Topošie studenti lielākajās valsts augstskolās izdarījuši savu izvēli. Kam par labu tā kritusi, un kāpēc 22% budžeta vietu augstskolās pašlaik palikušas neaizpildītas?
Datorsistēmas, medicīna, tiesību zinātne — šādu programmu apgūšanā studenti šogad ir viskārākie, liecina lielāko valsts augstskolu uzņemšanas dati. Pieteikšanās pamatstudiju programmām šajās augstskolās ir noslēgusies, sākusies līgumu slēgšana. No 33 200 pieteikumiem konkursu izturējuši 7219 topošie studenti. Lielākā daļa no visiem — 65% — studēs par valsts budžeta līdzekļiem.
Dati par to, cik daudz studēt gribētāju ir pieteikušies uz dažādām valsts augstskolu programmām, var nedaudz mulsināt. Centralizētajā sistēmā portālā Latvija.lv, kur varēja pieteikties studēt lielākajās valsts augstskolās, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, katram bija iespēja izvēlēties desmit iekārojamākās studiju vietas — prioritārā secībā. Tādējādi liela daļa pieteikumu ir tikai rezerves izvēle, ja nu neizdodas tikt tur, kur patiesībā visvairāk gribētos.
Kopumā šogad pamatstudijām pieteikušies 8149 cilvēki — par pāris procentiem vairāk nekā pērn, un visprecīzāk par viņu interesēm var spriest pēc pirmās prioritātes pieteikumos. Tur rekordisti ir tiesību zinātne (358), datorzinātnes (329), ārstniecība (325) un komunikācijas zinātne (231) Latvijas Universitātē un datorsistēmas (230) Rīgas Tehniskajā universitātē.
Neliels studēt gribētāju skaita pieaugums pret pagājušo gadu ir saprotams, jo šogad 12. klasē mācījās par 6% vairāk jauniešu nekā gadu iepriekš. Tas iezīmējas kā svaigs izņēmums drūmajā statistikā, kur skolas beidzēju skaits desmit gadu laikā samazinājies gandrīz uz pusi. Šogad vidusskolas pēdējās klases solos sēdās 9188 skolēni, 2008. gadā to bija 17 614.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.