Kartēs ir iezīmēts mežs vai pļava, bet dabā tā vairs nav — to atklāj dabas eksperti, kājām izstaigājot Latviju un uzskaitot biotopu bagātības. Vēlāk valstij būs jāsaprot, kā glābt vērtīgo un skaisto, kas izzūd mūsu acu priekšā
Nezinātājs nekad nesaprastu, par ko aiz sajūsmas spiegt kādā saules apspīdētā klajumiņā netālu no Kolkasraga priežu takas. Padomju laikā te bijusi armijas mācību šautuve, tagad — izcils biotops, par ko priecājas bioloģijas zinātņu doktori Brigita Laime un Didzis Tjarve. «Tā ir pelēkā kāpa,» saka Brigita. Nosaukums ir pelēcīgā kladoniju ģints ķērpja dēļ, kas klāj zemi. Kādu brīdi vērojam, kā sīkā bedrītē, kas tikai dažu milimetru diametrā, put smiltis. Tur skudrulauva, ar žokļiem mētājot smiltis, aprok savu dienišķo maltīti — skudru. Brigita aizved līdz kādam augam spirdzinošā zaļumā, kas klāj kāpas kā mīksts paklājs. Tā ir miltene, kas var izplesties līdz pat metram un sasniegt 60 gadu vecumu. «Šis nelielais, necilais pleķītis ir absolūti unikāls Eiropas mērogā,» saka zinātniece.
Pelēkā kāpa ir apdraudēto biotopu sarakstā, jo šādas ķērpjiem un miltenēm apklātas vietas, kurās patīk dzīvot stepes čipstei un sila cīrulim, ir ļoti retas. Vienreizīguma iemesls ir… nabadzīga vide. Izrādās, ka Latvijā, tāpat kā Rietumeiropā, rūpniecisko izmešu dēļ augsne ļoti strauji bagātinās ar slāpekli un fosforu, kā rezultātā izzūd tas, ko biologi sauc par nabadzīgajām ekosistēmām: dabiskās smiltāju pļavas, pelēkās kāpas un kāpu meži.
Baiba un Didzis ir divi no 250 ekspertiem, kas iesaistīti šo zūdošo vērtību apzināšanā. Pērn sākusies un nākamgad noslēgsies vērienīga dabas skaitīšana — pirmo reizi valsts vēsturē tiek apzināti dabiskie biotopi. Balstoties zinātniski pamatotā informācijā, tālāk tiks izstrādāts plāns bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai. Lai saprastu, kā zinātnieki «skaita dabu», kopā ar Brigitu un Didzi pavadu kopā vienu dienu Kolkā, kur izstaigājam piejūras mežu, atklātas kāpas un pļavas.
«Iedošu savas mājas atslēgas»
Jau pagājušajā gadā Brigita, Didzis un vairāk nekā desmit citu dabas ekspertu ar kartēm un anketām apsekoja Dienvidkurzemes piekrasti Nidā, Papē, Nīcā, Ventspils apkārtnē, kā arī piekrasti no Jūrmalas līdz Saulkrastiem. Šogad viņi kājām apstaigā Ziemeļkurzemes pludmales, kāpas no Mazirbes līdz pat Engurei un jūras krastus Vidzemē. Katrā no biotopu veidiem (zālāji, mežaudzes, purvi, jūras piekraste, upes un ezeri, alas un atsegumi) strādā attiecīgās jomas speciālisti, un katra savāktos datus precizitātes labad dabā pārbauda vēl kāds no kolēģiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.