Būvē nevietā

Ko iesākt ar Laika priekškaru — topošo simtgades piemiņas zīmi?

Kaislības ap Latvijas simtgadei veltīto piemiņas veidojumu Laika priekškars alejā pie Nacionālā teātra joprojām nerimstas, un jau tas vien pierāda, ka daudz kas ar šo projektu nav kārtībā. Projekta aizstāvju un tālāk bīdītāju iecienītais arguments ir atsaukšanās uz jau iztērētajiem līdzekļiem vai to, ka kādām personām projekts patīk gana labi. Nereti tiek piesaukts šķietami autoritatīvas žūrijas atzinums. Projekts tika iegūts samērā steidzīgi sarīkotā konkursā, bet atsaukšanās uz žūrijas vērtējumu nekad nav idejas kvalitātes neapgāžams pierādījums, jo jebkura žūrija ir tikai noteikta personu grupa (konkrētajā gadījumā — teātra, muzeja un citu kultūras iestāžu vadītāji un citu nozaru pārstāvji), kuras vērtējums ir vienīgi subjektīvs viedoklis, kaut arī kolektīvi pausts.

Lai cik necik objektīvi novērtētu situāciju, vispirms precīzi jāpamato vietas izvēle. Lietderīgi arī ielūkoties notikumu attīstības gaitā.

Ideja ar vides objektu iemūžināt faktu, ka tieši 100 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas Latvija atzīmē šī fakta simtgadi, vispirms tika apspriesta Latvijas Nacionālajā kultūras padomē. Drīz vien radās pasūtītājs — Rīgas dome. Tika sarīkots projektu konkurss, un tā uzvarētājs — dizaina birojs H2E — izstrādāja projektu. Projekta ideja ir alejā, kas stiepjas no Krišjāņa Valdemāra ielas gar Nacionālo teātri, starp kokiem ievietot tēlnieciski veidotus gadskaitļus, kas kādam šķiet nozīmīgi valsts vēsturē.

Rīgā veidojamo vides objektu un pieminekļu projektus izskata Rīgas domes Pieminekļu padome. Informācija par Laika priekškaru Pieminekļu padomē tika izskatīta 2018. gada 15. februāra sēdē kā darba kārtībā pēdējā brīdī iekļauts papildu jautājums. Vēl pat iepriekšējā dienā par to nebija nekādas informācijas. Ideja (bet ne konkrētais risinājums!) tika formāli atbalstīta ar pavisam nelielu balsu pārsvaru. Daži arhitekti objektīvu iemeslu dēļ sēdē nepiedalījās, un viņu vērtējums par Laika priekškaru netika izteikts.