Prokuratūra pēc ES Tiesas lēmuma precizē drošības līdzekli Rimšēvičam

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Foto: Edijs Pālens, LETA
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Liela apjoma kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam prokurors 25. jūlijā precizēja drošības līdzekli esošā drošības līdzekļa ietvaros, Ir informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Tagad Rimšēvičam ir tiesības iecelt aizstājēju kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekli. Drošības līdzeklis tika precizēts Eiropas Savienības Tiesas rīkojuma sakarā, norāda Eiduka.

Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20. jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.

ECB pieteikums par pagaidu noregulējumu pārējā daļā ir noraidīts, liecina publiskotais rīkojums.

ES tiesā ar prasību par nelikumīgu bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu vērsās Rimšēviča advokāti.

30. maijā ES Tiesa pēc Eiropas Centrālās bankas pieteikuma sprieda par pagaidu noregulējumu situācijā, kas kukuļošanas lietā aizdomās turētajam Rimšēvičam liedz apmeklēt ECB padomes sēdes. ES Tiesa norādīja – tā kā Rimšēvičs ir atbrīvots no visām savām tiesībām, tai skaitā arī no aizvietotāja ar balsstiesībām iecelšanas, tas var nopietni apdraudēt bankas lēmumu pieņemšanas neatkarību.

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons aģentūrai LETA sacīja, ka saskaņā ar ECB statūtiem Latvijas Bankas prezidents nozīmē aizstājēju dalībai ECB padomē. “Latvijas Bankas padome, saņemot Ģenerālprokuratūras lēmumu par drošības līdzekļa precizējumu Latvijas Bankas prezidentam, ir aicinājusi Latvijas Bankas prezidentu izdot ilgtermiņa pilnvaru pārstāvniecībai ECB Padomē. Sagaidāms, ka tas ir profesionālis, kas maksimāli ātri un kvalificēti var iesaistīties ECB padomes darbā un lēmumu pieņemšanā. Piemēram, atbilstoša Latvijas Bankas amatpersona,” sacīja Otersons.

Kā zināms, KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret LB prezidentu Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš preses konferencē stāstīja, ka KNAB šo lietu sāka pēc divu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārt sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu