Gāzes tirdzniecība jaunā kvalitātē • IR.lv

Gāzes tirdzniecība jaunā kvalitātē

2
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Indriksons

Pirmajā desmitgadē pēc Latvijas neatkarības atgūšanas presē regulāri lasījām ziņas par Baltijas valstu delegācijām, kas dodas uz Maskavu kaulēties par gāzes cenu, par Gazprom lēmumiem ierobežot gāzes piegādes un līdzīgām parādībām, kas izriet no lielu monopolistu spējas diktēt savus noteikumus ne vien dažām biznesa nozarēm, bet šajā gadījumā pat valstīm, un kas pierādījis, ka līgums ar Gazprom negarantē piegāžu drošību un nemainīgu cenu.

15 gadus vēlāk varam konstatēt – tie laiki ir pagājuši uz neatgriešanos.

Pērn, sākot aktīvu darbu atvērtajā gāzes tirgū (pagaidām – industriālo klientu segmentā), AJ Power spēja visai ātri iegūt prāvu klientu skaitu, jo kā jau dažkārt jaunu un ambiciozu cilvēku veidotos uzņēmumos, arī mums bija pārliecība, ka pārmaiņas dabasgāzes tirdzniecībā ir ne vien iespējamas, bet ļoti nepieciešamas. Mēs vieni no pirmajiem uzdrīkstējāmies piedāvāt lieliem gāzes patērētājiem ilgtermiņa līgumus (gads, divi) ar fiksētu nemainīgu gāzes cenu. Tātad, ja pērn jūnijā, kad biržas cena bija ap 15 eiro par megavatstundu liels gāzes patērētājs šādu līgumu noslēdza, šogad viņš ietaupa ap 35% no enerģijas izmaksām, jo jūnija sākumā biržā cena bija “uzlēkusi” līdz 23 eiro. Mūsu klientu vidū tādu ir ne mazums, un, lai arī kādas būtu cenas pārmaiņas turpmāk, šis ieguvums jau ir iegūlies konkrēto uzņēmumu bilancēs.

Gāzes cena pasaules tirgū, ko ietekmē daudzu faktoru kopums – pieprasījuma izmaiņas Ķīnā, naftas cenas, slānekļa gāzes ieguve ASV, sašķidrinātās gāzes piegādes, arī atjaunīgās enerģijas izplatība un ģeopolitiskas pārmaiņas – ir un būs viens no trim pamata faktoriem, kas ietekmēs gāzes tirdzniecību arī Latvijā. Divi citi nozīmīgi faktori ir iespēja dažādot gāzes piegāžu avotus un pārmaiņas klientu pieprasījumā.

Šodien Latvija vairs nav atkarīga no viena piegādes avota – Krievijas, bet var pirkt gāzi arī no LNG termināļa Lietuvā un izmantot enerģijas tirdzniecības iespējas Eiropas biržās.

Katra tirgotāja iespēja un izaicinājums ir veidot gāzes iepirkumus, kas vēlāk būs konkurētspējīgākie tirgū. Topošais Lietuvas–Polijas gāzes savienojums ir laba ziņa gāzes patērētājiem, jo atvērs vēl vienu ceļu gāzei Baltijas virzienā. Kā pierādījumu var minēt elektroenerģiju, ka papildus starpsavienojums starp Lietuvu un Zviedriju nodrošina Baltijas valstis ar lētāku elektroenerģiju.

Latvijas uzņēmumiem (nākotnē arī mājsaimniecībām, kam tarifs vēl tiek regulēts) piegādes ceļu dažādošana un jaunu gāzes tirgotāju ienākšana nozīmē vienu – iespējami lētāko un izdevīgāko enerģiju. Jo tirgotāju interesēs, – līdzīgi kā, piemēram, mobilo sakaru tirgū, – ir audzēt klientu bāzi, kas ir iespējams gan ar zemāku cenu, gan pievilcīgāku piedāvājumu.

Tieši tāpēc AJ Power šodien ne tikai piedāvā iegādāties enerģiju, bet iesaka risinājumus, kas ļauj ietaupīt. Piemēram, kādam lielam pārtikas pārstrādes uzņēmumam nesen uzstādījām iekārtu, kas izbalansē elektroenerģijas patēriņa plūsmu un ļaujot ietaupīt izmaksas vairāku tūkstošu apmērā; degvielas tirgotājam uzstādījām saules paneļu parku, kas ļauj pašiem saražot savu enerģiju un DUS vajadzībām šovasar pirkt par 30% mazāk elektroenerģijas no tīkla. Vēl kādam uzņēmumam saules enerģijas iekārtu uzstādījām un arī paši to finansējam. Šādu piemēru ir gana daudz un tie atspoguļo pārmaiņu enerģijas tirgū, ko šobrīd virza daži ambiciozākie tirgotāji.

Izglītojot klientu par to, kā veidojas enerģijas cena, kādi var būt līguma nosacījumi, kā ietaupīt un saražot pašiem, panāksim, ka arī klienti kļūs par pārmaiņu veicinātājiem. Pieaugs viņu prasības un tirgotājiem būs vai nu jāaug līdzi, vai jādomā par jauniem izaicinājumiem citās biznesa nozarēs. Tā ir laba ziņa mums visiem, jo padara enerģijas tirdzniecību no ekskluzīvas (un tāpēc – sadārdzinātas) nodarbes dažu izredzēto rokās par caurskatāmu un saprotamu procesu.

Šādā kontekstā ir skaidrs, ka atsevišķu tirgus spēlētāju uzturētie stāsti par enerģētikas krīzes tuvošanos ir skaidrojami ar izmisīgu vēlmi saglabāt klientu bāzi apstākļos, kad liela daļa klientu jau izraugās izdevīgākus nosacījumu enerģijas piegādē. Mēģināt radīt un uzturēt bailes šādos apstākļos ir saprotama reakcija, taču šīs bailes izzūd ar katru jaunu klientu, kurš izvēlas brīvā tirgus piedāvājumu. AJ Power gadījumā tie jau ir vairāk nekā 300 objekti visā Latvijā – kam šā gada apkures sezonā piegādājām ap 15% no dabasgāzes patēriņa valstī. Savukārt kopš darbības sākšanas esam saviem klientiem piegādājuši vairāk kā 1 TWh (1 000 000 MWh) dabasgāzes.

 

Autors ir AJ Power valdes loceklis

Komentāri (2)

Roberts Samtins 19.07.2018. 12.47

Kaspar, divas būtiskas nianses:
1) Ja fiksējam klientam cenu, tad tajā pašā brīdī arī fiksējam iepirkuma cenu atbilstošam periodam, neuzņemoties cenu risku;
2) Tikai daži klienti pagājušajā gada bija gatavi ilgtermiņa līgumiem.
Līdz ar to mēs “uz sevi” nekādu risku neesam ņēmuši, tikai iedevuši klientiem intsrumentus fiksēt cenas un iegūt no brīvā tirgus.

0
0
Atbildēt

0

Kaspars Osis 19.07.2018. 11.32

Vai pareizi saprotu, ka Jūs kā tirgotājs pieminēto cenu starpību (23 eiro – 15 eiro) x 15% LV patēriņa ņemiet “uz sevi”? Cik ilgtspējīga ir šāda pieeja un kāds ir klienta risks, ja gadījumā tirgotājs nespēj pildīt savas uzņemtās saistības?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu