Diena: 16. jūlijs, 2018

FOTO: Ādažu poligona ugunsgrēka mācības

Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu attēlos redzamas vairāk nekā 800 ha platībā degušā Ādažu poligona ugunsgrēka attīstības stadijas un atstātās sekas. Izpētot satelītu datus, Vides risinājumu institūta (VRI) pētnieki noteikuši ugunsgrēka izcelšanās brīdi un krasās mitruma līmeņa izmaiņas teritorijā, informē Guna Dātava no VRI.

Jau vēstīts, ka 9. jūnijā starptautisko militāro mācību Swift Response 2018 laikā Ādažu poligonā izcēlās ugunsgrēks. Mācību laikā aizdegās viens no transportlīdzekļiem, kas tika desantēts. Dzēšanas darbos bija iesaistīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts meža dienests, operatīvie transportlīdzekļi, gaisa spēku helikopters, Nacionālo bruņoto spēku, kā arī sabiedroto karavīri. Šķita, ka pirmdien, 11.jūnijā,  uz laiku izdevies neitralizēt ugunsgrēku, taču, vējam pieaugot, ugunsgrēks atkal sāka izplatīties, un tā neitralizācija prasīja vairākas dienas. Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis skaidroja, ka teritorijā dega meža jaunaudzes, pieaudzis mežs, izcirtumi, virsāji, sūnas un sausā zāle.

9.jūnija satelīta attēlā redzama Ādažu poligona ugunsgrēka sākuma stadija – dūmu mākoņi, kas izceļas no teritorijas. Attēls: Eiropas Kosmosa aģentūra. Attēla apstrāde: Vides risinājumu institūts

Pirmdien portāls nra.lv raksta, ka šā ugunsgrēka dzēšanā “kā vecas sētas” izgāzusies gan pašvaldība, gan militāristi, kuri sākumā nav gribējuši ielaist poligonā ugunsdzēsējus no citiem dienestiem. Kad militāristi beidzot sapratuši, ka vairs netiek galā, saukuši palīgos Valsts meža dienestu, raksta medijs. Kad arī pa diviem apdzēst uguni neizdevās, izsaukuši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Atlidojis helikopters, un uzreiz viss kļuva skaidrs. Militāristi dzēsa vienu sānu, mežinieki otru, tikmēr pa vidu uguns skrējusi tālāk uz priekšu. Visa problēma izrādījās komunikācijas trūkumā. Dzēšanas darbiem trūcis viena koordinatora. Tāpēc darbi veikti aplami, un arī publiskajā telpā informācija nepareizi sniegta. Ādažu mērs Māris Sprindžuks secina, ka šādā gadījumā obligāti ir jāveido koordinējošais štābs – kaut vai mežā zem lietussarga, bet ir jābūt vienam koordinatoram, kurš regulē darbus un arī informācijas plūsmu. Pareizākais, ja šis koordinators būtu VUGD, kam darbā ar uguni ir lielākā pieredze.

14.jūnija Sentinel-2 satelīta attēlā redzams vairāk nekā 800 ha platībā izdegušais Ādažu poligons. Attēls: Eiropas Kosmosa aģentūra. Attēla apstrāde: Vides risinājumu institūts

Eiropas  Zemes novērošanas programma Copernicus piedāvā brīvi pieejamus Sentinel-1 un Sentinel-2 satelītu attēlus.  Tajos var  analizēt meža resursu apjomu, to pieauguma dinamiku un mežaudžu vitalitāti, identificēt mitrāju teritorijas, kā arī identificēt degradētās ekosistēmas un novērtēt dažādus ar bioloģisko daudzveidību saistītos aspektus. Šajā gadījumā ar satelītdatu palīdzību iespējams novērot Ādažu poligona statusu pirms un pēc ugunsgrēka, kā arī novērot mitruma līmeņa izmaiņas, kādas izveidojušās pēc ugunsgrēka.

Mitruma līmeņa karte pirms ugunsgrēka 7.jūnijā. Zilā krāsa apzīmē augstāku mitruma līmeni, dzeltenā un sarkanā krāsa apzīmē sausākas teritorijas. Attēls: Vides risinājumu institūts

20.jūnija mitruma līmeņa karte – labajā pusē redzamais sarkanais krāsu laukums parāda izdegušo purvu Ādažu poligona teritorijā, kas pēc ugunsgrēka sasniedzis augstāko sausuma līmeni. Attēls: Vides risinājumu institūts

Ādažu poligons, kas atrodas Ādažu un Sējas novadu administratīvajās teritorijās, ir vienīgā plašā militāro mācību teritorija Latvijā, kur mācības norisinās jau 90 gadus. Poligona teritorija aizņem vairāk nekā 13 tūkstošus hektāru, un tas ir lielākais poligons Baltijas valstīs.

Ādažu poligons ir unikāla teritorija, kas kalpo par pierādījumu, ka militārās mācības iespējas apvienot ar dabas aizsardzību. Regulāras aktivitātes, ko nodrošina militārās mācības, rada un uztur īpašus biotopus, kas ir mājvieta retām un aizsargājamām bezmugurkaulnieku un putnu sugu sugām. Ādažu militārais poligons ir teritorija ar Eiropā aizsargājamām dabas vērtībām, kas iekļauta Eiropas Savienības vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā. Gandrīz 80% no Ādažu militārā poligona atrodas īpaši aizsargājamā ainavu apvidus Ādaži teritorijā. Teritorijā sastopamas daudzveidīgas dabas vērtības, arī īpaši aizsargājami biotopi. Daļa no biotopiem ir veidojušies dažādu traucējumu, arī ugunsgrēku rezultātā.

Augustā bez autovadīšanas tiesībām paliks pirmie alimentu nemaksātāji

Aptuveni gadu ilgušais draudēšanas un brīdinājumu laiks ir beidzies, un jau augustā bez autovadīšanas tiesībām paliks pirmie alimentu nemaksātāji, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija jūnija vidū pieņēmusi pirmo lēmumu reāli uzlikt liegumu tiesībām vadīt spēkratu. Tā kā lēmumi tiek pieņemti teju katru dienu, to skaits sasniedzis jau 16. “Lēmumi tika nosūtīti, tas nozīmē, ka tie ir paziņoti. […] Mēneša laikā ir apstrīdēšanas termiņš. Tiklīdz sāks iestāties pirmie termiņi, iestādes vadītājs reģistrā varēs atzīmēt, ka liegums būs jau tīri fiziski piemērots,” stāsta administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
Administrācija kā pirmos plāno sodīt lielākos parādniekus. Patlaban vislielākais parāds par ilgstošu alimentu nemaksāšanu par vairākiem bērniem pārsniedz 60 000 eiro. Tomēr lēmumu skaits pieaugs, jo jau tagad aptuveni 100 paziņojumi nosūtīti parādniekiem, kuri 20 dienu laikā gan vēl var sniegt savus paskaidrojumus. Ja tie nebūs pārliecinoši, sekos lēmuma pieņemšanas un izpildes process. Kopumā bez tiesībām palikušo parādnieku skaits laika gaitā var pārsniegt četrus, piecus tūkstošus.
Ar likumu uzlikt liegumu autovadīšanas tiesībām politiķi ļāva jau kopš pagājušā gada aprīļa, tomēr tad sākās gandrīz gadu ilgs brīdināšanas periods. Tas neesot bijis saistīts ar likuma nepilnībām, bet gan ar mērķi aizsargāt bērna intereses un veicināt uzturlīdzekļu maksāšanu, nevis vienkārši sodīt, raidījumam skaidroja administrācijā. Un mērķis ir attaisnojies, jo parādnieku skaits ar derīgām vadītāja apliecībām gada laikā mazinājies no 8410 līdz 5128 šogad februārī. Tātad vairāk nekā 3000 parādnieki sākuši maksāt uzturlīdzekļus, un vēl 315 parādnieki noslēguši vienošanos par parāda segšanu.
Tomēr šī ir tikai daļa no parādniekiem, kuru kopējais skaits vairāku gadu laikā izveidojies liels un pārsniedz 38 000. Viņu vietā garantiju fonds otram bērna vecākam līdz šim kopumā izmaksājis 264 miljonus eiro. Lai turpinātu palielināt no parādniekiem atgūtās summas, Tieslietu ministrija (TM) plāno piemērot arvien jaunus instrumentus. Darba grupa, kurā strādā deputāti un nozares eksperti, šobrīd galdā likusi desmit jaunus priekšlikumus, tomēr tie vēl jāizanalizē un tiks atklāti vēlāk. “Būtībā tas ir nožēlojami, ja kāds nemaksā par savu bērnu izglītošanu, [nemaksā] uzturlīdzekļus, ka jāiesaistās valstij un jāsāk piedzīt ar visādām metodēm un represīvām metodēm, ka nevar vienoties un garantēt to, kas pienākas,” saka TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Uzturlīdzekļu garantiju fonds līdz šim kopumā pielietojis vairākas parādu atgūšanas metodes, tai skaitā, publisku parādnieku kaunināšanu. Pēdējos gados fondam izdevies palielināt atgūto līdzekļu apjomu. Pērn pieaugums bija 30%, kopumā pārsniedzot 5,5 miljonus eiro. Līdzīga tendence turpinās arī šogad.

Vecāki Reiru aicina nepasliktināt ilgstoši smagi slimu bērnu ģimeņu stāvokli

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vecāku padome aicina labklājības ministru Jāni Reiru (V) pievērst uzmanību, lai grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” nepasliktinātu ilgstoši smagi slimu bērnu ģimeņu finansiālo stāvokli.

Labklājības ministrija patlaban gatavo priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas esošajā redakcijā pretēji likumprojekta mērķim var pasliktināt to ģimeņu stāvokli, kurās bērni saslimuši ar ilgstoši ārstējamām smagām diagnozēm.

Proti, ja bērnam ir noteikta onkoloģiska diagnoze, ir smaga trauma vai cita smaga ilgstoši ārstējama saslimšana, pastāv ļoti liela iespēja, ka viens no vecākiem, kurš līdz šim godīgi strādājis un maksājis nodokļus, vairs nevar apmeklēt darbu, jo viņam jābūt kopā ar bērnu. Dažkārt šis periods ieilgst pat uz trim, četriem gadiem.

Jaunais likumprojekts paredz, ka līdzšinējā finansiālā atbalsta vietā ģimenēm vairs nebūs iespēja saņemt pabalstu, ja bērns ārstēsies ilgāk par vienu gadu, kas ir ne vien negodīgi, bet arī papildu pārbaudījums ģimenēm.

Tāpēc Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padomes pārstāvji iesnieguši ministrijai savus priekšlikumus, kā arī aicina labklājības ministru Jāni Reiru nebūt vienaldzīgam un personiski pievērst uzmanību, lai priekšlikumi grozījumiem likumā būtu atbilstoši vecāku un bērnu interesēm, nevis radītu papildu grūtības ģimenēm, kurām jau tāpat ir jāsaskaras ar ļoti lieliem dzīves pārbaudījumiem.

Kā pozitīvu piemēru var minēt mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, kas izmaiņas darbnespējas lapas noteikumos jau ieviesusi un izveidojusi ilgstoši ārstējamo diagnožu sarakstu un darba nespējas gadījumā ekonomiski aktīvajiem vecākiem tiek apmaksāta darba nespējas lapa 364 dienu garumā bez ierobežojumiem.

Apkopojot gan vecāku, gan arī Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu ierosinājumus, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padome ierosina:

  1. Palielināt bērnu (pacientu) vecumu līdz 18 gadiem, kuru smago diagnožu dēļ viens no vecākiem atrodas bērnam līdzās visas terapijas un rehabilitācijas laikā, par kuru tiek piešķirta un apmaksāta darba nespējas lapa, līdzšinējo 14 gadu vecuma ierobežojuma vietā;
  2. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu vecākiem, kuru bērni slimo ar ilgstoši ārstējamām slimībām (atbilstoši izveidotam šo diagnožu sarakstam), kas pārsniedz 365 dienas. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu par visu reālo terapijas (bērna saslimšanas) laiku;
  3. Konsultējoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem izveidot diagnožu sarakstu, kurā uzskaitītas ilgstoši ārstējamas slimības, īpaši izceļot diagnozes, kuru terapija ilgst vairāk nekā vienu gadu, tajā skaitā Izveidot diagnožu sarakstu, kurā uzskaitītas ilgstoši ārstējamas slimības, īpaši izceļot diagnozes, kuru terapija ilgst vairāk nekā vienu gadu, tajā skaitā, iedzimta kroplība, deformācija vai hromosomu anomālija (diagnozes Q00 – Q99), ir ievainojumi, saindēšanās un citas ārējas iedarbes sekas (diagnozes S00 – T98), audzēji (diagnozes C00-D48), psihiski un uzvedības traucējumi (diagnozes F02-F48, F70-F79, F80-F89), nervu sistēmas slimības (diagnozes G00-G09, G40-G47);
  4. Pagarināt un apmaksāt darba nespējas lapu arī vecākiem, kuri ir spiesti ārstēt bērnu ārpus Latvijas ilgāk par 21 dienu, ja Latvijā nav iespēja saņemt terapiju, operāciju vai rehabilitāciju.

Cerībā, ka uzmanību plānotajām izmaiņām pievērsīs arī labklājības ministrs Jānis Reirs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku padome aicina labklājības ministru tikties ar BKUS Vecāku padomi, pieaicinot Veselības ministrijas pārstāvjus un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistus, lai pārrunātu likuma grozījumu ietekmi uz ģimenēm, kurās ilgstoši (vairāk nekā gadu) ārstējas bērni ar smagām diagnozēm, kā arī vienotos par iespējamiem atbalsta risinājumiem šajā jomā.

Vecāki, kuri piekrīt Bērnu slimnīcas Vecāku padomes priekšlikumiem, ir aicināti elektroniski balsot www.manabalss.lv, lai atbalstītu nepieciešamās izmaiņas.

 

BKUS Vecāku padomes vārdā,

Vita Šteina

VIDEO: Šķēpmetējs Dmitrijs Silovs Krāslavā: “Šeit var brīvi elpot”

“Mans mērķis ir tikai pirmā vieta. Otrā vai trešā vieta būs neveiksme, taču arī neveiksmes ir vajadzīgas. Ja vienmēr būsi pirmais, negribēsi trenēties,” uzskata vieglatlēts un šķēpmetējs Dmitrijs Silovs no Krāslavas.

“Čempionātos cilvēki jautā: “Kas ir Latvija? Kur tā adrodas?”. Kad tu iegūsti pasaules čempionātā zelta medaļu, cilvēki uzzina, kas ir Latvija. Viens cilvēks var ietekmēt to, lai par Latviju uzzinātu citās valstīs,” ir pārliecināts Dmitrijs.

“Es gribu, lai mazāk cilvēku aizbrauktu no savām dzimtajām vietām. Es justos labāk un mierīgāk, ja man apkārt būtu cilvēki, kurus es pazīstu un šeit gaidu atgriežamies,” saka Dmitrijs.

“Mans mērķis dzīvē ir palikt un dzīvot Krāslavā. Mana pilsēta ir mana pilsēta. Esmu šeit kopš bērnības, man te viss patīk. Man patīk daba un tas, ka nav daudz cilvēku. Var brīvi elpot.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Multi-National Division North, What Does It Mean?

The NATO summit of 11-12 July, 2018 in Brussels has been causing waves, many of them unsurprisingly emanating outward from President Trump.  Yet despite Trump’s standard bombast, the summit has resulted in plans to bolster Baltic defense.  The most notable product of the summit for the Baltic States was the letter of intent to create Multi-National Division North (MND North), a division-level headquarters led by the framework nations of Latvia, Estonia, and Denmark, to be co-located at Ādaži, just northeast of Riga, and at Karup in Denmark.  Besides the Ministers of Defense of the three aforementioned countries, the letter of intent was also signed by the Ministers of Defense of Canada, the United Kingdom, and Lithuania.  The longer-term ambition is for all framework nations in the Baltic States as well as Poland to contribute to the headquarters.  The staff will be put together starting September 2018, with initial operational capability planned for the first half of 2019 and full operational capacity by the middle of 2020.  What does this development actually mean, however?

Latvian Minister of Defense Raimonds Bergmanis has hailed it as both a concrete effort to strengthen NATO’s collective defense in the Baltic Sea region as well as a clear demonstration of the alliance’s goal of promoting European security.  These points are all true, but they are also primarily political.  Beyond these basic points, the establishment of MND North has various ramifications for the roles of Latvia and Estonia in Baltic defense, and perhaps even in NATO’s military structures more generally, and for Baltic defense as a whole.

All three Baltic States are, of course, small countries with small populations: Lithuania just below 3 million, Latvia below 2 million, and Estonia below 1.5 million.  They have correspondingly small defense budgets, and thus also correspondingly small military forces, although by the end of 2018 Latvia and Lithuania will join Estonia in meeting NATO’s 2% target.  What these three countries have not had since regaining independence in 1991 is experience with division-level formations—that is, formations comprised of two to four brigades together with the various support units required to sustain a true operational, as opposed to merely tactical, capability.

Latvia and Estonia are too small to maintain sufficiently large armed forces to fill out a division, even a small one.  Lithuania, which activated the Žemaitija motorized infantry brigade in 2016 and the Aukštaitija light infantry brigade in 2017 to stand alongside its longstanding Geležinis Vilkas (Iron Wolf) mechanized infantry brigade, is only just beginning to come to grips with the challenges of managing, maintaining, and directing division-level formations.  One benefit which MND North offers to Latvia and Estonia is direct experience for their military staffs of participating in this level of military administration, logistics, command, etc. This includes coordinating and synchronizing subordinate units in training exercises and relating divisional headquarters activities to the Multi-National Corps Northeast headquarters based in Szczecin, Poland.

Increased familiarity with this level will undoubtedly serve Latvia and Estonia well both in terms of improving the professional competencies of their respective militaries as well as enabling them to operate more closely with the rest of the alliance at this higher level of command.

What an established headquarters provides is the capacity, in terms of infrastructure, equipment, and personnel, to coordinate the disparate tactical, logistical, and other support capabilities which give the aggregate formation operational-level capabilities—sui generis.  That is, despite how much of a benefit it is for the Latvian and Estonian militaries (and Lithuanian as well, independently of MND North) to gain divisional-level experience, it is even more important that with the actual establishment and eventual operationalization of the headquarters there will finally be a divisional headquarters in the Baltic States.  Prior to MND North, there was no division-level headquarters in the eastern Baltic littoral, which means that there was no specifically established capability to coordinate Baltic as well as rotating NATO forces at that level.  Any such capability, if ever required due to the course of events, would have had to be imported in the midst of operations.  Once MND North is established, this gap between the capacity to plan for the defense of the Baltic States and to implement any such plans, if necessary, will be plugged.

Yet even as the Baltic States have wrested MND North from the Brussels summit, Trump’s meeting with Putin may still rattle them along with the plans for MND North.  Trump on Thursday 12 July did not rule out the curtailing of military exercises in the Baltic Sea region—or, more accurately, American involvement in them, some of which are NATO exercises.  Given that much of the experience of MND North in coming to grips with division-level command will stem from coordinating subordinate units in exercises, the potential withdrawal or minimization of US participation may ensure that MND North emerges stillborn or at best malnourished.  This may come to characterize the Baltic States’ experience of the Trump administration as Obama-era initiatives for Baltic defense slowly lose their momentum: that Trump may giveth with one hand and a couple of days later taketh away with the other, once Putin has a word with him. Time will tell.

 

Autors ir Leidenes Universitātes stratēģisko studiju asistējošs profesors

Kozlovskis: es uzstājīgi prasīšu rezultātu

Priekšvēlēšanu interviju sērijā ar valdības locekļiem Ir iztaujā iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība), kurš nozari vada kopš 2011. gada.

Tiesībsargu darbs naudas atmazgāšanas apkarošanā ir viens no Latvijas vājajiem posmiem Eiropas Padomes komisijas  Moneyval novērtējumā un teju puse Valsts policijā ierosināto kriminālprocesu tiek izbeigti noilguma dēļ, tomēr ministrs nepiekrīt, ka policijas darba kvalitāte gadu gaitā būtu pasliktinājusies. Kādi ir viņa argumenti?

 

Pēc maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības jūs izteicāties, ka nepieļausiet, ka Latvijā noteikumus diktē organizētā noziedzība. Cik tālu ir izmeklēšana — kas ir paveiks, par ko var runāt?

Varu pateikt, ka ir izdarīts ļoti liels apjoms sākotnējo darbību. Ir saņemts ļoti daudz informācijas no iedzīvotājiem — gan video reģistratoru iesniegšana, gan cita informācija. Kopumā ir aptaujāti 200 cilvēki, 50 jau nopratināti kā liecinieki, notiek elektroniskās informācijas apstrāde. Reāli šī būs pirmā sestdiena un svētdiena, kad izmeklētāji vispār varēs doties mājās pie ģimenēm (intervija notiek piektdien, 6. jūnijā — red.). Viņi strādāja kopš slepkavības brīža vispār bez brīvdienām. Pašlaik mēs nevaram pateikt, ka ir skaidrība, bet katrā ziņā tas [izmeklēšanas savāktās informācijas] apjoms ļaus virzīties tajā virzienā, kas ir saistīts tieši ar pašu [slepkavības] izpildīšanu. Protams, paliek versijas par motīvu. Pamatā tiek vērtēta saistība ar viņa uzņēmējdarbību — virzieni ar vairākiem uzņēmumiem, kuros viņš ir bijis iesaistīts. Pašlaik [nevar] konkrēti pateikt, ka Valsts policija ir izvēlējusies vienu versiju — viņi neizslēdz šīs versijas. Bet ir jau starptautiskā sadarbība uzsākta ar Lietuvu, Igauniju, Vāciju. Varu apliecināt, ka tiešām ir iesaistīti ļoti lieli resursi un mēs darām visu, lai maksimāli ātri tiktu šim noziegumam uz pēdām.

Balstoties uz jūsu pašreizējo informāciju, vai jūs varat komentēt to, vai izpildītāji varētu būt nākuši vai kaut kādā veidā saistīti ar Čečeniju, kadiroviešu režīmu?

Pašlaik par režīmiem es nevarētu runāt.

Par tautībām?

Par tautībām arī ne, bet ne par velti esam iesaistījuši kaimiņvalstis šajā sadarbībā. Mēs atstrādājam virkni versiju, bet pateikt, ka tas ir kaut kāds režīms, konkrēta valsts — nē, to mēs nevaram. Pašlaik es pateicu tik daudz, cik es varēju pateikt. Vēlreiz varu apliecināt, ka mēs ļoti aktīvi strādājam.

Vai šī slepkavība tiks atklāta?

Nu… (nopūšas). Ja velkam paralēles ar šādu notikumu, kas bija 2009. gadā Jūrmalā, tad Valsts policijai izdevās atklāt izpildītājus.

Kuru slepkavību jūs domājat 2009. gadā?

Majoros tika nošauts viens no organizētās noziedzības pārstāvjiem. Tas arī bija līdzīgs izpildījums — dienas laikā ar automatisko ieroci krustojumā nogalināts, sašaujot viņu mašīnā.

Vai Bunkus bija organizētās noziedzības pārstāvis?

Nē, tādu apgalvojumu, protams, mēs nevaram izvirzīt. Pašlaik meklējam viņa slepkavu. Apvainot mirušo šādi… Es pilnīgi norobežotos no tā.

Problēmas maksātnespējas jomā ir kļuvušas par šī priekšvēlēšanu perioda vienu no galvenajiem tematiem. Kā jūs pats novērtētu, cik tālu runas par mafiju šajā sfērā joprojām ir aktuālas un darba kārtībā?

Valsts policijai faktiski jau otro gadu ir prioritāte tieši šie noziedzīgie nodarījumi — gan ne tikai maksātnespējas jomas, bet ekonomiskie. Tas tā ir. Manuprāt, ir arī zināmi rezultāti. Par šo te mafiju, es atturētos varbūt viņu tā saukt, bet mēs redzam pietiekoši daudz procesu saistībā ar uzņēmumiem — maksātnespējas jautājums, uzņēmumu reiderisma jautājums, dažādas krāpšanas. Arī finanšu noziegumi banku sektorā — tas ir liels izaicinājums, pie kura ļoti nopietni jāstrādā. Mēs arī visu darām, lai stiprinātu mūsu kapacitāti šajā jomā, kas ir ENAP [Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde] un arī [Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē] nodaļa izveidota kopš pagājušā gada, kas izmeklē sarežģītas lietas. Ir rezultāti tomēr panākti savā ziņā.

Tuvākajā laikā būs Moneyval ziņojums, kurā tieši valsts nespēja tikt galā ar naudas atmazgāšanas noziegumiem varētu raisīt ļoti sliktas konsekvences. Vai uzskatat, ka šobrīd situācija ir fundamentāli labāka nekā uz novērtējuma brīdi?

Ir. Mūsu eksperti pierādīja — pēdējā gada rezultāti ļāva tieši šo izmeklēšanas sadaļu [vērtējumā] pavilkt uz augšu. Tā nav tā sadaļa, kas mūs velk uz leju.

Varbūt kādu konkrētu piemēru varētu minēt?

Tas ir kopsakarā ar visu, kas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanu, iesaldēšanu, gan atsevišķiem procesiem, kas ir maksātnespējas lietās, arī banku jomā.

Varbūt varat identificēt tos gadījumus, kurus sabiedrība zina?

Piemēram, noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi, kas bija iesaldēti saistītībā ar Trasta komercbanku un ar citām bankām. Tas pats maksātnespējas process, kas konkrēti saistīts ar Trasta komercbankas administratoriem.

Jūs esat viens no ministriem — ilgdzīvotājiem. Šoruden apritēs septiņi gadi amatā. Kā jūs vērtējat policijas darba kvalitāti šo gadu laikā?

Esam darījuši ļoti daudz, lai to uzlabotu. Konkrēts piemērs — ENAP kapacitātes stiprināšana. Veiktas rotācijas, pašlaik vadošos amatos ir jaunas amatpersonas. Kā jau teicu, ir izveidota šī struktūrvienība ONAP sarežģīto lietu izmeklēšanai. Faktiski [ir izpildīti] tie uzdevumi, par ko mēs vienojāmies ar Ķuža kungu, kvalitāte ir augusi. Plus jautājums par izglītību — ņemot vērā, ka ekonomiskie noziegumi ir ļoti sarežgīti, jārunā par kompetenci. Esam ieviesuši jaunu standartu — profesiju «policijas virsnieks». Attiecīgi jauna otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība ir sākta no pagājušā gada 1. septembra Rīgas Stradiņa universitātē. Četros virzienos — kārtības policija, izmeklēšanas darbs, specifiski ekonomiskie noziegumi un operatīvais darbs. Pašlaik arī vērtējam ideju, kas visu laiku virmo attiecībā par akadēmiju. Bet es gribētu runāt par iekšējās drošības akadēmiju, nespecializēties tikai uz policiju. Tad vērts pie tā ķerties, ja veido to plašākam lokam. Gala slēdziens būs rudenī. Jasaprot, cik iestādes būs gatavas tur mācīties. Pašlaik modelis mums ir izveidots — ir Policijas koledža, nākamais posms pašlaik ir Stradiņa universitāte, tas ir piecu gadu līgums.

Jūs pieskārāties vairākām lietām, par ko man ir detalizētāki jautājumi. Sākšu ar kvalitāti. Jūs sakāt, tā ir augusi. Bet ja paskatāmies Valsts kontroles revīzijas rezultātus, tur ir konstatēts, ka turpat puse ierosināto kriminālprocesu Latvijā tiek izbeigti uz noilguma pamata. Turklāt situācija pēdējo astoņu gadu laikā ir strauji pasliktinājusies — 2010. gadā tādi bija 12%, bet 2016. gadā — 47%. Noilgums faktiski nozīmē, ka policija uzskatījusi, ka tur varētu būt noziegums, bet nav spējusi laikus savākt pieradījumus. Par kādu kvalitāti mēs runājam?

Ja skatāmies noziedzības tendences pēdējos gados, mums būtiski samazinās sevišķi smagi noziegumi — laupīšanas, savukārt pieaugums ir sadzīviskiem noziegumiem, kas ir sīkās zādzības, mazāk smagi noziegumi. Mums ir diezgan smagnējs kriminālprocess — jā, es piekrītu. 1. septembrī stāsies spēkā Kriminālprocesa grozījumi, kas paredzēs paātrināto procesu. Proti, te ir jautājums par vadlīniju izstrādāšanu, par ko tagad runājam ar Ģenerālprokuratūru. Uzskatu, ka viņu iesaiste ir ļoti būtiska — lai būtu vienota izpratne par to, kāds ir pietiekams pierādījumu apjoms, lai personu varētu saukt pie atbildības. Tas nozīmē, ka varēsim vairāk resursu nekā līdz šim veltīt tieši smagākiem noziegumiem.

Jāsaprot arī šīs tendences kopumā, nevar atrauti skatīties, ka izbeidz noilguma dēļ. Mums būs Eiropas Komisijas atbalstīts izvērtējums, kas skar divus virzienus. Viens — cik mums  vajag policistus un kāds ir efektīvākais resursu vadības modelis? Šim izvērtējumam jābūt jau rudenī. Otrs ir tieši saistīts ar izmeklēšanu, jo citās valstīs ir daudz vienkāršāka sistēma. Jo skaidrs, ka notiek noziedzīgi nodarījumi, kas ir tā saucamie tumšie. Proti, nav iespējams savākt pietiekamus pierādījumus, bet viņš stāv. Pamatideja ir tāda, ka jāizstrādā vadlīnijas — kādas darbības ir nepieciešams veikt procesa ietvaros. Ja policists ir izdarījis visu, kas viņam ir jāizdara, [bet pierādījumi nav savākti], nu tad tā ir tā realitāte un kriminālprocess tiek apturēts.

Bet kas bija par pamatu šādam pieaugumam? Policisti ir strādājuši tikpat labi, bet noziedzības struktūra ir tik ļoti mainījusies?

Pilnīgi noteikti tas nav tikai tāpēc, ka policijas darba kvalitāte ir pasliktinājusies. Jautājums ir arī par resursu apjomu. Mums policistu vairāk nepaliek, diemžēl.

Runājot par policistu daudzumu, tajā pašā Valsts kontroles revīzijā norādīts, ka Latvijā policistu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir ļoti liels — 2015. gadā 441 uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem un lielāks daudzums bija tikai piecās ES valstīs. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā tas ir krietni mazāks.

Pie statistikas datiem tika pierēķināta ne tikai policija, bet arī robežsardze klāt — aptuveni 2000 robežsargu. Bet piekrītu, tas tā ir — tāpēc arī pēc Valsts kontroles ziņojuma ir sācies ekspertu izvērtējums par resursu vadību, mēs skatīsimies arī uz kaimiņu pieredzi. Mums ir jāskatās funkciju apmērs, lai argumentēti pateiktu. Tāpēc, kad bija administratīvā reforma pieteikta un 6% lineārs samazinājums, es tam kategoriski nepiekritu bez jebkādas analīzes. Nevar vērtēt visu lineāri.

Otra lieta, diemžēl terorisma apdraudējuma dēļ mēs skatāmies, ka Zviedrijā policistu skaits tiek palielināts, Dānijā tiek palielināts, arī Igaunijā tiks palielināts.

Kāpēc mēs tik ilgi esam gaidījuši, lai tikai pēc Valsts kontroles revīzijas pasūtītu pētījumu un šogad sāktu par šo resursu izmantošanu domāt?

Tas jau brieda arī bez Valsts kontroles — deviņi gadi ir pagājuši kopš iepriekšējās reģionālās reformas, kad bija jau samazinājums. Tas būtu darīts jebkurā gadījumā dēļ pieteiktās administratīvās reformas. Tas ir ļoti komplekss izvērtējums.

Kā jau minēju, katru gadu redzam, ka samazinās lielākais apdraudējums dzīvībai — bruņotas laupīšanas, šaujamieroču izmantošana. Savukārt zādzības aug, tā ir sociālekonomiskā joma. Kopumā skatoties, nevis lietas tiek novilcinātas, bet es pieļauju, ka process tiek turēts, kaut gan ir skaidrs, ka tas ir jāaptur, jo pat ar visu labāko vēlmi un ieguldījumu policists tajā brīdī to nevar atklāt pie tā [pierādījumu] apjoma, kas ir.

Bet kāpēc jums tomēr tik ilgu laiku vajadzēja jautājumiem, kas paredz sakārtot izglītības prasības policistiem? Tikai no pagājušā gada ir vajadzīga juridiskā izglītība, savukārt otrā līmeņa izglītība ir tagad tikai atrisināta — vai tātad absolventi būs tikai 2022. gadā?

Nē, tur nav piecu gadu studijas. Pirmie absolventi būs 2020. gadā.

Bet jautājums ir, kāpēc jūs to visu agrāk nedarījāt?

Lai izveidotu šo programmu, mēs īstenībā ļoti daudz laika patērējām politiskās diskusijās. Sākotnējais mērķis bija atjaunot Policijas akadēmiju. Reāli mēs nonācām pie sadarbības ar Stradiņa universitāti. Nav jau tā, ka mums nebija šīs otrā līmeņa izglītības, vienkārši mēs konstatējām specifiskas lietas, ka ir jāpalielina kompetence ekonomisko noziegumu izmeklēšanai. Lai no idejas [tiktu] līdz līgumam un studiju sākumam, nu, tas prasa laiku.

Vēl viena problēma, ko esmu dzirdējusi no dažādām pusēm, par ekspertīžu ilgumu. DNS, skaņu ierakstu, ballistiskās ekspertīzes — gada, pusotra laikā, IT — divu līdz trīs gadu laikā. Vai tas ir saprātīgs termiņš, ja gribam dzīvot tiesiskā valstī? Ko jūs esat darījis, lai to mainītu, vai varbūt jūs domājat, ka tas ir normāli?

Nē, protams, ka mērķis jau ierakstīts pašā kriminālprocesā — pēc iespējas ātrāk ar mazākiem resursiem.

Kāpēc mums nav tā?

Tāpēc, ka mums resursu nepietiek un arī cilvēku.

Jūs esat prasījis?

Jā, esmu prasījis. Uz šo gadu ir konkrēti piešķirti un no šī gada papildus tiek apmācīti tieši IT eksperti, kas būs ekspertīžu centrā. Tas ļaus efektīvāk šīs ekspertīzes veikt.

Kāds tad būs tas termiņš?

Nu, tie eksperti ir jāsagatavo. Jūs varētu kādreiz nointervēt ekspertīžu centru un saprast, ko nozīmē eksperts — tas cilvēks tiek diezgan ilgi gatavots, tas ir vesels process, ir jāiziet sertifikācija. Otrs, protams, ir motivācijas jautājums strādāt šajā profesiijā. Tas, ko es esmu varējis un ko esmu izdarījis — 62 miljonus kopā atalgojuma reformā esmu dabūjis no valdības mūsu dienestiem.

Varbūt to jau sen vajadzēja darīt?

2014. gadā tā bija mana ideja veikt šo atalgojuma reformu. Varbūt tā neskanēja skaļi, bet tā bija reāla reforma, lai vispār sagatavotu koncepciju un pēc tam aizietu uz valdību, pierādītu to, ka ir vajadzīgi 62 miljoni — tas nebija tik vienkārši. Un kā mēs zinām, šo naudu arī nepiešķīra vienā gadā, sadalīja uz diviem gadiem. Līdz ar to var teikt, ka tikai no pagājušā gada šis finansējums nonāca. Tagad skatoties atkal uz ekonomikas straujo izaugsmi, protams, ir jautājums par cilvēku — ekspertu un speciālistu — noturēšanu.

Kāda ir šobrīd vidējā policista alga?

Vidējā policista alga ir sasniegusi nedaudz lielāku līmeni  nekā tā bija augstākajā punktā 2008. gadā. Protams, jāskatās par kategorijām, bet virsniekiem alga ir kādi 1000 eiro uz rokas.

Jums šķiet tas ir konkurētspējīgi?

Jāsaprot kopējais valsts redzējums. Tas ir vairāk nekā saņem diplomēti ārsti. Tā ir realitāte. Ja nemaldos, 700 eiro neiroķirurgs saņem pašlaik un ceļu policisti arī saņem 700 eiro. Es būtu tikai ieinteresēts, lai speciālisti saņem pēc iespējas vairāk. Te ir divi faktori. Pirmais — atalgojuma reformā vēl ir jāstrādā pie kritērijiem, jo tos iestādes pašas veido. Viņiem ir jāzina, kur ir jāpārdala tie līdzekļi. Un otrs — kā jau minēju, es ļoti ceru, ka [pašreiz notiekošais] izvērtējums ļaus daudz efektīvāk vadīt policijas resursus un tie paliks policijas rīcībā, netiks atņemti. Ja es tagad populistiski solītu, ka varētu vēl 60 miljonus dabūt, nu, tas nav reāli. Pašlaik ir skaidri iezīmēta veselības nozare kā [valdības] prioritāte.

Vēlreiz gribu uzsvērt, kādi ir plusi salīdzinoši ar citām profesijām — izdienas pensijas, ko jaunieši nenovērtē, sākot dienestu. Un veselības aprūpe, kas ir nodrošināta pilnā apmērā. Tādā veidā mēs varam kaut kā uzturēt motivāciju. Bet, skaidrs, ka mums ir grūti piesaistīt labākos speciālistus, ja ekonomisko noziegumu izmeklētājam ir [alga] 1500 eiro. Taču mums ir iespēja pašām iestādēm tomēr diferencēt atalgojumu. Tas ir Valsts policijas uzdevums — prioritārajām jomām sadalīt finansējumu.

Jūs sakāt, ka runājat ar prokuratūru par to, kā atvieglot kriminālprocesu. Jautājums, kāpēc jau sen tas nav izdarīts?

Nu, neiet tik raiti tās sarunas.

Kur ir problēma, kas bremzē? Lieciet galdā.

Nē, es nevienam neuzbrukšu. Bet ir ļoti būtiski — pirmais lielais sadarbības partneris ir prokuratūra, tāpēc par likuma grozījumiem, kas stāsies spēkā 1. septembrī, pilnīgi noteikti mums jābūt vienotai izpratnei.

Bet kāda ir jūsu izpratne par mūsdienu policistu? Vai viņam ir jāsēž pie galda un jāraksta visi šie protokoli, vai ātri un efektīvi jāizmeklē lietas? Vai iespējams fundamentāli uzlabot procesu, lai statistikas dati nav tik ļoti bēdīgi, kā redzam Valsts kontroles ziņojumā?

Es redzu izmeklētāju, kas nesēž, kā jūs teicāt, pie galda.

Vai taisnība, ka viņi ar roku vēl raksta protokolus?

Nē, es negribētu teikt, ka visi. Pieļauju, kāds varbūt arī raksta, bet tomēr arī pārvalda datoru.

Ja ir diezgan skaidra lieta, tad mēs redzam likuma grozījumos — ir viena tabula, kas ir jāizpilda un dažās dienās persona jau nonāk tiesā. Tas ir mērķis.

Kad tas notiks?

No 1. septembra par noteiktu sadaļu, ja mums līdz tam izdosies kopā [ar prokuratūru] izstrādāt vadlīnijas. Te es ceru uz prokuratūras atbalstu. Protams, arī tiesas iesaisti.

Jāatzīst, ka līdz šim mums tā sistēma ir bijusi smagnēja un liela.

Vai Iekšlietu ministrija šobrīd ir izvirzījusi Valsts policijai sasniedzamos rezultātus izmeklēšanas efektivitātes un kvalitātes palielināšanai?

Tas būs izdarīts līdz šā gada rudenim — es to ļoti uzstājīgi prasīšu, lai tas  notiek līdz manu pilnvaru, iespējams, beigām.

Bet vīzija jums ir?

Jautājums — vai mēs liekam konkrētus termiņus? Uz to mums ir jāspēj atbildēt. Līdzīgi kā tiesās lietu iztiesāšanā ir ļoti dažādi tempi. Skaidrs, ka ideālā variantā varētu ielikt termiņu, bet jāsaprot arī, ka ir lietas, kurām nevar ielikt konkrētu termiņu. Es gaidu precīzu atbildi arī no ekspertiem, lai varam šos sasniedzamos rezultātus noteikt lietām. Bet pateikt, ka visas krimināllietas tiks izmeklētas gada laikā, kā minimums, nu, tomēr tās ir jāgradē pēc sarežģītības pakāpes.

Bet kāpēc tie līdz šim nebija — kā var daudzus gadus dzīvot vienkārši bez kādiem mērķiem un uzdevumiem?

Mērķi jau ir noteikti likumā. Es saprotu, ko jūs gribat pateikt, bet nav jau tā, ka nekas nav darīts. Mēs identificējām problēmas un mēģinām tās risināt.

Mēs pieskārāmies izglītības jautājumiem. Mani pārsteidza Nekā personīga sižets pavasarī par Valsts policijas koledžas lektoru Arvilu Feierābendu — viņš ir apsūdzēts par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet apmāca jaunos policistus. Koledžas vadība skaidroja, ka nekādu problēmu nesaskata. Kā ir ar jums?

Saskatu.

Un kādu?

Juridiski acīmredzot, ja viņam nav konkrēts drošības līdzeklis tagad piemērots… Es neesmu lietas kursā tieši šodien par viņu, bet manā skatījumā — ja persona ir apsūdzēta, tad es neredzu, kā viņa varētu turpināt to. Ja drošības līdzekļa nav, tad tas droši vien ir tiešais jautājums Valsts policijai — sākot ar koledžas vadību un Valsts policijas vadītāju.

Bet jūs uzdevāt šo jautājumu? Vai jūs reaģējāt pēc tam, kad tas publiski kļuva zināms? Vai šis cilvēks turpina mācīt?

Es jums nevaru tagad pateikt, vai viņš turpina.  (Pēc intervijas noskaidrojām, ka apsūdzētais turpina apmācīt jaunos policistus — red.)

Bet kāpēc jūs to nenoskaidrojāt līdz šim?

Jautājumi, protams, tika uzdoti, bet tajā laikā tas skaidrojums bija — jā, viņš tiek augsti vērtēts kā pasniedzējs no Valsts policijas puses.

Kādus secinājumus lai mēs izdarām par Valsts policiju pēc šādiem apgalvojumiem? Vai jaunos policistus ir jāapmāca korupcijā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā iesaistītai personai, kura šobrīd tiek tiesāta? Vai tas ir morāli pareizi?

Nē. Par to vispār šaubu nav, bet vēlreiz saku — tīri juridiski formāli tas acīmredzot tiek darīts. Tāda tā situācija izveidojusies. Tas ir jāpārprasa Valsts policijas vadībai. Paldies, ka jūs to aktualizējāt.

Bet jūs pats neko nedarījāt?

Es nevaru pieņemt lēmumu atbrīvot no dienesta — tas ir jautājums Valsts policijas priekšniekam, kā viņš rīkosies tālāk. Personas atbrīvošana ir iestādes vadītāja atbildība un kompetence.

Vai Feierābenda lietu atklāja Iekšējās drošības birojs (IDB)?

Jā.

Tas ir viens darbs, ko esat paveicis, — izveidots neatkarīgs dienests, kas izmeklē amatpersonu noziegumus.

Jā, mēs tik tālu [sarunā] netikām, bet es to labprāt pieminētu. Esmu ļoti gandarīts par šo projektu, jo sākotnēji, kad es stājos amatā, darba grupa bija strādājusi un uzskatīja, ka nekas nav jāmaina — lai paliek kā ir, ka šis drošības dienests ir policijas struktūrvienība. Es pieņēmu politisku lēmumu veidot objektīvu, neatkarīgu iestādi, kura nav policijas struktūrvienība. Es panācu, ka tika atbalstīts nepieciešamais finanšu apjoms un materiāltehniskais nodrošinājums. Faktiski birojs sāka darbību 2016. gadā, formāli — 2015. gada beigas. Tad arī ir rezultāti. Esmu gandarīts par šī dienesta darbu un attieksmi un padarīto — nāk gaismā noziedzīgi nodarījumi kādā no mūsu sistēmas struktūrvienībām. Mums ir jāatbrīvojas no negodprātīgiem darbiniekiem.

Es apskatījos budžetu, viņiem šogad tuvojās četriem miljoniem eiro. KNAB ir aptuveni 5,8 miljoni. Kā jūs vērtējat, vai nevajadzētu gaidīt lielākas, skaļākas lietas? Vai tas rezultāts ir tāds, kādu arī jūs gribējāt?

Feierābenda kungs bija pietiekami augstā amatā, un tas bija pašā sākumā. IDB sāka strādāt 2016. gadā — faktiski bija priekšnieks un nebija neviena darbinieka. Pašlaik dienests ir gandrīz jau nokomplektēts un esmu pārliecināts, ka rādītāji arvien uzlabosies. Mērķis ir viens  — izķert negodprātīgos darbiniekus. Tajā pašā laikā arī preventīvi likt dienestiem pārvērtēt savus kontroles mehānismus un izdarīt secinājumus. Jā, es uzskatu, ka tas ir ir samērīgi un šim dienestam jāļauj strādāt. Tā būtu valstiski visnepieļaujamākā situācija, ja kāds iedomātos kaut ko tur grozīt. Sākotnēji diemžēl nebija pilnīga atbalsta šim dienestam, bet šis modelis ir izveidots tā, ka dienests vairs nav Valsts policijas struktūrvienība, un esmu pārliecināts, ka viņu ieguldījums attaisnosies. Piekrītu, arī zemākā līmeņa darbinieki nonāk biroja rokās, bet pilnīgi noteikti nav tā, ka tikai paši zemākie. Pagājušajā nedēļā tika aizturēti darbinieki, kas Valsts robežsardzē atbildēja par iepirkumiem. Tie nebija gluži zemākā līmeņa.

Vai varat likt savu galvu ķīlā, ka IDB komanda tiešām skatīsies uz nagiem un tur nebūs savējo būšana?

Šī ir pilnīgi neatkarīga iestāde vistiešākajā izpratnē, kā Valsts policija, tikpat neatkarīga. Es varu likt galvu ķīlā, ka pie šī vadītāja dienests attīstīsies, nostiprināsies. Un es uzskatu par lielu veiksmi, ka man un sistēmai izdevās atrast tieši šo vadītāju, kas ir bijis savulaik policijas dienestā, pēc tam banku sektorā ar ļoti augstu kvalifikāciju un strādājis pie naudas atmazgāšanas jautājumiem. Ir redzējis no malas un tad reāli atgriezies sistēmā. Protams, ļoti nepateicīgs darbs — ķert savējos, bet es redzu to, ka viņš to dara nešķirojot.

Varētu novēlēt veiksmes, bet diemžēl ir gadījumi, kad par policiju runā kā par pasūtījumu galdu — ka var aiziet un ierosināt kriminālprocesu.

Piemēram?

Piemēram, mūsu pašu izdevniecībai ir gadījums ar Lato Lapsas brāli, pēc kura iesnieguma ir ierosināti un pēc tam iestrēguši procesi. Bet tas nav vienīgais, mums arī citi cilvēki, lasītāji ir sūdzējušies par konkrētiem gadījumiem.

Priekš tam ir IDB, lūdzu, uz priekšu!

Jūs noraidāt, ka Valsts policijā nepamatoti varētu ierosināt kriminālprocesus?

Mēs koncentrējamies uz Valsts policiju, bet mums ir daudz izmeklēšanas iestāžu, un es nenoraidu iespēju, ka jebkurā iestādē var būt kāds negodprātīgs darbinieks. Tas ir jāizskauž maksimāli. Tādēļ arī tika pieņemts lēmums veidot  IDB.

Jautājumā par vadību — tas bija ENAP stāsts. Pašlaik ENAP nevienu struktūrvienību nevada tās personas, kas bija iepriekš. Skatoties uz Kriminālpolicijas priekšnieku Grišina kungu, esmu pārliecināts, ka tieši vadības līmenī šādi pasūtījumu galdi nav iespējami. Ja ir konkrēta informācija par atsevišķiem [gadījumiem], es vēlreiz aicinātu vērsties IDB. Tie laiki ir beigušies, kad IDB vadītājs bija pakļauts Valsts policijas vadībai. Es varu garantēt, likt galvu ķīlā — ja būs pamatota informācija, tad IDB to darīs ar visaugstāko atbildības sajūtu un šādus te pasūtījuma galdus, kā jūs sakāt, likvidēs.

Kopš IDB strādā, jums ir bijusi šāda rakstura lieta?

IDB vadītājs nenāk pie ministra un neatskaitās par to, ko viņš dara. Tas būtu nepieļaujami. Esmu uzturējis visu laiku šādu nostāju, ka viņam ir jāstrādā patstāvīgi, bez norādījumiem, kurā virzienā strādāt. Sakarā ar publiskiem pārmetumiem, ko esmu dzirdējis — Vairāk saules lietā tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi pasūtījuma galda lieta. Nu, tam es kategoriski nepiekrītu.

Savulaik Ir vēstīja par kontrabandas iznīcināšanu, kurā bija iesaistīta policijas vadība — vai tagad neviens policists nav iesaistīts šajā biznesā?

Uzstādījums ir, ka Nodrošinājuma valsts aģentūrai maksimāli šis resurss jāveido pašiem, lai šīs iznīcināšanas notiktu. Zinot, kādi ir konfiscētās mantas apjomi, iznīcināšana notiek arī ar komersantu piesaisti. Es pašlaik nepateikšu par aktuālā komersanta iesaisti. Vai tāda saistība [starp komersantu un policiju] ir vai nav, to es šodien nevaru atbildēt. Bet kā jau agrāk esmu teicis, tas manā skatījumā nav pieņemami, pat, ja papīri ir kārtībā.

Kā tiesībsargājošās iestādes tiek galā ar kontrabandas apkarošanu?

Apkarošanas apjomi aug aritmētiskā progresijā. Jaunā nodaļa, ko pieminēju, ir jau trīs it kā legālas [cigarešu] ražotnes likvidējuši, kurās vienā maiņā ražo legāli, otrā — nelegāli. Nekur tās nav pazudušas un arī nepazudīs. Burtiski nesen vēl viena atklāta, kura bija aprīkota ļoti smalki. Tas ir prioritārs jautājums. Tas jau nav vairs nekāds tranzīts caur Latviju, bet šeit acīmredzami tiek ražots. Izņemtie apjomi aug, arī nelegālajam alkoholam.

Bet Rīgas Centrāltirgū var nopirkt gan nelegālās cigaretes, gan alkoholu.

Pirms kāda laika bija ļoti nopietns reids, kur Valsts policija izņēma gan tos, kas bija uz vietas, gan arī tālāk esošos atbalsta punktus. Tā bija ļoti apjomīga operācija. Protams, katru dienu tādu īstenot nevar. Jāsaprot, lai būtu rezultāts, jāaiztur ne tikai personas, kas tur stāv un piedāvā, bet arī personas, kas atbalsta tālāk. Konkrētā operācija tika gatavota gandrīz pusgadu.

Visa Latvija zina, ka Centrāltirgū šo nelegālo preci var nopirkt, sistēma ir ļoti sena. Vai viss turpinās, jo pieveram uz to acis?

Mēs pilnīgi noteikti nepieveram acis.

Nespējam?

Negribu teikt, ka nespējam. Cenu starpība ir dramatiska un cilvēks diemžēl pērk tās cigaretes. Šis pasākums ir ļoti masveidīgs. Kā jau teicu, burtiski gada laikā esam atklājuši četras ražotnes, izņemam miljoniem cigarešu, konfiscējam transportlīdzekļus, kuros ir miljoniem cigarešu — tas ir tāds masveida uzbrukums. Mēs maksimāli cenšamies tikt galā nevis ar to cilvēku, kurš stāv [tirgū] ar divām paciņām, bet sitam pa ražotnēm, pa pašu kodolu.

Savulaik Vaškeviča stāsts iezīmēja kontrabandas jumtu augstākajos varas ešelonos. Kāda būtu jūsu atbilde tiem, kas uzskata, ka Vaškeviču nomainījušas citas personas, bet sistēma turpinās?

Jautājums droši vien ir par Muitas policiju, par Finanšu policiju?

Es runāju par kontrabandu Latvijā.

Ja runa ir par kontrabandu Latvijā, tad es varu pateikt, ka Valsts policijas vadības augstākajā līmenī nekādu jumtu nav.

Vai tādi jumti ir VID?

Nevaru par to atbildēt.

Jums par to nekas nav zināms?

Nē, es nekomentēšu, tas ir jautājums šai struktūrvienībai. Viņi ir veikuši reformas. Neesmu dzirdējis, ka esošajā vadībā VID būtu tagad kāds jumts augstākajā līmenī, kā jūs atsaucāties uz Vaškeviča laiku.

Vēl par citām tēmam. Latvijas piegājiens bēgļu politikā ļoti atšķīrās no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas, kur valsts piedāvāja kompleksu risinājumu mājokļu un pabalstu saņemšanai. Kā vērtējat, kādas bija pieļautās kļūdas bēgļu uzņemšanas pieredzē — ko vajadzētu darīt citādi, ja tagad Eiropā atkal saasinātos šīs problēmas?

Jūs domājat kļūdas tieši sociālekonomiskajā iekļaušanā?

Kļūdas, kuru dēļ šie cilvēki pameta Latviju pa taisno, atšķirībā no Igaunijas, kur  vairāk tomēr aizķērās.

Arī viņiem šis procents krīt, jāsaka reāli.

Jūs domājat, ka nav kļūdu?

Visu laiku mani kā iekšlietu ministru mēģina pielīmēt pie šī procesa. Sociālekonomiskā iekļaušana absolūti nav Iekšlietu ministrijas kompetence! Mūsu sistēma bija atbildīga par [bēgļu ģimeņu] atlasi, drošības pārbaudēm. Visi zina atbildes, kāpēc viņi ir Latviju pametuši — šeit nebija sociālekonomiskā iekļaušanas sistēma izveidota. Vācijā ir ļoti liela komūna, un viņi meklē, kur vieglāk integrēties. Izglītības jautājumi, darba meklēšana, dzīvesvietas jautājumi — tur arī ir visas atbildes.

Valdības deklarācijā minēta apņemšanās izbūvēt un aprīkot austrumu robežu. Vai celt žogu ir efektīvākais risinājums, vai prātīgāk nebūtu nodrošināt elektronisko novērošanu?

Žogs ir tajos posmos, kur tas ir efektīvs. Mums ir arī posmi, kur tas nebūs. Bet tas arī nenozīmē, ka tur, kur ir žogs, netiek izmantotas jūsu pieminētās tehnoloģijas.

Ja paskatāmies mūsu kaimiņu pieredzi, Igaunija ir investējusi vairāk nekā 70 miljonus eiro, tur faktiski visur ir žogs, arī Lietuvai. Nav tā ka, Ungārija principā būtu pirmā valsts — žogs tomēr ir atturošs mehānisms, kas tiek izmantots.

Un ko tas attur — lāčus?

Nē, nu, kāpēc — šķērsotājus. Pamatideja ir tāda: ja mēs neko nedarīsim, tad saņemsim visu, kas neies vairs caur Igauniju un Lietuvu. Jo šī sistēma pasaulē ir ļoti labi noregulēta, ļoti ienesīgs bizness — cilvēku kontrabanda. Krievija ir ļoti liela valsts, kurā ir daudz dažādu tautību potenciālo bēgļu un migrantu. Piemērs ir Somija un Norvēģija, kur pēkšņi tūkstošiem sāka nākt. Var būt situācija, kurai mums vienkārši jāgatavojas. Mūsu vēstījums, ka Latvijas robeža tiek ierīkota un tiks ierīkota, tiek sadzirdēts, un īstenībā mēs redzam plūsmu izmaiņas. Te ir tāds savienoto trauku princips — ārējā Eiropas robeža, jo mērķis jau ir tikt iekšā Šengenas zonā.

Noslēgumā politiska rakstura jautājums. Pēdējā laikā ir jau grūti izsekot, kurš paliek Vienotībā, — vai jūs savu turpmāko darbību saistāt ar šo partiju?

Jā, es nekur nemūku. Kopš pagājušā gada, kad bija situācija ar Viņķeles kudzes aiziešanu no grupas, tad bija Smiltēna kungs ar saviem pieteikumiem — es daudz resursu veltīju, lai mēs šodien vispār runātu par Vienotību kā iespējamo spēlētāju. Jā, es darīšu visu, lai Vienotība tiktu pārstāvēta arī nākotnē politiskajā arēnā.

Kāds ir jūsu galvenais secinājums, kāpēc Vienotība tik dramatiski zaudēja sabiedrības uzticību? Un ko darīsiet, lai to atgūtu?

Pamatu pamats bija process, ko izgājam pēdējā pusotra, divu gadu laikā. Sākot jau ar Straujumas kundzes valdības nomaiņu, pēc tam neizdevušos situāciju, ka lielākā koalīcijas partija neieguva premjera amatu. Diezgan liela biedru sadrumstalotība, tālāk visas iekšējās nesaskaņas tika iznestas uz āru. Cilvēkiem, to skatoties, ļoti pamatoti radās vilšanās.

Ko darīsim? Es gribētu redzēt komandā cilvēkus, par kuriem zinu — viņi neļodzīsies. Tagad pirmais uzdevums ir piedāvāt mūsu programmatūras redzējumu. Laika ir maz, bet darīsim visu, lai izkaidrotu, ko varam un kāpēc tomēr esam vajadzīgi politikā.

Kāda ir jūsu atbilde — kāpēc jūs esat vajadzīgi politikā?

Tā niša, kurā esam un vienmēr esam bijuši, — mēs esam pilnīgi noteikti par palikšanu Eiropas kodolā, Eiropas vērtību nesēji un šajā ziņā tāds stabilitātes garants, ka nenotiks nekāda politiska kursa maiņa un citu virzienu izvēle.

To pašu saka citas partijas.

Protams, ņemot vērā Vienotības vājumu tajā brīdī, daudzi gribēja uz šīs nišas uzsēsties. Situācija nav no labākajām, ir liela sadrumstalotība šajā flangā. Bet mēs darīsim visu, lai pierādītu, ka esam tie, kuriem jāturpina to darīt.