Diena: 31. jūlijs, 2018

Anonīms mākslinieks uzņemas atbildību par “indīgo zirnekļu” plakātu izvietošanu

Kāds anonīms mākslinieks ar pseidonīmu SOME 1 otrdien uzņēmās atbildību par pirmdien vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās izlīmētajiem plakātiem, kas Veselības inspekcijas vārdā brīdināja par “indīgiem zirnekļiem”. Tā esot ievads mākslinieka darbu izstādei, kas notiks rudenī.

Ir otrdien e-pastā saņēma no šā mākslinieka vēstījumu: “Es esmu mākslinieks SOME 1, es uzņemos pilnu atbildību par 30. jūlija akciju, kurā Rīgā un tās apkārtnē tika izlīmēti informatīvi plakāti par indīgu zirnekļu invāziju, kas it kā pārņēmusi Latviju.” E-pasta vēstulē viņš skaidro, ka akcija esot ievads izstādei, “ar kuras tematiku strādāju pēdējos 4 gadus”. Vēstules autors apgalvo, ka izstādes tematika būs informācija un veids, kā tā ietekmē cilvēku un sabiedrību, kā šī informācija ceļo no cilvēka uz cilvēku un tiek nodota tālāk.

“Savu redzējumu uz šiem procesiem esmu apkopojis izstādē/akcijā, kas līdz jums nonāks šī gada rudenī,” raksta šis cilvēks.

Jau ziņots, ka pirmdien Veselības inspekcija par šo notikumu vērsās policijā, savukārt policija ierosināja administratīvo lietu un izpētīja video ierakstus pilsētā, kā arī publiskoja plakātu līmētāja attēlus, aicinot palīdzēt noskaidrot šā cilvēka personību. Jāatgādina, ka kukaiņu pētnieki atzina – attēlā redzamais zirneklis nav indīgs un pavisam nekaitīgs cilvēkam.

Otrdien Rīgas pašvaldības policija (RPP) Ir teica, ka policijā vērsušies jau vairāki mediju pārstāvji, kas ziņojuši par šādas e-pasta vēstules saņemšanu. Vainīgais gan vēl nav noskaidrots, un RPP gaida, ka viņš pats sadūšosies un atnāks uz policiju.

Savukārt Valsts policija sāks kriminālprocesu pret šo personu, jo sabiedriskā transporta pieturvietu uzturētājuzņēmumam JCDecaux Latvija šī plakātu izlīmēšana ir nodarījusi kaitējumu.

Pirms trim gadiem – 2015. gada pavasarī – mākslinieks ar tādu pašu pseidonīmu SOME 1 sarīkoja skandalozu izstādi “Disidents” Stūra mājas pagalmā, kuras centrālais darbs bija krustā sista lelle Krievijas prezidenta Vladimira Putina izskatā. Izstādes rīkotāji saņēma Krievijas vēstniecības pārmetumus, bet divus māksliniekus pat fiziski ietekmēja iespējami Putina atbalstītāji.

ES vērš sankcijas pret Krimas tilta cēlājiem

Eiropas Savienība otrdien paplašināja sankciju sarakstu pret Krieviju ar uzņēmumiem, kuri cēla Krimas tiltu pāri Kerčas līcim, lai savienotu Krievijas kontinentālo daļu ar Krimu. ES uzskata, ka šā tilta būvniecība un oficiālā atklāšana šāgada 15. maijā ir “būtiski simboliski pasākumi, ar ko Krievijas Federācija konsolidē kontroli pār nelikumīgi anektēto Krimu un Sevastopoli un vēl vairāk izolē pussalu no Ukrainas”.

ES sankciju sarakstā iekļautas piecas Krievijas firmas un viens Krimas uzņēmums, kuri bija iesaistīti tilta celtniecības darbos. Pirmdien pieņemtais ES Padomes lēmums otrdien publicēts oficiālajā ES žurnālā.

Sankcijas vērstas pret Sanktpēterburgas institūtu Giprostroymost, kas izstrādāja tilta konstrukciju; jau sankciju sarakstā esošajam Arkādijam Rotenbergam piederošo Maskavas uzņēmumu Mostotrest un Rotenberga uzņēmumu grupu Stroygazmontazh Corporation (SGM Group); Krimas kuģubūves uzņēmumu Zaliv, kas aktīvi piedalījās jaunās dzelzceļa līnijas būvniecībā, kura ved uz Kerčas tiltu; Krievijas a/s CJSC VAD, kas bija galvenais līgumslēdzējs par Tavridas automaģistrāles būvniecību Krimā.

ES uzskata, ka šo uzņēmumu rīcība grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.

Sankcijas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī stājās spēkā tā paša gada decembrī un aizliedz ES pilsoņiem un uzņēmumiem importēt Krimā ražoto produkciju un investēt pussalas ekonomikā. Bez tam ieviesti ierobežojumi arī preču un  tehnoloģiju eksportam Krimas enerģētikas sektoram, transporta un telekomunikāciju uzņēmumiem, naftas produktu ieguves, izpētes un pārstrādes uzņēmumiem, kā arī gāzes un citu derīgo izrakteņu jomas uzņēmumiem. Tāpat šiem biznesa sektoriem liegta jebkāda finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.

Infografika: Unikālas iespējas digitāli iepazīt Latvijas kultūras mantojumu

Sagaidot Latvijas simtgadi, ikvienam internetā tagad ir brīvi pieejami plaši resursi, kas ļauj iepazīties ar unikālo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Kaspars Rūklis. Kultūras mantojuma digitalizācija notikusi sadarbojoties Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB), Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) un Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC).

Cilvēki jau pašlaik aktīvi izmanto iespējas digitālajā vidē apskatīt kultūras mantojumu, ko apliecina tīmekļa vietnes Periodika.lv statistika par pērno gadu – vairāk nekā miljons lapas skatījumu no 80 pasaules valstīm. Savukārt Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā izveidoto digitālo kolekciju “Dziesmu svētku krātuve”, kurā ietilpst gandrīz 3000 digitalizētas kultūras vērtības par dziesmusvētku norisi, pirmajā nedēļā apmeklējuši vairāk nekā 1000 lietotāju.

LNB īstenotais projekts “Latvijas kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” nodrošinās daudz plašāku satura pieejamību, jo daudziem lasītājiem vairs nebūs vajadzības personīgi ierasties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, lai strādātu ar laikrakstiem, grāmatām un kartēm. Tāpat interneta tiešsaistē būs pieejami arī citi Latvijas kultūras mantojuma materiāli – mākslas un dokumentālās filmas, skaņas un audio ieraksti no Latvijas Nacionālā arhīva krājumiem, muzeju priekšmeti un citas kultūras mantojuma vērtības.

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros vietnē https://mana.latvija.lv/ izstrādāta dzīves situācija “Studijas un mūžizglītība”, kur ikvienam pieejams digitālais ceļvedis “Bibliotēku resursi”, kas palīdzēs orientēties Latvijas digitālajā kultūras mantojumā. Savukārt izveidotā infografika “Digitālais kultūras mantojums” ļaus vienuviet uzzināt par visiem pieejamiem resursiem.

Prokuratūra pēc ES Tiesas lēmuma precizē drošības līdzekli Rimšēvičam

Liela apjoma kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam prokurors 25. jūlijā precizēja drošības līdzekli esošā drošības līdzekļa ietvaros, Ir informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Tagad Rimšēvičam ir tiesības iecelt aizstājēju kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekli. Drošības līdzeklis tika precizēts Eiropas Savienības Tiesas rīkojuma sakarā, norāda Eiduka.

Tiesa ir izskatījusi ECB pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā lūdza tiesu uzdot Latvijai uz laiku apturēt aizliegumu Rimšēvičam pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, tā, lai viņam ECB padomes locekļa statusā tiktu ļauts pildīt ar kriminālizmeklēšanu nesaistītus pienākumus vai vismaz uzdot Latvijai atļaut Rimšēvičam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB Padomes loceklis.

ES Tiesas priekšsēdētāja vietnieks 20. jūlijā izdevis rīkojumu par to, ka Latvija veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz brīdim, kad tiek pasludināts galīgais nolēmums pēc Rimšēviča pieteikuma sāktajā lietā, tiktu apturēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotie drošības līdzekļi tiktāl, ciktāl šie līdzekļi liedz viņam iecelt aizstājēju, kas darbotos kā ECB padomes loceklis, noskaidroja aģentūra LETA.

ECB pieteikums par pagaidu noregulējumu pārējā daļā ir noraidīts, liecina publiskotais rīkojums.

ES tiesā ar prasību par nelikumīgu bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu vērsās Rimšēviča advokāti.

30. maijā ES Tiesa pēc Eiropas Centrālās bankas pieteikuma sprieda par pagaidu noregulējumu situācijā, kas kukuļošanas lietā aizdomās turētajam Rimšēvičam liedz apmeklēt ECB padomes sēdes. ES Tiesa norādīja – tā kā Rimšēvičs ir atbrīvots no visām savām tiesībām, tai skaitā arī no aizvietotāja ar balsstiesībām iecelšanas, tas var nopietni apdraudēt bankas lēmumu pieņemšanas neatkarību.

Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons aģentūrai LETA sacīja, ka saskaņā ar ECB statūtiem Latvijas Bankas prezidents nozīmē aizstājēju dalībai ECB padomē. “Latvijas Bankas padome, saņemot Ģenerālprokuratūras lēmumu par drošības līdzekļa precizējumu Latvijas Bankas prezidentam, ir aicinājusi Latvijas Bankas prezidentu izdot ilgtermiņa pilnvaru pārstāvniecībai ECB Padomē. Sagaidāms, ka tas ir profesionālis, kas maksimāli ātri un kvalificēti var iesaistīties ECB padomes darbā un lēmumu pieņemšanā. Piemēram, atbilstoša Latvijas Bankas amatpersona,” sacīja Otersons.

Kā zināms, KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret LB prezidentu Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš preses konferencē stāstīja, ka KNAB šo lietu sāka pēc divu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārt sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Kukuļošana veikta skaidrā naudā.

Francijā parlaments aizliedz skolās izmantot mobilos telefonus

Francijas parlaments pieņēmis likumu, kas pamatskolā un vidusskolā aizliedz lietot mobilos telefonus un citus sakaru līdzekļus, vēsta mediji.

Izņēmumi var tikt izdarīti tad, ja viedtālruņu izmantošana nepieciešama tikai “izglītošanās mērķiem”. Kas ar tiem domāts, atstāts katras skolas pašas izvēlē. Vienlaikus gadžetus varēs turpināt izmantot bērni ar invaliditāti.

Mobilo tālruņu izmantošanas aizliegums Francijā attieksies kā uz skolēniem, tā uz pedagogiem. Jaunajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā līdz ar jauno mācību gadu.

Aizliegums izmantot mobilos tālruņus skolās bija viens no pašreizējā Francijas prezidenta Emanuela Makrona priekšvēlēšanu solījumiem 2017. gada kampaņas laikā.

Tehnoloģiju kopienas – mūsdienu zināšanu apmaiņas platforma

Paziņojums, ka mūsdienās informācijas tehnoloģiju (IT) izmaiņas notiek ļoti strauji, vairs nevienu nepārsteigs. Izmaiņas ir jaunā norma katram, kas saskaras ar tehnoloģijām. Produktu un risinājumu dzīves cikls saīsinās, bet jaunās versijas iznāk vismaz reizi mēnesī, turklāt ar nozari saistītiem cilvēkiem nepietiek tikai ar zināšanām par tehnoloģiskiem produktiem, bet nepieciešama pilna spektra informācija par tehnoloģiju pielietošanas iespējām, iespaidu uz biznesu, citu kompāniju pieredzi, izmantotajām metodēm. Tieši tehnoloģiju kopienas jeb “meetup” ir sadarbības formāts, kas iekļauj visas iepriekš minētās vērtības un ieguvumus.

Tehnoloģiju kopienas nojauc korporatīvās barjeras

Ja pirms 10 gadiem galvenais šāda veida informācijas apmaiņas mehānisms bija klasiskās mācības, tagad līdz ar tematiskajām konferencēm jau ir parādījušās tehnoloģiju kopienas, kas nodrošina IT speciālistu zināšanu uzturēšanu atbilstošā līmenī. Šādas kopienas pēc būtības ir neformāla tikšanās, kur pulcējas cilvēki ar kopīgām interesēm un vērtībām. Tas ir lielisks instruments, kā vienuviet pulcēt nozares ekspertus no dažādiem sektoriem (valsts, privātais, izglītības), radot pilnvērtīgu “prāta vērtu” un jaunu ideju ģenerēšanu, turklāt “meetup” nojauc korporatīvās robežas, jo visi dalībnieki strādā vienoti – ar virzību uz kopīgi definētu mērķi. Svarīgi, ka iesaistās speciālisti ar plašu kompetenču loku (datu entuziasti, IT profesionāļi), piesaistot plašu interesentu auditoriju, jo katrs var atrast sev interesējošu tēmu vai tās šķautni.

Ne velti uzskata, ka mūsdienās inovatīvas pieejas tehnoloģiju ieviešanā un vadīšanā ir tikpat svarīgas kā inovācijas pašās tehnoloģijās un produktos, tāpēc svarīgi, ka arī paši speciālisti zina iespējami vairāk par procesiem citās ar nozari saistītās jomās.

Latvijā interese pakāpeniski pieaug

Tehnoloģiju kopienas pēc būtības ir regulāri klātienes pasākumi, kur tiek apskatītas noteiktas tēmas un piedalās dažādi runātāji, kas dalās ar savām zināšanām un pieredzi. Pirms trīs gadiem dibināju tehnoloģiju kopienu par datu analīzi un vizualizāciju ar “Microsoft rīkiem – Riga Power BI”. Tā ir oficiāla “Microsoft Power BI” lietotāju grupa un bija viena no pirmajām šāda veida grupām Eiropā. Kopš kopienas dibināšanas ir notikuši 43 pasākumi, kurus vidēji apmeklē ap 20 – 40 dalībnieki.

Savukārt patlaban ļoti aktuāla ir mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tēma, un tika izveidota atsevišķa kopiena par šo tēmu “Riga AI, Machine Learning & bots”. Interese bija tik liela, ka uz pirmo pasākumu atnāca ap 90 cilvēku, un divu gadu laikā “meetupā” ir gandrīz 800 reģistrēti biedri. Konkrēti šīs kopienas vīzija ir dalīties ar mašīnmācīšanās sasniegumiem Latvijā jeb plašāk pastāstīt par savu pieredzi un realizētiem projektiem mašīnmācīšanās jomā. Varam būt gandarīti, ka Latvijā ir diezgan daudz uzņēmumu, kas ir tālu tikuši šajā jomā – gan čatbotu jomā, gan risinājumu ar mašīnredzi jomā.

Būtiski ir definēt skaidru kopienas vīziju

Tas, ko vēlos uzsvērt – kopienas neaizvieto mācību kursus, taču tā kļuvusi par būtisku komponenti IT karjeras veidošanā. Veiksmīgas tehnoloģiju kopienas izveidē svarīgi ir trīs faktori: skaidra vīzija, norises vietas izvēle (gan fiziska, gan virtuāla) un patstāvīga kopienas un tēmu attīstība. Ja pirmie divi aspekti ir visai pašsaprotami, lai apmeklētāji varētu sevi labāk asociēt ar sevi vai savām interesēm, tad patstāvīgā attīstība ir elements, pie kura jāstrādā ļoti daudz. Arī “Exigen Services Latvia” mudina savus darbiniekus  ne tikai piedalīties, bet arī pašiem uzņemties šādu tehnoloģiju kopienu jaunradīšanu un organizēšanu. Tas ir ļoti vērtīgs “biznesa tīklošanās” rīks, kas nereti pat sniedz lielāku pievienoto vērtību nekā klasiskās apmācības.

Kopienai patstāvīgi jāattīstās, tas nozīmē, ka jāseko līdzi visiem jaunumiem, piedāvājot aktualitātes, jaunāko informāciju un pieredzi.  Tas prasa daudz laika, lai apgūtu šīs tēmas, jo, lai nodotu savas zināšanas tālāk, tās vispirms ir jāiegūst. Piemēram, pēdējā laikā ir parādījies pieprasījums pēc Power BI tēmām iesācējiem jeb cilvēkiem, kas nesen sākuši strādāt ar šo programmatūru. Šajā gadījumā jārada veids, kā arī viņus informēt gan par pamata lietām, kas apspriestas iepriekš, gan jāaktualizē nianses, kas mainījušās šo gadu laikā.

Jau no pirmās dienas, kad sāku strādāt IT nozarē, ticēju, ka tehnoloģijas mainīs ierasto ikdienas ritmu teju visās dzīves jomās – ikdiena, karjera, izglītība. Datu analīze un datos balstītu lēmumu pieņemšana būtiski ietekmēs katra cilvēka, uzņēmumu vai valsts iestāžu izaugsmi, tāpēc vēl svarīgāk ir iespējami ātrāk par to informēt Latvijas iedzīvotājus. Tikpat būtiski ir analizēt katra pieredzi, nekautrēties no kļūdām un mācīties citam no cita. Esmu pārliecināts, ka arī turpmāko ekonomisko izrāvienu, kur liela loma ir IT nozarei un tehnoloģijām kopumā, iespējams nodrošināt tikai kopīgiem spēkiem.

 

Autors ir AS “Exigen Services Latvia” “Machine Learning Lab” vadītājs

Aborti 14 gadu vecumā un seksuāli transmisīvās slimības – Latvijas jauniešu intīmās dzīves realitāte

Stājas traucējumi, slikta zobu veselība, aptaukošanās – teju ikvienu skolas vecuma jaunieti skar kāda no šīm problēmām, liekot ģimenes ārstiem nopietni raizēties par bērnu un pusaudžu veselību. Taču biedējoši niecīgas ir jauno pacientu zināšanas par seksuāli reproduktīvo veselību un intīmo higiēnu.

Protams, apspriest šos jautājumus ir sarežģītāk, nekā cildināt kārtējo diētu. Ir acīmredzami, ka vairākums vecāku nespēj, neprot vai nevēlas izglītot savas atvases, taču arī ģimenes ārstiem tam pietrūkst laika un iespēju. Vienīgais risinājums – izglītošanu par veselību un higiēnu uzskatīt par nozīmīgu jautājumu jau izglītības iestādēs.

Aptaukošanās nāk roku rokā ar agru pubertāti – mūsdienās jaunieši nobriest arvien agrāk, un agrāk arī tiek izzinātas lietas, par kurām viņu vecāku paaudze sāka interesēties pat piecus gadus vēlāk.

Turpretim vecāki par būtiskiem veselības jautājumiem, tai skaitā seksuāli reproduktīvo veselību, ar saviem bērniem nerunā – bieži vien nezināšanas, kautrības vai nevēlēšanās dēļ. Tiek uzskatīts, ka viss taču ir atrodams internetā. Bet mēs bieži piemirstam, ka viss tajā rakstītais nebūt nav taisnība un var radīt tikai vēl lielākas problēmas.

Jūlijā Slimību profilakses un kontroles centrs izplatījis satraucošu statistiku – pērn astoņām meitenēm vecumā līdz 14 gadiem ir veikta grūtniecības pārtraukšana. Tas ir uz pusi vairāk nekā 2016. gadā, turklāt pieaugums vērojums arī vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem. Tāpat satraukumu rada seksuāli transmisīvo infekciju izplatība jaunu cilvēku vidū, par kuru pēdējā laikā tiek runāts īpaši daudz. Tā nav vienīgā biedējošā statistika – šie fakti ir tikai vēl viens apliecinājums, ka līdzšinējā izglītošanas pieeja nedarbojas.

Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, ka ģimenes ārstam jāspēj palīdzēt arī šādās situācijās, ir vērts uzsvērt, ka mēs, ģimenes ārsti, bērnu visbiežāk savā kabinetā redzam vecumā līdz pusotram gadam. Ja bērns ir vesels, nākamā reize ir mazā pacienta apskate pirms došanās uz bērnudārzu. Pēc skolas gaitu sākšanas bērns mūsu redzeslokā parādās tikai fragmentāri. Tādējādi ārstam ir maz iespēju jaunieti izglītot par higiēnas un citiem augoša organisma attīstības jautājumiem. Neliela iespēja uzrunāt meitenes rodas, kad 12 gadu vecumā pienāk laiks ar meitenēm un viņu vecākiem pārrunāt vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu valsts imunizācijas programmas ietvaros. Šajās vizītēs iespējams īsi pieskarties intīmās higiēnas un izsargāšanās jautājumiem, kā arī atbildēt uz svarīgākajiem jautājumiem par šo tēmu, taču vecāku klātbūtne nebūt nav iedrošinoša. Grūtāk ir ar zēniem, kurus pubertātes vecumā bieži vien ģimenes ārsta kabinetā vispār nav iespējams sastapt.

Fakti runā paši par sevi, un ir skaidrs, ka ģimenes ārsts nebūs tas, kurš savā kabinetā izglītos jauniešus par seksuāli transmisīvajām slimībām vai izsargāšanos. Pirmkārt, vecāku klātbūtnē jaunieši diez vai vēlēsies atbildēt uz ārsta jautājumiem pietiekami atklāti vai uzdot savus jautājumus par šo delikāto tēmu. Otrkārt, ģimenes ārsta pieņemšanai vizītei atvēlētas tikai 15 minūtes. Tas ir pietiekams laiks vispārīgai pacienta apskatei, taču plašākai sarunai ar jaunieti gluži vienkārši pietrūkst laika.

Aplami ir paļauties arī uz vecākiem – esmu skeptisks par viņu zināšanām par svarīgākajiem veselības jautājumiem. Turklāt laiks, ko mūsdienu vecāki spēj un, iespējams, arī vēlas veltīt ģimenei un saviem bērniem, kļūst arvien niecīgāks.

Jāņem vērā, ka daudzi vecāki joprojām neapjauš, ka par seksuāli reproduktīvās veselības pamatiem ar savām atvasēm ir jārunā agrāk, nekā tas ir bijis, viņu paaudzei pieaugot. Mūsdienās šie jautājumi pusaudžus interesē daudz agrāk. Ja tik nepieciešamās atbildes nesniedz vecāki, tās tiks atrastas internetā vai uzzinātas no draugiem, bet šie avoti ne vienmēr uzskatāmi par uzticamiem.

Tieši skolai ir jābūt tai vietai, kur bērni un jaunieši apgūst zināšanas par sevi un savu veselību, jo izglītības iestādē šajā vecumā tiek pavadīta nozīmīga ikdienas dzīves daļa. Ārsti ar savām zināšanām iespēju robežās dalās ar jauniešiem, taču vislielākā aplamība, ko šobrīd pieredzam, ir neizmantot iespēju un neiekļaut jautājumus par seksuāli reproduktīvo veselību, intīmo higiēnu un arī veselīgu dzīvesveidu skolu pamatprogrammā.

Diemžēl jauniešu veselības rādītāji liecina, ka tas tiek darīts par maz. Turklāt kopš Izglītības likuma 10. pantā veikti grozījumi par šīm tēmām ar skolēniem, riskējot ar savu karjeru, nevēlas runāt pat tie mācībspēki, kas iepriekš to darījuši pēc pašu iniciatīvas. Vai tiešām tas ir pareizais ceļš uz tādu Latviju, kur ik dienas nenākas diskutēt par aptaukošanos jauniešu vidū vai vēl pamatskolu nepabeigušām jaunajām māmiņām?

 

Autors ir Skultes pagastā praktizējošs ģimenes ārsts