Pirms 100 gadiem 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Ir interesanti šad un tad ieskatīties vecos laikrakstos. Ko rakstīja tieši šodien pirms 100 gadiem?

Laikraksta Baltijas Ziņas 1918. gada 24. jūlija numura pirmajā lapas pusē ir ziņas par karu, kurā, protams, Vācijai veicas. Otrajā lappusē lasām (pārliekot šodienas pareizrakstībā):

„Stāvoklis Krievijā. Par lielinieku stāvokli Krievijā avīze „Nordd. Allg. Ztg.“ raksta diezgan nelabvēlīgi. Lieliniekiem naidīgā kustība Krievijā paplašinājās un pieaug. Visas Krievijas sabiedrības domas grozās tikai ap jautājumu par cīņu ar lieliniekiem. Visas partijas, kuras naidīgas lieliniekiem, saprotas tagad savā starpā tikai šā naida dēļ.

Cik nopietns ir lielinieku stāvoklis, to pierāda vislabāk viņu nodoms izlietot pūļa teroru pret buržuāziju. Ja savā 29. jūnija runā, rūpniecības komitejas apspriedē, Trockis prasījis, lai pie katra „buržuja“ durvīm pielīmētu dzeltenu zīmīti, kura proletārietim dotu tiesības likt šo buržuju pie visnetīrākiem un grūtākajiem darbiem. Tādas prasības un lielinieku lapas „Pravda“ vienmērīgā runa par masu teroru iedzen lielinieku ienaidnieku lēģerī vienmēr jaunus pilsoņu pulkus. Pa cīņu laiku Austrumos, zemnieki nostājušies pretrevolucionāru pusē.“

Tālāk rakstā ziņo no Roterdamas: „Padomju valdībai visuzticamākie ir latviešu strēlnieki. Bet ar viņiem vien vairs valdībai nav līdzēts. Valdība aģitēja jau senāk starp ķīniešiem, un lieto tagad pilsoņu karā ķīniešu bataljonus.“

Tā Vācijas okupētajā Latvijā atreferēja ārzemju laikrakstu spriedumus par to, kas notiek kaimiņzemē Krievijā.

Te caurvijas vairākas domas – gan par dažādu partiju sanākšanu kopā pret kopīgu pretinieku, gan par dzeltenām zīmēm pie durvīm, lai apzīmogotu tos, kuri zaudējuši savas cilvēktiesības, gan par latviešu politisko izvēli.

Un priecāšanās par lielinieku drīzo sakāvi diemžēl bija pāragra.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

Komentāri (1)

altinyildiz 24.07.2018. 09.52

Strēlnieki tas bija spēks. Viņiem vajadzēja izgriezt visus krievu un žīdu bandu barvežus, bet tupo bidlomasu sadzīt lāģeros, celt gaišo nākotni. To nebūtu bijis grūti realizēt, jo krievu, kas 1861. gadā tika palaists brīvībā, tā brīvība būtiski žņaudza nost. Šodien Aziopu apdzīvotu tikai skaisti, gudri, labsirdīgi, veselīgi un pārtikuši cilvēki, kas nevienu neapdraudētu.
Baltu tautu posts vienmēr bija viņu cēlsirdība.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu