Diena: 6. jūlijs, 2018

Poikāns: Ja KNAB izgāzīsies “KPV LV” finanšu lietā, tas tiešām jālikvidē

Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izgāzīsies, izmeklējot Artusa Kaimiņa partijas “KPV LV” nelikumīgās finansēšanas lietu, birojs tiešām būtu jālikvidē, jo lieta ir vienkārša un tajā izmeklētājiem sniegts daudz informācijas. Šādu viedokli intervijā “Neatkarīgajai” paudis bijušais “KPV LV” biedrs Ilmārs Poikāns, kurš arī pats vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.

Ar iesniegumu KNAB par Kaimiņa, iespējams, fiktīvi nodarbinātajiem cilvēkiem, daļu no pārskaitītās naudas prasot atmaksāt atpakaļ, 2016. gada nogalē vērsās Linards Kālis, caur kura firmu “AI De Media” šīs darbības tikušas veiktas. “Kamēr Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm nepasniegsi visu ļoti skaidri kā uz šķīvīša, pēc būtības jau teju izmeklētu lietu, tikmēr kustība nenotiks,” lietas ieilgušo izmeklēšanu skaidrojis Poikāns, ziņo LETA.

“Jebkurā lietā, kur iesaistīti politiķi, jāstrādā kā ar baltiem cimdiem, ļoti rūpīgi,” izteicies Poikāns, “es šobrīd gribētu dot iespēju KNAB apliecināt savu spēju tam uzticēto funkciju izpildē un uzlabot reputāciju. Pieļauju, ka vajadzēja savākt papildu informāciju un nostiprināt pierādījumus, kas acīmredzot aizņem diezgan ilgu laiku. Protams, labāk būtu bijis to izdarīt ātrāk. Ja tiesībsargājošās iestādes šo vienkāršo lietu nespēs novest līdz galam, tad nevajag lolot nekādas ilūzijas, ka tās, pat gribot, spēs atklāt sarežģītākas shēmas. Tur, kur grozās miljoni, shēmotāji iegulda lielu darbu, lai viss būtu juridiski korekti, darbība notiek starp dažādām valstīm, kas apgrūtina izmeklēšanu. Ja KNAB izgāzīsies ar šo lietu, tad KNAB tiešām vajag likvidēt.”

Poikānam gan savulaik radies iespaids, ka toreizējā KNAB darbiniece Ilze Jurča faktiski mēģinājusi legalizēt “šādu vienkāršu politiķu un amatpersonu sponsorēšanas shēmu”. “Ja piekrītam, ka jebkurš politiķis vai amatpersona var nodibināt firmu un saņemt ziedojumus, sniedzot fiktīvus pakalpojumus vai pakalpojumus par būtiski paaugstinātu cenu, tad “Saskaņa”, ZZS un citas partijas tikai priecātos.”

Taujāts, par kādām summām “KPV LV” lietā varētu būt runa, Poikāns nekādus skaitļus nav nosaucis, bet izteicies, ka viņam esot informācija, ka “Kāļa uzņēmums nebija vienīgais, ko izmantoja pēc līdzīgas shēmas”.

Poikāns arī īsti nevarot nosaukt cilvēkus, kuru intereses stāv aiz Kaimiņa aktivitātēm: “Tas vēl ir jautājums, ko atklās nākotne, – kas īsti stāv aiz Kaimiņa. Viņš sameloja par [jurista Alda] Gobzema iesaisti. Izrādījās, ka Gobzems līdz pat detaļām zina visu, kas notiek partijā, valdē, lai gan tas nebija ar citiem saskaņots. Un tad šis cilvēks pēkšņi tikai šogad parādās kā “KPV LV” premjerministra kandidāts, lai gan “de facto” ir iemesls domāt, ka viņš jau kopš paša sākuma bija diedziņu raustītājs aizkulisēs.”

Par Gobzema iesaistīšanos politikā Poikāns bijis ļoti kritisks, jo “publiski pieejamā informācija viņu izgaismo kā klasisku karjeristu bez pastāvīgām vērtībām, kā sava labuma meklētāju”.

“Runā, ka viņu Maksātnespējas administrācijas vadītāja amatā “iebīdīja” Edgars Jaunups ar “Jauno laiku”, viņš bija maksātnespējas administrators, un laikā, kad aizvēra savu biroju it kā naudas trūkuma dēļ, ziedoja 12 000 “Vienotībai” – viņš ziedoja vai caur viņu ziedoja. Vēl ir tiesas spriedums par 120 000 eiro piedziņu no Gobzema, par nepamatoti saņemto atlīdzību viņa vadītā maksātnespējas procesā. Un tik daudz melu, apmelojumu un puspatiesību pēc Artusa aizturēšanas. Un tā ir tikai publiski redzamā daļa, bet kas vēl var atklāties… Es teiktu – šāds cilvēks jātur lielgabala šāviena attālumā no premjerministra krēsla!” teicis Poikāns, “viņa tagadējās atklāsmes par Maksātnespējas administrācijas mafiju, kuras loceklis būtībā viņš pats arī bija, atgādina zirnekļu cīņas stikla burkā, kas ir pat lietderīgas – lai runā, jo vairāk atklās, jo labāk.”

“Lidl” un “Ikea” ienākšana Latvijā sekmēs arī tūrisma pieaugumu

Sociālajos medijos bieži parādās informācija par latviešiem, kas brīvdienās dodas uz Šauļiem, lai iepirktos Lidl, vai uz Viļņu, lai iegādātos sev nepieciešamās lietas Ikea veikalā. Tāpat ik pa laikam tiek publicēti cenu salīdzinājumi un izvēršas plašas diskusijas par to, vai iepirkties kaimiņvalstī patiešām ir izdevīgāk. Latvieši šajos veikalos ir gaidīti – par to liecina fakts, ka uzraksti kases terminālī ir arī latviešu valodā. Un nauda no mūsu valsts turpina aizplūst, turklāt ne tikai tā, ko iedzīvotāji maksā par saviem pirkumiem minētajos veikalos – daļā gadījumu kaimiņvalstī tiek pildīta arī degviela, iespējams, pat pavadīta visa nedēļas nogale, uzturoties kādā viesu namā vai viesnīcā u.tml.

Latvijas tirgū ienākot tādiem veikaliem kā Lidl un Ikea, mēs paši iegūstam iespēju piesaistīt viesus no kaimiņvalstīm, piedāvājot viņiem ne tikai iepirkšanos, bet virkni papildus pakalpojumu, tā veicinot ieņēmumus. Tūristi tērē ne tikai veikalā. Taču daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu attapības un uzņēmības – vai būs aktīvi uzņēmēji, kas netālu no šiem veikaliem atvērs restorānus vai kafejnīcas, vai spēsim nodrošināt komunikāciju ar iepirkšanās tūristiem viņiem ērtā veidā un valodā, vai radīsim pietiekami vilinošu piedāvājumu, lai pēc iepirkšanās viņi nedotos uzreiz mājās, bet uzkavētos Rīgā vēl vienu vai dažas dienas.

Kas attiecas uz bažām par saspīlēto konkurenci darba tirgū, kurā jau tagad katastrofāli trūkst darbinieku, jāuzsver, ka šīs papildus darba vietas, protams, nozīmē papildus konkurenci starp funkcionāla līmeņa darbiniekiem, kas viņiem radīs lielākas izvēles iespējas. Jā, mūsu uzņēmējiem būs jāpacīnās par darbiniekiem, un to veiksmīgi var darīt, piedāvājot vilinošāku atalgojumu un citus bonusus.

Aicinātu vietējos uzņēmējus nedomāt kategorijā – man tagad būs vēl grūtāk atrast darbiniekus, – bet izpētīt, kā katrs var iegūt no tirdzniecības milžu ienākšanas.

Izskanējuši arī jautājumi, vai Ikea neapdraudēs pašmāju mēbeļu ražotājus. Šeit gan ir svarīgi saprast, ka auditorija nepārklājas – Ikea ir savs klientu loks, liela daļa no kuriem ir gatavi braukt pat uz citu valsti, lai nopirktu kāroto, bet pašmāju mēbeļu ražotājiem, kuri ir citā cenu grupā un kvalitātes līmenī, ir cita mērķauditorija. Kvalitatīvas koka mēbeles tiek novērtētas neatkarīgi no citiem apstākļiem. Tie klienti, kuri raduši iegādāties individuālas mēbeles pēc pasūtījuma, nemainīs savus paradumus tikai tāpēc, ka Latvijā ienāks Ikea, tāpēc noteikta segmenta ražotājiem un uzņēmējiem nav pamata bažām.

Vēl būtisks ir jautājums par šo uzņēmumu ilgtspēju Latvijā. Savulaik Latvijas tirgu pameta gan igauņu veikalu tīkls Selver, Somijas apģērbu veikali Seppala un veikalu tīkls Prizma, kas liek uzdot jautājumu par šādu lielo ķēžu veikalu ilgtermiņu darbību Latvijā. Izšķirīgais fakts ir tirdzniecības milžu stratēģiskie mērķi Latvijā – ja tie paredz tikai paplašināšanos bez padziļinātiem un detalizētiem pētījumiem par Latvijas tirgu un iedzīvotāju pirktspēju, tad pastāv iespēja, ka darbība Latvijā būs salīdzinoši neilga. Tik liela mēroga uzņēmumi visbiežāk neizstrādā atsevišķas stratēģiskās nostādnes mazajiem tirgiem, bet vadās pēc principa – ienāk tirgū, strādā un pēc kāda laikā vērtē rentabilitāti. Ja tā neapmierina, pamet attiecīgo tirgu. Ja viens meitas uzņēmums kļūst finansējams, tas atstāj lielu ietekmi uz visu grupu.

 

Autore ir Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja, SIA “Sky Port” valdes locekle

Nodokļu reforma uzņēmējiem atvieglo naudas plūsmas plānošanu

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšana reinvestētai peļņai. UIN maksāšana tikai peļņas sadales brīdī, kā arī no 1. jūlija atceltie UIN avansa maksājumi, atstāj uzņēmumu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu. Būtiskās izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ir veiktas ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi.

UIN likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks atstāta uzņēmuma rīcībā, nevis sadalīta, netiks piemērots UIN. UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Pārmaiņas stimulēs Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām izteica daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un  motivēt uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Pārmaiņas ir nozīmīgas arī jauniem uzņēmumiem, kuriem izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Būtiski atzīmēt, ka, sākot ar 2018. gadu, nopelnīto sadalīto peļņu ar nodokli apliks tikai vienu reizi. Ienākuma nodoklis tiks maksāts tikai uzņēmumu līmenī, piemērojot 20% UIN likmi, bet fiziskas personas saņemtās dividendes vairs neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā kā peļņas sadales brīdi izvēlas pats uzņēmums, UIN maksātājam taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Tas nozīmē, ka UIN deklarācijas par iepriekšējo mēnesi ir jāiesniedz līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Mēnešos, kuros nebūs tādu izmaksu, kas paredz UIN maksāšanu, deklarācijas nebūs jāiesniedz. Turklāt ar 2018. gada 1. jūliju UIN vairs nebūs jāmaksā avansā, kas ir papildu atbalsts uzņēmējiem naudas plūsmas plānošanai.

Papildus vispārējam principam par UIN samaksas atlikšanu līdz peļņas sadales brīdim, darbojas arī vairāki būtiski stimuli, piemēram, atvieglojums uzņēmumiem, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Tāpat ir noteikti vairāki svarīgi pārejas perioda regulējumi, piemēram, zaudējumu pārnešanas iespēja piecu gadu periodā un iespēja piemērot atvieglojumu attiecībā uz apstiprinātajiem lielo investīciju projektiem.

Nodokļu reformas ietvaros uzņēmumiem izstrādātas arī papildu iespējas saņemt atvieglojumus par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Veicot ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām, UIN daļu, kas aprēķināta par dividendēm, var samazināt par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā kopējā nodokļa no dividendēm. Papildus tam jaunajā likumā ieviesti vēl divi jauni atbalsta veidi ziedošanai sabiedriskā labuma organizācijām. Uzņēmēji var izvēlēties – nemaksājot nodokli, veikt ziedojumus apjomā, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas, vai apjomā, kas nepārsniedz 2% iepriekšējā pārskata gada bruto darba samaksas.

Izmaiņas uzņēmumiem nodokļu reformas ietvaros veiktas vienlaikus ar darba spēka nodokļu samazinājumu. Pirmajā pusgadā ieguvumus jau sajuta darba ņēmēji, it īpaši mazo algu saņēmēji, turklāt palielinājās arī minimālā alga. Savukārt gada otrajā pusē papildu ieguvumus sajutīs uzņēmēji, kuriem no jūlija atcelto avansa maksājumu dēļ būs iespēja uzkrāt vai novirzīt lielākus līdzekļus uzņēmuma attīstībai, lai nākotnē augtu kompānijas konkurētspēja un ienākumi, kā arī Latvijas ekonomika.

 

Autors ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos

Infografika: Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs