Diena: 5. jūlijs, 2018

Ātrajiem īstermiņa kredītiem rosina noteikt griestus 215 eiro apmērā

Finanšu ministrija (FM) rosina noteikt griestus ātrajiem īstermiņa kredītiem 215 eiro apmērā, proti, ātrais kredīts līdz 30 dienām, kuru paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nevarēs pārsniegt pusi no minimālās algas, kas šobrīd ir 430 eiro, ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Tāpat FM rosina aizliegt pagarināt ātrā īstermiņa kredīta atmaksas termiņu vairāk nekā divas reizes. Šim risinājumam piekrīt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas praksē redz, ka cilvēkiem grūtības sagādā prasība aizdevumu atmaksāt vienā reizē.

“Tāpēc, ka tev visa summa uzreiz ir jāatmaksā. Ja to nevari izdarīt tajā brīdī, tev atliek tikai viena iespēja, kura tiek piedāvāta – pagarināt šos kredītus,” secina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa. Viņa uzskata, ka būtu jānodrošina, lai cilvēki pēc iespējas vairāk ņemtu kredītus ar grafiku.

Lai mazinātu iedzīvotāju masveida nokļūšanu parādu jūgā, politiķi atkal ķērušies pie patēriņa kredītu nozares reformēšanas. Visas iesaistītās puses atbalsta ideju par iespēju ļaut tirgus dalībniekiem apmainīties ar kredītu informāciju, bet nav vienprātības diskusijā par likmju ierobežošanu.

Bankas kopā ar nebanku aizdevējiem – Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociāciju – aicinājušas politiķus nodrošināt iespēju apmainīties ar informāciju par labiem un arī sliktiem kredītiem, kā arī noteikt, ka informācija par visiem kredītiem jāņem vērā, sniedzot jaunu aizdevumu. „Pie visām problēmām, kas netiek savlaikus risinātas, diemžēl veidojas situācija, ka kaut kādā brīdī vienīgā izeja ir ļoti kardināli risinājumi. Mēs ceram, ka vēl ir iespējams saprātīgā veidā sakārtot patēriņa kreditēšanu,” saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Vienīgais, par ko vēl jāvienojas – kurš būs datu devējs – Latvijas Bankas Kredītu reģistrs vai banku izveidotais Kredītinformācijas birojs. “No savas puses redzam, ka Kredītinfomācijas birojā ir krietni vairāk informācijas ne tikai par kredītsaistībām, arī nenomaksātiem rēķiniem, arī informācija par ienākumiem, kas ir būtiska sastāvdaļa, lai vērtētu patērētāju maksātspēju,” uzskata Ekonomikas ministrijas Konkurences, patērētāju tiesību nodaļas vadītājs Didzis Brūklītis.

Politiķi aicina būtiski samazināt un līdz 25% gadā ierobežot arī kredītu likmi, kas nozīmētu ātro kredītu nozares iznīdēšanu. Lai arī FM izveidotā darba grupa neatbalsta šādu scenāriju, jo tad varētu „zelt” nelegālā augļošana, vienlaikus diskusija par likmju samazināšanu būs. „Mēs atbalstām būtisku likmju samazināšanu, tādu, kas būtu salāgojama arī ar likmēm, kādas piemēro kaimiņvalstīs. Redzam, ka Igaunijā joprojām ir vidēji uz pusi mazākas likmes nekā Latvijā,” LNT rīta ziņu raidījumā “900 sekundes” skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Tikmēr nozares pārstāvji ir kritiski, jo jau pēc iepriekšējās likmju ierobežošanas no tirgus pazuda mazie aizdevumi uz dažām dienām.

Komercbanku asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000.

Valsts prasa zemas cenas, bet rada nosacījumus dārdzībai

Izvērtējot valdības pārmetumus, diskusijas mediju vidē un sabiedrībā par taksometru pakalpojumu sniegšanu lidostā „Rīga”, Latvijas Taksometru arodbiedrība ārkārtas sapulcē nolēma, ka no jūlija mēneša klientiem maršrutā lidosta „Rīga” – Centrs  un lidosta „Rīga”–Jūrmala (Majori) piemērot tarifus tā, lai kopējā maksa par braucienu būtu ne vairāk kā 25 eiro, bet maršrutos no lidostas uz citiem Rīgas pilsētas rajoniem  – ne vairāk kā 30 eiro.

Arodbiedrība ir gatava aktīvi iesaistīties un dalīties ar pieredzi taksometru pārvadājumu jomā. Tomēr sarūgtinājumu rada tas, kā jautājums tiek publiski pasniegts – taksometru pārvadājumi – galvenā nesakārtotā lieta valstī, kuras sakārtošanā dedzīgi iesaistās pat Ārlietu ministrija.

Atbildīgās institūcijas mēģina sabiedrībai “uzspiest” viedokli, ka jābūt tā, kā agrāk – lidostā pakalpojumus sniedz tikai „īpaši” pārvadātāji, bet pārējiem tas ir liegts vai arī tiek piedāvāts uz daudz sliktākiem, dārgākiem nosacījumiem.

Arodbiedrība pauž bažas par Satiksmes ministrijas ieceri veikt izmaiņas Autopārvadājumu likumā, atjaunojot iepriekšējo kārtību, kad taksometru pakalpojumus lidostas teritorijā varēja sniegt tikai ar lidostas izsniegtām atļaujām.

Valdība un atbildīgās institūcijas, t.sk. arī lidosta, skaļi deklarē nepieciešamību samazināt maksu par pakalpojumu, vienlaicīgi ieviešot papildus izmaksas pārvadātājiem, kas sadārdzina pakalpojuma pašizmaksu. Kā valstī var vēlēties lētus taksometra pakalpojumus, ja tajā pašā laikā uzliek pakalpojumu sniedzējiem papildus tēriņus, jaunus maksājums, nodokļus, sadārdzina citas izmaksas (OCTA apdrošināšana, tehniskās apskates u.c.). Turklāt, runājot par maršrutiem lidosta „Rīga”-Jūrmala un lidosta-Vecrīga, valdība noklusē par iebraukšanas maksu par caurlaidēm lidostā, Jūrmalā, Vecrīgā, kas arī jāierēķina pakalpojumā, un tas ir tikai atsevišķs piemērs.

Taksometru pakalpojumu sniedzēji ir uzņēmēji, kuri nesaņem finansiālu atbalstu no valsts vai pašvaldības. Šī brīža situācija taksometru nozarē ir Satiksmes ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta u.c. atbildīgo institūciju bezatbildīgās rīcības rezultāts, jo vairāku gadu garumā tika propagandēts, ka taksometru pakalpojumam ir jābūt lētam un pieejamam visām iedzīvotāju kategorijām. Nevienā citā valstī taksometru pamatkalpojumi nav par zemām cenām. Kāpēc ir prasība, lai Latvijā tas būtu lēti!?

Latvijas taksometru arodbiedrība vērsusies arī pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, Ministru prezidenta Māra Kučinska, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena un satiksmes ministra Ulda Auguļa sakarā ar viņu izrādīto interesi vieglo taksometru jomas sakārtošanā, un lūgusi atbalstu, lai aprēķinātu ekonomiski pamatotu, „taisnīgu” vieglo taksometru pakalpojuma cenu, balstoties uz faktiskajām ar pakalpojuma sniegšanu saistītām izmaksām.

Arodbiedrība izsaka cerību, ka mēneša laikā atbildīgās institūcijas spēs aprēķināt „taisnīgu” un ekonomiski pamatotu taksometru pakalpojumu tarifu.

 

Genādijs Aksjonovs, Latvijas Taksometru arodbiedrības valdes priekšsēdētājs

VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļi neizpratnē par komisijas darba rezultātiem

Daļa Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas locekļu ir neizpratnē par komisijas darba rezultātiem un pieļauj, ka pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs, intervijā “Latvijas Avīzei” atzinuši komisijas locekļi, Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis un Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals.

Abi atzinuši, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisijas vadība Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.

“Mazliet izkropļotā veidā” komisijas locekļu ieteikumi esot transformējušies komisijas sagatavotajā “Atklātības un totalitārisma atkārtošanās novēršanas likumprojektā” un gala pārskata zinātniskajā daļā. “Šobrīd faktiski ir uztaisīts pēdējā pusotra gada pārskats, “Atklātības likumprojekts”, kurā pētnieku priekšlikumi vismaz man izskatās drusku “greizā spogulī”, daži Ministru kabineta rīkojuma projekti, vēl visādi paskaidrojumi. Tā kā šā pārskata beigās nez kāpēc “piekarināti” visi četri komisijas izdoto rakstu sējumi, sanāk 2828 lappuses. Un tas viss ir nosaukts par “pārskatu”!” sacījis Zelmenis.

“Atklātības likums” esot parādījies pašās komisijas darba beigās “kaut kad pašās maija beigās”, lai arī pirms tam daudzi komisijas locekļi to “acīs nebija redzējuši”. Abi vēsturnieki turklāt šaubās par tā lietderīgumu.

“19.jūnija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, ko vadīja deputāts Ritvars Jansons, bija pieaicināti eksperti no Kultūras ministrijas, Izglītības ministrijas, Tieslietu ministrijas, no SAB TSDC. Visi atbalstīja domu, ka nepieciešams veikt grozījumus esošajā likumā par VDK. Tā ir lieta, par ko vispār notiek debates! Atklātības likumprojekts nāca pilnīgi negaidīti! VDK likuma grozījumiem burtiski pirms Jāņiem, 21.jūnijā, Saeimā jau bija pirmais lasījums un deputāti grozījumus atbalstīja. Grozījumu būtība ir tāda, ka visu VDK dokumentu oriģinālu glabāšana pāriet Latvijas Nacionālajā arhīvā un pētnieki varēs ar tiem iepazīties. SAB TSDC saglabā agrākās funkcijas, bet viņi turpmāk strādās tikai ar šo dokumentu digitālajām kopijām. Un visas normas tiek iestrādātas VDK likumā. Ir pilnīgi reāli vajadzīgos labojumus Saeimā līdz oktobrim pieņemt! Un, ja arhīvs šogad laikus saņems vajadzīgos 140 000 eiro dokumentu glabāšanas nodrošināšanai un SAB TSDC glabāto dokumentu digitalizācijas uzsākšanai, tad jau nākamā gada maijā tie būtu pieejami pētniekiem. Jādigitalizē 1500 lietu uz 111 tūkstošiem lapu. Tāda ir iecere. Bet vai saprotat, ko tagad nozīmē uzsākt jaunu Atklātības likumprojektu?! Tas nozīmē likumprojektu laist atkal pa ministrijām, cauri Valsts sekretāru sanāksmei un atkal atpakaļ uz ministrijas padotības iestādēm sniegt priekšlikumus! Arhīva likuma pieņemšana šādā veidā prasīja gadus!” uzsver vēsturnieks Bambals.

“Normāli likumprojektam, pirms to iesniedz, veic aprēķinus, kādu iespaidu tas atstās uz budžetu. Atklātības likumprojekts paredz digitalizēt milzīgu dokumentu masu, miljoniem dokumentu! Vai tad ir veikti aprēķini, cik izmaksās visa milzīgā dokumentu apjoma digitalizācija? Tas nozīmētu, ka nepieciešami papildu skeneri, serveri, kur to visu glabāt, cilvēki, kas to visu dara un apkalpo. Neesmu redzējis aprēķinus, cik tas viss maksātu. Arī Atklātības likumprojektā minētie digitalizācijas termiņi nav ne ar vienu saskaņoti. Arī ne ar LNA. Tie ir burtiski pagrābti no gaisa. Vai tad arhīvs tādu uzdevumu šobrīd vispār var paveikt?” piebilda Zelmenis.

Taujāts, vai minētais nozīmē, ka “Atklātības likumprojekts” tiek izmantots politiskām spēlēm, Zelmenis sacījis: “Iespējams. Man personīgi sen ir sajūta, ka mēs, komisijas pētnieki, paši nezinot, esam padarīti par bandiniekiem kaut kādās spēlēs. Politiskās vai vēl kādās, es nezinu. Katrā ziņā tas, ka mums aiz muguras rodas idejas, kuras nemaz neizriet no mūsu pētījumiem, tas gan ir fakts.”

Nedziedāt ir kaitīgi: pieci iemesli, kāpēc jādzied būtu ikvienam

Lai gan dziesma izsenis uzskatīta par vienu no latviešu spēka avotiem, daudzi mūsdienās sevi uzskata par nedziedātājiem. Kāpēc jādzied būtu ikvienam?

Dziesmas skaņas cilvēks uztver ne tikai ar ausīm, bet ar visu ķermeni. Pateicoties šīm skaņām, kas rada īpašas vibrācijas un reakcijas cilvēka organismā, dziedāšana atstāj pozitīvu ietekmi ne tikai uz emocionālo labsajūtu, bet arī ķermeņa veselību. Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi, kas pierāda, ka dziedāšana sekmē fizisko, garīgo un sociālo veselību, veicinot cilvēka attīstību un palīdzot ceļā uz labāku dzīves kvalitāti.

Elpošanas uzlabošana

Elpa ir svarīga ne tikai dziedātājam – tā ir ikviena cilvēka dzīvības avots. Elpas dziļumu nosaka tas, cik atbrīvoti vai sasprindzināti elpojot ir muskuļi, kā arī tas, vai plaušas tiek piepildītas ar gaisu pilnībā, vai vien daļēji. Lai saspringtos brīžos atgūtu emocionālo līdzsvaru, liela nozīme ir prasmei elpu kontrolēt, un tieši dziedāšana ir viens efektīvākajiem veidiem, kā iemācīties strādāt ar elpu. Dziedot elpošana bieži ir neregulāra un mainīga – tas palīdz dziedātājam apzināties un pārvaldīt elpu, apgūstot spēju to kontrolēt, savukārt regulāra dziedāšana palielina plaušu kapacitāti.

Sirdsdarbības aktivizēšana

Dziedot organismā mainās asinsrites intensitāte, tādēļ tā ir pielīdzināma pat fiziski smagam darbam. Sirdsdarbība ir cieši saistīta ar elpošanu un cilvēka emocionālo stāvokli un, tāpat kā emocionāla saviļņojuma brīžos, arī dziedot tā paātrinās vai palēninās. Tādējādi dziedāšana ir sava veida kardiotreniņš – dziedot pazeminās asinsspiediens un mainās sirdsdarbības ātrums, trenējot sirds muskuli.

Atmiņas un koncentrēšanās spējas uzlabošana

Apgūstot jaunu dziesmu, tiek aktīvi nodarbinātas abas smadzeņu puslodes, jo tām ir jāuztver un jāpatur atmiņā daudz dažādu nianšu. Dziedot jāpatur prātā daudz – izruna, temps, intonācija, ritma maiņa un dziesmas raksturs. Turklāt, jo vairāk dziesmu jāapgūst, jo lielāks treniņš dziedātāja smadzenēm, tādējādi uzlabojot atmiņas darbību. Savukārt, ilgstoši dziedot, attīstās arī augstas koncentrēšanās spējas.

Stresa pārvaldīšana un stiprāka imunitāte

Dziedāšana palīdz nomierināties, mazināt stresa līmeni un stabilizēt nervu sistēmu – kad cilvēks dzied, viņā vairojas miers un labsajūta, ikdienas rūpes tiek aizmirstas. Dziedot notiek atbrīvošanās no pārdzīvojumiem un spēcīgām emocijām, tādējādi mazinās stresa hormona – kortizola – līmenis asinīs. Savukārt pētījumi liecina – jo zemāks kortizola līmenis, jo mazāks saslimšanas risks un augstāka dzīves kvalitāte. Turklāt pierādīts, ka dziedāšana palielina arī citokīnu daudzumu asinīs. Citokīni ir imūnās sistēmas proteīni, kas uzlabo organisma spēju cīnīties ar smagām slimībām.

Dziesma vairo emocijas

Kad cilvēks dzied, viņa ķermenī izdalās tā sauktie “laimes hormoni” – endorfīni, kas rūpējas par cilvēkam tik svarīgo drošības un miera sajūtu, kā arī labsajūtu. Dziedāšanas priekam vairojot cilvēka pozitīvās emocijas, piemēram, gandarījumu, pacilājumu, piepildījumu un pašrealizāciju, samazinās trauksmes, stresa, depresijas un vientulības līmenis. Savukārt labsajūtas hormons oksitocīns, kas arī izdalās dziedot, var palīdzēt pat mazināt iekaisumu un stimulēt vielmaiņas procesus, piemēram, gremošanu un augšanu.

 

Autors ir Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētājs

Pēc rīdzinieku iebildumiem būtiski maina Simtgades alejas projektu

Būtiskas izmaiņas kopš pavasara piedzīvojis Latvijas simtgadei veltītais vides objekts pie Nacionālā teātra. Tas varēja notikt pēc sabiedrības iesaistes un kritikas, galvenokārt izsakot bažas par to, vai instalācija neizpostīs leģendārā Rīgas dārznieka Georga Kūfalta pirms simt gadiem radīto ozolu aleju — gan apdraudot tās kokus, gan aleju kopumā kā pilsētvides un vēsturisku vērtību.

Pirmo reizi, kopš februārī tika noskaidrots uzvarētājs Rīgas domes konkursā par Latvijas simtgadei veltīta objekta izveidi pie Nacionālā teātra, 2. jūlijā idejas autorus atklātā sēdē varēja iztaujāt arī pašvaldības deputāti. Domes Īpašuma komitejas darba kārtībā šo jautājumu pieteica opozīcijas pārstāvji, lai noskaidrotu, kā dizaina biroja H2E projekta Laika priekškars uzstādīšana var ietekmēt Rīgas centrā vienīgo simtgadīgo ozolu aleju.

Biroja H2E dizaineri kopdarbībā ar uzņēmuma Labie koki arboristiem ir mainījuši sākotnējo skici un projekta tehnisko risinājumu, Ir skaidroja dizainers Holgers Elers. Projekts paredz pie teātra izvietot tērauda instalāciju — Latvijas vēsturē nozīmīgus gadskaitļus.

Atšķirībā no sākotnējā varianta, tagad gadskaitļus vairs nav plānots sarindot virknē, kas aizsegtu aleju, bet gan izvietot tos starp kokiem. Kompozīcijas būtu pašnesošas — to stiprināšanai neizmantotu betona pāļus vai vertikālus balstus. Lai gan kopējais gadskaitļu daudzums ir palielināts līdz 24, tomēr daļa no tiem tikšot grupēta un objektu skaits varētu būt 17 vai 18. Instalācijas maksimālais augstums joprojām saglabāts 2,5 metri, taču daļa objektu būšot arī zemāki. Kopumā Laika priekškars aizņems alejas posmu 52 — 55 metru garumā, apmēram līdz Nacionālā teātra ēkas galam.

Pret projektu celtie iebildumi jau devuši labumu arī dažiem alejas kokiem. Arboristu piesaiste alejas novērtēšanā turpinājusies ar praktiskiem darbiem — sablietētā zeme ap pirmo septiņu ozolu sakņu sistēmu ir nomainīta pret porainu un barības vielām bagātinātu augsni. Ap kokiem plānots novietot metāla režģu klājumu, lai turpmāk aizsargātu augsni no sablīvēšanas. Arī gājēju celiņa asfaltu nomainīs bruģa klājums, kas ir labvēlīgāks kokiem, jo ļauj lietus ūdenim iesūkties augsnē.

Tomēr paredzams, ka šķēpi vēl tiks lauzti par instalācijas saturu, jo tās tekstus pagaidām redzējuši tikai autori un daļa žūrijas.

Cerams, ka reālu priekšstatu par objektu ikviens varēs gūt jūlija beigās, kad Īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs solīja pie teātra novietot instalācijas prototipu. Viņš arī nepieļāva šaubas, ka instalāciju varētu pārcelt kaut kur citur Rīgā un solīja šogad izdarīt divas lietas — nobruģēt alejas celiņa posmu un atklāt Laika priekškara instalāciju līdz valsts simtgades svētkiem 18. novembrī.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Žurnāls: Rimšēvičs pārtraucis klusumu kukuļošanas apsūdzībā

250 000 eiro liela kukuļa saņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir tas informācijas sniedzējs prokuratūrai, lai šajā lietā varētu turpināties pirmstiesas izmeklēšana. To trešdienas rītā žurnālam Ir īsi apstiprināja Rimšēvičs, atsūtot īsziņu: “Esmu iesniedzis skaidrus pierādījumus, kas atspēko aizdomas! Vairāk nedrīkstu komentēt!”

Prokurore Viorika Jirgena jūnija beigās izvirzīja apsūdzības Rimšēvičam un šīs kukuļņemšanas atbalstītājam, uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Viņa arī apstiprināja, ka kriminālprocesu, kura ietvaros tagad apsūdzēts Rimšēvičs un Martinsons, KNAB ierosināja šā gada februārī pēc divu Trasta komercbankas (TKB) akcionāru iesnieguma par viņu pašu veiktu kukuļdošanu 2010. un 2013. gadā. Lai arī prokurore vārdus nesauc, publiski jau izskanējis, ka tie varētu būt lielākais bankas īpašnieks Igors Buimisters un mazākuma akcionārs, arī bijušais valdes loceklis Viktors Ziemelis, kura iespējamo lomu naudas atmazgāšanas shēmās jau kopš 2015. gada izmeklē policija. Abi pēc šīs labprātīgās atzīšanās ir atbrīvoti no kriminālatbildības par kukuļdošanu, jo šādu iespēju paredz likums.

Žurnāls raksta, ka Rimšēviču baņķieri kukuļojuši, lai viņš palīdzētu bankas komunikācijā ar finanšu uzraugu FKTK. Viens no kukuļiem bija Rimšēviča izklaides brauciens uz Kamčatku 2010. gadā, kura fotogrāfiju publicēja ziņu aģentūra AP. Ar tādu pašu mērķi, bet daudz lielākā mērogā, notikusi arī otra kukuļošanas epizode — pusmiljons eiro norunāts un puse šīs summas saņemta 2013. gadā.

Prokurore Jirgena Ir apstiprināja, ka starp pierādījumiem ir arī 2013. gadā notikušas sarunas, kuras KNAB operatīvās izstrādes ietvaros likumīgi noklausījies. Neoficiāli Ir zināms, ka runa ir par Rimšēviča un Martinsona sarunām kādā pirtī, kur apspriesti ne tikai kukuļi, bet arī citi temati. Salīdzinājumā ar šīm sarunām «Rīdzenes sarunas būtu saucamas par bērnudārza pikniku parkā», Ir saka bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

307 miljoni uz ceļa nemētājas

Vasara rit pilnā sparā, tāpat kā ceļu remonti Latvijā. Kad ikdienā saskaramies ar remontu radītajiem sastrēgumiem, mums šķiet, ka to ir ļoti daudz, taču, analizējot un salīdzinot ceļu kvalitāti, redzam, ka remontu ir par maz. Līdzīgas izjūtas pārņem, kad, atgriežoties no iepirkšanās, saproti, ka esi iztērējis ļoti daudz naudas, bet iepirkuma maisiņā nekā īsti nav.

Par 35,8 miljoniem vairāk nekā pērn un tomēr – par maz

2018. gadā valsts autoceļu tīklā plānoti darbi 152 objektos, no tiem 26 būs finansēti no Eiropas Savienības fondiem, bet 126 – no valsts budžeta. Kopumā dažādu veidu darbi plānoti 1200 kilometros. 2018. gadā no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 183 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 124 miljoni eiro, vēsta Latvijas Valsts ceļi. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoniem vairāk nekā pērn. Taču eksperti lēš, ka nepieciešamā summa ir vismaz astoņas reizes lielāka.

Lielākie būvdarbi realizēti un ieplānoti plaši – Jēkabpils pusē, Lietuvas pierobežā Liepājas pusē, Siguldā, Vecpiebalgā, Līgatnē, Skrīveros, Labragā, Valmierā, Cēsīs un daudz kur citur. Ja paraugās uz Latvijas karti, kurā atzīmēti esošie un plānotie remonti, tā ir raibāka par dzeņa vēderu. Šoreiz, saskaitot valsts un Eiropas Savienības līdzekļus, finansējums ir atrasts, taču jāņem vērā, ka virkne būvdarbu netiks pabeigti šā gada ietvaros, bet pārceļos uz nākamā gada plāniem, un tiem atkal būs jārod līdzekļi.

Ja vienu un to pašu bedri var aizlāpīt divreiz, tad vienu un to pašu naudu diemžēl divreiz neizmantosim. Tāpēc rodas jautājums, ko darīsim nākamgad un vēl aktuālāk – 2020. gadā, kad Eiropas Savienības finansējums vairs nebūs tik dāsns?

Vai akcīzes nodoklis aizlāpīs bedres?

Ir eksperti, kas uzskata, ka ES finansējums veido tikai 26 miljonus, pretēji valsts 126 miljoniem, tāpēc nesatraucas, domājot – gan līdzekļi tiks atrasti. Taču, lai šo trūkstošo summu, kas nākamajos gados varbūt būs vēl lielāka, mēs nemeklētu izglītības, medicīnas vai citās nozarēs, jau tagad būtu laiks racionāliem un pārdomātiem risinājumiem.

Viens no izskanējušiem risinājumiem ir akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana – nodokļu reformas likumu paketē bija iekļauti arī grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, paredzot 2018.–2020. gadā pakāpeniski paaugstināt nodokļa likmes vairākām akcīzes preču grupām.

Naftas produktiem likme tika paaugstināta šogad janvārī un to atkārtoti plānots paaugstināt 2020. gada 1. janvārī, alkoholiskajiem dzērieniem likmju maiņa paredzēta katra gada 1. martā; savukārt cigaretēm likmi paaugstināja 1. jūlijā un nākamajos gados tas tiks darīts atkārtoti. Pēdējie divi aspekti ir tēma citai diskusijai, bet jāmin, ka naftas produktu likmes paaugstināšana nozīmē līdzekļu meklēšanu to pašu autovadītāju maciņos un uzņēmēju, kuri nodarbojas ar kravu pārvadājumiem, līdzekļos.

Protams, daļa sabiedrības teiks, ka tas arī ir pareizi – tie, kuri brauc ar auto, lieto degvielu, lai arī maksā vairāk un labo ceļus. Taču jāsaprot, ka ceļu stāvokli un degvielas cenas būtiski ietekmē uzņēmējdarbību dažādās nozarēs. Ja būtiski pieaugs degvielas cenas, kas loģistikas uzņēmumam var radīt nopietnus papildus izdevumus, var samazināties šīs nozares uzņēmumu aktivitāte, kas ietekmēs tās biznesa jomas, kas loģistiku iepērk kā ārpakalpojumu. Viena joma ietekmē citas, un veidosies tā sauktais domino efekts. Turklāt akcīzes nodokļa celšana nav ilgtermiņa risinājums.

Plānojot ilgtermiņā, jāraugās uz alternatīviem risinājumiem, piemēram, uz privātās un publiskās partnerības modeli. Pēc šāda principa jau sekmīgi tikuši un tiek īstenoti vairāki projekti, piemēram, darbs pie Ķekavas apvedceļa projekta realizācijas. Ņemot vērā slikto ceļu stāvokli valsts robežu tuvumā, maksimāli jāraugās pēc iespējām, ko sniedz pārrobežu partnerība. Risinājumus atrast ir iespējams, taču tas jādara ar ilgtermiņa skatījumu, raugoties, lai risinājums neiznīcina citu nozari, turklāt tādu, kas nes peļņu.

 

Autors ir SIA “CPM Trading” valdes loceklis