FKTK: Latvijas banku sektors ir atbrīvojies no nevēlamiem čaulas veidojumiem

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Riskanto čaulas veidojumu noguldījumu atlikums kopējā Latvijas banku noguldījumu īpatsvarā uz šā gada 7. jūliju ir 0,03% un pamatā tas ir bloķēto līdzekļu atlikums izejošajā plūsmā, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

FKTK norādīja, ka 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas prasīja finanšu sektora tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – tiem nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, kā arī reģistrācijas valstī nav prasību sagatavot finanšu pārskatus.

“Tagad pavisam droši varam sacīt, ka no mūsu banku puses šis darbs ir pilnībā paveikts. Atlikušie 0,03% jeb 4,5 miljoni eiro – tā visa ir izejošā plūsma jeb iesaldētā nauda bloķētajos kontos, par kuru nepieciešamas attiecīgas līdzekļu izcelsmes pārbaudes. Redzam, ka 2016. gadā iesāktais darbs turpinās, banku klientu riskantās daļas īpatsvars mazinās katru dienu, jo bankas atsakās arī no tiem čaulas veidojumiem, kas nav aizliegti, bet var nest līdzi savai darbībai liekus riskus. Varam rezumēt, ka saistībā ar visa veida čaulas veidojumiem, ne tikai to aizliegto daļu, šā gada pirmajā pusē no Latvijas banku sektora ir aizplūduši ap 1,5 miljardiem eiro. Turpmāka sadarbība ir atteikta vairāk nekā 9000 visa veida čaulas veidojumu,” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Ārvalstu klientu, tajā skaitā, Eiropas Savienības (ES) noguldījumu īpatsvars jūlija beigās Latvijas bankās bija 21%. Noguldījumu ģeogrāfiskā struktūra liecina, ka Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi – 79%.

Infografiku skatieties te INFOGRAFIKA_2015-2018_01-08-2018.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu