Diena: 23. jūlijs, 2018

Kā bērnu veidot par spēcīgu un nobriedušu personību

Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas, taču ir arī vietas, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pārpildītajai skolai kā alternatīvu sevi ir pieteikusi pirmsskolas izglītības iestāde Patnis, nodrošinot mācības 1. klasei.

No vecākiem saņēmām signālus, ka viņi aktīvi meklē alternatīvu, jo strauji tuvojas 1. septembris, kad skolas gaitas plāno sākt daudzi pirmklasnieki. Skola lielā bērnu skaita dēļ ne vienmēr spēj nodrošināt personīgu pieeju katram, taču ir saprotams, ka ikviens vecāks vēlas, lai viņa bērnam skolā tiek veltīta uzmanība un rūpes. Turklāt, izvēloties skolu, vecākiem bažas radīja jautājums – kur un kā mazie bērni pavadīs dienas daļu pēc stundām.

Domāju, ka ar šādu problēmu saskaras daudzas Latvijas ģimenes – ne visās skolās tiek nodrošinātas pagarinātās grupas, un arī tās nav bezizmēra. Ir būtiski, lai mazie bērni ir pieskatīti arī pēc mācību beigām, lai kāds uzrauga un palīdz ar mājas darbiem, bet ne visiem ir vecmāmiņas vai auklītes.

Videi ir izšķirīga nozīme

Balstoties uz 24 gadu pieredzi kā privātskolai Rīgā, mēs atsaucāmies pieprasījumam arī Ādažos un esam apņēmušies bērniem nodrošināt 1. klases mācību vielas apguvi viņiem ierastajā vidē. Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija sāka diskusijas par sešgadnieku sūtīšanu skolā, daudzi eksperti un mediķi plašsaziņas līdzekļos skaidroja, cik liela nozīme ir videi, kurā bērns mācās. Ka tieši vide var būtiski ietekmēt viņa vēlmi mācīties, spēju koncentrēties, sekmes, kā arī garīgo un fizisko veselību kopumā. Pirmklasniekam nereti ir grūti ilgstoši koncentrēties vienai nodarbei. Ir nepieciešama nodarbes maiņa, miksējot gan dinamiskas, gan mierīgas lietas.

Piekrītu viedoklim, ka vide ir ārkārtīgi svarīga – bērnam šajā agrīnajā vecumā ir nepieciešama iespēja gan mācīties, gan pavadīt laiku rotaļās, gan būt svaigā gaisā, nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, gan pabūt klusumā ar kādu grāmatu vai spēli. Piekrītu, ka septiņus gadus vecs bērns vairs neuzskata sevi par mazu un nevēlēsies gulēt diendusu, bet no pieredzes teikšu, ka liela daļa no viņiem dienas gaitā kādu brīdi labprāt pavadīs, mierīgi lasot vai zvilnot, un lielā skolā, kurā mācās bērni no 1. klases līdz 12. klasei, tas nav iespējams. Šāds formāts patiesībā būtu ļoti vēlams bērniem līdz pat 6. klasei.

Saimes klases priekšrocības

Bērnu attīstības līmenis septiņu gadu vecumā nereti ir krasi atšķirīgs – ir bērni, kuri jau 1. klases sākumā ir gatavi un pietiekami nobrieduši pat 2. klasei, taču ir arī 2. klases skolēni, kuri nespēj tikt līdzi citiem un vairāk atbilst pirmklasnieka līmenim. Analizējot šādus gadījumus, mēs aizvien vairāk domājam par t.s. saimes klasēm. Klase, kurā kopā mācās septiņus un astoņus gadus veci bērni un kurā skolotāja koordinē apgūstamo vielu, pielāgojot to katram skolēnam pēc viņa spējām un attīstības līmeņa. Nenoliedzami, šāds formāts darbosies tikai mazās klasēs, ne gadījumā ar 30 skolēniem un vienu pedagogu. Bet šāda veida klasēm ir daudz priekšrocību, piemēram, bērniem ir papildus motivācija tiekties pēc grūtākiem un sarežģītākiem uzdevumiem, īpaši zēniem, kuriem sacensības gars ir izteiktāks.

Pavadot pirmos skolas gadus šādā vidē, bērnam veidojas spēcīga personība, viņš ir pašpietiekams, pārliecināts par sevi, spēj pieņemt lēmumus un vēlas būt kopā ar saviem vienaudžiem. Nonākot t.s. “lielajā skolā”, piemēram, sākot mācības 7. klasē, bērns tam ir absolūti gatavs un tas ir pat nepieciešams, jo šajā vecumā jau ir nepieciešama lielāka dinamika.

Nevajadzētu uzskatīt, ka bērns, kurš sākotnēji mācījies mazā skolā, pirmo klašu vielu ir apguvis pirmskolā, būs kā siltumnīcas augs. Bērns būs nobriedusi un brīva personība. Un šādas personības mums ir nepieciešamas.

 

Autore ir pirmsskolas Patnis direktore

Vadošie mākslīgā intelekta uzņēmumi, arī “Tilde”, paraksta uzsaukumu pret nāvējošiem ieročiem

Valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs kopā ar pasaulē vadošajiem mākslīgā intelekta uzņēmumiem un zinātniekiem ir parakstījis apņemšanos nepiedalīties un vērsties pret nāvējošu autonomu ieroču izstrādi, informē uzņēmums.

Publiskais uzsaukums, kura iniciatoru vidū ir uzņēmuma Tesla dibinātājs Īlons Masks (Elon Musk) un Skype dibinātājs Jans Tallins (Jaan Tallinn), aicina valdības strādāt pie stingrām starptautiskām normām, kas nepieļautu nāvējošu autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izplatību.

“Atsaucoties iniciatīvas autoru aicinājumam, Tilde kopā ar Google DeepMind, SpaceX un simtiem citu uzņēmumu ir apņēmusies nepiedalīties un neatbalstīt nāvējošu autonomu ieroču radīšanu. Mēs daudz strādājam pie mākslīgā intelekta attīstības, tāpēc labi saprotam tā iespējas un arī riskus. Mākslīgajam intelektam, lai cik gudrs tas būtu, nevar ļaut pašam izlemt, kuram dzīvot un kuram mirt. Īpaši bīstama ir šādu mākslīgā intelekta ieroču nokļūšana totalitāru valstu un bandītisku grupējumu rokās. Ceru, ka šai iniciatīvai pievienosies daudzi atbalstītāji pasaulē un arī Latvijā. Aicinām arī Latvijas valdību iestāties par letālu autonomo ieroču starptautisku aizliegumu,” norāda Tildes valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Aicinājumā uzsvērts, ka cilvēka dzīvība ir pārāk būtiska, lai par to lemtu mašīnas. Mākslīgajā intelektā balstīti ieroči un sistēmas, kuras pieņem lēmumus bez cilvēka līdzdalības, rada gan morālus, gan pragmatiskus draudus. Šādi ieroči ļauj izvairīties no atbildības par to darbības sekām un arī par iespējamajām kļūdām. Vairāki pasaules tehnoloģiju uzņēmumi jau ir saskārušies ar morālas dabas problēmām un sabiedrības nosodījumu.

Nāvējoši autonomi ieroči var kļūt par spēcīgu vardarbības un apspiešanas instrumentu. Šādi ieroči radīs jaunu bruņošanās sacensību, kuras ierobežošanai starptautiskajai sabiedrībai trūkst gan tehnisko līdzekļu, gan globālas pārvaldības sistēmas, tāpēc to ierobežošana ir nacionālo valstu un pasaules drošības interesēs.

Vēstules parakstītāji aicina valdības un valdību vadītājus radīt stingras starptautiskas normas pret nāvējošiem autonomiem ieročiem, un rosina tehnoloģiju uzņēmumus un organizācijas pievienoties šim aicinājumam.

Vēstuli un apņemšanos, kuras iniciators ir Dzīvības nākotnes institūts (Future of Life institute), parakstījušas 164 organizācijas un 2410 indivīdi no 90 pasaules valstīm, tajā skaitā Google DeepMind un Xprize Foundation, Īlons Masks, DeepMind līdzdibinātāji Demis Hasabis (Demis Hassabis), Šeins Legs (Shane Legg) un Mustafa Suleimans (Mustafa Suleyman). Tā tika publiskota Stokholmā no 13. līdz 19. jūlijam notiekošajā starptautiskajā mākslīgā intelekta konferencē IJCAI.

Vēstules teksts pieejams šeit.

Latvijas PEN akcijā #LV200 aicina runāt par šķēršļiem Latvijas brīvībai

Biedrība “Latvijas PEN” pagājušajā nedēļā sāka akciju #LV200. Tā notiks sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook”, pievēršot uzmanību ierobežojumiem likumos un tradīcijās, kas Latvijai traucē būt patiešām brīvai sabiedrībai, informē Latvijas PEN vadītāja dzejniece Inga Gaile.

“Latvijas simtgade ir labs iemesls gan tam, lai iedvesmotu, gan lai pārspīlētu, noapaļotu mazliet uz augšu, nopulētu, manipulētu. Latvijas simtgade ir vienreizējs iemesls, lai piesaistītu finansējumu. Un varbūt Latvijas simtgade ir arī labs iemesls, lai parunātu par vārda brīvību un to, kam šīs noapaļošanas, vienkāršošanas, manipulācijas ir izdevīgas un vai tās patiešām mums ir nepieciešamas,” par akciju #LV200 saka Gaile.

Viņa norāda: “Ar akcijas nosaukumu #LV200 vēlamies provocēt cilvēkus padomāt, vai Latvijai būs arī divsimtgades svinības. Vai dažkārt šobrīd, pieņemot svarīgus lēmumus, mēs nevadāmies pēc vēlmes iegūt kaut ko sev individuāli, pacelt savu pašapziņu vai gūt apstiprinājumu, ka esam dzīvojuši nekļūdīgi, pat situācijās, kur pētījumi un sabiedrība saka, ka, iespējams, būtu jāmaina uzvedības veids?”

Akcijas veidotāji uzdos sabiedrībai jautājumus kā par vārda, tā par izteiksmes brīvību, aicinot paraudzīties, vai Latvijas simtgades gadā sabiedrībā ir dzirdamas dažādu sabiedrības grupu balsis un ko iespējams darīt, lai diskriminētās grupas varētu izteikties un tiktu sadzirdētas. Pasaulē patlaban vērojamas tendences noslēgties un norobežoties, atstumjot citādo un svešiniekus. Latvijas PEN uzskata, ka šāda tendence garantē tikai īslaicīgu un bieži vien mānīgu drošību.

Akcija #LV200 notiks līdz šā gada beigām. Akcijai var sekot līdzi Latvijas PEN sociālo tīklu kontos: https://twitter.com/Latvia_PEN un https://www.facebook.com/latvijasPEN/.

Akcijas autoru vidū ir Inga Gaile, publicists Māris Zanders, kinorežisore Liene Linde, māksliniece Elīna Brasliņa, publicists Iļja Marija Boļšakovs, dzejnieki Lauris Veips, Aivars Eipurs, Henriks Eliass Zēgners, muzejpedagoģe Solvita Zariņa, kino režisore un literāte Maira Dobele, rakstnieks Pauls Bankovskis, dzejniece un tulkotāja Irina Cigaļska, tulkotāja Ieva Lešinska-Geibere, publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins un citi Latvijas PEN dalībieki.

Akcijā aicināts iesaistīties ikviens iedzīvotājs. Latvijas PEN aicina sūtīt savas idejas par to, kas traucē Latvijai un tās iedzīvotājiem būt brīviem, uz epasta adresi: [email protected] vai pašiem izmantot tēmturi #LV200 savos sociālo tīklu ierakstos.

Latvijas PEN filiāle tika nodibināta 1928. gadā, tās darbība tika apturēta 1940. gadā, taču okupācijas gados Latvijas un Igaunijas PEN darbojās emigrācijā. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas PEN aktīvi darbojās līdz 2004. gadam, tās vadītājs bija Knuts Skujenieks. 2018. gada 6. martā atjaunotā biedrība ir šīs organizācijas darbības turpinātāja.

Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi par mūsu ikdienu

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību. Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni.

Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office.  Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Dzīvojot 21. gadsimtā, nav iespējams neiet līdzi laikam un tehnoloģiskajai attīstībai, kas pavada ik uz soļa. Brauciens autobusā vairs nav iedomājams bez sociālo tīklu “šķirstīšanas”, kādas mūzikas straumēšanas aplikācijas klausīšanās vai grāmatas lasīšanas viedierīcē. Uzņēmumos pavisam ierasta prakse ir video konferences, izmantojot dažādas šim mērķim paredzētas programmas. Piesakāmies un tiešsaistē klausāmies vebinārus, uzzinot dažādus jaunumus, – mums vairs nav jāapmeklē semināri klātienē.

Katru dienu uzņemam video vai fotogrāfijas – pateicoties mobilajām ierīcēm, katrs ir kļuvis par fotogrāfu. Ikvienam viedtālrunī glabājas tūkstošiem fotogrāfiju. Datu apmaiņa ikdienā ir neizbēgama, un bieži vien viedierīces atmiņa neļauj uzglabāt visus vēlamos datus.

Tiek lēsts, ka 2017. gadā ar mobilajiem telefoniem tika uzņemti 1,2 triljoni fotogrāfiju – tas ir milzīgs skaitlis.

Protams, mūsu viedierīcēs glabājas ne tikai fotogrāfijas, bet arī daudz citu failu, varam tikai iedomāties, cik daudz vairāk datu uzglabā dažādi uzņēmumi. Tāpēc ērtu datu uzglabāšanas risinājumu attīstībai agrāk vai vēlāk bija jānotiek.

Ja ikdienā līdzcilvēkam pajautāt, vai viņš mēdz lietot mākoņpakalpojumus, iespējams, pirms atbildēt, viņš aizdomāsies, jo lielā daļā gadījumu tas notiek neapzināti. Ikreiz, kad kādus failus to lielā izmēra dēļ pārsūtām e-pastā, izmantojot Google disku – tiešā veidā izmantojam mākoni kā datu uzglabātāju. Savulaik, kad par šādu tehnoloģisko risinājumu attīstību tika skaļi paziņots, cilvēki, kā jau tas ierasts, kad sastopamies ar ko iepriekš nebijušu, pauda skepsi un bažas. Tai pašā laikā tehnoloģiju giganti nebaidījās paziņot, ka ieguldīs milzīgas summas mākoņdatošanas risinājumu attīstībā, jo apzinājās, ka šādi risinājumi drīzā nākotnē kļūs par ikdienu. Ar to vēlos teikt, ka tagad ikviens lietojam mākoņus, jo pie datu pārbagātības gluži vienkārši citādāk nemaz nav iespējams.

Protams, ne tikai katrs individuāli lietojam mākoņus, tas ir ērts risinājums, kuru aktīvi izmanto un arvien aktīvāk ievieš kompānijas, mazie un vidējie uzņēmumi. Mākoņdatošanas risinājumi attīstās ik dienas, – piemēram,  pašlaik populārs visā pasaulē, arī Latvijā, ir Microsoft izstrādātais Azure mākoņdatošanas risinājums, kura izveidē liela uzmanība tika pievērsta tieši datu uzglabāšanas drošībai. To patlaban izmanto gan lielas, gan mazas kompānijas.

Mākoņdatošana strauji attīstās, jo turēt datus mākonī var būt izdevīgāk nekā pirkt serverus vai veidot datu centrus un maksāt arī par elektrību, ko patērē datu centri un sistēmu dzesēšanai nepieciešamie ventilatori.

Vēl viena būtiska mākoņdatošanas priekšrocība ir ātrums, proti, mākonī uzglabātā informācija ir pieejama dažu datora peles klikšķu attālumā. Salīdzinājumam – datu centros ir nepieciešamas papildu programmatūras, kuras jāuzstāda, lai pilnvērtīgi spētu strādāt. Līdz ar to parādās papildu izmaksas pretēji tam, ja datus glabā mākonī. Protams, izmaksas pieaug arī tāpēc, ka datu centriem ir nepieciešams aprīkojums – tie ir plaukti, dzesēšanas sistēmas un daudz kas cits.  Tas viss ir papildu darbs informācijas tehnoloģiju speciālistiem. Savukārt mākoņdatošanā lielākā daļa procesu ir automatizēti un vides sagatavošanai resurss tērējams būtiski mazāk.

Neapšaubāmi, mākoņdatošana turpinās straujo attīstību, un šie risinājumi kļūs arvien populārāki. Savu attīstību turpinās arī drošības politika, kas vienmēr bijis sensitīvākais jautājums nozarē. Ir skaidrs, ka lietotāju satrauc kiberdrošības jautājumi, jo kurš gan vēlētos pakļaut riskam personīgos datus. Jau patlaban liela daļa mākoņrisinājumu neapdraud uzglabāto datu drošību, neatkarīgi no noslodzes, un drošības jautājumi noteikti būs un paliks tie, par kuriem izstrādātāji arī nākotnē turēs lielāko rūpi.

 

Autors ir SIA Datakom valdes loceklis