Kā nopelnīt otru pensiju 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Stepiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pieaugot to cilvēku skaitam, kuri ir iesaistījušies pensiju uzkrājuma veidošanā (piemēram, pensiju otrajā līmenī patlaban kapitālu vecumdienām uzkrāj jau gandrīz 1,3 miljoni cilvēku), paplašinās arī jautājumu loks par un ap pensiju uzkrāšanas veidiem un iespējām. “Cik es saņemšu vecumdienās?” “Cik samaksāšu komisijas maksā?” “Kā izraudzīties labāko pensijas pārvaldnieku?” Šādus un vēl daudz citu jautājumu Swedbank kā lielākais pensiju pārvaldnieks Latvijā ik dienu pārrunā ar desmitiem cilvēku. Ņemot vērā, ka saruna ar ieguldītājiem ir būtiska daļa no pensiju kapitāla pārvaldīšanas, šajā rakstā skaidrošu dažus no visvairāk uzdotajiem jautājumiem.

Cik liela ir komisija par pensiju pārvaldīšanu?

Ievadam jāmin, ka Latvijā starp vairākiem ieguldījumu plānu pārvaldītājiem valda visai intensīva konkurence, tāpēc katrs no uzņēmumiem cenšas sasniegt pēc iespējas lielāku atdevi no ieguldītā kapitāla. Sabalansējot riskus, klientu uzticētā nauda pelna papildus ienākumu, kas ļauj vecumdienās izmaksāt lielāku summu, nekā iemaksāts. Tā nonākam pie “otras pensijas”, kas laika gaitā izaug papildus mūsu pašu veiktajām iemaksām.

Par šo darbu katrs pārvaldītājs ietur komisiju, ko veido divas daļas – fiksētā komisijas maksa un mainīgā komisijas maksa. Savukārt mainīgo komisijas maksas daļu pārvaldītājs reizi gadā saņem tikai tad, ja ieguldījumi bijuši īpaši sekmīgi un pelnoši, proti, ir nopelnīts vairāk nekā uzrādījuši finanšu tirgi.

Ja ir vienkāršiem vārdiem jāizskaidro atšķirība starp aktīvi un pasīvi pārvaldītiem pensiju plāniem, tad to var darīt, salīdzinot šo plānu veidu mērķus. Proti, aktīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt vairāk jeb strādāt labāk par finanšu tirgu vidējo rezultātu, savukārt pasīvi pārvaldīta pensiju plāna mērķis būs nopelnīt tikpat, cik iespēj finanšu tirgi. Tā kā aktīvajiem un pasīvajiem plāniem ir dažādas ieguldīšanas stratēģijas, tad to rezultāti atšķirsies. Un galvenais atšķirību cēlonis būs nevis mainīgā komisija (jo pasīvie plāni mainīgo komisiju izvēlas neieturēt), bet gan plānu stratēģija. Teorētiski, ja pasīvie plāni strādā ar mērķi nopelnīt tirgus vidējo atdevi, un mainīgo komisiju maksā par rezultātu, kas labāks par tirgus vidējo, tad šie plāni nemaz nevarētu tikt pie mainīgās komisijas. Taču tā kā dzīvē valsts noteiktā finanšu tirgus mēraukla atšķiras no pensiju plānu stratēģijās paredzētā, tad var būt situācija, kad pasīvie plāni apsteidz valsts noteikto mērauklu un pelna vairāk nekā “tirgus vidējais”, lai gan to neparedz šo plānu būtība.

Jāuzsver, ka no nākamā gada sākuma pensiju plānu pārvaldīšanas komisijas maksas turpinās samazināties (tās saruka arī šā gada sākumā), kas nozīmē – to pašu pakalpojumu mūsu klienti saņems par vēl izdevīgāku cenu.

Kā ar pensiju var nopelnīt?

Līdzīgi kā ar naudas noguldīšanu depozītā, ieguldīšanu akcijās vai citos ieguldījumu veidos, arī ar pensiju kapitālu var nopelnīt. Tagad pensiju 2. līmenī kopumā uzkrāti teju 3,5 miljardi eiro – pārdomāta un gudra šīs naudas tālāka ieguldīšana nozīmē, ka pieaug katra krājēja pensijas kapitāls. Piemēram, Swedbank pensiju plānam “Dinamika”, kam uzticas vislielākais ieguldītāju skaits Latvijā – vairāk nekā 420 tūkstoši cilvēku – ienesīgums sasniedz 3,27% gadā (divu gadu termiņā; dažādiem periodiem ienesīgums, protams, atšķiras). Un vēsturiski uzrādītais ienesīgums ir viens no rādītājiem, kas būtu jāizskata, izvēloties savu pensiju pārvaldnieku.

Kā notiek “otrās pensijas” pelnīšana? Swedbank pārvaldnieki mums uzticēto naudu iegulda gan pasīvi pārvaldītajos (indeksu) fondos (un šādi rīkojas tirgos, kur papildus peļņas iespējas mazākas, taču likviditāte jeb iespēja ātri nopirkt un pārdot augstāka), gan arī izmanto ieguldījumu iespējas jomās (akcijas, nelieli tirgi, ieguldījumi stabilā nekustamajā īpašumā, riska kapitālā u.c.), kur vajadzīgas specifiskas zināšanas un ir iespējams nopelnīt vairāk. Abām šīm ieguldījumu stratēģijām ir atšķirīgi mērķi – ja pasīvā pieeja par pamatmērķi izvirza drošību vai rīcības ātrumu (un adekvāta peļņa ir līdzvērtīga finanšu tirgu vidējiem rādītājiem), tad aktīvā pieeja tiek izvēlēta ar mērķi nopelnīt vairāk par vidusmēru. Līdzīgi kā sniega sporta cienītāju vidū ir un būs slēpju un sniega dēļu piekritēji, arī šeit – neviena no pieejām nav labāka, tās izriet no katra ieguldītāja attieksmes pret risku.

Swedbank kopumā ir uzskatāms par t.s. aktīvo pārvaldītāju, jo mūsu mērķis ilgtermiņā ir ieguldīt gudri un pārspēt finanšu tirgus sniegumu. Savā darbā izmantojam “sakausējumu” no abām stratēģijām: ir gadījumi, kad “pērkam tirgu” jeb ieguldām ar mērķi nopelnīt tikpat, cik vidēji tirgū, un ir arī tirgi, kur mēs zinām, ka, ieguldot citādāk, varēs nopelnīt vairāk. Swedbank priekšrocība ir mūsu ciešā sadarbība ar vienu no lielākajiem investīciju pārvaldītājiem Ziemeļvalstīs – Swedbank Robur, kā arī mūsu ilgstošā pieredze un zināšanas Baltijas valstu tirgū. Tas ļauj mums izdarīt ieguldījumus tiešā veidā, izvairoties no fondu starpniecības un tādējādi arī no papildu izmaksām plāna dalībniekiem.

Latvijā kopumā ir plašs dažādu pensiju plānu ieguldījumu klāsts. Ir gan aktīvi pārvaldītie, gan pasīvie pensiju plāni. Ir atšķirīgas komisijas kā vieniem tā otriem. Atšķiras arī šo plānu pārvaldītāju izvēlētās stratēģijas un pieejas. Atšķirīga stratēģija nozīmē arī atšķirīgu rezultātu pat tad, ja valsts mēraukla visiem viena. Ja cena jeb komisiju līmenis pensiju plānu izvēlē ir galvenā, tad aicinātu skatīties uz fiksētajām komisijām, jo mainīgās ir vispirms jānopelna. Un, ja par pārvaldīšanu tiek maksāta mainīgā komisija, tas nozīmē, ka pensiju plāns ir uzrādījis tiešām labus rezultātus.

Ņemot vērā, ka šis gads ir bijis zīmīgs ar ļoti aktīvu komunikāciju par pensiju plānu atdevi un ieguldījumu pārvaldīšanas komisijām, interese par pensiju uzkrāšanu pieaugusi arī Swedbank klientu vidū. Un tā ir lieliska ziņa gan krājējiem, gan mums kā uzkrājumu speciālistiem, jo zināšanas izskauž mītus, ved uz skaidrību un vairo savstarpēju uzticēšanos.

 

Autors ir Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Latvijā

Komentāri (2)

Arturs Liepiòð 20.07.2018. 11.22

arī biju swed dinamikā. augsto komisiju un viduvējā snieguma dēļ aizgāju uz indexo.

+1
0
Atbildēt

0

jurrri 22.07.2018. 22.15

Pirms 2 gadiem ieguldīju swed 3.līmenī, stabilitātē. Abus gadus rezultāts negatīvs – nopelnītie procenti mazāki par samaksātajām komisijām.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu