmes paaugstināšanu nesteigties, lai „neuzkāptu uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa”.

Kaimiņvalstī alkoholisko dzērienu akcīze un to cena jau labu laiku ir daudz augstāka nekā Latvijā, kas ir sekmējis pierobežā dzīvojošo igauņu „alkotūrismu”, radot mītu par milzu naudas summām, ko nesaņem kaimiņvalsts budžets. Piemēram, pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas pārstāvju domām, mūsu valsts budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem 2017. gadā ir ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Šī esot nauda, kas gājusi secen Igaunijai.

Šāds scenārijs gan būtu iespējams tikai tad, ja pāris Latvijā akcizētas degvīna pudeles gadā izdzertu katrs no aptuveni 1,3 miljoniem Igaunijas iedzīvotāju. Jauns vai vecs.

Starp citu, akcīzes ieņēmumi no alkohola 2017. gadā Latvijā sastādīja 198 miljonus eiro (no VID kopsavilkuma par budžeta ieņēmumu daļas izpildi attiecīgajā periodā), un man negribas ticēt, ka katrs piektais alkohola pircējs Latvijas veikalos būtu bijis Igaunijas iedzīvotājs.

Protams, šeit iebraukušie kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pirkuši arī degvielu un citas preces, līdz ar to naudas plūsmas ar alkohola iegādi tikai neaprobežojas. Tās rēķinot, gan nevajadzētu aizmirst, ka šādas darbības ir abpusējas.

Interesantāks ir kas cits. Neraugoties uz augsto akcīzes nodokli, igauņi tomēr nav novērsušies no legāla alkohola iegādes, un akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad šajā jomā tik tiešām bija iestājusies neliela krīze, ir pat nedaudz auguši. 2018. gada pirmajos piecos mēnešos dažāda veida alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklī valsts ir iekasējusi aptuveni 109 miljonus eiro, kas ir par 4 miljoniem (3,8%) vairāk nekā identiskā 2017. gada periodā.

Latvija akcīzes nodokļa veidā par alu un citiem alkoholiskajiem dzērieniem 2018. gada pirmajos piecos mēnešos ir saņēmusi tikai aptuveni 88 miljonus eiro. Valstij, kurā dzīvo par 600 tūkstošiem cilvēku vairāk, tas ir pieticīgs cipars, kuru uzlabot nav spējusi pat tūristu atstātā nauda. Procentuāli ieņēmumu pieaugums Latvijā gan ir lielāks (24%), jo 2017. gada pirmajos piecos mēnešos budžetā ieskaitīts 71 miljons eiro, tomēr pēc kopējā alkoholisko dzērienu akcīzes ieņēmumu apjoma mēs no Igaunijas stipri vien atpaliekam.

Izaugsme ir saglabājusies arī jūnijā. VID sagatavotajā ”Kopsavilkumā par budžeta ieņēmumu daļas izpildi 2018. gada 6 mēnešos „ norādīts, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem 2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājušies par 16,69 milj. eiro jeb 22,8 %. To būtiski ietekmējusi patēriņam nodotā alkoholisko dzērienu apjoma palielināšanās par 12,1%.

Ar visu to Latvija sešos mēnešos ieņēmusi tikai aptuveni 112 miljonus eiro, kas ir aptuveni tikpat, cik Igaunija piecos mēnešos – 109 miljonus.

Kādus secinājumus varam izdarīt?

Redzam, ka iedzīvotāju skaita ziņā daudz lielākajai Latvijai pat ar Igaunijas „alkotūristu” piepalīdzēšanu nav izdevies izdzert tik daudz, lai budžeta ieņēmumi pie zemākas akcīzes nodokļa likmes sasniegtu kaimiņvalsts līmeni. Igauņus esam pārspējuši tikai pēc patērēto hektolitru apjomiem.

Tas nozīmē, ka Igaunijas izvēlētā alkoholisko dzērienu akcīzes politika ir daudz veiksmīgāka. Augsts akcīzes nodoklis pie mazāka pārdotā alkohola daudzuma ļāvis gūt lielākus budžeta ieņēmumus.

Diskutējot par to, cik augstai būtu jābūt akcīzes likmei Latvijā, nereti aizmirstam svarīgāko – nodokļa galvenais mērķis nav komfortablas vides radīšana alkoholisko dzērienu patērētājiem un izpatikšana to ražotājiem. Gluži otrādi. Nodoklis ir instruments, ar kura palīdzību mūsdienīga, ilgtspējīgi domājoša valsts cenšas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu (ar ko vienmēr būs neapmierināti ražotāji), saglabājot augstus budžeta ieņēmumus.

Augsts akcīzes nodoklis – tā ir iespēja mazināt alkoholisma izplatību un šīs problēmas radīto slogu sociālajiem dienestiem, veselības aprūpes sistēmai, likumsargiem, ekonomikai.

Latvijā, pat neraugoties uz šogad īstenoto akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu, alkoholisko dzērienu patēriņš ir tikai audzis… Ir skaidrs, ka likme ir par zemu un ir pienācis laiks īstenot daudz drosmīgāku akcīzes nodokļa politiku, paaugstinot to straujāk nekā pašlaik ir iecerēts.

Nebūtu jābaidās uzkāpt uz „igauņu akcīzes nodokļa grābekļa”. Gluži otrādi. Akcīzes paaugstināšana ļautu vēl radikālāk mazināt alkoholisma nodarīto postu, iegūstot papildus budžeta līdzekļus, kurus būtu iespējams tērēt sociālām programmām, izglītībai, medicīnai, soli pa solim virzoties uz modernāku, veselīgāku, nedzerošāku sabiedrību.

 

Autors ir neiroķirurgs, Saeimas deputāts, Vienotība

 

Komentāri (2)

kolpants 02.08.2018. 10.42

Akcīzes paaugstināšana ļautu vēl radikālāk mazināt alkoholisma nodarīto postu, iegūstot papildus budžeta līdzekļus
только в случае, если будет эффективна борьба с контрабандой алкоголя. И не стоит делать в ней виноватыми жителей приграничных регионов, которые везут алкоголь с Беларуси или России и продают. Это мизерные объемы, так как на таможне таких очень сильно проверяют и мало кто рискует везти больше 1 литра на человека, тем более не чаще 1 раза в неделю. И в Риге вовсе не этот алкоголь продается из-под полы..

+1
0
Atbildēt

0

Drosma 01.08.2018. 11.52

nu protams, es arī uz igauņu ecēšām uzlektu dziedādama, jo igauņu

pilnībā piekrītu gan autoram , gan mīļajiem igauņiem , par 101%

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu