«Man patika pasakas ar labām beigām» 7

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Foto — Edmunds Brencis
Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola par nodokļiem, bankām un Aivaru Lembergu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir bijusi viena no Māra Kučinska valdības redzamākajiem locekļiem, taču viņas pieredze amatā nav bijusi gluda. To iezīmējuši gan divi sākotnēji apjūsmoti, bet vēlāk noraidīti Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja kandidāti, gan grandiozi pieteikta, bet pēc tam būtiski izmainīta nodokļu reforma. Tagad viņa nonākusi krustugunīs sakarā ar centieniem straujā tempā attīrīt Latvijas banku sektoru no naudas atmazgātājiem, kopš ASV finanšu uzrauga FinCEN iznīcinošais ziņojums februārī pielika punktu ABLV bankai. Ministru interviju sērijā Ir devās noskaidrot, kā pati Reizniece-Ozola vērtē savu darbu.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nesen nosauca valdības budžeta politiku par riskantu, tai skaitā tāpēc, ka pērn veiktās nodokļu izmaiņas nozīmē ieņēmumu samazinājumu. Vai nākamajai valdībai pēc vēlēšanām nenāksies atteikties no daudziem šīs valdības dotajiem solījumiem veselības aprūpes un citās jomās?
Mēs esam pierādījuši ar savu darbu jau vairāku gadu garumā, ka spējam īstenot nozīmīgas reformas, vienlaikus saglabājot stabilu budžetu. SVF atgādina, ka budžetam ir jāpaliek kā līdz šim — ilgtspējīgam un stabilam.

SVF izsakās kritiskāk, nekā jūs pārstāstāt viņu viedokli. Viņi saka — «nepieciešama stingrāka fiskālā pozīcija». Tātad patlaban tādas nav.
Nē, stingrāka, ņemot vērā, ka mums ir tā saucamie labie gadi, — lai mūsu finanšu politika nekļūtu ekspansīva un procikliska. Mēs runājam par nākotni, par vidējo termiņu.

Vai nav risks nākamajā gadā, kad sakarā ar izaugsmes palēnināšanos būs jāveic kādas izmaiņas?
Nē, tieši otrādi, līdz šim pieņemtie lēmumi ir ļāvuši šo izaugsmi nodrošināt, uzlabot arī ekonomikas sentimentu, ticību nākotnei. Taisnība ir SVF, taisnība ir Eiropas Komisijai, taisnība ir arī mums pašiem, kas ir fiskālās disciplīnas sargi un šobrīd uzsver, ka ir jāveido sabalansēts budžets, jāveido uzkrājums, lai mēs neatkārtotu 2008. gada un pirms tam trekno gadu kļūdas.

Tātad jūsu programmā nav jaunu nodokļu samazinājumu nākamajos gados.
Mūsu programmā ir nodokļu stabilitāte. To esam arī solījuši saviem partneriem.

Gan Eiropas Komisija, gan OECD saka, ka nodokļu slogs cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vēl aizvien ir par lielu. Vai varētu notikt līdzsvara izmaiņa starp cilvēkiem ar lieliem un maziem ienākumiem?
Daudz gudrāk būtu attīstīt mērķētu sociālo politiku, jo pat tagad ar milzīgiem nodokļu atvieglojumiem ir gadījumi, kad cilvēks nevar tos visus izmantot — īpaši, ja ģimenē ir vairāk bērnu. Tāpēc bez nodokļu atvieglojumiem ir svarīgs arī atbalsts sociāli jūtīgām grupām.

Kā vērtējat ZZS veselības ministres Andas Čakšas priekšlikumus, kas acīmredzot ir vērsti uz vēl papildu līdzekļu piesaisti veselības aprūpes sistēmai, konkrēti, ka vajadzētu arī tā saucamajiem neapdrošinātajiem garantēt onkoloģisko un sirds slimību ārstēšanu?
Nozares ministra atbildība ir domāt, kā piešķirto finansējumu izmantot visprātīgāk. Galvenais, lai mēs spētu arī nākamajā budžetā  vienoties, ka veselība arī turpmāk ir prioritāte. Manuprāt, beidzot ir pienākusi kārta arī zinātnei, un nākamā gada budžetam jābūt uz attīstību vērstam.

Kāpēc bija nepieciešams amerikāņu spiediens, lai sāktu tiešām nopietnu cīņu pret naudas atmazgāšanu bankās?
Tā nav patiesība. 2016. gadā, kad šī valdība sāka strādāt, notika daudz labu iniciatīvu, kas atspoguļojās nerezidentu biznesa apjoma dinamikā. 2015. gadā tas bija sasniedzis vairāk nekā 53%. Iepriekšējo valdību laikā bija tikai kāpums. Pēc visām [mūsu valdības] iniciatīvām tas diezgan strauji kritās, pagājušā gada beigās zem 40%. Sarkano kartiņu saņēma banka. Tas bija diezgan skaidrs signāls, ka tas, ko valdība prasa un ir prasījusi divu gadu garumā, ir nopietni. Gudrāk būtu bijis, ja arī pašas bankas būtu to tempu jau rādījušas iepriekš.

Atbrauca ASV Finanšu ministrijas pārstāvis Bilingslijs, un pēkšņi valdībai parādījās jauns mērķis — samazināt nerezidentu īpatsvaru līdz 5%. Kaut kas notika arī pirms tam, bet amerikāņu spiediens panāca nopietnu paātrinājumu.
Tas ir pilnīgi noteikti. Mērķis būtiski samazināt nerezidentu biznesa apjomu ir bijis labu laiku. Jāsaprot, mēs jau nedzīvojam izolētā pasaulē. Ģeopolitiskie notikumi mainās pa nedēļām. Spriedze šā gada sākumā bija pacēlusies tik augstu, ka arī amerikāņiem, mūsu stratēģiskajiem partneriem, riska apetīte bija strauji nokritusies, salīdzinot ar dažiem mēnešiem pirms tam.

Vai 5% vēl aizvien ir mērķis?
Tas vēl aizvien ir mērķis.

Cik ātri to varētu sasniegt?
Tas būtu jāprasa FKTK. Tas lielā mērā atkarīgs no viņu darba ar nerezidentu banku biznesa modeļiem. Bankas tos iesniedza līdz jūnija beigām, līdz rudenim notiks vērtēšana. Man ir svarīgi, lai spējam demonstrēt starptautiskajai finanšu sabiedrībai, ka kontrolējam savu finanšu sektoru, lai tas netiktu izmantots melnas naudas caurstaigāšanai un nevājinātu mūsu nacionālo drošību.

Pirms mēneša Bilingslijs intervijā Ir deva nepārprotamu mājienu, ka pirmie soļi ir labi, bet pēc tam noticis palēninājums. Vai kaut kas ir darīts, lai atkal uzņemtu tempu?
Tā gan nevarētu būt, jo es tikos ar Bilingslija kungu tajā pašā nedēļā, joprojām sazinos ar viņu telefoniski un, manuprāt, Bilingslija kungs ļoti augstu novērtēja to, ko esam darījuši. Mums ir 23 punktu pasākumu plāns. Ir daudzas lietas, kas mums ir veidotas pirms 20 gadiem, iespējams, ne to godprātīgāko mērķu dēļ, un nu tas ir jāsakārto.

Visu izdarīsiet līdz vēlēšanām?
Visu svarīgāko mēs izdarīsim līdz vēlēšanām. Varbūt kaut kādas astes var palikt, bet es ceru, ka arī nākamā valdība sapratīs —

šis ir nopietns uzdevums un to novedīs līdz galam. Mēs ņemsim talkā arī OECD, īpaši [Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas] Moneyval rekomendāciju kontekstā, lai spētu gada laikā demonstrēt būtisku uzlabojumu. Finanšu sektors nav izolēts no pārējā publiskā pārvaldes darba, un smagākie pārmetumi šobrīd ir par sistēmisku spēju gan ieraudzīt finanšu noziegumu, gan to izmeklēt, gan tālāk prokuratūrai to apstrādāt, novedot līdz tādiem tiesas lēmumiem, kas būtu ar atturošu efektu.

Jūs minējāt Moneyval un teicāt, ka mums tagad ir dots gads sakārtot sistēmu. Vai jau ir nolemts, ka ziņojumā būs paredzēts tāds pārbaudes laiks?
Ziņojums būs rudenī. Parastā kārtība ir tāda — ja valstī ir identificēti defekti, tiek dots gads tos sakārtot. Taču mēs negaidām rudeni, gan mēs ar savu 23 punktu pasākumu plānu, gan arī citas institūcijas ar savām iniciatīvām tieši Moneyval kontekstā jau strādā, lai uzlabotu savu kapacitāti.

Vai spēsim gada vai pusotra laikā sakārtot šīs lietas, sevišķi ņemot vērā, ka tajās iesaistītas neatkarīgas institūcijas — prokuratūra, tiesas —, kurām nevar vienkārši dot rīkojumu notiesāt naudas atmazgātāju?
Tas nav vienas dienas jautājums, bet [varēsim] būtisku progresu parādīt. [Visi] apzinās situācijas nopietnību.

Kādas varētu būt sekas negatīvam ziņojumam, ja pēc gada Moneyval saka — jūs neesat izdarījuši pietiekami?
[Latvija nonāktu] pelēkajā sarakstā, kas apgrūtinātu reālu saimniecisku darbību uzņēmējiem — pārskaitījumu, īpaši starptautisko pārskaitījumu veikšanu, kontu atvēršanu un uzturēšanu. Bet esmu pārliecināta, ka, kopīgi visiem strādājot, mēs tik tālu nenonāksim —
spēsim panākt, ka ASV tiešās korespondējošās attiecības atgriežas Latvijā.

Kad tas varētu notikt?
Kad parādīsim, ka esam mājas darbu paveikuši. Gads mums ir dots, visu laiku strādājot ar starptautiskajiem partneriem un rādot progresu.

Esat teikusi, ka jau tagad ir problēmas ar pārskaitījumiem, ka ārzemju bankas tos sevišķi uzmanīgi vēta. Vai negatīva ziņojuma gadījumā stāvoklis varētu vēl pasliktināties?
Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem. Viens —
ko mēs šeit darām un kādu progresu spējam demonstrēt. Otrs — kā to spējam izstāstīt starptautiskai sabiedrībai. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir ABLV bankas pašlikvidācijas profesionalitāte. FKTK ir pienākums regulāri skaidrot gan Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskajai finanšu sabiedrībai, kā šis process tiek īstenots, jo pašlikvidācija ir nestandarta risinājums. FKTK ar šo uzdevumu ir zem lupas. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai FKTK spētu demonstrēt, ka neviens melns eiro no bankas neizies.

Vai jūs būtu atbalstījusi citu risinājumu ABLV gadījumā?
Pašam FKTK būtu vieglāk procesu vadīt, ja pirms lēmuma pieņemšanas būtu daudz lielāka detalizācijas pakāpe. Šobrīd metodoloģijas izstrāde [notiek] jau pēc tam, kad lēmums ir pieņemts. Bet loģiski, ka jāņem vērā tie likumi, kas ir Latvijā. Cita lieta, ka esam pacēluši šo jautājumu Eiropas līmenī, kur nav vienota skaidra regulējuma. Katrā valstī ir pilnīgi [atšķirīga] situācija — kas notiek, ja ECB pieņem lēmumu par kādas bankas darbības apturēšanu nevis tās likviditātes vai maksātnespējas dēļ, bet naudas atmazgāšanas pārkāpumu dēļ.

Kā vērtējat FKTK vadītāja Pētera Putniņa darbu?
Viens liels uzdevums ir priekšā — ABLV pašlikvidācija. No tā lielā mērā būs atkarīgs viņa un kopumā FKTK darbības vērtējums.

Bieži dzird pārmetumus, ka FKTK bija pārāk maiga pret ABLV, jo neuzlika pērn sodu par saistību ar Ziemeļkorejas naudas pārskaitījumiem. Vai jūs piekrītat tādam vērtējumam?
Tas, ka bankai netika pagājušajā gadā piemērots sods, bet noslēgts administratīvais līgums, arī varēja būt viens no pēdējiem pilieniem ASV kolēģu attieksmē.

Mēs dzirdam kritiku no ārpuses, ka Latvija nedara pietiekami daudz, lai apkarotu naudas atmazgāšanu, savukārt Latvijā pašā jums uzbrūk par to, ka valdība neaizstāv vietējos uzņēmumus. Kā jūs atbildētu uz šo kritiku?
Būtiskas pārmaiņas nekad nav vieglas, jebkurai reformai ir arī īstermiņa zaudētāji. Ar to es rēķinos, neesam arī valdība kopumā pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Es domāju, vienalga kurā cīņā, labais vienmēr uzvar (smejas).

Man patika lasīt pasakas ar labām beigām, un es arī tiešām ticu enerģijas nezūdamības likumam — ko tu pasaulei dod, to arī saņem pretī.

Kas būs tie, kuriem pēc šī visa būs sliktā karma? Gan jūs, gan premjers teic, ka pret jums notikusi kampaņa. Kas šo kampaņu organizēja?
Es nekomentēšu konkrētāk. Šobrīd jo-projām notiek cīņa starp tiem, kas grib izmantot finanšu sektoru korumpētas sistēmas uzturēšanai, un tiem, kas grib to attīrīt.

Vai tas varētu būt Ainārs Šlesers, kas stāv aiz šīs kampaņas?
(Smaida.) Es neizteikšu minējumus, jūs pats to varat darīt.

Ēnu ekonomikas apkarošana jau vairākus gadus bijusi prioritāte, ir notikušas pārmaiņas arī VID personālā. Vai, jūsuprāt, ir bijis progress šajā jomā un kādi skaitļi to apliecina?
Mēs redzam, ka vidēji gadā par vienu procentu no IKP ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās.

Pēdējais pētījums rādīja ēnu ekonomikas pieaugumu.
Tas ir Saukas kunga pētījums, kas ir labs, ja mēs to skatāmies kombinācijā ar otru starptautiski salīdzināmu Šneidera kunga metodi.

VID tik labi kā šobrīd nav strādājis vēl nekad.

Kad kļuvu par finanšu ministri, mēs pārņēmām VID ļoti dziļas krīzes situācijā, kad visa uzticība bija pilnībā sagrauta. VID bija slavens ar to, ka dažādi politiskie biroji un koordinatori tur regulāri piestaigāja un katrs uzņēmējs zināja, kam var piezvanīt, lai sakārtotu lietas. Mums ļoti īsā laikā, nedaudz vairāk kā divos gados, ir izdevies no tā visa tikt vaļā. Nav nekādu koordinatoru, nav neviena cilvēka, kam varētu piezvanīt, lai sakārtotu lietas. VID gan spēj labāk nodokļus iekasēt, gan kļuvis draudzīgāks uzņēmējiem.

Finanšu un muitas policijai pēc apvienošanas jau šā gada pirmās puses rezultāti ir pārliecinoši. 130 kriminālvajāšanā nodotas lietas — 55 nodokļu krāpšanas un 75 muitas un kontrabandas. Tiešām esmu ļoti apmierināta.

Ar pēdējo konkursu uz VID vadītāja amatu atkal bija problēmas. Jūs ļoti silti slavējāt kandidātu Māri Skujiņu. Pēc tam parādījās fakti, kas par viņu radīja šaubas. Kā tas varēja notikt?
Skujiņa kungu vienbalsīgi izvēlējās neatkarīga komisija. Priekšpārbaude tika veikta, lai pārliecinātos, vai potenciālais VID vadītājs varētu saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Man nebija tajā brīdī iemesla neuzticēties komisijas izvēlei.

Parādījās jauni fakti, kurus acīmredzot pašam kandidātam ir jāspēj skaidrot un ir jāspēj izturēt psiholoģisko spriedzi jeb stresa testu, kuru nevienā mākslīgi veidotā pārbaudes procesā īsti radīt nevar.

Šī nav pirmā reize. Arī par VID vadītāja amata kandidāti Ingu Koļegovu atklājās nepatīkami fakti pēc tam, kad jūs viņu izvirzījāt.
Cīrules kundze, manuprāt, ir veiksmes stāsts — izvēlēta tieši tādā pašā procesā kā Skujiņa kungs.

Neapšaubāmi — labs kandidāts virzās uz priekšu bez problēmām, bet acīmredzot atlases procesā kaut kas netiek izķerts.
Mēs esam runājuši ar Valsts kancelejas vadītāju, kas ir atbildīgs par procesa organizēšanu, kā vēl pastiprināt kontroles mehānismu, daudz lielāku atbildību prasot arī no personāla atlases kompānijām. Ja ir bijis sabiedriski vai uzņēmējdarbībā aktīvs cilvēks, katram var atrast kādu trūkumu.

Koļegovas «trūkums» rezultējies kriminālapsūdzībā.
Tad uzdodiet jautājumu, kā cilvēks tik daudzus gadus varēja vadīt valsts pārvaldes institūciju, ja patiesībā varētu būt tik liels noziedznieks? Tas parāda, ka valstī kopumā kaut kas nav kārtībā.

Bet otrā pusē ir arī tas, ka VID vadītājs acīmredzot ir viens no ietekmīgākajiem amatiem, ja vēl tagad redzu, ka daudzas interešu grupas skatās uz VID kā uz tādu naftas ieguves vietu.

Ja viņi vēl aizvien tā skatās, vai tas nenozīmē, ka viņiem vēl aizvien ir iespēja piestaigāt un kaut ko sarunāt?
Es domāju, ka nav. Viņiem gribētos atjaunot iepriekšējo sistēmu.

Parunāsim par politiku. Vai pēc nākamajām vēlēšanām jūs varētu būt premjerministre?
Labprāt turpinātu darbu, ko daru šobrīd. Man ir svarīgi strādāt labā komandā un izdarīt daudzas labas lietas. Premjers ar savu nosvērtību un spēju radīt komandas sajūtu ir labs līderis. Ja vien izdotos izveidot līdzīgu komandu arī pēc vēlēšanām, es gribētu turpināt šo darbu, jo man ir ļoti daudz ideju.

Jūs domājat, ka pēc vēlēšanām koalīcija varētu būt līdzīga esošajai?
Es gribētu, lai tā ir. Nav noslēpums, ka Saskaņa šobrīd veic tādu pēdējā brīža imidža maiņu, mēģinot ieņemt jauno sociāldemokrātu nišu, piedāvājot latviskas sejas, noslēdzot līgumu ar [Eiropas Sociālistu partiju grupu]. Es ceru, ka vēlētājs neuzķersies uz šiem trikiem un spēs novērtēt to, ka Saskaņa nav spējusi demonstrēt Latvijas interesēm atbilstošu ģeopolitisko kursu.

Man būtu svarīgi, lai latviskās partijas neapgāž cita citu ar tik lielām negācijām, ka cilvēki negribēs pat nākt balsot, un ir iespējams izveidot arī pēc vēlēšanām stabilu koalīciju.

Vai ir kāda iespēja, ka ZZS varētu veidot koalīciju ar Saskaņu?
Nē. To, manuprāt, ZZS ir vairākkārt uzsvērusi. Es varu apliecināt, ka ZZS nav tādu nodomu. Tieši otrādi, ZZS ir tā, kas stiprina pat Vienotību, saprotot, ka šim [valdības] tango ir vajadzīgi vismaz trīs.

Interesants tēls. Bet, ja nākamā Saeima sanāk saskaldīta, varbūt būtu iespējams veidot mazākumvaldību ar Saskaņas atbalstu?
Tā katrā ziņā nebūs ZZS, kas mēģinās šādas iniciatīvas atbalstīt. Jautājums ir, vai kāds no jaunajiem politiskajiem spēkiem nedomā par šādu kombināciju.

Jūs vēl aizvien esat partijas Latvijai un Ventspilij biedre, bet nesen Latvijas Radio teicāt: «Neesmu pakļāvusies nevienam, nedz [Mārim] Martinsonam, nedz [Aivaram] Lembergam.» Tas liek domāt par zināmu attālināšanos no jūsu partijas vadītāja.
Es joprojām esmu Latvijai un Ventspilij un ZZS biedre (smejas), bet man šķiet, ka es ar saviem darbiem šo gadu laikā esmu pierādījusi, ka lēmumus pieņemu neatkarīgi.

Jums ir radušās domstarpības ar Lembergu kādos jautājumos?
Nav nekādu domstarpību, bet nav arī tādas attiecības, ka skaņotu [ar viņu] savus lēmumus, nu galīgi ne.

Viņš jums nezvana un nekonsultē dažādos politiskos jautājumos?
Nē! Nezinu, par laimi vai kā, bet nē!

Tajā pašā laikā ir izteiktas aizdomas par jūsu saitēm ar vairākos kriminālprocesos iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu. Vai jūs pazīstat Martinsonu?
Protams, ka nē. Esmu Martinsonu redzējusi, satikusi kādos būvnieku pasākumos, bet nekādu saistību nav. Man ir prieks, ka VID beidzot virza kriminālprocesu, kas ir saistīts ar tā saucamo būvnieku lietu. Man arī ir daudz jautājumu, kāpēc tik daudzus gadus tā tika turēta atvilktnē un vilcināta. 

Komentāri (7)

Dusma 19.07.2018. 08.46

man viņa ir tikai cilvēks, kurš vaļēju muti klausās aivara lemberga rīokujumos,nekad neesmu viņai ticējusi kā finanšu ministrei.

Naudas reforma ir tāda, ka es par nodokļiem uzzināšu tikai gada beigās. Tas ir noziegums pret mani , ka visa nodokļu sistēma ir tik sarezģīta, tik sapiņķerēta, ka vidusmēra pilsonim, kurš dzīvo uz robežas ar nabadzību būtu jāalgi finanšu konsultants, lai to izprastu.

Radošiem cilvēkiem atkal tiek nodrošinātas privilegijas – valsts viņiem nodrošina bezmaksas gidu VID un attiecīgi lemberga ministrijas džungļos, kamēr neradošie – jeb nabadzīgie nodokļu maksātāji virzās pa šie m džungļiem ar dievpalīgu

nedomāju, ka kremļa troļļi Latvijai nodara lielāku postu kā tādi ministri, kuri posta tautu, baro ar meliem, kamēr paši rij ikrus un noskalo tos ar šampi

+6
-1
Atbildēt

0

Dusma 19.07.2018. 09.15

nekā personīga, protams ….

«Reiz nolēmu pajokot, savā CV pie rakstura iezīmēm ierakstot «trūkst sirdsapziņas». Jūs pat nespēsiet iedomāties, kādus augstus amatus man sāka piedāvāt!»

+4
0
Atbildēt

0

Urga 22.07.2018. 09.45

Vai tā varētu būt tiesa, kā tviterī kāds deva ziņas par pensijām?:
Minimālās: Vācija 600Eur, Grieķija 450Eur, Latvija 70Eur.
Maksimālās: Vācija 2100Eur, Grieķija 2538Eur, Latvija 19000Eur.
(Ja fakti ir kļūdaini, tad būtu labi uzzināt, kādi tie ir patiesībā.) Tas pats sakāms arī par ASV un Sveici (Tur augstākā robeža pirmā līmeņa pensijai ir apmēram 2500 eiro mēnesī, abām valstīm līdzīgi. Acīmredzot ne Šveice, ne ASV nav tik bagātas, lai varētu atļauties Latvijas pasakainos ciparus. Tas nozīmē, ka arī zemākajā galā pensijas nav pārāk zemas. V.Matīsa LA)

Bet, ja tviterziņa nemelo, tad, kāpēc taisnīguma vārdā nekas netiek mainīts jau gadiem? Atceros, ka paši eksperti par eksprezidentu A.Bērziņu medijos informēja, ka viņš (ar savu 6,5 tūkstoši Eur lielo pensiju) savu uzkrājumu jau sen esot iztērējis – interesanti, vai tā ir? Būtu labi, ja sabiedrība par to tiktu informēta.
Kāpēc Latvijā nav pensiju griestu kā citās valstīs?

Gluži tāpat mums bija jāsagaida OECD atzinums:
Latvijā ir nesamērīgi augsta komisijas maksa par pensiju trešā līmeņa pārvaldīšanu. Pie šāda secinājumu nonākusi attīstīto valstu organizācija OECD, kura brīdina, ka privāto fondu pārvaldošu banku nesamērīgā “apetīte” mazina jau tā nelielos iedzīvotāju uzkrājumus vecumdienām.
Vietējie ekspertiir akli?

+2
-1
Atbildēt

1

    Dusma > Urga 23.07.2018. 09.37

    es arī tieši šādus ciparus lasīju, tikai fb –

    nu bet – lai nu ir vai nav tiesa, bettas, ka esam absolūti netaisnīga sabiedrība , visīstakie postsovaki – tas gan ir tiesa

    nesen fb lasīju kā cilvēki lielās, ka brauc papusdienot uz parīzi – nu dzīve ir izdevusies, protams, ja uz vispārējā posta un bezcerības fona vari ailzidot uz parīzi lai relaksēti baudītu atmosfēru un ēdienu – es tā spriežu , ka puse , ja ne visi 90% baudas ir lielībā par šo faktu – nevis pašā ēdienā vai stāvēšanā lidostās utt

    tāpat ievēroju – vienā dzletenā lappelē bija raksts par kriev miljonāru, kurš Jūrmalā nopircis dzīvokli un cik nu tur visa famīlija tagad laimīga un lai nabaga lasītāji līdz galam saprastu varoņu laimi – tiek minēts, ka meitiņai ir sava kalponīte, kura dienu un nakti gādā, lai viss bērnam būtu –
    nu īsti bagātnieki jau ar tik pašsaprotamām lietām nelielās –
    bet nu ja ir šis iz grjazi v knjazi – tad jau tā iespēja par to palielīties ir puse no laimes

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu