Latvieši radījuši pasaulē unikālu autonomas biškopības risinājumu, palīdzot bitēm dzīvot mierīgāk un atvieglojot dzīvi to kopējiem
Liels dzeltenmelns irsis saķēris biti un nes to prom saplosīšanai. Gaisā pastiepjas kaila roka, satver plēsīgo kukaini plaukstā un notriec zemē ar visu medījumu. Bitenieks Jānis Vainovskis sargā savas bišu saimes, kas izkārtotas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza nomalē, labu gabalu aiz Palmu mājas. Ja liels iršu pūznis iemitinājies bišu saimes tuvumā, tad stundā aiznes pa vienai bitei, Jānis stāsta pieredzēto kādā citā no savām 350 bišu saimēm. Katrā mīt 50—60 tūkstoši bišu. Pagaidām gan tikai vienam stropam, tepat Botāniskajā dārzā, ir interneta pieslēgums. Kopš maija pieslēgti sensori, kas mēra stropā notiekošo un ērtā tiešsaistes lietotnē rāda viegli pārskatāmus datu grafikus. Šāds risinājums ir unikāls visā pasaulē.
Autonomo biškopību ar Latvijas Lauku attīstības programmas atbalstu īsteno vairāki partneri — Rīgas Tehniskās universitātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Latvijas Interneta asociācija, biškopības uzņēmums Meduspils, enerģētikas jaunuzņēmums Mazzy un Latvijas Biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis. Trīs no viņiem — Anatoliju Zabaštu no RTU, Viesturu Šeļmanovu-Plešu no Mazzy un Jāni Vainovski no Meduspils satieku sutīgā piektdienas pusdienlaikā pie maigi zumošas bišu dravas. Pirms cauri krūmiem izejam pļaviņā, Jānis izdala visiem bitenieku cepures ar melnu tīklu priekšā sejai. Viesturs atmet ar roku: «Tu teici, ka šīs ir mierīgas.» Bet Anatolijs mazliet satraukts tomēr paņem rokās cepuri. Arī es velku, jo — ar bitēm nekad neko īsti nevar zināt. Galu galā šīs bites izrādās gluži rāmas. Vēlāk, jau sarunas beigās, bitenieks mudina pat vienu paglaudīt gluži kā kaķēnu ar mīkstu un pūkainu muguriņu, bet citu nelielu biti uzliek man uz vaiga. Lai uztaisot bildi!
Bišu spiegs
Tikpat mierīgi kā žurnālistu klātbūtni bites pacieš arī vairākas nelielas kastītes aptuveni sērkociņu kārbiņas lielumā, kas izvietotas stropā. Pavisam nemanāmi, bez skaņas un vibrācijas, tās mazos un dabā tik nozīmīgos kukaiņus izspiego — mēra temperatūru un mitrumu stropā. Turklāt visa bišu māja uzlikta uz jutīgiem svariem, kas tiešsaistē rāda smaguma izmaiņas. Savā viedtālrunī Viesturs demonstrē iegūtos datus. Gluži kā kardiogramma, rādītājs ar precīzu frekvenci lec lejā un augšā — iezīmē rītu, kad bites dodas pēc nektāra, un vakaru, kad čaklie kukainīši atgriezušies mājās. Ar katru dienu zigzags vienmērīgi kāpj uz augšu. Bišu saime dienā atnes aptuveni kilogramu nektāra, kas vēlāk pārtop 500—700 gramos medus. Bet mēdz būt arī izņēmumi. Piemēram, šogad liepas noziedēja tik strauji, ka bites kā apdullušas strādāja bez mitas. Dienas laikā sanesa 5—7 kilogramus nektāra. «Ja bitenieks redz, ka tā notiek, skaidrs, ka tūdaļ strops būs pilns un bites neko vairs nenesīs — nebūs, kur likt. Tad viņš sēžas mašīnā un brauc likt medus krātuvei virsū nākamo stāvu,» Viesturs iezīmē, kāpēc ir svarīgi sekot līdzi bišu darbam. Tāpat var saprast, ja bites nav atgriezušās stropā — iespējams, radies kāds drauds.
Sensori mēra temperatūru un mitrumu vairākās stropa vietās un vienā vietā ārpusē. «Centrālais sensors, kas ir pašā vidū, rāda, ka bites tur uztur konstantu temperatūru,» Jānis demonstrē līniju savā telefonā. Kritumi un kāpumi turas viena grāda ietvaros, un vidējā temperatūra ir 34,8 grādi, lai vai kādi ārā būtu laikapstākļi. «Atklājām, ka 15 centimetru attālumā stropa iekšpusē un ārpusē krasi mainās temperatūra,» stāsta komandas vīri. Regulāciju bites veicot, pa vienu skrejas jeb stropa ieejas pusi dzenot ārā gaisu, pa otru laižot to iekšā. Lai noregulētu temperatūru līdz galam, lidojošie kukaiņi sanes ūdeni no āra un izsmidzina to. Vienmērīgā temperatūra, ko bites centīgi uztur pašā centrā, nav rūpes par medu. «Tur audzina jauno paaudzi,» smaida bišu saimnieks. Ziemā bites savelkas bumbā, kur viducī ir mamma, bet ārpusē vecākās bites. Kamēr centrā tiek uzturēts 20 grādu siltums, ārmalā esošās bites var salt no tāda paša aukstuma, kāds ir ārpus stropa. Pētnieki cer, ka šoziem sensoru izdosies ievietot kamola pašā vidū, lai sekotu līdzi notikumiem tieši no ziemošanas bumbas centra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.