Starptautisku atzinību ieguvušajam Austrālijas māksliniekam Imantam Tilleram (67), kura darbi izstādīti arī Gugenheima un Metropolitēna muzejā, piektdien atklāj izstādi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Jaunībā izvairījies no latvietības, bet vēlāk atsauces uz vecāku dzimteni, tāpat kā Austrālijas aborigēnu motīvus, viņš iekļāvis daudzos savos darbos
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kafejnīcas āra terasē Austrālijas mākslinieks Imants Tillers bohēmiski pasūta rosē, viņa sieva Dženifera Slatjere atceras augstāko mākslas aprindu burziņu, ko pa ceļam uz Latviju Londonā abi piedzīvojuši pasaulslavenā vides mākslinieka Kristo skulptūras atklāšanā. Kristo ar sievu, nu jau nelaiķi Žannu Klodu ir seni Tillera draugi, pagājušā gadsimta 70. gados viņš ciemojies pie pāra Ņujorkā. Taču iekštelpās, kur mūsu tikšanās brīdī notiek pēdējie darbi Tillera izstādes iekārtošanā, ir risinājusies saruna par pavisam citu ceļojumu.
«Gribējām braukt ar vilcienu no Viļņas, lai redzētu Latvijas laukus, bet mums to neļāva, lika lidot. Astoņas stundas gaidījām lidostā. Neviens cits, tikai mēs, ieslēgti istabā. Izrādījāmies vienīgie pasažieri lidmašīnā. Tas bija tik bailīgi! Mūs sagaidīja melna mašīna ar tulku. «Viņi» bija aizdomīgi par mūsu vizītes mērķi, jo neieradāmies kopā ar grupu, tātad mūs tik viegli nevarēja kontrolēt. Atbraucām kā tūristi, tajā laikā es strādāju rezidencē Parīzē,» tā pirmo, 1976. gada vizīti vecāku dzimtenē atceras Tillers. Viņam tolaik bija 26 gadi. Tieši pirms brauciena abi ar Dženiju redzējuši lietuvieša Jona Meka filmu par līdzīgu ceļojumu uz Lietuvu. Uzņemtu ar rokas kameru, ļoti emocionālu. «Daudzi kadri izskatījās kā šie — nefokusēti, izplūduši,» Imants saka, piestājis pie sava darba Atmiņas par braucienu uz Latviju (1978). Deponēts no Austrālijas Nacionālās mākslas galerijas kolekcijas, autoram bijis ļoti svarīgi iekļaut to vērienīgajā retrospekcijā Latvijā.
«Šī ir mana tēva pamāte. Aizbraucām viņu satikt uz Salaspili, tas patiesībā nebija atļauts. Bet tur bija uzaudzis arī mans tēvs,» Tillers met acis uz kolāžu. Dzeltenām Austrālijas pasta aploksnēm pielīmētas fotogrāfijas. «Viss [redzētais] kļūst par aploksnēm, par manām atbildēm, un patiesībā tas ir pirmais darbs, kurā es runāju par to, ka esmu latvietis.»
Austrālijas tautieši lepojoties piemin Tilleru, kura māksla pabijusi Gugenheima un Metropolitēna muzejā, Venēcijas un Sanpaulu biennālē. Interneta vietnēs viņš pieteikts kā mūsdienu austrāliešu mākslinieks. Rīgā pirms šīs izstādes eksponēts vienreiz, 1993. gada izstādē Diaspora. Atzīstas: pēc 1991. un 1993. gada ciemošanās, pretrunīgu emociju plosīts, 20 gadus nav gribējis Latvijā atgriezties. Pirmajā braucienā — barikādes, ziediem klātas piemiņas vietas apšaudē kritušajiem. Otrajā — garas rindas pie veikaliem, tukšas stikla vitrīnas ar pāris nelāga izskata gaļas gabaliem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.