Diena: 26. jūlijs, 2018

ALA aicina ASV būt stingrām pret Maskavas mēģinājumiem atjaunot ietekmi Baltijas valstīs

Pēdējā mēneša notikumi starptautiskajā politikā – NATO samits Briselē, ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās un tiem sekojošie paziņojumi medijos – rosinājuši Amerikas Latviešu apvienību atkārtoti uzsvērt stingru atbalstu Ziemeļatlantijas līguma organizācijai – NATO un ciešai sadarbībai starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem.

Kopš alianses izveidošanās 1949. gadā, ASV ir nozīmīga loma NATO kolektīvajā drošībā, atbalstot Eiropas Atturēšanas iniciatīvu, gādājot par mieru un stabilitāti Eiropā, īpaši Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pamatoti uzskatīta par veiksmīgāko valstu aliansi pasaules vēsturē, NATO turpina attīstīties, un tās spēks apliecina arī Amerikas Savienoto Valstu vadošo lomu cīņā par miera saglabāšanu pasaulē.

NATO turpina attīstīties un pildīt savu misiju. Mēs atzinīgi vērtējam Briseles samita lēmumus, kas uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā. Piemēram, svarīgais NATO lēmums par Gatavības iniciatīvas apstiprināšanu, kas paredz, ka NATO ne ilgāk kā 30 dienu laikā būs jānodrošina rīcībspējīgas 30 jūras spēku, 30 sauszemes spēku un 30 gaisa spēku vienības. Šīs vienības kopīgi veidos strukturētu spēku aizsardzības uzdevumu veikšanai.

Samitā ir pieņemts lēmums, ar kuru tiks uzlabota NATO komandstruktūra, izveidojot divas jaunas NATO spēku pavēlniecības: ASV – Norfolkā un Vācijā – Ulmē. Jaunā pavēlniecība Vācijā nodrošinās efektīvāku militāro loģistiku Eiropā.

NATO būtiski paaugstina arī spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, attīstot jaunu Kiberoperāciju centru, kas papildinās Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, Igaunijā.

Amerikas Latviešu apvienība pateicas ASV Kongresam par nozīmīgo ieguldījumu valsts ārpolitikā un spēju ātri reaģēt uz notikumiem starptautiskajā politikā.

Mēs augstu vērtējam ASV Senāta vienprātīgi pieņemto rezolūciju, kas iestājas pret Krievijas prezidenta Putina izteikto piedāvājumu par amerikāņu diplomātu, tai skaitā bijušā ASV vēstnieka Krievijā, izdošanu nopratināšanai Krievijas varas iestādēm.

Mēs ļoti ceram, ka ASV Kongress turpinās atbalstīt tik svarīgo Eiropas Atturēšanas iniciatīvu un likumdošanu, kas ierobežotu Krievijas izvērstās dezinformācijas kampaņas un agresīvo ārpolitiku.

Šogad paiet simts gadu, kopš Latvija, Lietuva un Igaunija nodibināja neatkarīgas, demokrātiskas valstis. Mums ir ļoti svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis skaidri paustu savu nostāju, atgādinot Putinam un viņa autoritārajam režīmam, ka stingri iestāsies pret jebkuru Maskavas mēģinājumu atjaunot ietekmi Baltijas valstīs. Kā pagājušajā vasarā tikšanās laikā Tallinā paziņoja ASV viceprezidents Maiks Penss: “Prezidents mani šeit atsūtīja, lai es pateiktu – mēs esam ar jums. Mēs esam kopā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un valstīm. Prezidenta Donalda Trampa vadībā Amerika noraida jebkādu mēģinājumu izmantot spēku, draudus, iebiedēšanu vai ļaunprātīgu ietekmēšanu, kas būtu vērsta pret Baltijas valstīm vai jebkuru mūsu sabiedroto.”

Tas ir ļoti nozīmīgs paziņojums, un, tāpat kā līdz šim, mēs ticam, ka ASV valdība, ieskaitot administrāciju, valsts iestādes un ASV Kongresu, turpinās uzturēt Amerikas tautas mūžīgās vērtības.

 

ALA valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs

Sabiedrisko attiecību vadītājs Dzintars Dzilna

ASV valsts sekretārs atklāj Putina un Trampa tikšanās detaļas

ASV neatzīs Krievijas okupētās Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju, trešdien paziņoja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, kuru senatori iztaujāja par ārpolitiku. Viņa paziņojumu atzinīgi novērtēja gan Eiropas Savienības amatpersonas, gan Ukraina.

Pēc pagājušonedēļ Helsinkos notikušās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās bija izteikti pieņēmumi, ka Vašingtona varētu piekāpties Maskavai Krimas jautājumā. “Es gribu apliecināt šai komitejai, ka Savienotās Valstis neatzīst un neatzīs Kremļa Krimas aneksiju,” Pompeo paziņoja Senāta Ārlietu komitejai.

“Saskaņoti ar sabiedrotajiem, partneriem un starptautisko sabiedrību, Savienotās Valstis noraida Krievijas mēģināto Krimas aneksiju un sola saglabāt šo politiku, līdz tiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte,” teikts Pompeo paziņojumā. Krievijai vajadzētu “izbeigt Krimas okupāciju”, teica Pompeo, piebilstot, ka Maskava ar savām darbībām ir izolējusi sevi no starptautiskās sabiedrības.

“Nevienam nav tiesību ar spēku mainīt brīvu suverēnu valstu robežas,” paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija, apsveicot ASV skaidrojumu šajā jautājumā. “Mēs vēl arvien esam stingri uzticīgi Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un mūsu neatzīšanas politikas pilnīgai īstenošanai, tai skaitā ar ierobežojošiem pasākumiem,” sacīja Eiropas Savienības preses sekretārs.

Neesot slepenu vienošanos

Kā izteicās Pompeo, “Helsinkos mēs centāmies noskaidrot, vai Krievija ir ieinteresēta attiecību uzlabošanā…  Mēs aizstāvējām Amerikas stratēģiskās intereses Sīrijā un Ukrainā”. Helsinkos Tramps ar Putinu esot vienojušies aktivizēt ekspertu, diplomātu un bruņoto spēku pārstāvju kontaktus cīņai ar terorismu. Turklāt, pēc Pompeo teiktā, runa bijusi par darba grupu izveidošanu, kurās būtu iekļauti arī augsti pārstāvji no ekonomikas jomas.

Valsts departaments norādīja, ka ASV sankciju jautājumu Krievijai nav apsprieduši, ziņo Dw.de.

Citu tēmu skaitā prezidenti esot aizskāruši iespējamos Sīrijas konflikta politiskos risinājumus, kā arī Izraēlas drošības jautājumu. Tramps un Putins neesot viens otram devuši solījumus un neesot slēguši nekādas slepenas vienošanās, tai skaitā arī par Ukrainu, uzsvēra Pompeo.

Kā zināms, 16. jūlijā Helsinkos notika pirmā Trampa un Putina divpusējā tikšanās. Pēc tās ASV prezidenta administrācija saņēma Kongresa kritiku par to, ka palikušas neskaidras abu prezidentu tikšanās un divpusējās sarunas aiz slēgtām durvīm detaļas. Trampam arī pārmeta to, ka viņš nav apspriedis jautājumu par Krievijas iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā.

Par ko runāja un vienojās Tramps ar Putinu Helsinkos ceturtdien raksta arī žurnāls Ir. Vairāk lasiet šeit.

Iedzīvotāju pirktspēja – ar stabilu plus zīmi

Latvijas ekonomiskā augšupeja pēdējo gadu laikā ietekmējusi ne tikai galvaspilsētu, kurā iedzīvotāju pirktspēja un uzņēmumu ekonomiskā aktivitāte ir lielāka, bet arī reģionus un citas pilsētas. Tiesa, pirktspēja ir augstāka tieši lielajās pilsētās, tomēr ekonomiskā izaugsme jūtama it visur.

Līdz ar kopējo ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos valstī pieaug arī pieprasījums pēc kredītiem. Protams, ka reģionos ar mazākām pilsētām arī pieprasījums un pirktspēja atšķiras. Klasika banku jomā ir klientu pieprasījums pēc hipotekārā kredīta un dažādu veidu līzingiem. Īstermiņa kredīti jeb patēriņa kredīti tiek ņemti pat kāzām, bieži – ceļojumiem un lielākiem pirkumiem. Automašīnas iegāde ir viens no biežākajiem pirkumiem, kura īstenošanai klients rod atbalstu bankā.

Norvik bankas aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju galvenais kritērijs, pēc kura tiek izvēlēts kredītdevējs, 62% gadījumos ir procentu likme. Interesanti, ka, izvēloties aizdevēju, tieši sievietes visbiežāk uzmanību pievērš procentu likmei – 67% pretstatā 58% vīriešu. Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par viņiem nepieciešamo laiku patēriņa kredīta izmantošanai, aptauja uzrādīja, ka visīsāko laiku lēmuma pieņemšanai – līdz vienai nedēļai – vajadzētu neplānotās dzīves situācijās, piemēram, auto remontam vai medicīniskiem izdevumiem (36%). Aptaujas laikā iedzīvotāji atzina, ka visilgāko laiku lēmuma pieņemšanai par aizdevuma nepieciešamību vajadzētu, aizņemoties izglītībai (17%), mājokļa remontam (15%) vai auto iegādei (14%). Šādā gadījumā lēmumu par aizdevumu pieņemtu trīs un vairāk mēnešu laikā.

Ātrie kredīti – problēma reģionos  

Runājot par aizdevumiem un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, jāpiemin ātro kredītu jautājums. Ātro kredītu negatīvā ietekme uz iedzīvotāju maksātspēju un šo problēmu risināšana ir banku redzeslokā jau kādu laiku. Problēma reģionos ir ļoti izplatīta. Darbā ar klientiem pamanām, ka nereti šie cilvēki ir bezspēcīgi, jo problēmu nespēj atrisināt. Šādos gadījumos banka piedāvā bezmaksas finanšu konsultācijas, lai apvienotu vairākus ātros kredītu pie izdevīgākiem nosacījumiem. Šādas problēmas risināt vienmēr ir iespēja, un jebkurā situācijā var atrast izeju.

Arī Norvik bankai ir liels skaits klientu, kuri ir vērsušies pie mums pēc palīdzības ātro kredītu apvienošanā. Ir gadījumi, kuros klienta aizdevumam ir bijusi ļoti augsta procentu likme – pat 80% apmērā. Mēs kā banka spējam šīs saistības refinansēt sākot no 12%, kas rod klientam iespēju atlikušos līdzekļus novirzīt savām vajadzībām, un līdz ar to atjaunojas klienta maksātspēja. Palielinās klienta brīvo līdzekļu apjoms.

Ne vienmēr cilvēks ir spējīgs izvērtēt savas finanšu iespējas. Daudzos gadījumos izvēle ir tas, ka kredīts ir daudz vieglāk iegūstams nekā bankā; bankas tomēr strikti izvērtē klienta maksātspēju, ievērojot noteiktas vadlīnijas un nosacījumus. Saviem klientiem skaidrojam, ka savā finanšu plānošanā jāņem vērā riski, kas var radīt  mainīgu situāciju. Jāspēj domāt ilgtermiņā, jo risks vienmēr pastāv, piemēram, darba zaudēšanas gadījumā. Vai klients darba zaudēšanas gadījumā ar uzkrājumu palīdzību spēs dzīvot bez rūpēm trīs mēnešus līdz jauna darba atrašanai? Vai tiek pieļauta iespēja, ka darbs būs zemāk atalgots un klients nespēs segt parādsaistības līdzšinējā apjomā.

Finanšu jautājumos nepieciešama racionalitāte

Garām tie laiki, kad banka tika uztverta kā drauds. Jāmainās domāšanai, jo banka ir kā sadarbības partneris, kurp var doties un visus jautājumus izrunāt. Neziņa vai informācijas trūkums ir dažādu maldīgu priekšstatu rašanās iemesli. Banku interesē sadarbība ar klientu un viņa spēja aizdevumu atmaksāt, nevis cilvēka īpašums, par kura parādsaistībām viņš vairs nespēj norēķināties. Visos jautājumos, kas saistīti ar naudu, iesaku domāt racionāli, nevis emocionāli veidot savu viedokli.

Statistikas dati pēdējo gadu laikā rāda iepriecinošu tendenci – ekonomika Latvijā aug. Sadalījumā pa nozarēm pērn visur bija kāpums. 2017. gadā Latvijas ekonomika pieredzēja straujāko izaugsmi pēdējo sešu gadu laikā – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,5%. Izcilu sniegumu uzrādīja eksports, atdzīvojās investīciju aktivitāte, un straujāk auga arī mājsaimniecību patēriņš. Kopējā ekonomiskā augšupeja ietekmē arī iedzīvotāju pirktspēju un ekonomisko aktivitāti, kas ir ar stabilu plus zīmi.

Arī uzņēmējdarbībai pašlaik ir aktīvs periods. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits pēdējos piecos gados katru gadu ir audzis, kopā pieaugumam veidojot 14%. Arī šogad kāpums turpinās. Īpaši strauja izaugsme vērojama būvniecībā un apstrādes rūpniecībā.

Tomēr, neskatoties uz kopējo ekonomisko attīstību, jaundibināto uzņēmumu skaits ir sarucis. 2017. gadā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits samazinājās par 8,89%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr esošie uzņēmumi ir ekonomiski aktīvi un stabili savā darbībā.

Uzņēmumu aktivitāte reģionos stipri atšķiras. Liepājas rajons ir viens no aktīvākajiem komersantu darbības kontekstā – pašlaik Liepājas reģionā aktīvo uzņēmumu skaits ir 8893. Tā kā visvairāk uzņēmumu koncentrējas ap galvaspilsētu, pirmajā vietā, protams, ierindojas Rīgas rajons ar 123 976 aktīviem uzņēmumiem. Ekonomiski rosīgs ir arī Jelgavas rajons – te ir 6965 aktīvi uzņēmumi. Vismazākā uzņēmumu aktivitāte vērojama Ludzas un Krāslavas rajonos – aktīvo komersantu skaits ir attiecīgi tikai 1046 un 1057. Šīs atšķirības var skaidrot ar konkrētā reģiona kopējo attīstību un iedzīvotāju pirktspēju.

 

Autore ir Norvik bankas Kurzemes reģiona vadītāja

Žurnāls: “Mafijas” kritiķis Gobzems pats labi pelnījis maksātnespējas procesos

Pirmsvēlēšanu skaļumā par lielāko maksātnespējas shēmu kritiķi publiski izrādās advokāts un topošais politiķis Aldis Gobzems. Žurnāls Ir izpētīja, ka viņš pats savulaik darbojies tagad paša kritizētajā maksātnespējas administratoru “mafijas” perēklī – birojā Strēlnieku ielā Rīgā, kas pieder bijušajam tieslietu ministram un tagad Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Gaidim Bērziņam (NA) un viņa partnerim – patlaban smagos noziegumos apsūdzētajam administratoram Ilmāram Krūmam.

Tāpat žurnāls Ir noskaidroja, ka starp Strēlnieku ielā administrētajām lietām Gobzema karjerā ir spilgts piemērs, kuru var iekļaut maksātnespējas shēmu rokasgrāmatā, ja tādu izdotu.

Ceturtdien žurnāls Ir stāsta, ka Gobzems, kurš tagad nikni kritizē maksātnespējas administratotu “mafiju”, pats šīs tūkstošgades sākumā ražīgi darbojies maksātnespējas lauciņā ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem. Kopš 2009. gada krīzes viņš administrējis 27 uzņēmumus.

Klasiskajai maksātnespējas administratoru shēmu “rokasgrāmatai” atbilst uzņēmuma EMR lieta, kas 2009. gadā pieprasīja tiesisko aizsardzību un kā administratoru izvēlējās Gobzemu. Viņš izstrādāja plānu, ko saskaņoja tikai ar trim no vairāk nekā simt kreditoriem, paredzot par 80% samazināt visu nenodrošināto kreditoru prasījumus, kas kopumā veidoja 2,6 miljonus eiro. Tā uzņēmums vienā rāvienā atbrīvojās no vairāk nekā divu miljonu saistībām. Tomēr apgrozījums turpināja kristies, un norēķini ar banku kavējās, tāpēc 2011. gadā DnB Nord prasīja uzņēmuma maksātnespēju, bet saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem tuvojās sešiem miljoniem eiro.

Gobzems palika maksātnespējas administratora amatā un iznomāja visu īpašumu ar EMR saistītai firmai, rūpnīcas pārvaldīšanu uzticēja līdzšinējam EMR valdes priekšsēdētājam Sergejam Masļakovam. Vēlāk izsolē pārdeva visus īpašumus citai firmai, kuras valdē darbojās tas pats Masļakovs. Pirkuma summa bija nepilni trīs miljoni eiro. Šī publiskos reģistros atrodamā informācija izskatās pēc klasiskas shēmas, kas Ir pētījumos daudz aprakstīta — īpašnieki izmanto tiesisko aizsardzību un maksātnespēju, lai atbrīvotos no uzņēmuma parādiem, bet aktīvus saglabātu savās rokās.

Šajā lietā redzams, ka Gobzems, līdzīgi kā citi amata brāļi, labi pelnīja ar saviem pakalpojumiem. Maksātnespējas laikā saņēmis 4273 eiro ikmēneša atlīdzību plus vēl arī procentuālu samaksu par īpašuma pārdošanu izsolē. Gobzema ieskatā viņam par to pienācās vēl 134 tūkstoši eiro. Tik daudz gan gala beigās viņš nesaņēma.

Gobzems arī žurnālam atzīst, ka pazīst un ir sadarbojies ar smagos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu un viņa komandu Kolle Beton maksātnespējā. «Es tajā procesā sadarbojos ar Sprūda biroju, jā.» «Tajā brīdī man bija labas attiecības ar Māri Sprūdu, kādas nav šodien. Mūsu mērķis tajā procesā nebija ne izlaupīt uzņēmumu, ne ko…» žurnālam saka Gobzems.

Pie sadarbošanās ar Sprūdu viņš piemin arī Krājbankas administratora izvēles procesu, kad pielicis roku Inta Goldmaņa kandidatūras izbrāķēšanai. «Toreiz vairāki administratori sadarbojās, lai informāciju savāktu, es biju tas, kas arī publiski izteicās, un tur arī Sprūda kunga birojs kaut kādu daļu informācijas vāca.»

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

“Laika priekškars” – piemiņas zīme vai būve nevietā

Kaislības ap Latvijas simtgadei veltīto piemiņas veidojumu Laika priekškars alejā pie Nacionālā teātra joprojām nerimstas, un jau tas vien pierāda, ka daudz kas ar šo projektu nav kārtībā. Projekta aizstāvju un tālāk bīdītāju iecienītais arguments parasti ir atsaukšanās uz jau iztērētajiem līdzekļiem vai uz to, ka kādām personām projekts patīk gana labi. Nereti tiek piesaukts šķietami autoratīvas žūrijas atzinums.

Projekts tika iegūts samērā steidzīgi sarīkota konkursa rezultātā, bet atsaukšanās uz žūrijas vērtējumu nekad nav idejas kvalitātes neapgāžams pierādījums, jo jebkura žūrija ir tikai noteikta personu grupa (konkrētajā gadījumā – teātra, muzeja un citu kultūras iestāžu vadītāji un citu nozaru pārstāvji), kuras vērtējums tomēr ir vienīgi subjektīvs viedoklis, kaut arī kolektīvi pausts.

Lai cik necik objektīvi novērtētu situāciju, vispirms precīzi jāpamato vietas izvēle. Šodienas kontekstā lietderīgi ielūkoties arī notikumu attīstības gaitā.

Ideja izveidot kaut ko, kas kāda vides objekta formātā iemūžinātu faktu, ka tieši 100 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas Latvija atzīmē šī fakta simtgadi, vispirms tika apspriesta Latvijas Nacionālajā kultūras padomē. Drīz vien radās pasūtītājs – Rīgas dome, sarīkots projektu konkurss un tā uzvarētājs – dizaina birojs H2E – izstrādāja projektu. Projekta ideja ir alejā, kas stiepjas no Krišjāņa Valdemāra ielas uz laukumu Latvijas Universitātes ēkas Kronvalda bulvārī 4 priekšā, starp kokiem ievietot tēlnieciski veidotus gadskaitļus, kas kādam šķiet nozīmīgi valsts vēsturē.

Rīgā veidojamo dažādo vides objektu, pieminekļu un piemiņas zīmju projektus izskata Rīgas domes Pieminekļu padome.

Informācija par Laika priekškaru Pieminekļu padomē tika izskatīta 2018. gada 15. februāra sēdē kā darba kārtībā pēdējā brīdī iekļauts papildus jautājums. Vēl pat iepriekšējā dienā pirms sēdes par to nebija nekādas informācijas.

Ideja (bet ne konkrētais risinājums!) tika formāli atbalstīta ar pavisam nelielu balsu pārsvaru. Daži arhitekti objektīvu iemeslu dēļ šajā sēdē nemaz nepiedalījās un tāpēc savu vērtējumu par izskatāmajiem jautājumiem bija iepriekš iesnieguši rakstveidā. Vērtējums par Laika priekškaru, protams, izpalika.

Pamatoti iebildumi pret šo projektu drīz vien parādījās arī plašsaziņas telpā. Arboristi norādīja, ka projekta tehniskais risinājums var iznīcināt simtgadīgos kokus alejā (Miķelsone, M. Ne jau ar viduslaiku domāšanu. Ir, 2018, 18. aprīlis). Pieminekļu padome, paužot pamatotu satraukumu un rūpi par šo Rīgas un visas Latvijas vizuālajam tēlam nozīmīgo jautājumu, 30. maijā sasauca speciālu ārkārtas sēdi.

Pasūtītāja pārstāvis Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sēdē gan nepiedalījās, jo uzskatīja, ka „objekta Laika priekškars atkārtota izskatīšana … Pieminekļu padomē ir nelietderīga”, piebilzdams: „tādēļ cienīsim viens otru un savu laiku”.

Šajā sēdē izskanēja daudz vērtīgu priekšlikumu par projekta tālāko virzību, galveno uzmanību pievēršot objekta novietnei. Tika pamatoti norādīts, ka šāda objekta uztverei nepieciešama atbilstoša, pietiekami plaša telpa. Diskusijā tika arī atzīmēts, ka Rīgas dome pret pašas radītās institūcijas Pieminekļu padomes atzinumiem izturas samērā nihilistiski. Tas arī spīdoši pierādījās: jautājumu par Laika priekškaru 2. jūlijā izskatīja Rīgas domes Īpašuma komiteja, bet Pieminekļu padomes locekļi par to netika pat informēti.

Mēģinot novērtēt piedāvāto Laika priekškaru, lietojot profesionālus argumentus, neizbēgami jāsecina, ka „parādīt Latvijas vēsturi šajā vietā, kur 1918. gadā proklamēta Latvijas Republika” ir izteikti naturāla un tāpēc primitīva ideja. Pie teātra ēkas jau ir piemiņas plāksne ar informāciju, ka valsts neatkarība pasludināta tieši šajā ēkā. Jau pamatskolā māca, ka emocionālās izteiksmes nolūkā mākslā lieto alegoriju, metaforu un citus izteiksmes paņēmienus. Valsts vēstures atspoguļojumam vides objekta formātā it nemaz nav jābūt ciešā fiziskā saistībā ar ēku, kurā šī vēsture sākusies. Senā aleja starp teātra ēku un pilsētas kanālu ir diezgan blīvs zaļumu masīvs, kas vizuāli aizsedz skatu uz teātri no kanāla puses. Tā ir līdzīga ēnainam gaitenim. Jebkas, kas tajā vai gar to ievietots, izskatīsies tieši tāpat kā nelietojamas mēbeles, kuras sarindotas starp durvīm gar kāda biroja vai citas publiskas ēkas gaiteņa sienu. Laika priekškara atsevišķie elementi ir kā blīvs žogs, kas cieši stiepjas no viena alejas koka līdz nākamajam. Koki taču nav un nevar būt žoga stabi.

Pieņemtais risinājums – vienu lineāru struktūru mehāniski un diezgan varmācīgi vārda tiešā nozīmē iebāzt otrā ir absolūtā pretrunā ar vides telpiskās organizācijas ābeces pamatiem. Viss veidojums kopā un līdz ar to objekta kopsakarības nav uztveramas ne no vienas vietas.

To iespējams aplūkot vienīgi tuvplānā posmu pa posmam, ejot pa aleju. Tēlnieciskie veidojumi (gadskaitļi) stipri vien aizsegs arhitektoniskām detaļām piesātināto teātra sānu fasādi. Savukārt teātra fasādes plastika ir vissliktākais fons mākslas darbam. Par to, kā šāds paņēmiens izkropļo arhitektūru un degradē visu apkārtējo vidi, var viegli pārliecināties ik reizi, kad Nacionālais teātris savu skaisto ēku apkarina ar parasti milzīgajiem un bezgaumīgajiem izrāžu reklāmplakātiem.

Lai varētu spriest, vai Laika priekškars «.. ir piemērots vietai vai nav» (Miķelsone, M. Simtgades alejas lāpīšana. Ir, 2018, 4. jūlijs), alejā esot paredzēts uzstādīt objekta prototipu. Lai ietaupītu projektam dāsni atvēlētos līdzekļus, lietderīgāk šo prototipu nemaz nevest uz aleju, bet tūlīt pārbaudīt citas iespējamās, šādai instalācijai telpiski cik necik atbilstošākās vietas – pilsētas kanāla krastus starp Krišjāņa Valdemāra ielu un Bastejkalnu, Jēkaba laukumu u.c. Paldies Dievam, ka tēlnieciskie gadskaitļi tiks stiprināti uz „pašnesošiem” paliktņiem, tāpēc nevajadzētu būt problēmai objektu aizvest uz tam piemērotu vietu.

 

Autors ir Dr.habil.arch., LZA akadēmiķis, RTU Arhitektūras fakultātes profesors, Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs