Diena: 17. jūlijs, 2018

ASV aiztur sievieti aizdomās par spiegošanu Krievijas labā

Vašingtonā aizturēta Krievijas pilsone Marija Butina (29), kuru apsūdz mēģinājumā ietekmēt ASV politiku Krievijas interesēs, par to neinformējot ASV varas iestādes, pirmdien vēstīja ASV Tieslietu ministrija paziņojumā savā mājaslapā.

Kā uzskata izmeklēšana, Butina darbojusies kopš 2015. gada un vismaz līdz 2017. gada februārim pēc “augstu stāvoša Krievijas valdības ierēdņa norādījumiem”. Šā ierēdņa vārds netiek atklāts, taču preses paziņojumā teikts, ka šis cilvēks iepriekš bijis Krievijas likumdevēja pārstāvis un vēlāk kļuva par Krievijas Centrālās bankas augstu amatpersonu. Savukārt kopš šā gada aprīļa pret šo personu vērstas ASV Finanšu ministrijas sankcijas.

Butina ir Krievijas organizācijas “Право на оружие” (“Tiesības uz ieročiem”) valdes locekle. Pērnā gada februārī viņa bija delegācijas sastāvā, kas apmeklēja Lūgšanu brokastis, kurās piedalījās arī ASV prezidents Donalds Tramps, vēsta ziņu aģentūra TASS. Ar šīs Krievijas delegācijas sastāva komplektēšanu nodarbojās bijušais Krievijas Federācijas padomes vicespīkers, vēlāk Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Toršins. No šā gada 6. aprīļa Toršins iekļauts ASV sankciju sarakstā.

Kā uzskata FIB, Butinas uzdevums bija veidot attiecības ar ASV politiķiem, lai radītu “personiskus vai kā viņa pati to norādījusi – apiešanas komunikācijas kanālus”. “Šos sakarus Krievija varētu izmantot, lai iejauktos lēmumu pieņemšanā ASV savu interešu īstenošanai,” teikts izmeklētāju ziņojumā. Turklāt krieviete ar tādu pašu mērķi mēģinājusi iekļūt organizācijās, kurām ir ietekme uz ASV politiku, teikts apsūdzībā. Butina nav informējusi ASV varas iestādes par to, ka viņa ir Krievijas ietekmes aģente, kā to prasa ASV likumdošana.

Maksimālais sods par šādu pārkāpumu pēc ASV likumdošanas ir pieci gadi cietumā. Butinas lietu sāks izskatīt 18. jūlijā, patlaban viņa atrodas policijas uzraudzībā, ziņo Dw.de.

FOTO: Trampa un Putina tikšanās – zems punkts ASV prezidentūras vēsturē

ASV prezidents Donlads Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien gandrīz divas stundas aizvadīja pārrunās aiz slēgtām durvīm Somijas prezidenta pilī Helsinkos un tā beidzās bez kopīga paziņojuma vai dokumenta parakstīšanas.

Preses konferencē Tramps apgalvoja, ka Krievijai neesot bijis iemesla iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Taču Trampa teiktais ir pretrunā ar ASV izlūkdienesta ziņojumu. Iejaukšanos ASV vēlēšanās noliedza arī Putins.

ASV izlūkdienestu slēdziens, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, ir “skaidrs”, pirmdien paziņoja ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Dens Koutss pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās atbalstīt šo slēdzienu.

ASV republikāņu senators Džons Makeins pirmdien šo tikšanos un kopīgo preses konferenci raksturoja kā “kaunpilnu” un nosauca to par “zemu punktu” ASV prezidentūras vēsturē.

“Drīz pēc prezidenta Trampa frāžainās un ekscentriskās izturēšanās pret mūsu tuvākajiem draugiem un sabiedrotajiem Briselē un Lielbritānijā, šodienas preses konference iezīmē jaunu zemu punktu amerikāņu prezidentūras vēsturē,” paziņoja Makeins. “Neviens no iepriekšējiem prezidentiem nav tik verdziski pazemojies tirāna priekšā,” sacīja Makeins.

Aug latgaliskā identitāte

Atbalstu teicienu, ka katra zaudētā valoda ir grēks pret cilvēci. Valodai ir cieša saikne ar vēsturi un identitāti. Latviešu un latgaliešu valodas saglabāšana ir ļoti būtisks jautājums – tas ir visas nācijas jautājums. Šajā gadījumā pat nav svarīgi, cik latgaliešu valoda ir praktiski lietojama. Neesmu vienīgais latgalietis, kurš tā domā – mēs patiesi piešķiram mūsu valodai vēsturisku un identitātes vērtību, tā ļauj apzināties savu unikalitāti. Latgaliešu valoda ir mūsu nācijas mantojums. Cik daudz tautasdziesmu ir latgaliski, cik daudz dziesmu ir rakstījuši mūziķi tieši latgaliešu valodā, arī publiskajā telpā pieaug saturs latgaliešu valodā. Mums, latgaliešiem, ir dzīva saikne ar mūsu valodu, lai kur mēs būtu.

Prieks, ka viss latgaliskais aug un  sāk parādīties arī galvaspilsētā. Spilgts piemērs ir kebabnīca Ausmeņa kebabs. Tā saknes meklējamas Rēzeknē, kur ēstuves popularitāti apliecina fakts, ka Ausmeņa kebabs komanda saņēmusi pat vairākas Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks. Tagad šo vietu ir iecienījuši daudzi rīdzinieki. Populārākās latgaliešu grupas Bez PVN un Dabasu Durovys sniedz savus koncertus Rīgā. Šie ir brīži, kad mani pārņem lepnums, ka latgaliešu valoda un tradīcijas izskan skaļi.

Pēc vecāku stāstītā saprotu, ka agrāk no latgaliskās identitātes izrādīšanas ārpus Latgales centās izvairīties. Pašreiz redzu, ka situācija ir mainījusies – mūsdienu jauniešiem parādījusies spēcīga latgaliskā identitāte un vēlme to parādīt, viņi nekaunas, runā savā valodā, stāsta par savām mājām.

Mazotnē latgaliski vēl nerunāju, ģimenē runājām latviski. Tikai vēlāk, aptuveni septiņu gadu vecumā, sāku aptvert latgalisko identitāti, apjautu, no kurienes esmu un ka man ir pat sava valoda! Tas ir vecums, kad cilvēkam sāk veidoties vērtības, viņš saprot, kas ir viņa mājas, savu īsteno piederību. Latgaliešu valoda ir pamats latgalieša identitātei. Savukārt no valodas izriet ar kultūras dzīvi un tradīcijām saistītās lietas.

Sākot studijas Rīgā, ar lepnumu runāju latgaliešu valodā un iepazīstinu ar savu kultūru. Vispirms sirdī jūtos kā cilvēks, un nav tik būtiski, vai esmu no Latgales, Rēzeknes vai Rīgas.

Pašlaik notiek latgaliešu identitātes atmoda. Tā ir papildus motivācija – parādīt, no kurienes esam, ka esam radoši un daroši. Latgalē ir virkne vietu, kas rada jauniešu attīstībai labvēlīgu vidi – radošais centrs Zeimuļs, Latgales vēstniecība Gors,  top jauns sporta centrs. Tās visas ir vietas, kurās jaunietis var stiprināt savu identitāti, sastapt sev līdzīgi domājošus, atrast nodarbošanos un attīstīties kādā sev interesējošā jomā. Šīs vietas reģionā rada papildus iespējas. Turklāt apkārtnē ir virkne organizāciju, kurās jaunieši var iesaistīties.

Jauniešu iespējas Latgalē

Ir dzirdēts, ka reģionos taču nav ko darīt, nav iespēju, īpaši jauniešiem. Mans viedoklis – iespējas var atrast jebkur. Katra cilvēka individuālie apstākļi, protams, ietekmē to, cik daudz šo iespēju ir un cik viegli tās atrast. Galvenais, kas ir vajadzīgs, ir apņemšanās un spēja uzņemties iniciatīvu. Viss ir atkarīgs no paša uzņēmības. Šajā gadījumā nav svarīgi, kādā reģionā tu dzīvo, bet, vai tu spēj būt aktīvs un iesaistīties sabiedriskajās norisēs. Var jau teikt – laukos nav ko darīt, īpaši jauniem cilvēkiem, tur nav iespēju, bet es saku – iespējas ir visur!

Esmu novērojis, ka līdzīgi cilvēki pievelk līdzīgus, proti, ja pats esi aktīvs un radošs, tad ar tādiem pašiem domubiedriem atradīsi kopīgu valodu. Mani uztrauc, ka ir daļa jauniešu, kuri samierinās ar situāciju. Pabeigšu profeni, atradīšu darbu un dzīvošu laimīgs. Tā nav tikai Latgalē, tā ir visur. Pieaugušajiem, vecākiem, audzinātājiem, pasniedzējiem ir jābūt jauniešu paraugiem.

Mans dzinulis vienmēr ir sevis attīstība. Ja nekur nepiedalies, neko nedari, sevi nepilnveidosi. Ja sevi nepilnveidosi, neizrādīsi iniciatīvu, tad neko vairāk par melno darbu nespēsi darīt.

Diemžēl pēdējos gados ir tendence, ka jauni, spējīgi cilvēki aizbrauc no Latvijas uz neatgriešanos. Es atbalstu došanos uz ārzemēm, ja tu brauc uzkrāt pieredzi un mācīties. Ir lieliski, ja tavā dzīves „bagāžā” ir arī starptautiska pieredze. Labāk nomainīt vidi un iegūt citādu pieredzi, nekā sēdēt uz vietas. Jauniešus, kuri dodas prom, nav jācenšas noturēt, bet jārada vide, lai viņi atgrieztos, jāmotivē uz šādu soli. Tomēr tā nav tikai reģionu problēma, tas ir visas valsts kopīgais uzdevums.

Esmu domājis, ka, iespējams, pēc kāda laika došos dzīves pieredzes uzkrāšanā uz ārzemēm. Uz palikšanu ne, tikai pieredzes iegūšanai. Tas ir vērtīgākais, ko ārvalstis var dot. Esmu patriots – Latvijas un Latgales, un darīšu visu, lai manas dzimtās mājas kļūtu labākas.

 

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskās tūrisma fakultātes students

ZZS neparakstīs “Jaunās Vienotības” memorandu par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neparakstīs “Jaunās Vienotības” virzīto memorandu “par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām”, jo šādā “Jaunās Vienotības” solī vairāk tiek saskatīts populisms, intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” sacīja ZZS līderis Augusts Brigmanis.

Brigmanis uzsvēra, ka ZZS nākamo valdību pēc Saeimas vēlēšanām vēlētos veidot ar Nacionālo apvienību (NA), kas izslēdz jebkādas spekulācijas par sadarbību ar “Saskaņu” valdībā.

“Jā, atsevišķās pašvaldībās ZZS ir koalīcijā ar “Saskaņu” un arī Saeimā dažreiz balsojumos pozīcija sakrīt, bet koalīcijas nebūs. Šobrīd es to redzu vairāk kā populistisku soli no “Vienotības” puses, ņemot vērā, ka vēl nav skaidrs, vai tā vispār iekļūs nākamajā Saeimā,” sacīja Brigmanis un piebilda, ka tad, ja NA gribētu ar mums parakstīt vienošanos, ka kopā tiek veidots nākamās valdības kodols, tad ZZS to izdarītu.

Jūnija beigās vairākas partijas pieļāva iespēju atbalstīt “Jaunās Vienotības” memorandu “par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām”. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) gan paziņoja, ka neparakstīs memorandu. Citiem politiskajiem spēkiem vēl paredzēts spriest par šo jautājumu.

NA priekšsēdētaja vietnieks Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka partija vienmēr paudusi, ka nesadarbosies ar prokremliskajiem spēkiem. Lai arī “Jaunās Vienotības” aicinājumam varētu būt populistiska pieskaņa, NA to varētu atbalstīt, ja mērķis ir iezīmēt politiskos spēkus, kas varētu veidot valdību bez partijas “Saskaņa”.

Savukārt LRA pārstāvju sapulce pieņēma lēmumu neparakstīt memorandu, jo šo dokumentu vērtē kā pārāk vispārīgu, kas nenovelk “sarkano līniju” sadarbībai ar partiju “Saskaņa”. “LRA skaidri definē, ka pēc Saeimas vēlēšanām nesadarbosies ar tādām partijām kā “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, kā arī citiem prokremliski vai prokrieviski orientētiem politiskajiem spēkiem,” teikts politiskā spēka paziņojumā.

Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka partija ir atsaukusies “Jaunās Vienotības” ierosinājumam un plāno iesniegt savus priekšlikumus memorandam.

Savukārt apvienības “Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts teica, ka šis jautājums vēl tiks vērtēts, tomēr viņam nešķiet, ka “Jaunā Vienotība” mēģina piedāvāt kaut ko jaunu un būtisku. Pavļuts uzskata, ka “Jaunā Vienotība” šādi mēģina pievērst sev uzmanību priekšvēlēšanu laikā, bet “šādi pliki pakti” neko nemainot politiskajā ainavā, ņemot vērā partiju jau pausto par nesadarbošanos ar prokremliskajiem spēkiem.

Partijas “Progresīvie” memoranda piedāvājumu pašlaik apspriež partijas biedri un lēmumu par to paredzēts pieņemt valdes sēdē.

“Jaunā Vienotība” nosūtīja partijām aicinājumu pirms 13. Saeimas vēlēšanām vienoties “par nesadarbošanos ar prokremliskām partijām”. “Jaunās Vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš teica, ka aicina līdzīgi domājošus politiskos spēkus pirms 13. Saeimas vēlēšanām pievienoties memorandam, kurā partijas vienojas par skaidru atbalstu proeiropeiskai, demokrātiskai, tiesiskas valsts vērtībās balstītai politikai, apliecinot pašreizējā Latvijas ģeopolitiskā kursa nemainīgumu.

Lielie dati ir nākotnes uzņēmējdarbības veiksmes formula

Patlaban visā pasaulē arvien lielāku nozīmi biznesa procesos ieņem lielie dati, attīstot gan mākslīgo intelektu, gan ļaujot pieņemt datos balstītus lēmumus. Arī Latvijā uzņēmēji par šo tehnoloģiju aspektu izrāda arvien lielāku interesi, taču vēl aizvien trūkst pilnīgas izpratnes par to, kā šo izmantot savā biznesa konkurētspējas stiprināšanā. Tehnoloģiju laikmetā gandrīz jebkuram uzņēmumam uzkrāto datu apjoms ir milzīgs, tāpēc itin bieži rodas jautājums, ko es ar to varu paveikt.

Nereti dati ir uzkrāti “krāšanas pēc”, nezinot tālāku to pielietojumu un cerot, ka kādreiz atradīsies laiks, iespējas un vēlme to pielietošanai. Tas nebūt nav sliktākais variants (jo dati ir mūsdienu nafta vai valūta), tomēr tādā gadījumā lietderīgs izaicinājums ir datu auditēšana, kas palīdz noskaidrot, vai gadu gaitā uzkrātie dati un uzkrāšanas veids derēs nākotnes mašīnmācīšanās tehnoloģijām. Ja runājam par nākotnes tendencēm, tad tieši mašīnmācīšanās ieņems būtisku lomu.

Biznesa inteliģences tehnoloģijas, atskaišu veikšana un rezultātu analīze – robežu datu izmantošanā nav. Viens no virzieniem ir tīri statistisks, ar iespēju apskatīt vēsturiskos datus, rezultātus un mērķus. Nedaudz sarežģītāk ir nodrošināt iespēju reāllaikā apskatīt datus vai virzību uz rezultātu sasniegšanu, kaut dienas beigās. Otrs virziens ir mācīšanās no datiem, paredzot un izvērtējot to ietekmi uz rezultātiem. Arī tehnoloģiju partneris var veikt sekmīgu izpēti – uzņēmums jeb klients izvirza hipotēzi, ko tehnoloģiskais partneris, analizējot procesus, var apstrādāt un sniegt datos balstītu atbildi izvirzītajai hipotēzei.

Veiksmes pamatā jēgpilns un ilgtermiņa redzējums

Dati, kas uzkrāti “krāšanas pēc”, ir izmantojami, taču arī to izpētei nepieciešams ieguldīt laiku un resursus. Tagad ir labs brīdis izstrādāt uzņēmuma mašīnmācīšanās gatavības stratēģiju, jo lielapjoma datu analīze nesniedz tūlītēju rezultātu, taču ilgtermiņā tas būs būtisks ieguvums.

Domājot par ieguldīšanu uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā, vajadzētu būt skaidram mērķim. Ir loģiski, ka atsevišķos gadījumos kaut kādus ikdienas procesus sākotnēji veikt manuāli var būt lētāk, bet ilgtermiņā plānveidīga tehnoloģiju integrēšana uzņēmējdarbībā sniegs lielu pievienoto vērtību.  Patlaban tirgū nav pieejamas t.s. “zelta formulas” jeb vienots risinājums, kas der ikvienam, taču speciālisti visā pasaulē pie tā strādā.

Šādā gadījumā būtiski ir izvēlēties tehnoloģiju partneri, kuram ir ne tikai pietiekami liela pieredze šādu risinājumu izstrādē, bet arī iespējams jau izstrādāts un atbilstošs risinājums konkrētajai nozarei. “Exigen Services Latvia” ir zelta partneris programmizstrādes milzim “SAP” – gan izstrādājot programmas, gan arī ieviešot tā produktus. Ņemot vērā dažādās vēlmes, SAP risinājumi ir ļoti plaši – tie nodrošina ne tikai padziļinātas zināšanas nozarē, bet arī jau gatavus risinājumus, piemēram, mārketinga kampaņas vai ražošanas apjomu prognozēšanu. Mašīnmācīšanās un datu analīze, strādājot sinerģijā, spēj prognozēt arī klientu vēlmes – nevis pēc pārdotā apjoma, bet pēc konkrētiem paradumiem.

Starpdisciplinaritāte ir nākotne arī datos balstītajai uzņēmējdarbībai

Starpnozaru sadarbība jau šobrīd ir ļoti nozīmīga jaunajām “shared economy” uzņēmējdarbības formām. Iespējams, nākotnē šis un “circular economy” virziens varētu būt viens no retajiem, kas spēs pastāvēt esošās konkurences apstākļos.

Tā ir arī interesanta pieredze programmizstrādes uzņēmumiem – programmētāji, analītiķi un matemātiķi, strādājot projektos, kur iesaistītas dažādas nozares, kļūst par konkrētās jomas speciālistiem. Ir jāspēj audzēt padziļināta kompetence dažādās jomās – gan ražošanas, finanšu vai, piemēram, medicīnā. Tikai ar tehnoloģiju zināšanām vairs nevari pārsteigt un būt konkurētspējīgs.

Starpnozaru sadarbība pati par sevi nav nekāds jaunums. Līdzīgi, kā ar ierastajiem risinājumiem, tāpat arī datu pasaulē – mani dati ir daudz vērtīgāki kopā ar taviem datiem. Nākotne pieder jauniem biznesa modeļiem un veidiem, kuri radīsies, nebaidoties dalīties un koplietot datus un izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

 

Autors ir “Exigen Services Latvia” starptautisko projektu izstrādes vadītājs