«Es neesmu Saeima» • IR.lv

«Es neesmu Saeima»

Vides ministrs Kaspars Gerhards. Foto — Edmunds Brencis
Aivars Ozoliņš

Vides ministrs Kaspars Gerhards ir gandarīts par lieliem projektiem, kurus Latvija īstenos par ES fondu naudu

Interviju sērijā ar valdības locekļiem — saruna ar Vides un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu (NA), kas šajā amatā ir kopš 2014. gada. Administratīvi teritoriālā reforma iestrēgusi, pašvaldību referendumi arī, pagastveči turpina ražot «preses izstrādājumus», konkursi par Salaspils reaktora demontāžu un kodolatkritumu glabātuvi jāatceļ, Inčukalna gudrona dīķu iztīrīšana kļūst arvien dārgāka, pudeļu depozītu sistēma nav ieviesta. Tomēr ministrs uzskata, ka ir daudz darījis, lai risinātu šīs problēmas.

119 pašvaldības Latvijā ir par daudz. Esat teicis, ka 55 novadu pašvaldības un divas no lielajām pilsētām neatbilst likumā paredzētajiem kritērijiem. Ko esat izdarījis, lai mainītu šo nejēdzīgo situāciju?
2014. gada nogalē, Straujumas valdības laikā, tika pieņemtas valsts pārvaldes pamatnostādnes, kurās pēc mūsu iniciatīvas tika iekļauts arī uzdevums izstrādāt priekšlikumus par novadu apvienošanu vai sadarbības teritoriju veidošanu. Ar koalīcijas partneriem izdiskutējām, un gala lēmums bija tomēr neiet uz novadu apvienošanu, bet veidot sadarbības teritorijas kā kompensējošu mehānismu. Mainījās valdība, man izdevās panākt, ka deklarācijā šis sadarbības teritoriju princips tika iekļauts kā uzdevums. Sagatavojām priekšlikumus, šī gada janvārī Ministru kabineta komiteja atbalstīja šos likuma grozījumus, bet ar uzdevumu vēl turpināt diskusijas un kopā ar Pašvaldību savienību izveidot ceļa karti.

Ar gandarījumu gribētu teikt, ka Lielo pilsētu asociācija un arī attīstības centru apvienība atbalstīja šo priekšlikumu. Šobrīd esam izgājuši vairākus sarunu raundus ar Pašvaldību savienību, sagatavojuši informatīvo ziņojumu un tuvākajās nedēļās likumu atkal virzīsim uz valdību.

Kam būtu jānotiek, lai reforma patiešām notiktu?
Domāju, ka virzība ir neizbēgama. To mēs agri vai vēlu sapratīsim, arī visās mazajās pašvaldībās. Jo pēc 2020. gada nāk jaunais Eiropas Savienības budžets. Lai kā gribētu, nevar zaļā laukā uztaisīt nopietnu ražošanas uzņēmumu. Mainās cilvēku dzīves tendence.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu