Mēnesis: 2018. gada augusts

Rigvir atsauc prasību tiesā pret ārstu Andri Skridi

Holdinga Rigvir pārstāvji vēl pirms tiesas nolēmuši paši atsaukt pret ārstu Andri Skridi celto prasību par goda un cieņas aizskaršanu un morālā kaitējuma kompensāciju. Holdinga uzņēmums “Latima” šādu prasību bija cēlis par medijos pausto kritiku, ka šīs zāles “pārvērstas par biznesa projektu bez medicīniskiem pierādījumiem”.

Punkts šajā lietā pielikts 30. augustā Rīgas apgabaltiesā, kur tika izlemts jautājums par tiesāšanās izdevumu segšanu pēc prasības atsaukšanas. “Latima” sākotnēji bija vēlējusies piedzīt 5000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju no Skrides, taču pēc tiesas lēmuma tagad sanāk, ka pašiem Rigvir pārstāvjiem būs jāsamaksā Skridem par advokāta izdevumiem.

“Latima” prasību pret Skridi iesniedza par izteikumiem, ko ārsts bija veltījis pretvēža zālēm 2016. gada 27. oktobrī televīzijas RīgaTV24 raidījumā “Dienas personība”. Rigvir pārstāvji uzskatīja, ka viņš paudis godu un cieņu aizskarošanas ziņas un prasīja atsaukt kopumā septiņus Skrides izteikumus par Rigvir.

Piemēram, Skride secināja, ka lietot Rigvir “faktiski ir tā kā dzert ūdeni”, jo zāļu efektivitāte nav zinātniski atbilstoši pierādīta, tāpēc arī preparāta iekļaušana melanomas ārstēšanas vadlīnijās un valsts apmaksāto medikamentu sarakstā nav pamatota. “Šobrīd mēs skaidri un gaiši, zinātniski varam pateikt, ka mums nav neviena pierādījuma, ka šis līdzeklis Rigvir darbotos kaut uz vienu vēža šūnu cilvēka organismā,” raidījumā sacīja Skride.

Taču prasība tiesā netika skatīta, jo paši Rigvir pārstāvji to nolēma atsaukt pēc tam, kad Skrides pārstāvji bija iesnieguši tiesā savus izvērstus paskaidrojumus. Prasība atsaukta jau maijā, Ir informēja Cobalt biroja zvērināta advokāte Linda Bīriņa, kas pārstāv Skridi. Atsaukums pamatots ar to, ka tiesvedība turpināšana var ieilgt, neesot lietderīga un ir finansiāli dārga. Tāpēc tiesa jau 28. maijā nolēma lietu izbeigt, taču “Latima” iesniedza blakus sūdzību par advokāta izdevumu atlīdzināšanu, ko apgabaltiesa izskatīja 30. augustā, pieņemot Skridem labvēlīgu lēmumu.

Ārsts Skride uzskata, ka prasības atsaukšana apliecina Rigvir pārstāvju vājumu: “Viņi zināja, ka zaudēs, un nobijās”. Skride gan neprognozē, ka šādam tiesas iznākumam būs tālejošas sekas un valsts iestādes mainīs savus lēmumus par Rigvir, jo ārsts uzskata, ka Veselības ministrija un Nacionālais Veselības dienests joprojām “dzīvo viduslaikos”.

Rigvir holdinga pārstāve Kristīne Jučkoviča par šo lietu “Ir” sniedza rakstisku komentāru: “Prasību atsaucām, līdzko uzzinājām, ka Andris Skride kandidēs Saeimas vēlēšanās, jo Rigvir grupa nevēlas tikt iejaukta politiskās peripetijās. Uzsveru, ka tiesa nekad nav vērtējusi jebko, kas saistīts ar pretvēža zāļu Rigvir sastāvu un/vai iedarbību.”

Jāatgādina, ka 2017. gadā vairākas mediķu organizācijas oficiāli pieprasīja izņemt Rigvir no zāļu reģistra, kompensējamo medikamentu saraksta un pārskatīt Latvijas melanomas ārstēšanas vadlīnijas, kurās preparātu ieteikts izmantot. Ministrija uz to atbildēja ar formālu atzinumu, ka zāļu reģistrācijā un apritē ir ievērotas likuma prasības. Vēlāk 2017. gada nogalē “Ir” pētījums atklāja, ka jau Rigvir reģistrācijas brīdī bija pieejams neatkarīga eksperta atzinums, ka zāles nedrīkst reģistrēt, taču tas tika Zāļu valsts aģentūrā nobēdzināts.

Noskaties īsu “Ir” video par Rigvir.

Sports visu politisko spēku solījumos un neizdarībā

Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kuram nebija pa spēkam ieviest trešo sporta stundu bērniem un kura biroja darbinieki cenšas sporta federāciju vadītājus pārvērst par klusējošām marionetēm amatpersonām, veselības ministre, kas pilnībā privatizējusi vai putinizējusi antidopinga komisiju, finanšu ministre, kuras nodokļu reforma vairākkārt samazinājusi finansējumu sportam.

Valstiski nihilistiskā attieksme ir indikators pārskatīt attieksmi pret sportu

Vislabākie Latvijas sasniegumi sportā ir renes sporta veidos ziemā. Raugoties uz sportu kā nacionālās veselības pamatu, šiem sporta veidiem ir galvenokārt sportu reklamējoša nozīme, jo tajos nodarbības ir dārgas, tās nav paredzētas ne maziem bērniem, ne padzīvojušiem ļaudīm. Un neviens no šiem sporta veidiem nav veselīgāko vidū.

No ārsta viedokļa būtiskākais ir – katram Latvijas iedzīvotājam likt pašam nodarboties ar fizisko kultūru un sportu. Ārsta izpratnē sporta nodarbības nozīmē 1000–1500 kcal lielu enerģijas patēriņu nedēļā vai 250–350 kcal dienā, ko panāk ar tik intensīvām ķermeņa kustībām, kas izraisa papildu svīšanu.

Ieteicamais sasniedzamais sporta un fizisko aktivitāšu apmērs ir mazāk intensīvas kustības piecas reizes nedēļā vai ļoti intensīvas kustības trīs reizes nedēļā. Mērķis būtu katram cilvēkam katru dienu veikt vismaz stundu fizisku aktivitāšu.

Valstisks mērķis – lai to darītu visi Latvijas bērni atbilstoši viņu veselības stāvoklim, dzimumam, vecumam, fiziskajai sagatavotībai un mentālajai uztverei. Tas nozīmē – visiem bērniem katru dienu fiziskas aktivitātes, bet dažādā apjomā un dažādā intensitātē.

Lai motivētu nesportiskus cilvēkus fiziskām aktivitātēm, kā sākotnēja fiziska slodze tiek rekomendēta kāpšana pa kāpnēm, ātra pastaiga, darbs mazdārziņā un dejas. Par optimālu ikdienas soļu skaitu tiek uzskatīts 8000–10000 soļu, pat ja tie veikti pastaigā vai ceļā uz darbu un atpakaļ (šo rindu autors normu cenšas izpildīt, braucot uz darbu/no darba ar velosipēdu, attiecīgi četrreiz garāku distanci). Šo aktivitāšu mērķis ir mudināt iedzīvotājus uz lielākām fiziskām aktivitātēm. Ārsta uzdevums ir izskaidrot pacientam, ka vismaz daļa no šiem 8000–10000 soļiem veicami ātri un enerģiski – ar pulsu, kas pārsniedz 100 sitienus minūtē. Mūsdienās par ļoti populāru ātras iešanas veidu kļuvusi nūjošana, kas krietni uzlabo arī ķermeņa augšējās daļas muskulatūras attīstību un vispārēju ķermeņa koordināciju.

Sports kā slimību profilakse un veselības saglabāšanas pamats

Sports ļauj izsargāties no slimībām, tāpēc sportam vieta atrodas gan primārā, gan sekundārā un terciārā profilaksē. Klasiskā formā sportu mēs saprotam kā primāras profilakses līdzekli visā populācijā – tas pagarina dzīves ilgumu, samazina saslimstību un atkarību no hroniskām slimībām, palielina darba ražīgumu un ievērojami palīdz vispārējai valsts ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Kā sekundāras profilakses līdzeklis sports ir slimniekiem, kuriem mērķtiecīga un adekvāta fiziska slodze palīdz izvairīties no atkārtotas slimības epizodes vai pagarina slimības remisiju. Tipiskā formā tas nozīmē slimniekam pēc infarkta nozīmēt vispirms garas pastaigas, tad orientēšanās sporta tautas sacensības „Magnēts”, bet vēlāk – dalību tautas skrējienos vai slēpojumos. Ļoti bieži kā sekundāru profilaksi sportu un fiziskas aktivitātes izmanto elpošanas sistēmas (bronhiālā astma, pneimonija, bronhīts) atkārtotu slimības gadījumu novēršanai vai ilgstošas remisijas uzturēšanai, ieskaitot tādas visai ekstrēmas sporta nodarbes kā kalnu tūrisms vai alpīnisms. Mūsdienās nav iedomājama arī cukura diabēta sekundāra profilakse bez sporta un fiziskām aktivitātēm.

Sportu terciārai profilaksei mēs redzam kā rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā. Sportu un fiziskas kustības mūsdienās ļoti plaši izmanto pēc jebkuras operācijas, jo kustības novērš sirds asinsvadu sistēmas mazspējas, sekundāras pneimonijas vai izgulējumu attīstību. Pēc ortopēdiskām operācijām sporta nodarbības un fiziskās aktivitātes ļauj uzlabot limfātisko atteci, venozo asinsriti, kaulu un mīksto audu dzīšanu. Pasaulē sporta medicīna ienāk arī onkoloģijā – intensīva fiziska slodze palīdz pārciest ķīmijterapijas blaknes un uzlabot tās rezultātus. Daudzi pētījumi pierāda, ka efektīga ķermeņa fiziska noslodze nomāc ļaundabīgo audzēju augšanu. Sportiskas nodarbes onkoloģisku slimnieku terapijā ieņem papildārstēšanas vietu. Nereti onkoloģiskās slimības smagumu nosaka tās blakusparādības kā mukosīts, anēmija, diareja, imūnsupresija, nogurums u. c., vēl vairāk – šīs blakusparādības ir galvenie smagie simptomi onkoloģisku slimību gadījumā. Precīza dozēta kustību terapija staru un ķīmijterapijas laikā, bet īpaši pēc terapijas kursa beigām, nozīmīgi samazina šīs blakusparādības. Ikdienas izturības treniņš vēža slimniekiem palielina dzīvesprieku un aktivitāti, samazina psihomotoro stresu, samazina terapijas komplikācijas un blaknes.

Nozīmīga atziņa pasaules medicīnā ir vecāka gadagājuma (vecāku par 60 gadiem) cilvēku fiziskā kultūra un sports kā ļoti nozīmīgs veselības faktors un slimību prevencijas arguments. Austrālijas zinātnieki pat definējuši jēdzienu: „Vecāka gadagājuma cilvēku sports ir nācijas veselības pamats.”

Depresijas un citu gara slimību gadījumā fiziskajai aktivitātei un sportam ir ļoti nozīmīga loma. Kustībai ir antidepresīva iedarbe. Jebkura kustība ir cīņa pret depresiju. Tiesa, depresijas ārstēšanā sports ir papildmetode zālēm. Pasaulē depresijas ārstēšanai iesaka sporta veidus, kuri attīsta arī komunikatīvas prasmes, piemēram, sporta spēles. Nodarbojoties ar sporta spēlēm, depresijas slimniekam nav laika un iespēju risināt savas pašvērtības problēmas.

Cilvēkam nepieciešama izturība, spēks, ātrums, lokanums un koordinācija, šīs īpašības var attīstīt

Fizisku slodzi definē ar pieciem nozīmīgiem rādītājiem: izturība, spēks, ātrums, lokanums un koordinācija.

Ar izturības slodzi parasti saprot apjomu, kad vismaz sestā daļa ķermeņa muskuļu tiek noslogota aerobiskā režīmā. Šādas noslodzes gadījumā muskuļu glikogēns un taukskābes „sadeg” oksidatīvas fosforilācijas rezultātā un ievērojami pieaug plaušu, sirds, asinsvadu un asiņu loma, piegādājot visam ķermenim skābekli un struktūrvielas, izvadot šlakvielas caur nierēm, plaušām un īpaši caur ādu. Izturības slodzes izmaina muskulatūras struktūru, pieaug „lēno” šķiedru daudzums, savukārt šo „lēno” šķiedru īpatsvars nosaka labāku muskuļu kapilarizāciju, apasiņotību un līdz ar to arī glikozes toleranci. Izturības slodzei ir arī nozīme tauku vielmaiņas uzlabošanā, kas nosaka imunoloģisko sistēmu. Izturības slodzes treniņiem ir liela nozīme psihosociālu faktoru aktivizācijā un centrālās nervu sistēmas stabilizācijā. Izturības slodzes vingrinājumi, īpaši garu distanču skriešana, slēpošana, riteņbraukšana, peldēšana, papildus izdala endorfīnus centrālajā nervu sistēmā. Endorfīni mazina sāpes, noņem stresu, stiprina imūnsistēmu un samazina novecošanas procesus. Endorfīni ir neirotransmiteru grupa, kas smadzenēs sasaistās ar opiātu receptoriem, lai dabiskā veidā atvieglotu sāpes. Tie rada labsajūtu un eiforiju, un tiem ir nomierinošs efekts. Sporta medicīnas literatūrā papildus ieteikts savienot izturības treniņus ar fizisko labsajūtu, ko rada kolektīva darbība, tādēļ pasaulē arvien populārākas kļūst amatieru sporta sacensības garo distanču skriešanā un slēpošanā. Sacensību gars šo endorfīnu izdali ievērojami palielina. Lai izturības treniņi nebūtu garlacīgi un nomācoši, tiek ieteiktas dažādas šo sporta veidu modifikācijas, kur sportistam papildus jānodrošina intelektuāla spriedze. Mūsdienās vecāku cilvēku sporta sacensībās kā sporta veidi, kas ļauj ievērojami atslogot ikdienas spriedzes nomāktās smadzeņu daivas un veicināt labsajūtu, tiek minēts orientēšanās sports.

Lai pilnībā atbrīvotu ikdienas spriedzes nomākto psihosomatiku, tiek ieteiktas sporta spēles, ar kurām nodarbojoties cilvēks ievērojami palielina fiziskās slodzes pozitīvo iedarbi uz ķermeni un īpaši centrālo nervu sistēmu. Diemžēl lielākajai daļai sporta spēļu ir ļoti vienveidīgas kustības. Pirms sporta spēļu kā veselību veicinoša vai slimību prevencijas līdzekļa izmantošanas nepieciešams veikt nopietnu iesildīšanās un saišu iestiepšanas vingrinājumu klāstu.

Spēka slodze ir muskuļu darbs, kas vērsts pret nekustīgu vai kustīgu pretestību, attiecīgi varam runāt par statisku vai dinamisku spēka slodzi. Skeleta muskulatūra ir ķermeņa lielākais orgāns. Parasti jau trešā dzīves gadu desmita beigās sākas pastāvīga ķermeņa muskulatūras masas samazināšanās. Šis process kļūst straujāks aptuveni sešdesmit gadu vecumā. Spēka slodzes treniņi ir virzīti galvenokārt uz netauku ķermeņa masas zuduau un muskulatūras samazināšanas apstādināšanu. Šādā veidā tiek saglabāts arī muskuļu šūnu insulīna receptoru skaits. Tā var viegli pierādīt sportisko aktivitāšu metabolisko nozīmi.

Pieņemts uzskatīt, ka ātrumam (tai skaitā – ātrumizturībai) vecākos gados ir mazāka nozīme profilakses procesos. Tomēr sporta medicīnā arvien vairāk tiek uzsvērta anaerobās glikolīzes pozitīvā ietekme uz organismu. Mēreni paaugstināts pienskābes līmenis asinīs stimulē neiroendokrīno sistēmu, veicina šlakvielu izdalīšanos caur ādu un nierēm, stimulē vielmaiņu. Bez tam ātruma treniņi veicina „ātro” muskuļa šķiedru daudzumu, kas savukārt vienlaicīgi veicina ķermeņa masas zudumu. Anaerobiskas sporta nodarbības daudz nozīmīgāk samazina ķermeņa masu nekā aerobiskas sporta nodarbības. Tradicionāli Latvijā gandrīz visu medicīnas specialitāšu ārsti kategoriski iestājas pret anaerobu treniņu izmantošanu ārstnieciskā sporta nodarbībās, bet, šķiet, arī šie uzskati mainās.

Iespējamo locītavas kustības apjomu mēdz dēvēt par lokanumu vai kustīgumu. Locītavu kustīgums ar vecumu ievērojami samazinās galvenokārt saišu, fasciju, muskuļu elasticitātes zudumu dēļ. Mērķtiecīgi un regulāri kustību vingrinājumi ļauj arī vecumā ievērojami palielināt kustību apjomu dažādās locītavās, vienlaikus ļaujot visam ķermenim veikt lielāku kustību apjomu. Kā viens no nozīmīgākajiem novecošanas rādītājiem nereti tiek minēts „kritienu skaits”. Vecumam palielinoties, lunkanības un elasticitātes samazināšanās, kā arī koordinācijas problēmu dēļ cilvēks biežāk krīt. Tas notiek gan slidena pamata, gan nekoordinētu kustību un asinsrites traucējumu smadzenēs dēļ. Pierādīts, ka palielinot locītavu lunkanumu un kustības amplitūdu, ievērojami samazinās šis rādītājs – „kritienu skaits”.

Dažādu galvas un muguras smadzeņu motorisko centru un skeleta muskulatūras precīzu sadarbību sauc par kustību koordināciju. Optimāla kustību koordinācija nodrošina harmoniskas un enerģētiski taupīgas kustības. Kustību koordināciju samazina vecums un dažādas slimības, no kurām visbiežāk minama ateroskleroze dažādos galvas smadzeņu asinsvados ar samazinātu atsevišķu galvas smadzeņu zonu apasiņotību. Ar atbilstošiem treniņiem cilvēks var samazināt koordinācijas un kustību apjoma zudumus vai vismaz uz ilgāku laiku aizkavēt tālāku pasliktināšanos. Tas palielina kustību drošumu un precizitāti. Uzlabojot muskuļu darba efektivitāti, locītavu kustīgumu, kā arī koordināciju kopumā, var panākt ievērojamu iekaisuma slimību profilaksi locītavās.

Šo garo un visai sarežģīto teorētisko daļu rakstīju galvenokārt tādēļ, lai paskaidrotu – sports un fiziskā kultūra ir katras slimības profilakses pamats un ārstēšanas sastāvdaļa.

Vēsturisks atskats – kāpēc mēs tik maz izmantojam sportu veselībai

19. gadsimtā, kā arī lielāko 20. gadsimta daļu kustību trūkums netika atzīts par slimības riska faktoru. Vēl vairāk – aktīvas kustības tika atzītas par ārstniecību traucējošu aspektu. Ārstējot gandrīz jebkuru slimību 20. gadsimta pirmajā pusē, sākotnēji tika norādīts ārstēšanās režīms, lielākoties – gultas režīms. Tikai 20. gadsimta beigu daļas pētījumi ir pierādījuši apgrieztu korelāciju starp kustību aktivitātēm un atsevišķām slimībām. Laika un apjoma ziņā pieaugoša fiziska aktivitāte ir nozīmīga prevencija patoloģiskām pārmaiņām, ko sev līdzi nes vecums.

Vēsturiski arī Latvijā pārlieku ilgu laiku sportam un fiziskajām aktivitātēm ir bijusi nepelnīti maza loma ārsta ikdienā lietojamo ārstniecības un rehabilitācijas pasākumu vidū. Latvijā ilglaicīgi pediatrijas dienests nodarbojās galvenokārt ar fiziska miera nozīmēšanu, atbrīvošanu no sporta un fiziskās kultūras nodarbībām. Nereti jebkuras slimības gadījumā bērniem tika strikti norādīts nenodarboties ar sportu. Tas nacionālā mērogā radīja uztveri, ka sports ir pretrunā ārstniecības procesam. Padomju Savienības sociālā likumdošana paredzēja darba nespēju dažādu slimību gadījumā, ko parasti apliecināja gultas režīms un jebkādas fiziskas darbības aizliegums ārstēšanas procesa (darba nespējas lapas darbības) laikā. Padomju Savienībā obligāts ārstēšanas procesa saturs bija ārsta mājas vizīte pie jebkura sasirguša slimnieka.

20. gadsimtā nereti publiskajā telpā dominēja viedoklis, ka sievieti sports padara vīrišķīgāku, tādēļ Eiropā (t. sk., Latvijā) meitenes ar sportu nodarbojās daudz mazāk nekā zēni. Savukārt bērnības pieredze (ir vai nav bērns nodarbojies ar sportu) atstāj sekas uz ikviena cilvēka tālāko attieksmi pret sportu. Tiesa, pēdējā laikā sieviešu skaits, kas pastāvīgi nodarbojas ar vingrošanu, peldēšanu, cita veida fiziskām aktivitātēm, strauji pieaug, jo sievietes vieglāk uztver publiskajā telpā paustu informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Bez tam sievietes biežāk nodarbojas ar izturības un lokanības treniņiem, kas ir daudz nozīmīgāki veselības saglabāšanai nekā spēka treniņi sporta zālēs un sporta spēles, kas ir populārākā sportiskā nodarbe vīriešu vidū.

Pienācis laiks mainīt attieksmi pret sportu valsts mērogā

Apzinoties, cik maz uzmanības šim veselību veicinošajam elementam – sportam – veltīts valstiskā mērogā, jāteic, ka šobrīd pienācis laiks valstiskā mērogā pārskatīt attieksmi pret sportu, tai skaitā, valdības attieksmi pret sporta departamenta vadības birokratizāciju, aizmigušo Nacionālo sporta padomi. Pretējā gadījumā mūsu Latvijas cilvēku veselības stāvoklis arvien pasliktināsies, nelabvēlīgi ietekmējot gan valsts ekonomiku, gan citas jomas.

Kā esošo situāciju vērst par labu?

Pirmkārt, tas nozīmē, ka valstiski jāatzīst – vienlīdz svarīgs ir bērnu sports, „lielais” sports un veterānu sports. Bērnu sports nozīmē skatu uz valsts nākotni, „lielais” sports piesaista sportam lielas ļaužu masas, bet veterānu sports, kā jau iepriekš minēju, ir galvenais nācijas veselības kritērijs. Skandināvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums Latvijas iedzīvotāju rādītāju pārsniedz par 8–9 gadiem, no kuriem 2–3 gadus nosaka vispārējās fiziskās aktivitātes vecumdienās. Pirmais, kas darāms jebkurā sporta veidā Latvijā, jebkurā federācijā – atzīt Latvijas čempionātu jauniešiem, meistariem un veterāniem par līdzvērtīgām sacensībām. Tas nozīmē gan jauniešu, gan veterānu čempionātā hokejā vai basketbolā pasniegt tādas pašas medaļas kā Latvijas hokeja čempionātā vai Latvijas basketbola līgā. Nav pārlieku dārgi, bet stimulē bērnu ienākšanu un veterānu atgriešanos sportā.

Otrais – sadalot līdzekļus dažādiem sporta veidiem, par nopietnāku kritēriju atzīt masveidību. Tas nozīmē valsts atbalstu tādiem masu sporta pasākumiem kā slēpojums apkārt Alauksta ezeram, Rīgas maratons vai tautas orientēšanās sacensības „Magnēts”. Ja no valsts līdzekļiem reizi nedēļā pensionāram segtu izdevumus par šāda „Magnēta” apmeklējumu (5 eiro), mēs iegūtu ļoti lielu aktīvu vecāka gadagājuma sportistu klāstu. Šī summa būtu daudzkārt mazāka par to, ko valsts tērē dažādiem iestāžu vai valsts uzņēmumu „parādes” sporta pasākumiem.

Trešais – diferencēt sporta veidus arī pēc to veselību veicinošiem faktoriem proporcionāli finansiālajam ieguldījumam. Tas, protams, nozīmē nopietnu atbalstu baseiniem visā Latvijā, distanču slēpošanas trasēm, slidotavām (protams, arī manam mīļotajam orientēšanās sportam), lai maksimāli daudz  iedzīvotāju piesaistītu sporta sacensībām ar relatīvi nelieliem ieguldījumiem no valsts un pašvaldību puses.

Ceturtais – pārskatīt nodokļu reformu, ko patlaban ļoti slavē masu medijos, kaut vai tajā sadaļā, kas zināmu daļu naudas ļāva ziedot sportam. Patlaban federācijas vairs nespēj atrast līdzekļus treneru apmaksai un dalībai sacensībās, atsevišķas federācijas vairs nespēj noorganizēt pat nacionālo čempionātu. Tas ilgtermiņā ietekmēs ne tikai profesionālā sporta attīstību Latvijā, bet arī mazinās vispārējo sporta popularitāti, agri vai vēlu atsaucoties arī uz iedzīvotāju veselības stāvokli.Piektais – sportu pilnībā demokratizēt. Gan Izglītības un zinātnes ministrijas atsevišķu ierēdņu (tiesa, ministrijas ilggadējā galvenā bērnu sporta ienaidniece tagad ministrijā vairs nestrādā un kā „Saskaņas” reklāmas seja vizinās uz autobusu pakaļas), gan Veselības ministrijas darboņu veikums, iznīcinot sporta medicīnas centru un antidopinga sistēmu, liecina: sportu attīstīt var tikai nevalstiskais sektors, kur paši darītāji nāk no sporta, kam sports ir dzīves sastāvdaļa un valstiska attieksme. Tikai ļaujot sporta lietpratējiem vadīt jomas attīstību valstī, mēs varam panākt, ka tiek īstenotas jēgpilnas aktivitātes. Pretējā gadījumā, ieturot šī brīža politiskās pamatnostādnes sportā, arī turpmākajos gados mums, ārstiem, nāksies cīnīties ne tikai ar akūtām saslimšanām vai traumām, bet arī ar valsts nihilistiskās attieksmes sekām – slimībām, ko izraisījusi sabiedrības mazkustība un fizisko aktivitāšu trūkums.

 

Autors ir Dr.med.H.c, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Pasaules ekonomika zirgā

Pasaules ekonomikā turpinās spēcīga izaugsme, kas mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu. Procentu likmju kāpums gan būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir straujāka, nekā gaidīts, daļēji pateicoties ļoti jaudīgam uzrāvienam būvniecībā. Izaugsme joprojām būs gana plaša un strauja, un gadā kopumā būs ap 4%, kas ir tuvu pagājušā gada rekordiem. Darba tirgus turpinās uzsilt – sarūkot bezdarba līmenim, kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus, un aug vidējā alga. Būtiskākie riski Latvijas ekonomikai nāk no ārpuses un ir tie paši, kas pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvai – lielāks protekcionisms, ģeopolitika, daudzviet augstais parādu slogs, tuvredzīga ekonomiskā politika, kā arī klimata pārmaiņu negatīvā ietekme.

Nākamos pāris gadus izaugsme turpinās uzrādīt labu sniegumu

Pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā nav jutusies tik labi kā patlaban. Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs. Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo astoņu gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies.

ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7-2,5% izaugsme, kas 2020.gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ (piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze). Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā.

Spēcīga ekonomika mudina centrālās bankas mazināt monetārās politikas atbalstu, lai izvairītos no pārkaršanas, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un nauda vēl arvien būs lēta. Eiropas Centrālā banka “naudas drukāšanu” pārtrauks šā gada beigās, refinansēšanas likmi pirmo reizi pēc krīzes periodā paaugstinot 2019. gada beigās. Savukārt Federālo Rezervju sistēma turpinās celt bāzes procentu likmi reizi ceturksnī līdz pat nākamā gada rudenim.

Pasaulē riski ir pieauguši un var bremzēt izaugsmi ilgākā termiņā

Šogad esam piedzīvojuši jaunu protekcionisma vilni, saasinoties tirdzniecības konfliktam starp ASV un Ķīnu, un pastāv risks, ka šis vilnis augs lielāks. Joprojām uzmanības centrā ir ģeopolitika, kas ietver gan reģionālos saspīlējumus un konfliktus (piemēram, Tuvajos Austrumos), gan jaunas starpvalstu sankcijas (piemēram, Krievijai, Turcijai, Irānai). Bažas rada arī parādu slogs dažādos tirgos, piemēram, uzņēmumu parādu nasta Ķīnā, valdību parādu slogs virknē eiro zonas valstu, ASV, kā arī dolāru valūtā emitētais parāds attīstības valstīs (Turcija, Argentīna, Dienvidāfrikas Republika), kas tās padara jutīgas pret ASV procentu likmju celšanu. Brexit sarunu lēnais progress palielina risku, ka sarunas noslēgsies bez kompromisa, kā rezultātā ciestu labvēlīgais tirdzniecības režīms starp abiem blokiem. Mēs sagaidām, ka abas puses tomēr spēs vienoties.

Arvien pieaugošs risks ir klimata pārmaiņu radītā negatīvā ietekme uz ekonomiku un sabiedrību, ko šovasar piedzīvoja arī Latvija. Ja nesekos adekvāta rīcība no politikas veidotājiem, potenciālie zaudējumi no šādu ekstremālu laika apstākļu radītām sekām ar laiku tikai pieaugs.

Negatīvo risku ir daudz, bet ir arī daži faktori, kas izaugsmi var paātrināt. Piemēram, tehnoloģiskā progresa radīts straujš ražīguma kāpums, kā arī ievērojami lielākas investīcijas atjaunojamo energoresursu segmentā.

Pasaules ekonomiku, tai skaitā arī Latviju, negatīvie riski var ietekmēt gan caur svārstībām finanšu tirgos (akciju cenu kritums, valūtu kursu svārstības), gan noskaņojuma pasliktināšanos (piesardzība attiecībā uz investīcijām un patēriņu), gan krītošiem starptautiskās tirdzniecības apjomiem. Sagaidām, ka pasaules ekonomikas izaugsme tuvākajos gados tomēr būs noturīga pret potenciālo risku ietekmi. Bet viens ir skaidrs – tuvredzīga rīcība politikā un ekonomikā agri vai vēlu iedragā ekonomikas izaugsmes pamatus.

Latvijas ekonomikas izaugsmi ceļ būvniecība, bet izaugsmes temps sāks noplakt

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn. Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari.

Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Patlaban kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Uzrāviens būvniecībā var vēl vairāk saasināt darbaspēka pieejamības problēmu, radot papildu spiedienu uz algām arī citās nozarēs. Augošās ekonomikas aktivitātes un negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmē bezdarba līmenis turpinās sarukt no vidēji 7.6% šogad līdz 7.1% nākamajā gadā. Vidējā bruto darba samaksa šogad augs par aptuveni 9%, bet nākamgad, izzūdot minimālās algas celšanas efektam, prognozējam vidēji 7% kāpumu. Patēriņa cenu kāpums palēnināsies no 2.6% šogad līdz 2.3% 2020. gadā, ņemot vērā naftas cenas pakāpenisku samazināšanos pasaulē un lēnāku akcīzes nodokļa kāpumu tepat Latvijā.

Latvijas ekonomikas izaugsme arvien ir spēcīga. Tomēr līdz ar akūtāku darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstu ekonomikās, izaugsmes temps kļūs lēnāks. Šogad prognozējam 4% izaugsmi, kas palēnināsies līdz 3% un 2,5% attiecīgi 2019. un 2020. gadā.

Ekonomikas izaugsmes temperatūras atdzišanai esam sagatavojušies

Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā. Ekonomikas izaugsmes temperatūra, lai gan vēl arvien ir stabilos plusos, dažādu ierobežojošu faktoru ietekmē sāks lēnām atdzist. Līdz ar to biežāk izskan jautājums par to, kad tad nāks ziema un kāda tā būs. Ziema noteikti nāks ne tikai dabā, bet arī ekonomikā, un tā izpaudīsies kā lēnāka izaugsme, bet tas nebūt nenozīmē, ka noteikti būs arī mīnusi.

Latvijas ekonomikas pamati tagad ir daudz stabilāki nekā tie bija tā dēvētajos “treknajos” gados pirms 10 gadiem. Privātā sektora parādu slogs ir ļoti mazs, arī valdības parāds Eiropas kontekstā ir zems. Mājokļu pieejamība, ņemot vērā straujo vidējās algas kāpumu, zemās procentu likmes un mēreno mājokļu cenu kāpumu, ir ļoti laba. Vairs nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem. Ārējās tirdzniecības bilance, lai arī joprojām negatīva, ir tuvu nullei – proti, eksporta un importa plūsmas ir praktiski sabalansētas. Ierobežotie darbaspēka resursi veicina strauju vidējās darba samaksas pieaugumu, kas apsteidz ražīguma kāpumu, radot riskus konkurētspējai. Tomēr šī problēma nav ne tuvu tik akūta, kāda tā bija “treknajos” gados.

Ekonomikas izaugsme pamazām atkāpsies no termometra stabiņa augstākās atzīmes. Palēninājums noteikti būs, bet svārstības gaidāmas krietni mazākas, nekā pieredzēts iepriekš.

 

Autore ir Swedbank Latvija galvenā ekonomiste 

Eksperts: Grūti ticēt objektīvas un taisnīgas lietas izspriešanai

Noilguma dēļ nevienu tiesnesi par iespējami prettiesiskiem lēmumiem vairs nav iespējams saukt pie atbildības. Visi Tieslietu padomes izveidotās darba grupas ekspertu gala ziņojumā publiskotie tiesneši arī tagad turpina darbu, ceturtdien raksta žurnāls Ir analīzē par ekspertu vairāk nekā 80 lappušu garo ziņojumu.

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa pārbaudīja tiesnešu lēmumus maksātnespējas procesos laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam. Ekspertu ziņojums tika balstīts pērn žurnāla Ir rakstos Tiesneši pret likumu un Shēmotāju glābējeņģeļi pieminētajos 30 maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu lēmumos, kā arī papildus vēl 14 ekspertu ieteiktās lietās.

Lielākie grēkāži ir seši tiesneši – Rīgas rajona tiesnesis Raimonds Buls, Rīgas rajona tiesnese Valija Grebežniece, Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese Jolanta Zaškina, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica, Zemgales rajona tiesnesis Ogrē Dainis Plaudis un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis.

Publicējam īsu kopsavilkumu par ekspertu konstatētajiem pārkāpumiem pirmo triju tiesnešu lēmumos, kā arī viena no darba grupas ekspertiem – maksātnespējas tiesību eksperta Helmuta Jaujas – atsevišķos Latvijas sabiedrībā neierasti skarbos komentārus par šo tiesnešu nolēmumiem.

Jauja savā komentārā raksta: “Tiesneši, kuru darbības rada aizdomas, ir R. Buls, V. Grebežniece un J. Zaškina. Jo vairāki apstākļi liecina, ka pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās (gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos). Saprātīgam vērotājam no malas aizdomas var radīt arī divi tiesneses V. Gailītes lēmumi, ar kuriem ir akceptēta acīmredzami negodprātīga lietas dalībnieku rīcība.”

Tiesnesis Raimonds Buls

Ekspertu ieskatā, no divpadsmit lietām četros gadījumos atceltajos nolēmumos un vienā gadījumā nolēmumā, kas nav skatīts Augstākajā tiesā, saskatāmas nopietnas kļūdas, ko neizskaidro normatīvā regulējuma nepilnības.

Tiesnesis “pieļāvis rupju nolaidību vai rīkojies ļaunprātīgi” uzņēmumu Troja Immobilien un Ceturtā planēta lietā, kur administrators neatzina ar hipotēkām nodrošinātu Danske Bank kreditora prasījumu 3,9 miljonu eiro apmērā.

Jaujas komentārs par Bula lēmumu SIA Dzimtā sēta lietā: “Tiesnesis R. Buls ar savu lēmumu ir rupji pārkāpis likumu, izlemjot civilprocesa lietas ietvaros kriminālprocesuālu jautājumu. To, vai šis lēmums ir apzināts likumpārkāpums vai nejauša nolaidība, viennozīmīgi nav iespējams konstatēt, taču šīs lietas apstākļi kopsakarā ar citām R. Bula skatītajām lietām vērotājam no malas var radīt iespaidu, ka R. Buls, pieņemot šo lēmumu, ir rīkojies apzināti. Par to liecina gan šīs lietas apstākļi, gan arī citi R. Bula nolēmumi un apstākļi, kādos tie ir pieņemti.”

Par Bula lēmumu kāda nekustamo īpašumu uzņēmēja ar 2,9 miljonu eiro parādsaistībām maksātnespējas lietā Jaujas komentārs: “Šajā lietā tiesnesis R. Buls, atsaucoties uz formāliem argumentiem, ir nodemonstrējis iecietību pret acīmredzami negodprātīgu parādnieka rīcību (parādnieka aktīvu nobēdzināšana, lai no tiem netiktu segti kreditoru prasījumi). Kopsakarā ar citiem R. Bula nolēmumiem un apstākļiem, kādos tie ir pieņemti, šis gadījums, manā subjektīvā ieskatā, papildus rada šaubas par tiesneša R. Bula spēju pieņemt objektīvus un taisnīgus nolēmumus.”

Jaujas kopsavilkums par tiesnesi Bulu: “Žurnāla “IR” publikācijā ir izteiktas aizdomas, ka tiesnesis R. Buls varētu būt viens no tiesnešiem, kurš ir “piesedzis” negodprātīgu administratoru un komersantu radītās maksātnespējas shēmas. Jāatzīst, ka šādas aizdomas ir jau ilgstoši cirkulējušas starp maksātnespējas jomas profesionāļiem. It īpaši saistībā ar tiesneša R. Bula un bijušā administratora Māra Sprūda saistību. Jo praksē tika vairākkārt novēroti gadījumi, kad lietas, kurās ir iesaistīts Māris Sprūds un ar viņu saistītie administratori, mēdza regulāri nonākt pie atsevišķiem tiesnešiem, t.sk. R. Bula, kuri savukārt pārsvarā pieņēma šīm personām labvēlīgus nolēmumus.

(..) Mans secinājums, ka no 12 nolēmumiem, kas tika analizēti, 3 nolēmumos tiesnesis R. Buls bija klaji pārkāpis likumu:

  • atceļot kriminālprocesuālu drošības līdzekli civilprocesa ietvaros SIA „Dzimtā Sēta” maksātnespējas procesā”,
  • neargumentēti noraidot kreditora sūdzību par acīmredzami nepamatotu administratora lēmumu neatzīt prasījumu SIA „Troja Immobilien” maksātnespējas procesā un nenosakot termiņu prasības celšanai, kā arī
  • pasludinot fiziskās personas maksātnespējas procesu personai, kura bija nobēdzinājusi mantu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas).

(..) Lai gan tika analizēta tikai ļoti maza daļa no visiem tiesneša R. Bula nolēmumiem, analizētie nolēmumi drīzāk apstiprina nekā atspēko aizdomas par tiesneša R. Bula īpašo saikni ar Māra Sprūda grupējuma administratoriem. (..)

Analizējot tiesneša R. Bula nolēmumus, rodas iespaids, ka tiesnesis R. Buls ir apveltīts ar labām analītiskām spriestspējām un samērā labi pārvalda tiesību piemērošanas metodes. Taču diemžēl lielākā daļa no analizētajiem tiesneša R. Bula nolēmumiem uzrāda šādu tendenci: nolēmumi ir pārsvarā argumentēti ar atsaucēm uz tiesību normām un apstākļu analīzi (klajš izņēmums ir lēmums SIA „Troja Immobilien” lietā), taču nolēmuma galarezultāts ir tāds, kas būtiski aizskar kādu personu intereses vai ir iecietīgs pret negodprātīgu rīcību, citiem vārdiem sakot, netaisnīgs. Analizētie nolēmumi norāda uz to, ka tiesnesim R. Bulam bija tendence nereaģēt uz jebkādām pazīmēm, kas liecina par maksātnespējas ļaunprātīgu izmantošanu izskatāmajā lietā.

SIA „Balta-X” lietā, kura pirmšķietami nesatur nekādas pazīmes par ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu, tiesnesis R. Buls ir lēmis par sliktu pieteicējam/parādniekam, izmantojot formālu ieganstu un neiedziļinoties lietas būtībā. Savukārt analizētajās lietās, kuras satur ļaunprātīgas maksātnespējas pazīmes (mainīta adrese, administratori ar sliktu reputāciju, kreditoru tiesību aizskārumi, negodprātīga parādnieka rīcība), tiesnesis R. Buls parasti ir lēmis par labu parādniekam/administratoram, respektīvi, tā, kā ir bijis izdevīgi personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu. Tas ir darīts, gan acīmredzami pārkāpjot likumu, gan arī it kā juridiski neskaidrā situācijā izvēloties tieši to interpretāciju, kura tajā brīdī ir bijusi labvēlīga personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu.

Kopumā tiesneša R. Bula nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko sabiedrībā izskanējušās aizdomas par tiesneša R. Bula iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā. Tiesneša R. Bula līdzšinējā profesionālā darbība tiesā diemžēl grauj sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesu varas reputāciju sabiedrības acīs. Ir grūti ticēt objektīvas un taisnīgas lietas izspriešanai pie tiesneša R. Bula, zinot šajā Atzinumā aplūkotos tiesneša R. Bula nolēmumus un ar tiem saistītos apstākļus.”

Tiesnese Valija Grebežniece

No 10 tiesneses lietām 4 konstatējamas nopietnas kļūdas, tajā skaitā 3 sistemātiski viena veida pārkāpumi.

Jaujas komentārs: “Uzkrītoša ir tiesneses V. Grebežnieces saikne ar maksātnespējas administratoru A. Bērziņu. Tiesnese ir skatījusi kopā 13 ĀTAP un TAP lietas, kurās administrators bija A. Bērziņš, vēl vienā lietā administrators bija A. Lūsis, kurš praktizēja vienā birojā ar A. Bērziņu. Kā nejaušu sakritību nav iespējams vērtēt apstākli, ka 7 no 14 lietām TAP/ĀTAP parādnieks pirms pieteikuma sniegšanas bija mainījis juridisko adresi uz tādu, kas ir piekritīga Siguldas tiesai. Sistemātiskums, adrešu maiņas skaits un vienojošais administrators neatstāj nekādus citus skaidrojumus kā tikai to, ka tas ir bijis darīts ar mērķi panākt, lai lietu skata Siguldas tiesa. Ņemot vērā to, ka Siguldas tiesā, iespējams, V. Grebežniece bija specializējusies maksātnespējas lietu skatīšanā, mērķis bija panākt lietas izskatīšanu tieši pie tiesneses V. Grebežnieces. Kas faktiski arī piepildījās.

Iemesli, kāpēc A. Bērziņa administrētie parādnieki centās nokļūt pie tiesneses V. Grebežnieces, protams, var būt dažādi. Piemēram, viens no skaidrojumiem varētu būt, ka tiesneses izpratne un pārliecība par maksātnespējas tiesību institūtiem ir vairāk orientēta uz parādnieka interešu aizsardzību. Šāda tendence nebūtu vērtējama kā kaut kas ārkārtējs, jo maksātnespējas tiesību nozarē pat pastāv dalījums „kreditoriem” un „parādniekiem” draudzīgākos tiesību režīmos, tāpat kā nozares teorētiķu un praktiķu vidū var pastāvēt dažādi konceptuāli uzskati. Šāda viedokļu polarizēšanās ir novērojama, piemēram, Latvijas tiesnešu vidū attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu – ir tiesneši, kuri ir iecietīgāki pret parādnieku, un tādi, kuri ir mazāk iecietīgi un pievērš lielāku uzmanību kreditoru interesēm. Uzskatāms piemērs 2008.–2011. gadā bija fizisko personu „migrācija” uz Ogres rajona tiesu, kur tiesnesis D. Plaudis, lemjot fizisko personu maksātnespējas procesa lietas, tulkoja likuma normas labvēlīgāk fiziskajām personām nekā citās tiesās.

Tomēr, analizējot V. Grebežnieces nolēmumus, diemžēl jāsecina, ka tos nevar izskaidrot ar V. Grebežnieces pārliecību, jo vairākās lietās pieteicējam labvēlīgi nolēmumi ir pieņemti par katru cenu, pārkāpjot veselā saprāta robežas. V. Grebežniece ir ignorējusi acīmredzamas pazīmes, ka ĀTAP tiek izmantots ļaunprātīgi, atklāti „atstumjot” no TAP apstiprināšanas lielu skaitu kreditoru (KS “Abra” lietā), tāpat tiesnese ir ignorējusi AT CLD iepriekš pieņemtu nolēmumu, ar kuru bija atcelts analoģisks V. Grebežnieces lēmums (ZS „Zemzari”). Tāpat ir bijuši tiesneses lēmumi par labu parādniekam neviennozīmīgi vērtētās situācijās un nekritiski vērtējusi administratora atzinumu (ZS „Zemzari”). Redzot, cik daudzi A. Bērziņa administrētie ĀTAP nonāk viņas tiesvedībā, viņai nevarēja nerasties aizdomas, ka notiek mērķtiecīgas darbības, lai ierobežotu kreditoru intereses, un tiek nodrošināta parādnieku nonākšana maksātnespējas procesā ar lojālu administratoru. Pat ja tiesnese šajā situācijā nebija materiāli ieinteresēta, bet uzskatīja, ka dara „cēlu” darbu, glābjot parādos nonākušus uzņēmumus (pat neskatoties uz acīmredzamām blēdībām, kas tika veiktas, lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu), šāda pārliecība tomēr liek apšaubīt tiesneses tiesisko apziņu un spēju lemt objektīvu un taisnīgu tiesu. Katrā ziņā lietas apstākļi kā ticamu versiju ļauj izvirzīt arī to, ka, iespējams, tiesnesei V. Grebežniecei un administratoram A. Bērziņam ir bijusi kāda neatļauta vienošanās par sadarbību, kurā V. Grebežniece ir nodrošinājusi A. Bērziņam labvēlīgu nolēmumu pieņemšanu.

Katrā ziņā apstākļi kopsakarā vērotājam no malas rada iespaidu, ka tiesnesei V. Grebežniecei ir bijusi īpaši labvēlīga attieksme pret parādniekiem, kurus ir administrējis A. Bērziņš un pret pašu A. Bērziņu. Savukārt parādniekiem, mainot juridisko adresi uz Siguldu, bija pamats prezumēt, ka lieta tiks izspriesta viņiem labvēlīgi.

Taisnības labad ir jāpiemin fakts, ka 2011. gada 24. februārī tiesnese V. Grebežniece pieņēma vienu no pirmajiem lēmumiem Latvijas tiesu praksē, atceļot no maksātnespējas procesa administratoru par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu (administrators Ivars Kronis SIA „Vesenga” maksātnespējas procesā). Šis lēmums apliecina, ka tiesnese spēj identificēt negodprātīgu rīcību. Tāpēc pārsteidz tās ĀTAP lietas, kurās tiesnese to nekonstatēja. Diemžēl kopumā aplūkoto tiesneses V. Grebežnieces nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko žurnālā “IR” izskanējušās aizdomas par tiesneses V. Grebežnieces iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā.”

Tiesnese Jolanta Zaškina

Tiesnese Zaškina ir pieļāvusi nopietnas kļūdas divās analizējamās lietās – Winergy un Peltes īpašumu lietā, kas tieši vai pastarpināti ir saistītas ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

Jaujas komentārs: “Lai gan tika analizētas tikai divas lietas, kurās tiesnese J. Zaškina pieņēma nolēmumus, abās šajās lietās tiesnese ar vairākiem nolēmumiem ir akceptējusi (nav mēģinājusi vērsties pret) ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu, lai gan no lietas apstākļiem to varēja konstatēt un likums neierobežoja tiesnesi to darīt. Tā vietā tiesnese izvēlējas tādu risinājumu, kurš formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko apstiprināja arī AT CLD, atceļot tiesneses nolēmumus. Apstākļi, kādos „Winergy” lieta nokļuva pie tiesneses J. Zaškinas un kādos ar „Winergy” lietu saistītas personas ir vēlāk mēģinājušas panākt lietas nokļūšanu pie kādas no Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnešiem, diemžēl rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Katrā ziņā SIA „Winergy” un SIA “Peltes īpašumi” gadījumā praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.

Kopumā aplūkoto tiesneses J. Zaškinas pieņemto nolēmumu un citu apstākļu analīze to kopsakarā drīzāk apstiprina nekā atspēko žurnālā „IR” izskanējušās aizdomas par tiesneses J. Zaškinas iespējamu līdzdalību maksātnespējas shēmu piesegšanā.”

Visu ekspertu publiskoto ziņojumu lasiet šeit.

Žurnāla Ir rakstu lasiet šeit.

Darba grupas eksperta un goda tiesneša Kalvja Torgāna viedokli lasiet šeit.

Uz skolu ar segveju?!

Paradums atgādināt autobraucējiem par nepieciešamību būt īpaši uzmanīgiem jaunā mācību gada sākumā, bet skolēniem rūpīgi ievērot satiksmes noteikumus varētu būt tikpat sens, cik skolu sistēma un ceļu satiksme, tomēr pakāpeniski notiek pārvietošanās veidu izmaiņas, kas ietekmē satiksmes drošību un rada jaunus izaicinājumus gan par satiksmi atbildīgajām amatpersonām, gan sabiedriskajām organizācijām, gan pašvaldībām un kopā visiem satiksmes dalībniekiem.

Mazaizsargāto transporta līdzekļu dažādie veidi, ar kuriem šodienas skolēni dodas uz skolu, kļūst modernām tehnoloģijām arvien bagātāki. Tie vairs nav tikai velosipēdi, kuru skaits pilsētu, it īpaši Rīgas, ielās pieaug katru gadu un kas iezīmē reālas pārmaiņas satiksmes struktūrā. Pa veloceliņiem, trotuāriem, dažkārt klusākām ieliņām, uz kurām negaidīti var izbraukt auto, kopā ar riteņiem ripo elektriskie velosipēdi, kas ar mazāku piepūli var sasniegt lielāku ātrumu, skrejriteņi, arī ar elektromotoru, kas sasniedz palielu ātrumu, dažādi skrituļdēļi, segveji, giroskūteri un citi vairāk vai mazāk moderni un jauniešu iemīļoti  pārvietošanās rīki. Nav jau slikti, ja skolēnam ir savs transporta līdzeklis un vecākiem ar auto nav atvase jāved uz skolu, tādejādi piesārņojot atmosfēru un palielinot sastrēgumus. Tomēr šiem mūsdienīgajiem rīkiem ir dažāda dinamika, bremzēšanas iespējas, un arī māka ar tiem braukt jauniešiem ir atšķirīga. Daļu no tiem izmanto arī plašais studentu pulks, kas sāks rudens mācību sezonu.

Nedz varam, nedz gribam aicināt skolēnus un studentus atstāt savus modernos pārvietošanās rīkus mājās un braukt uz mācībām ar tramvaju.

Tomēr katram ir jāatceras, ka, piemēram, elektriskais skrejritenis zem kājas nav kāda spēļlietiņa, bet, pilsētā pārvietojoties, tas ir transporta līdzeklis, ar kuru jābrauc atbilstoši satiksmes noteikumu prasībām. Nekaitē arī ieslēgt loģisko domāšanu, jo visi modernie rīki satiksmes noteikumos nemaz nav pieminēti.

Satiksmes infrastruktūras daļa, kurā bieži notiek negadījumi ir gājēju pārejas, kas dažkārt vēl nav pielāgotas drošai satiksmei, nav pietiekami apgaismotas vai nepieciešamības gadījumā nav arī regulējamas. Katram, kurš pārvietojas ar riteni vai citu iepriekš pieminēto pārvietošanās rīku, ir jāatceras, ka  gājēju pāreja ir jāšķērso gājēja ātrumā, nedrīkst uz tās ātri uzbraukt, lai autovadītājs paspēj satiksmes dalībnieku saskatīt, nobremzēt un palaist. Īpaši, kad, tuvojoties rudenim uz ziemai, ceļi un arī gājēju pārejas kļūs slidenas un pagarinās diennakts tumšais laiks. Ir tuvredzīgi strauji izlekt vai izbraukt priekšā automašīnai kaut vai uz gājēju pārejas un tad lamāt autovadītāju, kas nav palaidis šķērsotāju. Tas nemazinās sāpes, jo sadursmes gadījumā cietīs mazaizsargātais satiksmes dalībnieks – autovadītājam apkārt ir metāla sienas.  Savukārt uz ietves noteikti priekšroka ir gājējam, kura kustību nedrīkst traucēt vai kā citādi ietekmēt.

Visdrošāk ir katram braukt pa savu joslu – riteņbraucējiem pa savu, automašīnām pa savu un gājējiem pārvietoties pa savu. Tomēr realitātē pilsētā tas ne vienmēr tā ir izkārtots. Tādēļ jāaicina autovadītāji būt uzmanīgiem, atverot durvis, pagriežoties pa labi, izbraucot no sētas, kur negaidīti var parādīties riteņbraucējs, un braucot tuvu ielas malai.

Statistika ir satraucoša, jo aizvadītajā gadā Latvijā satiksmes negadījumos ir cietuši 540 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kas ir par 10% vairāk nekā 2016. gadā.

Tas ir saistīts arī ar jauno riteņbraucēju skaita strauju palielināšanos, tam pilsētas infrastruktūra bieži nav gatava. ES vidēji 8% no bojāgājušajiem ceļu satiksmes negadījumos ir riteņbraucēji, un šis traģiskais skaitlis lēni pieaug.

Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) ar nacionālo auto klubu atbalstu regulāri organizē dažādas satiksmes drošības programmas ar mērķi stiprināt riteņbraucēju drošību uz ceļa. Viena no Eiropā plaši zināmām akcijām bija “Riteņbraucējs?!” (Think Bike), kuru Latvijā īstenoja LAMB.

Nav “pareizo” vai “nepareizo” transporta līdzekļu, tāpat kā nav tīru autovadītāju vai riteņbraucēju. Visi iekļaujamies kopējā mobilitātes sistēmā, kurā braucam gan ar riteni, gan ar sabiedrisko transportu, gan auto vai ejam kājām. Tādēļ savstarpēja cieņa uz ceļa ir vienkārši nepieciešama. Riteņbraucējs, gājējs vai autovadītājs, kuram kādā nervozā brīdī uzsaucam, kuru nepalaižam vai pat uzbraucam, citā vietā un laikā varam būt mēs paši, kad nomainām pārvietošanās veidu.

 

Autors ir autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis

Re:Baltica: Krievija finansē Baltijas valstu interneta vietnes “Baltnews” un diktē tām saturu

No tiesas materiāliem gūts apstiprinājums, ka Baltijas valstīs strādājošās interneta vietnes “Baltnews” tiek finansētas no Krievijas un to saturu diktē Krievijas propagandisti, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica” un Igaunijas medijs “Postimees”.

Materiāli iegūti no Igaunijā strādājošās vietnes “baltnews.ee” redaktora Aleksandra Korņilova krimināllietas. Viņš tika tiesāts par dokumentu viltošanu ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas.

Kā vēsta “Re: Baltica” un “Postimees”, tiesas materiālos pieejamie “Skype” sarunu atšifrējumi un līgumu kopijas apliecina, ka “Baltnews” kontaktpersona – Krievijas propagandas mediju konglomerāta “Rossiya Segodnja” Aleksandrs Svjazins – regulāri norādījis Baltijā strādājošo vietņu pārstāvjiem par kādiem tematiem un kā rakstīt.

Savukārt finansējumu “Baltnews” redakcijas saņēmušas no starpniekfirmām, kas bija reģistrētas ārpus Krievijas, piemēram, Nīderlandē reģistrētās “Media Capital Holding B.V.”, Kiprā reģistrētās “Barsolina Ventures Ltd.” un Serbijā reģistrētās “SPN Media Solutions”. Tostarp Serbijas Uzņēmumu reģistra dokumenti apliecina, ka šī 2015.gada martā dibinātā firma pastarpināti pieder “Rossiya Segodnja”. “SPN Media Solutions” izmantota arī, lai finansētu Kremļa propagandas holdinga “RIA Novosti” Ukraina pārstāvniecību.

Norādījumi, par ko rakstīt, no “Rossiya Segodnja” pārstāvja Svjazina saņemti caur “Skype”. Par nopublicēto sniegtas atskaites starpniekfirmām. Turklāt, lai uzrādītu lielāku auditoriju, “Baltnews” redakcijas pirkušas klikšķus un izmēģināja komentāru pirkšanu no Krievijas troļļu fabrikām.

Kā norāda “Re: Baltica”, Latvijas “Baltnews” gadā apgrozīja ap 100 000 eiro, lai gan portālā tikpat kā nav reklāmu.

Bijušais “Baltnews.lv” galvenais redaktors Andrejs Jakovļevs atteicies “Re:Baltica” atklāt, no kurienes bijuši vietnes ienākumi. Viņš arī kategoriski noliedza, ka kāds būtu diktējis, par ko jāraksta. Bijis informācijas apmaiņas līgums ar “RIA Novosti”, bet tas nozīmējis “satura apmaiņu bez maksas”.

Arī Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus “Re: Baltica” apstiprinājis, ka Latvijā strādājošo vietni “Baltnews.lv” finansēja Krievija, izmantojot citu valstu firmas, un tas bija vietnes galvenais ienākumu avots,

Cinkuss apliecinājis, ka ir pamats uzskatīt, ka “Baltnews.lv” satura veidotāji Latvijā atskaitījās par paveikto Krievijai un veidoja saturu atbilstoši Krievijas ģeopolitiskajām interesēm. “DP arī iepriekš ir atzīmējusi, ka “baltnews.lv”, atšķirībā no “Sputnik”, ir centies slēpt savu saikni ar Krieviju. Dienesta vērtējumā, “baltnews.lv” mērķis bija ar šķietamu objektivitāti veidot Krievijas interesēm atbilstošu saturu,” Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram rakstiski atzinis Cinkus.

Līdzīgs secinājums ir arī Lietuvas drošības dienestam, kas “Baltnews” un “Sputnik” identificējis kā kanālus prokremliska satura izplatīšanai valstī.

Pētījumu veikusi starptautiska žurnālistu komanda no “Postimees”, “Re:Baltica”, Lietuvas portāla “15min.lt”, Serbijas medija “KRIK” un ASV medija “BuzzFeed News”.

Interneta vietnes “Baltnews” visās trīs Baltijas valstīs tika izveidotas 2014.gadā. Turpmākajos gados tie nonāca arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības dienestu uzmanības lokā. Piemēram, 2017.gada Latvijas Drošības policijas publiskajā pārskatā teikts, ka Latvijā darbojas vismaz divi Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras “Rossiya Segodnja” uzturēti informācijas resursi – multimediju platformas “Sputnik” Latvijas versija un interneta vietne “baltnews.lv”.

Šā gada aprīlī Satversmes aizsardzības biroja 2017.gada darbības pārskatā norādīts, ka galveno pamatu Krievijas informatīvai ietekmei Latvijā veido retranslētie Kremļa kontrolētie televīzijas kanāli, uzsvērts SAB pārskatā. Darbu Baltijā 2017.gadā turpināja “Rossija Segodnja” struktūras “Sputniknews” un “Baltnews”, tomēr to ietekme ir visai ierobežota.

Rakstu “Kremļa raidītājs” lasiet žurnālā Ir šeit.

Aptauja: Intrigas, slinkošana vai kavēšana – kaitinošākais darba kolēģos

Gandrīz puse jeb 42% iedzīvotāju darba portāla “CVMarket.lv” veiktajā aptaujā atzinuši, ka kaitinošākais darba kolēģos viņiem šķiet savstarpējās intrigas un divkosība. Savukārt 15% respondentu nevar sadzīvot ar darba kolēģu slinkošanu un neizdarību.

Starp tiem, kuri aptaujā atzinuši, ka visgrūtāk sadzīvot tieši ar darba kolēģu divkosību un intrigām, lielākoties ir cilvēki, kuri strādā apkalpošanas, pārdošanas un ražošanas sfērās. Tajā pašā laikā to atzinusi liela daļa cilvēku, kuri strādā vadošos amatos – gan valsts pārvaldē, gan privātajā sfērā. Lai gan vairākums respondentu, kuri izvēlējušies šo variantu, bija sievietes, vīrieši īpaši neatpaliek. Arī viņiem kolēģu paradums šķiet vistraucējošākais ikdienā un savstarpējās attiecībās.

11% no aptaujas dalībniekiem uzskata, ka viskaitinošākais darba kolēģos ir savstarpējā aprunāšana un tenkošana vienam par otru. Vairāk nekā 50% no respondentiem, kas izvēlējušies šo atbildi, ir sievietes, kas lielākoties pārstāv administrēšanas un ēdināšanas sfēras.

8% no atbilžu sniedzējiem atzinuši, ka vienlīdz kaitinoši ir darba kolēģu tieksme melot, kā arī sūdzēšanās un gaušanās par dzīvi un savām individuālajām problēmām darbā. 5% norādījuši, ka visgrūtāk sadzīvot ar kolēģu nekārtību gan darba vietā, gan koplietošanas telpās. Tikai 3% no respondentiem atzīmējuši, ka kaitinošākais ir tas, ka kolēģi kavē darbu, savukārt 2% to, ka kolēģi nāk uz darbu slimi un tādējādi var aplipināt pārējos.

“CVMarket.lv” aptauja “Kādi kolēģu ieradumi Jums šķiet viskaitinošākie?” kopumā piedalījās 1142 Latvijas iedzīvotāji vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem. Aptauja tika veikta laika posmā no 2018. gada 11. jūlija līdz 13. augustam.

Vai Latvijas ārsti ir gatavi glābt bērnu dzīvības?

Latvijā pērn nomira 147 bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Biežākie nāves cēloņi ir saistīti ar perinatālo aprūpi — 53 bērni miruši laikposmā no 22. grūtniecības nedēļas līdz septiņu dienu vecumam. No ievainojumiem, saindēšanās un citas ārējas iedarbes bojā gājuši 37, transporta negadījumos deviņi, noslīkuši astoņi.

No nākamā gada janvāra sāksies teorētiskas un praktiskas simulāciju mācības mediķiem, lai glābtu bērnu dzīvības, ceturtdien raksta žurnāls Ir. Līdzekļi mācībām piesaistīti, iesniedzot projekta pieteikumu Eiropas Sociālā fonda ietvaros. Mācību projekta autori ir Rīgas Stradiņa universitātes docenti un EuropeSim komanda.

Ir rīcībā esošais EuropeSim pētījums atklāj, cik gatavi Latvijas slimnīcu ārsti ir bērnu dzīvību glābšanā. Pētījumā tika iekļautas visu 16 slimnīcu nodaļas, kurās palīdzību bērniem Latvijā sniedz diennakti, to skaitā abas BKUS novietnes Rīgā.

Pētījums rāda, ka mediķi reģionos salīdzinoši labi tiek galā ar elpceļu atbrīvošanu no lego un krampjiem zīdainim — abos gadījumos prasmes bijušas virs starptautiski rekomendētā vidējā līmeņa. Daudz sliktāki rezultāti ir septiskā šoka pacientam reanimācijā — reģionu slimnīcās kopumā rezultāts ir tikai 19% no ideālās aprūpes, bet slīkuša piecgadnieka glābšanā — 36%. BKUS rezultāti visās simulācijās bija būtiski augstāki.

Nozīmīga loma te ir mediķu praksei – Rīgas mediķi simulācijās bija krietni spēcīgāki, un tas ir pašsaprotami, jo BKUS gada laikā neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk ap 70 000 bērnu, kamēr visās pārējās Latvijas slimnīcās kopā tikai ap 49 000, raksta žurnāls.

Speciālistus pētījumā atklātie vājie rezultāti neizbrīna, jo daudzās slimnīcās trūkst mediķu, aprīkojuma un arī nav bijusi administratīva vēlme sakārtot uzņemšanu tā, lai spētu reanimēt bērnus.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Kučinskis: Lielākais drauds šobrīd ir Kaimiņa saiešana kopā ar “Saskaņu”

Valdības vadītāja Māra Kučinska (ZZS) intervija ceturtdien žurnālā Ir noslēdz valdības ministru interviju ciklu pirms Saeimas vēlēšanām. Ir publicēja intervijas ar ministriem kopš maija, un tikai divi ministri – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) – atteicās atbildēt uz Ir jautājumiem klātienē.

Kučinskis par divarpus gadiem kopš 2016. gada janvārī sāka vadīt valdību intervijā žurnālam Ir saka, ka viņam nav par ko kaunēties. Par vienu no svarīgākajiem turpmākā gada dabiem viņš saka – gada laikā ir pilnībā jānostiprina kontrole pār finanšu plūsmām Latvijā un jādod visām pasaules uzraugošajām institūcijām pārliecība, ka šeit negodīgā nauda, ja tāda parādās, tiek noķerta, ka process tiek kontrolēts.

“Es vienmēr esmu uzsvēris — mēs varam atļauties tik, cik mēs spējam nokontrolēt. Ja runā par Krievijas vai NVS naudām, diez vai tas ir vairāk par 5%. Protams, daudzi partneri nesaprot, kāpēc notiek bankas ABLV pašlikvidācija. Gribētos, lai mēs ātrāk parādītu, ka pašlikvidācijas procesa uzraudzības rezultātā [varam kontrolēt], vai no turienes kaut kas noziedzīgs nav nozagts vai aizbēdzis,” saka Kučinskis.

Jautāts par gaidāmo Saeimas vēlēšanu rezultātu prognozēm, Kučinskis teic, ka viņam ir “lielas bažas par ļoti lielu sadrumstalotību. Pašreizējās prognozes norāda uz milzīgām grūtībām izveidot valdību, kura var parādīt skaidru rīcību. Man grūti aptvert koalīciju, ja tajā ir vairāk nekā trīs [spēki]. Trijatā jūs vēl varat vienoties”. Valdības vadītājs arī neslēpj, ka ZZS un Nacionālā apvienība pretendē uz valdības kodolu.

Savukārt par lielāko pašreizējo politisko draudu Kučinskis uzskata Saskaņas un Artusa Kaimiņa vadītās partijas KPV LV saiešanu kopā. Pats par ZZS sadarbību ar Saskaņu Kučinskis atbild izvairīgi – viņam nebūšot kārdinājums pēc vēlēšanām veidot valdību kopā ar Saskaņu. Jāatgādina, ka šonedēļ publiski jau izskanēja Saeimas prezidija locekļa un ZZS Kurzemes saraksta līdera, Latvijai un Ventspilij pārstāvja Gundara Daudzes viedoklis, ka viņš neiebilst pret sadarbību ar Saskaņu.

Vairāk par Kučinska teikto intervijā lasiet žurnālā Ir šeit.

Ir intervijas ar ministriem lasiet:

Ar kultūras ministri Daci Melbārdi (NA)

Ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS)

Ar izglītības ministru Kārli Šadurski (V)

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA)

Ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V)

Ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS)

Ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V)

Ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS)

Ar labklājības ministru Jāni Reiru (V)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Ir atteica intervijas.

Savukārt ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V) un aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS) redakcija nolēma neiekļaut šajā interviju sērijā, jo abās jomās ir stabils darbs un plaša koalīcijas vienprātība – nav īpaši smagu problēmjautājumu, ko izvērsti apspriest.

Četri cipari

Bruto alga Latvijā 2. ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī.

Pieauguma temps 2. ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa par nostrādāto stundu gada griezumā pieauga par 8,4%, salīdzinājumā ar 8,7% 1. ceturksnī. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē labvēlīgāka t.s. bāzes efekta dēļ (ar to domājot pieauguma tempa svārstības pērnā gada ietvaros), algu kāpums sasniegs apmēram 10%. Lietuvā darba samaksas kāpums jau 2. ceturksnī pārkāpa divciparu slieksni.

Jēga aiz cipariem

Lai neradītu lieku saspīlējumu darba attiecībās uzņēmumos, kuri to nav pelnījuši, uzreiz jānorāda – daļu no statistikā redzamā algu kāpuma, ļoti iespējams, veido ienākumu legalizācija. Tas nozīmē – uzņēmumos, kuri jau iepriekš maksājuši visus nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas, algas aug lēnāk. Taču nav šaubu, ka algu kāpums paātrinās, pērnā gada statistikā vidēji tas bija 7,9%, bet vēl pirms gada: 5,0%.

Skaidrs, ka tas tā nevar turpināties mūžīgi. Ja algu pieaugums ilgstoši pārsniegs ražīguma kāpumu, bremzēsies eksports, tad visa ekonomika, un galu galā atdzisīs darba tirgus. Iepriekšējā desmitgadē šīs atgriezeniskās saites darbību traucēja pārāk straujais kreditēšanas kāpums, bet nevarēja to novērst vispār, kā vēlāk nācās ļoti nepatīkamā veidā pārliecināties. Šajā ciklā tas tā nebūs. Ir iespējams arī cits scenārijs — nevis bremzējas algu kāpums, bet paātrinās darba ražīguma pieaugums. Tas, protams, būtu ideālais variants. Taču to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt. Viegli nav tāpēc, ka var nākties pieņemt nejaukus lēmumus.

Ražīgums aug, ja pārtrauc neražīgumu

Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās notiek un tas ir apsveicami, taču šo procesu var vēl paātrināt. Brīdī, kad nodarbinātība strauji kāpj un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast darbiniekus, nav nekāda attaisnojuma iecietīgi izturēties pret aplokšņu algām tikai tāpēc, ka uzņēmums rada kaut kādas darbavietas. Par to portālā Delfi raksta gaļas pārstrādes uzņēmuma HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš. Šādi rīkojoties, valsts ļauj turpināt darbu uzņēmumiem ar zemu darba ražīgumu, tātad bremzējot ekonomikas izaugsmi, tātad samazinot ilgtspējīgo algu kāpuma tempu.

Priekšvēlēšanu laikā ir tīkami un populāri runāt par to, ko valsts cilvēkiem un uzņēmumiem iedos – pabalstus, lielākas algas, nodokļu atlaides. Taču, ja cilvēki vienmēr varētu dabūt un darīt to, ko grib, valsts vispār nebūtu vajadzīga, mēs varētu laimīgi dzīvot anarhijā. Ekonomiskās politikas galīgais mērķis tiešām ir uzlabot cilvēku dzīvi, palīdzēt viņiem sasniegt savus mērķus. Taču, lai līdz tam nonāktu, dažkārt ir vajadzīgs piespiest cilvēkus darīt to, ko viņi negrib, piemēram – pārtraukt uzņēmējdarbību, kas pārkāpj kopējos spēles noteikumus vai vismaz to radikāli mainīt.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists