Diena: 27. jūlijs, 2018

Infografika: Ilgākais Mēness aptumsums šajā gadsimtā

Naktī no piektdienas uz sestdienu daudzviet pasaulē būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Turklāt šoreiz tas būs tā dēvētais sarkanais Mēness jeb asiņainais Mēness, jo Zemes pavadonis iekrāsosies sārts. Aptumsums ilgs vienu stundu un 43 minūtes.

Piektdienas vakarā un naktī uz 28. jūliju arī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, jo Latvijā ir novērojami vidēji reizi divos gados, šis Mēness aptumsums būs īpašs, jo tas būs ilgākais pilns Mēness aptumsums 21. gadsimtā.

Īstais brīdis likt pamatus jaunajai Latvijas uzņēmēju paaudzei

Uzņēmumu īpašniekiem, kuri pirms 2008. gada bija iecerējuši pārdot savu biznesu, taču kaut kādu iemeslu dēļ darījumu tobrīd nerealizēja, pēc globālās finanšu krīzes nācās savu plānu atlikt uz veseliem desmit gadiem. Kopš pagājušā gada biznesa pirkšanas un pārdošanas tirgus atkal ir pilnbriedā: M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2008. gada.

Kā jārīkojas, lai biznesa pārdošanas darījums noritētu iespējami veiksmīgi, – nesen diskutējām ar Latvijas lielāko uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem un investoriem Oaklins rīkotajās uzņēmēju brokastīs. Kā pēdējā laikā Baltijas reģionā vienu no spilgtākajiem biznesa pārdošanas piemēriem analizējām arī uzņēmuma GroGlass pieredzi.

Tas, ka uzņēmumi atkal tiek pirkti, apvienoti un pārdoti nozīmē vienu – ir laiks perspektīvām biznesa idejām, piemērots brīdis jaunām iniciatīvām.

Kapitāla pieejamība ļauj ielikt pamatus jaunam sākumam, tai skaitā arī jaunajai Latvijas uzņēmēju paaudzei. Šis ir īstais brīdis, piemēram, lai vadības komanda izpirktu uzņēmumu no investoriem un turpinātu attīstīt biznesu kā tā līdzīpašnieki. Tā to nesen paveica GroGlass. Vai arī – tiem uzņēmējiem, kuri ir pacietīgi attīstījuši savu biznesa ideju paši, – tagad ir iespēja piesaistīt kapitālu straujākai, plašākai izaugsmei.

Lielā mērā šis ir iespēju laiks, lai liktu pamatus to biznesa ideju attīstīšanai, ar ko vēlāk nodarbosies mūsu jaunā uzņēmēju paaudze.

Tirgus atgriežas pirmskrīzes līmenī

To, ka M&A segmentā ir atgriezies pirmskrīzes laika aktivitātes līmenis, apliecina darījumu skaita dinamika. Eiropā pērn kopumā noslēgti 929 darījumi, liecina tirgus analītiķu Mergermarket dati. Strauji pieauguši arī riska kapitāla ieguldījumi – 2017. gadā īstenoti 1388 uzņēmumu izpirkšanas darījumi 158 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas par 26% pārsniedz 2016. gada apjomu.

Salīdzinoši lētā nauda caur Poliju tagad plūst arī uz Baltijas valstīm, jo Eiropā ieguldīšanas iespējas ir gandrīz izsmeltas. Investori ir gatavi ieguldīt viņiem mazāk pazīstamos tirgos, dažkārt arī riskantākos projektos.

Sekmīgas pārdošanas nosacījumi

Viens no nesenākajiem Latvijas M&A attīstības veiksmes stāstiem ir antireflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde – uzņēmuma vadības komanda Aleksandra Kelberga (Alexander Sasha Kelberg) vadībā ir izpirkusi GroGlass kapitāldaļas no investīciju fonda NCH Capital. Kā tikšanās laikā uzsvēra A. Kelbergs, GroGlass attīstība līdz globāla mēroga uzņēmumam konkrētajā nišā ir noritējusi 14 gadus un tā nebūtu iespējama bez ilgtermiņa atbalsta no investora (šajā gadījumā – NCH).

GroGlass Latvijā ražo starptautiski pieprasītu produktu, t.s. “neredzamo stiklu” – stiklu ar antireflektīvu pārklājumu, kas piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām. Runājot par būtiskākajām uzņēmuma mācībām izpirkuma procesā, A. Kelbergs uzsver trīs:

  • ir jāsāk gatavoties ļoti savlaicīgi;
  • ir jāpārdomā, vai uzņēmuma rīcībā ir pietiekami cilvēkresursi, lai paralēli pamatbiznesam paveiktu ar darījumu saistītos jautājumus (uzņēmuma izpētes ietvaros būs jāgatavo atbildes uz daudziem jautājumiem, jātiekas ar partneriem un konsultantiem, kas brīžiem var kļūt par “otro darbu”) Uzņēmuma iegādes process nedrīkst traucēt pamatbiznesam, tas īpaši attiecas uz vadības komandas spēju paturēt uzmanības fokusā abas šīs lietas;
  • ir jāsagatavo reāls un pārdomāts biznesa plāns, kas nav formalitāte, bet dzīvē īstenojams ieceru kopums.

Ienāk globāli spēlētāji

Vēl viena zīmīga atziņa – Latvijā ir ienākuši globāli spēlētāji, kas novērtē Latvijas uzņēmumu potenciālu un ir gatavi ieguldīt Latvijā, jo tā ir iestājusies ES un OECD, kā arī tai ir stabila ekonomikas izaugsme. Tādi starptautiskie investori kā Providence Equity Partners (MTG iegādes darījumā), Meridian Capital Group (Food Union iegādes darījumā), Kartesia Advisor (darījumā ar GroGlass) un citi pērn ir nodrošinājuši Latvijai 46% lielu pieaugumu M&A darījumu jomā (Mergermarket dati), kas pietuvina mūs līdzšinējam Baltijas līderim – Igaunijai.

Investoru izcelsmes ģeogrāfijas paplašināšanās – pirms gadiem desmit tās pamatā bija Ziemeļvalstis, tagad Āzijas reģions – ir vēl viena tendence, ar ko saskaras Baltijas valstu uzņēmumi. Patlaban Eiropa piedzīvo vērienīgu investīciju pieplūdi no Ķīnas, kas skar arī biznesu Baltijā – te var minēt Stenders pārdošanu CICC Ehealthcare Investment Fund, Taxify pārdošanu Didi Chuxing Technology vai Magnetic MRO pārdošanu Ķīnas uzņēmumam Hangxin. Runājot par pievilcīgākajiem biznesa segmentiem Baltijā, – papildus tehnoloģiju uzņēmumiem ir paredzama interese par enerģētikas sektoru (it īpaši, gāzes tirgū un atjaunojamās enerģijas nišā), finanšu nozari, farmācijas un ražošanas uzņēmumiem.

Turpmākajai konkurencei vajadzīgs kapitāls

Tiekoties ar Latvijas lielāko biznesu īpašniekiem, vadītājiem un investoriem, NCH vadītājs Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis uzsvēra – Latvija vairs nav nedz tranzīta, nedz lēta darbaspēka valsts. Ekonomikas attīstība un iedzīvotāju ienākumu līmenis (it īpaši Rīgā un tās apkārtnē) tuvojas vai jau tagad ir līdzvērtīgs ES vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem ir jākonkurē ar augstu produktivitāti. Daudziem tas jau ir izdevies, taču turpmāka attīstība prasa papildu ieguldījumus.

Mūsuprāt, šogad ir gaidāms salīdzinoši liels M&A darījumu skaits tajā uzņēmumu nišā, kas pieder vienam vai dažiem īpašniekiem, jo daļa no uzņēmējiem savu biznesu sāka veidot līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un nu plāno doties pelnītā atpūtā. Patlaban tam ir labvēlīgi apstākļi, taču jāņem vērā, ka ir vajadzīgs vismaz pusotrs gads, lai biznesu pilnībā sagatavotu pārdošanai, identificētu un uzrunātu potenciālos pircējus, veiktu uzņēmuma izpēti un citas darbības.

Oaklins M&A Baltic kā vadošais uzņēmumu pārdošanas konsultants šajā reģionā saskata lielu potenciālu Baltijas jauno uzņēmēju paaudzē, kas jau tagad attīsta augstas pievienotās vērtības uzņēmumus. Mēs savu izaicinājumu saskatām prasmē piesaistīt kapitālu īstajā brīdī tiem biznesa projektiem, kuri nākotnē kļūs par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas biznesa čempioniem, un nākamajās desmitgadēs nodrošinās darbu un attīstības iespējas mūsu bērniem.

 

Autore ir Oaklins M&A Baltics partnere

Vai tiešām demogrāfija ir Latvijas prioritāte?

Rīgas iedzīvotāji apzināti tiek dezinformēti par aktuālo situāciju saistībā ar pašvaldības bērnudārzu pieejamību Rīgā. Aprēķini liecina, ka aiz vārdu spēles par it kā tikai 1000 pretendentiem rindā uz vietu pašvaldības pirmskolas izglītības iestādēs patiesībā tiek noklusēts, ka vietu pašvaldības bērnudārzos nepietiek 7000 līdz 13 000 Rīgas bērnu. Tāpēc atrunas, ka bērnudārzu problēma Rīgā jau faktiski ir atrisināta, neiztur kritiku.

Lai gan parasti rakstu par aktualitātēm un problēmām transporta nozarē, šoreiz raksts būs par problēmām pirmsskolas izglītības jomā, jo manai ģimenei sanāca saskarties ar šo problēmu un līdz ar to arī iedziļināties tajā.

Tā nu sanāca, ka mūsu mazajam šogad bija jāsāk gaitas bērnudārzā Rīgā. Zinot par problēmām tikt Rīgas pašvaldības bērnudārzos, savu mazo rindā pieteicām uzreiz pēc piedzimšanas. Rīgā bērnu var pieteikt vienlaikus trīs pašvaldības bērnudārzos, un viņi tajos tiek uzņemti rindas kārtībā. Mūsu vieta rindā dažādos bērnudārzos bija atšķirīga, sākot no 400. līdz 1000. vietai rindā. Šajos bērnudārzos ik gadu tiek uzņemti 15 līdz 70 bērnu, atkarībā no bērnudārza lieluma un pieejamo vietu skaitu konkrētajā gadā.

Jau uzreiz sapratām, ka mūsu bērns pašvaldības bērnudārzā, visticamāk, netiks. Tāpēc sākām interesēties par citām iespējamām, aukli, privāto bērnudārzu vai risinājumu vienam no vecākiem kļūt par bezdarbnieku un dzīvot mājās ar bērnu. No visiem variantiem vismazāk sāpīgais bija privātais bērnudārzs, tāpēc sākām izvērtēt, kādi privātie bērnudārzi mūsu apkārtnē, Teikā un Čiekurkalnā, ir pieejami.

Secinājām, ka mūsu apkārtnē ir tikai piecas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes ar apmācību latviešu valodā, bet privāto pirmsskolas izglītības iestāžu ar apmācību latviešu valodā skaits ir ap 12. Turklāt atklājām, ka pat privātajās izglītības iestādēs ir rindas, un vietu visiem bērniem nepietiek.

Vairums vecāku vēlas savu bērnu sūtīt pašvaldības izglītības iestādēs, jo par pašvaldības bērnudārza pakalpojumu nav jāmaksā, un par ēdināšanu jāmaksā salīdzinoši neliela maksa. Ir, protams, arī vecāki, kuri vēlas citu kvalitāti vai pieeju un var atļauties par to maksāt, tāpēc pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi kā variantu neizskata.

Kad ziņas neatbilst realitātei

Bijām jau samierinājušies ar to, ka pašvaldības izglītības iestādē nav iespējams tikt, bijām dzirdējuši dažus veiksmes stāstus. Bet tad pašvaldība sāka publicēt rakstus par to, ka Rīgā bērnudārzu problēmas nepastāv, un rindā ir tikai ap 1000 bērnu. Tas mums radīja neizpratni. Tāpēc nosūtījām oficiālu pieprasījumu par rindas aprēķina metodiku un to, kad tiks atvērtas jaunas pirmsskolas izglītības grupas Čiekurkalnā un Teikā. Kā jau prognozēju, rindā netiek ieskaitīti tie bērni, kuri, netiekot pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, iestājas pašvaldības līdzfinansētā privātā bērnudārzā vai kuri maksā pašvaldības līdzfinansētai auklei. Atbilstoši Rīgas pilsētas publicētajam, privātos bērnudārzus kopā apmeklē 6503 bērni, kuri nav tikuši pašvaldības bērnudārzā. Līdzfinansēto aukļu skaits netiek publicēts, tomēr, tie varētu būt vēl kādi 500.

Līdz ar to reālais bērnu skaits, kuri nav tikuši pašvaldības bērnudārzos, ir ap 7000, kas arī būtu uzskatāms par faktisko rindas garumu.

Tajā pašā laikā pašvaldība atrakstās, ka vecākiem vēlāk tiek piedāvātas vietas pašvaldības bērnudārzos, bet viņi atsakās tos apmeklē. Šeit atkal pašvaldībai ir grūtības izprast bērnu vecākus. Bērnam bērnudārza gaitu sākšana ir ar paaugstinātu stresu, biežām slimošanām, un katrs bērns to uztver citādi. Adaptācijas periods var būt vairāki mēneši, kas nozīmē, ka vecākiem šajā laikā nākas kavēt darbu vai ņemt slimības lapas. Skaidrs, ka laikā, kad bērns beidzot ir iedzīvojies vienā konkrētā vietā, vecāki nevēlas bērnam radīt papildu stresu un pārvietot uz citu bērnudārzu, kur atkal adaptācijas process būtu jāiziet no jauna un, iespējams, jaunais bērnudārzs bērnam nemaz nepatiktu. Vienlaikus tas nenozīmē, ka bērnu vecākiem rindas garums vairs nav būtisks un vēlēšanās tikt pašvaldības bērnudārzā vairs nav svarīga.

Papildu izmaksas, kas vecākiem rodas, ja bērns netiek pašvaldības bērnudārzā, ir, sākot no mazliet vairāk nekā 100 eiro līdz 300 un pat 400 eiro mēnesī, jo jāmaksā ir ne tikai par apmeklējumu, bet arī ēdināšana privātajos bērnudārzos ir dārgāka nekā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Ģimenei šāds finansējums ir būtisks un īpaši nozīmīgs gadījumos, ja bērnu audzina tikai viens vecāks. Tāpēc ir svarīgi, ka vieta pašvaldības bērnudārzā bērnam atrodas iespējami ātrāk, un vecākiem ir pieejama objektīva informācija par rindas garumu, kas ļauj pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību.

Statistika atklāj reālo problēmu

Rīgā 2018. gadā dzīvo aptuveni 49 000 bērnu vecumā līdz sešiem gadiem, pašvaldības bērnudārzos viņu skaits ir ap 26 000. Gadā Rīgā piedzimst ap 7000 bērnu. Matemātiski rēķinot, aptuveni 10 000 bērnu ir vecumā līdz 1,5 gada vecumam jeb par jaunu bērnudārza gaitu sākšanai. Tātad paliek aptuveni 39 000 bērnu, kuriem būtu nepieciešamība pēc pirmsskolas izglītības iestādes. Tas nozīmē, ja visi bērni vēlētos apmeklēt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi, vietas nepietiktu 13 000 bērnu. Tāpēc atrunas, ka bērnudārzu problēma Rīgā jau faktiski ir atrisināta, neiztur kritiku.

Tā vietā, lai Rīgas pašvaldība lepni paziņotu, ka katru gadu tiek uzbūvēti jauni un moderni bērnudārzi, nauda vienkārši tiek izšķērdēta nezināmos virzienos. Vēl vairāk, pašvaldība nevar samaksāt pat esošo bērnudārzu darbiniekiem pienācīgu algu, ar kuru Rīgā būtu iespējams izdzīvot, tāpēc bērnudārzos pašreiz trūkst ap 200 darbinieku. Turklāt nenodrošinot bērniem iespēju doties pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, valdības sauklis par demogrāfiju kā prioritāti var palikt tikai sauklis.

 

Autors ir satiksmes nozares eksperts, JKP deputāta kandidāts