Diena: 12. jūlijs, 2018

VIDEO: Dziesmusvētku Sadziedāšanās nakts kopā ar virtuālo kori

Noslēdzot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, aizvadīta vērienīga Sadziedāšanās nakts – pirmo reizi Latvijas vēsturē dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem pievienojās vēl vairāki simti dziedātāju –  virtuālais koris. Ar unikāla tehnoloģiju risinājuma starpniecību – balss spēli “DzieDot”, tautā tik iemīļotā tautasdziesma “Tumša nakte, zaļa zāle” izskanēja par 450 balsīm spēcīgāk virtuālā kora dalībnieku izpildījumā.

Viedtālruņu lietotne jeb balss spēle “DzieDot” ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieldrauga Swedbank pienesums, lai iedzīvinātu dziedāšanas tradīciju un sekmētu dziedātprasmes apguvi viegli, mūsdienīgi un ar prieku. Spēle jebkuram spēlētājam palīdz attīstīt dziedātprasmi un pārliecību par sevi kā dziedātāju, mācoties latviešu tautasdziesmas. Nepilnu trīs mēnešu laikā balss spēle lietotāju tālruņos ir lejupielādēta 40 000 reižu. Jaunā spēle tās lietotājiem ne tikai palīdzējusi apgūt četrbalsīgas dziedāšanas prasmi, bet arī ļāvusi piedalīties svētkos līdz šim nebijušā veidā, vairāk nekā 450 dziedātājiem ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Mežaparka skatuves Sadziedāšanās naktī.

Dziesmusvētku virtuālā kora video veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, atšķirīgas vizualizācijas veidojot uz pieciem lielizmēra estrādes ekrāniem. Sadziedāšanās naktī, dziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” atskaņošanas laikā, uz vietas esošajiem dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem ierakstā pievienojās tie dziedātāji, kas balss spēlē “DzieDot” bija iedziedājuši šo vienu no latviešu mīlētākajām tautasdziesmām.

ECB anulēja “ABLV Bank” licenci kredītiestādes darbībai

Likvidējamajai “ABLV Bank” anulēta licence kredītiestādes darbībai, aģentūra LETA uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

FKTK informē, ka Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi lēmumu anulēt “ABLV Bank” licenci. Eiropas Centrālās bankas lēmums stājies spēkā trešdien, 11.jūlijā, plkst. 24 pēc Latvijas laika.

Attiecīgais lēmums pieņemts pēc FKTK ierosinājuma, ņemot vērā šogad marta sākumā saņemto bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu un FKTK šogad 12.jūnijā pieņemto lēmumu atļaut “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

“Šis ir plānots un likumsakarīgs solis bankas pašlikvidācijas procesā un tas nekādā veidā neietekmē pašlikvidācijas procesa gaitu. FKTK turpina pašlikvidācijas procesa uzraudzību saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu un kārtību,” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Latvijas Bankā apstiprināja, ka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas lēmumam ir izbeigta arī “ABLV Bank” dalība centrālās bankas uzturētajās starpbanku maksājumu un vērtspapīru nodrošinājuma sistēmās.

“ABLV Bank” sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte norādīja, ka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas lēmumam banka pārtrauc dalību maksājumu un norēķinu sistēmā “TARGET 2” (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer System). Turpmāk nebūs iespēja veikt tiešos maksājumus uz kontiem, kuru IBAN (International Bank Account Number) numurā ir iekļauts “AIZK”, kā arī no ceturtdienas slēgti visi klientu atvērtie norēķinu konti “ABLV Bank”.

“Lai nodrošinātu nepieciešamos norēķinus likvidācijas procesā, likvidējamā “ABLV Bank” jau ir atvērusi norēķinu kontus citās kredītiestādēs. Klienti un sadarbības partneri tiks informēti par jauniem maksājumu rekvizītiem,” uzsvēra Bunte.

Viņš piebilda, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums neietekmē “ABLV Bank” kreditoru prasību apstrādes procesu – kreditori var pieteikt prasījumus līdz 2018. gada 18. septembrim. Tāpat licences anulēšana neatceļ aizņēmēju pienākumu turpināt segt saistības.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26. februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat “ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.

Atvaļinājumā ārzemēs par spīti parādiem

Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja[1].

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē. Šogad tā sabiedrības daļa, kas plāno doties uz ārvalstīm, palielinājusies par 4%, bet Latvijas apceļotāju īpatsvars sarucis par 5% un ir vien 16%.

Tiesa, uz ārvalstīm ceļotgribētāju skaita pieaugums nebūt neliecina par atpūtnieku rīcībā esošajām finansiālajām iespējām, jo katrs piektais ceļotājs bagāžā ņem līdzi kādu aktīvu parādu.

Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru.

Došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka  ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug.

Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā. To apstiprina arī veiktā aptauja –  71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.

Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. Rezultātā nožēla par iztērēto starp jau esošajiem maksājumu kavētājiem ir daudz neizbēgamāka (55%) nekā starp iedzīvotājiem ar augstu finansiālo disciplīnu (39%).

Tekošo ienākumu noslogošana ar mērķi segt papildu izdevumus situācijā, kad ir novērojamas grūtības tikt galā ar jau esošajām saistībām, ir ceļš uz aizvien lielākām nepatikšanām. Esošo kavēto maksājumu un jaunu ikmēneša vajadzību dēļ parāds draud izvērsties aizvien nozīmīgāks, līdz agrāk vai vēlāk to segt, piemēram, no algas vairs nebūs iespējams. Savukārt aizņēmuma saņemšana šādā situācijā ir maz iespējama, jo naudas aizdevēji rūpīgi seko līdzi potenciālā klienta kredītvēsturei. Lai arī reizēm varētu šķist, ka ceļošana ir akūti nepieciešamā terapija, lai mazinātu stresu cīņā ar ikdienas rūpēm, ilgtermiņā tas tikai palielina finansiālo un emocionālo spriedzi. Tā vietā krietni prātīgāk būtu vispirms apsvērt iespējas tikt galā ar īslaicīgām problēmām un ceļojumu atstāt kā pelnītu atlīdzību par finanšu ikdienas sakārtošanu.

Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). Ikdienišķi bezrūpīgiem pirkumiem (saldumi, dzērieni, rotaļlietas bērniem u.c.) ļaujas 30% atpūtnieku un vēl mazāk atvaļinājuma laikā naudu izdod apģērbu, apavu un dažādu preču iegādei (22%), kā arī SPA un skaistumkopšanas kūrēm (11%).

 

Autore ir Swedbank Finanšu institūta eksperte

[1] Swedbank Finanšu institūta aptauja par Latvijas iedzīvotāju finanšu disciplīnu, plānojot ceļojumus, veikta sadarbībā ar Snapshots 2018. gada maijā. Tajā ar interneta aptaujas palīdzību aptaujāti 700 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Infografika: Kā izglāba Taizemes alās iesprostotos puikas

Otrdien no applūdušām pazemes alām Taizemē tika izglābti visi 12 tur iesprostotie zēni no futbola komandas un viņu treneris.

Grupa pazuda 23. jūnijā, kad devās ekskursijā uz alu valsts ziemeļos. Tajā brīdī ala bija sausa, taču pēkšņi sākušās lietusgāzes applūdināja pazemes ejas. Viņiem izdevās patverties gaisa kabatā aptuveni četrus kilometrus no ieejas. Tur viņus desmit dienas vēlāk atrada britu ūdenslīdēji.

Zēnu glābšanu sarežģīja tas, ka no alas var izkļūt tikai ar ūdenslīdēju ekipējumu, turklāt alas daudzviet ir šauras, bet ūdens  necaurredzams.

Izglābto zēnu fiziskais un psihiskais stāvoklis ir labs, bet viņiem vēl būs jāpaliek mediķu aprūpē karantīnas režīmā, lai pārliecinātos, ka alā viņi nav ieguvuši kādas infekcijas. Izglābtajiem nākas nēsāt saulesbrilles, lai viņu acis pēc ilgās uzturēšanās pazemē pamazām atkal pierastu pie dienasgaismas.

Žurnāls: Solidaritāte tikai vienas ģimenes ietvaros ir atgriešanās 19. gadsimtā

Labklājības ministra Jāņa Reira (V) apspriešanai valdībā virzīto ideju jaunām izmaiņām pensiju sistēmā: turpmāk katrs sociālā nodokļa maksātājs varētu 1% no savām obligātajām iemaksām pārskaitīt tieši saviem vecākiem kā piemaksu pie viņu pensijas -, nozares eksperti vērtē kā nepārdomātu pirmsvēlēšanu triku un pensiju sistēmas kropļošanu.

Kāpēc tā, ceturtdien analizē žurnāls Ir. Lai arī ministrs skaidro, ka šī ideja ir dzimusi diskusijās ar pensionāru organizācijām, jo vienmēr ir bijis jautājums par nevienlīdzību, par mātēm, kurām nav veiktas sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri strādājuši pusslodzi, eksperti ir sašutuši, ka jaunais priekšlikums ir pretrunā visai sociālās apdrošināšanas sistēmai un ir bīstams eksperiments.

Solidaritāte tikai vienas ģimenes ietvaros ir «atgriešanās 19. gadsimtā», uzskata socioloģe Olga Rajevska. «Ideja, ka vecāku pensijas būtu atkarīgas no bērnu ienākumiem, ir pretrunā ar sociālās apdrošināšanas principu,» viņa konkretizē. Modernā sociālās apdrošināšanas sistēma Eiropā nodrošina paaudžu solidaritāti starp visiem valsts iedzīvotājiem, tāpēc Reira ierosinājumam līdzīga pieeja neesot atrodama nevienā Eiropas valsts pensiju sistēmā.

Žurnāls arī raksta, ka ministrijai nav aprēķinu, cik lielai daļai pensionāru šāds ierosinājums varētu palīdzēt, un ministra atsaukšanās uz pensionāru nabadzības samazināšanu arī neiztur kritiku. 55% no visiem nodokļu maksātājiem veic sociālās iemaksas no minimālās vai nedaudz lielākas algas — tātad 1% no šīm iemaksām varētu nozīmēt aptuveni 5 eiro mēnesī, aplēsusi pati Labklājības ministrija. Eksperti uzskata, ka sociālā nevienlīdzība var pat pieaugt,  jo ministrijas priekšlikums attiecas uz visiem pensionāriem, arī tiem, kuri saņem pensijas virs 1500 eiro mēnesī. Turklāt Reira priekšlikums pensiju speciālā budžeta ieņēmumus ik gadu varētu samazināt par aptuveni 24,6 miljoniem eiro.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Žurnāls: Caur Igaunijas bankām atmazgāti 13 miljardi eiro

Naudas atmazgāšana nav tikai Latvijas problēma, kā gadījumā ar pašlikvidējušos ABLV Bank. Prātam neaptverami liekas, ka Krievijā nozagti miljardi tikuši atmazgāti caur Moldovu un Igauniju. “Un mēs visu laiku bijām iedomājušies, ka pie mums valda skandināvu banku kultūra…” – tā žurnālā Ir ceturtdien raksta igauņu žurnālists Joosep Värk no izdevuma Postimees, kas piedalījās Organizētās noziedzības pētniecības projektā un publicēja informāciju par naudas atmazgāšanu Austrumeiropā, atmaskojot Laundromātu.

Laikraksta rīcībā nonāca moldāvu naudas atmazgāšanas shēma — 1,7 miljardi eiro tika izpumpēti no Krievijas caur Lielbritānijā reģistrētu kompāniju kontiem moldāvu bankās, kā starpniekus ķēdē izmantojot vairākas Igaunijas bankas.

Taču tā bija tikai neliela daļa netīrās naudas, kas izplūdusi caur Igaunijas bankām. Igaunijas Finanšu izlūkdienesta (IUD) bijušais vadītājs Aivars Pauls atzinis, ka caur valsts finanšu sistēmu tikuši atmazgāti 13 miljardi eiro, un Paula vadītā iestāde to nav spējusi novērst. «Mēs domājām, ka Igaunijā nekas tāds nav iespējams, taču tā tomēr ir noticis,» viņš saka. Grūti pateikt, kas šajā skandālā ir visnepatīkamākais: pats fakts, ka kopumā atmazgāti 13 miljardi, vai arī atklājums, ka daļa naudas saistīta ar Ziemeļkoreju, krievu ieroču tirgotāju, kā arī Krievijas prezidenta ģimeni un draugiem.

Lielā skandāla pazīstamākā seja ir Dānijas lielākas bankas Danske Bank nodaļa Igaunijā vai vēl precīzāk — tās bijušais vadītājs Aivars Rehe. Cilvēks, kurš agrāk tika respektēts kā izcils biznesa līderis un Igaunijas Komercbanku asociācijas vadītājs. Savulaik bijis Igaunijas spēcīgākās finanšu institūcijas Hansapank direktors, vēlāk četrus gadus vadījis Igaunijas Nodokļu un muitas padomi, bet 2006. gadā atkal atgriezies banku biznesā — stājies dāņu pārpirktās Sampo bankas vadībā.

Kā raksta igauņu žurnālists, informācija liecina, ka problēma Igaunijā skāra ne tikai Danske Bank. Līdzīgas problēmas atklātas ukraiņiem piederošajā Versobank un krieviem piederošajā Estonian Credit bank. Pēc atmaskošanas Versobank 2017. gada sākumā nomainīja visu bankas padomi. Bet Estonian Credit bank tika pārstrukturēta biznesa stratēģija, kad to pārpirka igauņu tirdzniecības ķēde Coop.

2017. gada septembrī atklātībā nāca jauni fakti — Danske Bank bijusi iesaistīta arī Azerbaidžānas naudas atmazgāšanā, kurā summas bija vēl iespaidīgākas par Moldovu — kopumā 3,3 miljardi eiro. Šogad martā tika nekavējoties slēgta Versobank, kas neesot veikusi reorganizāciju tik naski, kā tas bija pieprasīts. Mēnesi vēlāk Danske Bank paziņoja, ka vairs neapkalpos jaunus klientus Baltijas valstīs, un ilgtermiņā tas nozīmē, ka banka šo tirgu atstās.

Kad maijā Igaunijas Finanšu izlūkdienests publicēja savu ikgadējo pārskatu, tas visu šo skandālu izgaismoja jaunā dimensijā. Tā beidzot oficiāli paziņoja, ka laika posmā no 2011. līdz 2016. gadam caur Igaunijas bankām atmazgāti 13 miljardi eiro: 1,7 no Moldovas, 3,9 no Azerbaidžānas un 7,3 no Krievijas. Neviena banka vārdā netika nosaukta.

Žurnālists raksta, ka krievu shēmā bijis iesaistīts Krievijas aizsardzības uzņēmums Rosoboronexport, kura pārziņā ir lielākā daļa Krievijas ieroču eksporta. Prominentais Vladimira Putina kritiķis Bils Brouders nupat publiskojis apgalvojumu, ka caur Danske Bank izplūdināta vēl lielāka krievu naudas summa — 8,3 miljardi.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Dānija, Latvija un Igaunija vienojas par divīzijas “Ziemeļi” štāba izvietošanu Ādažos

Īstenojot vienošanos Dānijas, Latvijas un Igaunijas starpā, Ādažu bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs, kas būs atbildīgs par aizsardzības plānošanu un īstenošanu Baltijas reģionā, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Vienošanās panākta trešdien Briselē notikušajā NATO samitā. Nodomu protokolu par štāba izveidi līdz ar triju minēto ietvarvalstu aizsardzības ministriem parakstījuši arī viņu kolēģi no Kanādas, Lielbritānijas un Lietuvas.

Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus. Jaunizveidotais štābs pilnībā atbilst NATO operacionālajai analīzei un būs daļa no NATO kopējās komandķēdes, kas būs atbildīgs par aizsardzību Baltijas reģionā.

Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štābs būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Divīzijas štābā dienesta pienākumus veiks virsnieki no ietvarvalstīm – Dānijas, Latvijas, Igaunijas. Štāba lielumu varēs palielināt atkarībā no jaunu ietvarvalstu dalības.

Divīzijas “Ziemeļi” štābs būs pakļauts daudznacionālā Ziemeļaustrumu korpusa štābam, kas atrodas Ščecinā, Polijā. Divīzijas štābs sāks darbu septembrī, sākotnējo operacionālo potenciālu sasniegs nākamā gada pirmajā pusē, bet pilnīgu operacionālo potenciālu – 2020.gada vidū. Vienlaicīgi štāba elements darbosies arī Dānijā, un krīzes gadījumā to būs iespējams operatīvi pārdislocēt.

“Tas ir loģisks solis NATO savaldīšanas un aizsardzības potenciāla stiprināšanas virzienā,” norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks. “Samitā Velsā alianses dalībvalstis nolēma izveidot komandvadības elementus, Varšavā – izvietot Baltijas valstīs un Polijā sabiedroto kaujas grupas, šobrīd mēs varam runāt par visaptverošu militāro pavēlniecību, kas fokusējas uz Latviju un Igauniju.”

“Baltijas jūras reģions šobrīd ir viens no jutīgākajiem NATO reģioniem, un ir svarīgi, lai alianses komandstruktūra atbilstu reālajiem apdraudējumiem un lai NATO vajadzības gadījumā spētu vadīt plaša mēroga kolektīvās aizsardzības operācijas,” viņš uzsvēris.

Latvija divīzijas štāba izveidē nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevuma veikšanai, kā arī tā darbībai nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē, aģentūru LETA iepriekš informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta Anete Gnēze.

Kā norādīja AM, divīzijas štāba izveide Latvijā ne tikai apliecina NATO sabiedroto politisko atbalstu Eiropas drošības veicināšanai, bet arī skaidri demonstrē vēlmi arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis.

Dānija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas partneriem aizsardzības jomā. Tā sniegusi būtisku atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku attīstībā.

Dānijas un Latvijas bruņoto spēku karavīru dalība kopējos vingrinājumos nodrošina veiksmīgas sadarbības iespējas, kā arī uzlabo sadarbību ar citām NATO dalībvalstīm starptautisko operāciju laikā.