Iedzīvotāju pirktspēja – ar stabilu plus zīmi 1

Maciņš. Foto: Edijs Pālens, LETA
Agnese Čerņevska
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur.

Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. Protams, ka reģionos ar mazākām pilsētām arī pieprasījums un pirktspēja atšķiras. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem. Automašīnas iegāde ir viens no biežākajiem pirkumiem, kura īstenošanai klients rod atbalstu bankā.

Norvik bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju galvenais kritērijs, pēc kura tiek izvēlēts kredītdevējs, 62% gadījumos ir procentu likme. Interesanti, ka, izvēloties aizdevēju, tieši sievietes visbiežāk uzmanību pievērš procentu likmei – 67% pretstatā 58% vīriešu. Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par viņiem nepieciešamo laiku patēriņa kredīta izmantošanai, aptauja uzrādīja, ka visīsāko laiku lēmuma pieņemšanai – līdz vienai nedēļai – vajadzētu neplānotās dzīves situācijās, piemēram, auto remontam vai medicīniskiem izdevumiem (36%). Aptaujas laikā iedzīvotāji atzina, ka visilgāko laiku lēmuma pieņemšanai par aizdevuma nepieciešamību vajadzētu, aizņemoties izglītībai (17%), mājokļa remontam (15%) vai auto iegādei (14%). Šādā gadījumā lēmumu par aizdevumu pieņemtu trīs un vairāk mēnešu laikā.

Ātrie kredīti – problēma reģionos  

Runājot par aizdevumiem un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, jāpiemin ātro kredītu jautājums. Ātro kredītu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un šo problēmu risināšana ir banku redzeslokā jau kādu laiku. Problēma reģionos ir ļoti izplatīta. Darbā ar klientiem pamanām, ka nereti šie cilvēki ir bezspēcīgi, jo problēmu nespēj atrisināt. Šādos gadījumos banka piedāvā bezmaksas finanšu konsultācijas, lai apvienotu vairākus ātros kredītu pie izdevīgākiem nosacījumiem. Šādas problēmas risināt vienmēr ir iespēja, un jebkurā situācijā var atrast izeju.

Arī Norvik bankai ir liels skaits klientu, kuri ir vērsušies pie mums pēc palīdzības ātro kredītu apvienošanā. Ir gadījumi, kuros klienta aizdevumam ir bijusi ļoti augsta procentu likme – pat 80% apmērā. Mēs kā banka spējam šīs saistības refinansēt sākot no 12%, kas rod klientam iespēju atlikušos līdzekļus novirzīt savām vajadzībām, un līdz ar to atjaunojas klienta maksātspēja. Palielinās klienta brīvo līdzekļu apjoms.

Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs izvērtēt savas finanšu iespējas. Daudzos gadījumos izvēle ir tas, ka kredīts ir daudz vieglāk iegūstams nekā bankā; bankas tomēr strikti izvērtē klienta maksātspēju, ievērojot noteiktas vadlīnijas un nosacījumus. Saviem klientiem skaidrojam, ka savā finanšu plānošanā jāņem vērā riski, kas var radīt  mainīgu situāciju. Jāspēj domāt ilgtermiņā, jo risks vienmēr pastāv, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā. Vai klients darba zaudēšanas gadījumā ar uzkrājumu palīdzību spēs dzīvot bez rūpēm trīs mēnešus līdz jauna darba atrašanai? Vai tiek pieļauta iespēja, ka darbs būs zemāk atalgots un klients nespēs segt parādsaistības līdzšinējā apjomā.

Finanšu jautājumos nepieciešama racionalitāte

Garām tie laiki, kad banka tika uztverta kā drauds. Jāmainās domāšanai, jo banka ir kā sadarbības partneris, kurp var doties un visus jautājumus izrunāt. Neziņa vai informācijas trūkums ir dažādu maldīgu priekšstatu rašanās iemesli. Banku interesē sadarbība ar klientu un viņa spēja aizdevumu atmaksāt, nevis cilvēka īpašums, par kura parādsaistībām viņš vairs nespēj norēķināties. Visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, iesaku domāt racionāli, nevis emocionāli veidot savu viedokli.

Statistikas dati pēdējo gadu laikā rāda iepriecinošu tendenci – ekonomika Latvijā aug. Sadalījumā pa nozarēm pērn visur bija kāpums. 2017. gadā Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Kopējā ekonomiskā augšupeja ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko aktivitāti, kas ir ar stabilu plus zīmi.

Arī uzņēmējdarbībai pašlaik ir aktīvs periods. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. Arī šogad kāpums turpinās. Īpaši strauja izaugsme vērojama būvniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Tomēr, neskatoties uz kopējo ekonomisko attīstību, jaundibināto uzņēmumu skaits ir sarucis. 2017. gadā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits samazinājās par 8,89%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr esošie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi un stabili savā darbībā.

Uzņēmumu aktivitāte reģionos stipri atšķiras. Liepājas rajons ir viens no aktīvākajiem komersantu darbības kontekstā – pašlaik Liepājas reģionā aktīvo uzņēmumu skaits ir 8893. Tā kā visvairāk uzņēmumu koncentrējas ap galvaspilsētu, pirmajā vietā, protams, ierindojas Rīgas rajons ar 123 976 aktīviem uzņēmumiem. Ekonomiski rosīgs ir arī Jelgavas rajons – te ir 6965 aktīvi uzņēmumi. Vismazākā uzņēmumu aktivitāte vērojama Ludzas un Krāslavas rajonos – aktīvo komersantu skaits ir attiecīgi tikai 1046 un 1057. Šīs atšķirības var skaidrot ar konkrētā reģiona kopējo attīstību un iedzīvotāju pirktspēju.

 

Autore ir Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja

Komentāri (1)

Drosma 26.07.2018. 09.56

o – Norvik banka ? – o nu tad jau gan – tad jau kā saka laime nebeigsies – tad arvien vairāk medijos lasīsim , kādā leiputrijā te dzīvojam, kā mīļie brāļi krievi saka – žiru besimssas – latviski laikam to sauc par peldēšanu taukos –
bet aptaukošanās gan esot nabagu , nevis bagātnieku problēma …

es jau nu ir vietā norvik te nepublicēt ….. bet nu atkal krieviem ir teiciens – hozjaijin barin

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu