VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi neizpratnē par komisijas darba rezultātiem 5

Vēsturnieks Ainārs Bambals. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Daļa Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas locekļu ir neizpratnē par komisijas darba rezultātiem un pieļauj, ka pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs, intervijā “Latvijas Avīzei” atzinuši komisijas locekļi, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis un Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals.

Abi atzinuši, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisijas vadība Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.

“Mazliet izkropļotā veidā” komisijas locekļu ieteikumi esot transformējušies komisijas sagatavotajā “Atklātības un totalitārisma atkārtošanās novēršanas likumprojektā” un gala pārskata zinātniskajā daļā. “Šobrīd faktiski ir uztaisīts pēdējā pusotra gada pārskats, “Atklātības likumprojekts”, kurā pētnieku priekšlikumi vismaz man izskatās drusku “greizā spogulī”, daži Ministru kabineta rīkojuma projekti, vēl visādi paskaidrojumi. Tā kā šā pārskata beigās nez kāpēc “piekarināti” visi četri komisijas izdoto rakstu sējumi, sanāk 2828 lappuses. Un tas viss ir nosaukts par “pārskatu”!” sacījis Zelmenis.

“Atklātības likums” esot parādījies pašās komisijas darba beigās “kaut kad pašās maija beigās”, lai arī pirms tam daudzi komisijas locekļi to “acīs nebija redzējuši”. Abi vēsturnieki turklāt šaubās par tā lietderīgumu.

“19.jūnija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, ko vadīja deputāts Ritvars Jansons, bija pieaicināti eksperti no Kultūras ministrijas, Izglītības ministrijas, Tieslietu ministrijas, no SAB TSDC. Visi atbalstīja domu, ka nepieciešams veikt grozījumus esošajā likumā par VDK. Tā ir lieta, par ko vispār notiek debates! Atklātības likumprojekts nāca pilnīgi negaidīti! VDK likuma grozījumiem burtiski pirms Jāņiem, 21.jūnijā, Saeimā jau bija pirmais lasījums un deputāti grozījumus atbalstīja. Grozījumu būtība ir tāda, ka visu VDK dokumentu oriģinālu glabāšana pāriet Latvijas Nacionālajā arhīvā un pētnieki varēs ar tiem iepazīties. SAB TSDC saglabā agrākās funkcijas, bet viņi turpmāk strādās tikai ar šo dokumentu digitālajām kopijām. Un visas normas tiek iestrādātas VDK likumā. Ir pilnīgi reāli vajadzīgos labojumus Saeimā līdz oktobrim pieņemt! Un, ja arhīvs šogad laikus saņems vajadzīgos 140 000 eiro dokumentu glabāšanas nodrošināšanai un SAB TSDC glabāto dokumentu digitalizācijas uzsākšanai, tad jau nākamā gada maijā tie būtu pieejami pētniekiem. Jādigitalizē 1500 lietu uz 111 tūkstošiem lapu. Tāda ir iecere. Bet vai saprotat, ko tagad nozīmē uzsākt jaunu Atklātības likumprojektu?! Tas nozīmē likumprojektu laist atkal pa ministrijām, cauri Valsts sekretāru sanāksmei un atkal atpakaļ uz ministrijas padotības iestādēm sniegt priekšlikumus! Arhīva likuma pieņemšana šādā veidā prasīja gadus!” uzsver vēsturnieks Bambals.

“Normāli likumprojektam, pirms to iesniedz, veic aprēķinus, kādu iespaidu tas atstās uz budžetu. Atklātības likumprojekts paredz digitalizēt milzīgu dokumentu masu, miljoniem dokumentu! Vai tad ir veikti aprēķini, cik izmaksās visa milzīgā dokumentu apjoma digitalizācija? Tas nozīmētu, ka nepieciešami papildu skeneri, serveri, kur to visu glabāt, cilvēki, kas to visu dara un apkalpo. Neesmu redzējis aprēķinus, cik tas viss maksātu. Arī Atklātības likumprojektā minētie digitalizācijas termiņi nav ne ar vienu saskaņoti. Arī ne ar LNA. Tie ir burtiski pagrābti no gaisa. Vai tad arhīvs tādu uzdevumu šobrīd vispār var paveikt?” piebilda Zelmenis.

Taujāts, vai minētais nozīmē, ka “Atklātības likumprojekts” tiek izmantots politiskām spēlēm, Zelmenis sacījis: “Iespējams. Man personīgi sen ir sajūta, ka mēs, komisijas pētnieki, paši nezinot, esam padarīti par bandiniekiem kaut kādās spēlēs. Politiskās vai vēl kādās, es nezinu. Katrā ziņā tas, ka mums aiz muguras rodas idejas, kuras nemaz neizriet no mūsu pētījumiem, tas gan ir fakts.”

Komentāri (5)

andrejs 05.07.2018. 18.32

kuru(s) no “gaišajiem spēkiem” kāds tik ļoooti cenšas piesegt? Tiem noteikti jābūt skaļiem vārdiem. Savādāk nebūtu jēgas visai šai laika vilkšanai ar komisijām un “atklātības” likumiem

+3
0
Atbildēt

0

Atis Priedītis 05.07.2018. 09.46

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka 80.tajos gados vispār nekādu VDK vajāšanu nav bijis. Esot bijušas tikai “maigas pārrunas un aizrādījumi”. Un tā faktiski ir mūsu traģēdija, ka 80.to gadu upuri ne tikai tiek atzīti par nebijušiem, bet pat tiek apmeloti. Upuri bija, ne visi gāja bojā izdarot pašnāvības un ne visi uz mūžu tika ieslodzīti psihiatriskajās slimnīcās. Daži tika ārā un daži izdzīvoja. Būtu jāsāk par to atklāti runāt, un ja vien tas vairs ir iespējams, jāmēģina šiem cilvēkiem palīdzēt.

+4
-1
Atbildēt

0

Ēvalds Lācis 07.07.2018. 12.23

Manuprāt, skaidrībai palīdzētu žurnālista komentārs, kas īsti ir tas “atklātības likumprojekts”. Rakstā iztaujātie cilvēki tikai saka, ka tas “paredz digitalizēt milzīgu dokumentu masu, miljoniem dokumentu!” Vai būtu jāsaprot, ka tā ir kāda plašāka archivu digitalizācijas iecere?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu