Okupācijas muzejam – ceturtdaļgadsimts

Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels piedalās Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības darbu uzsākšanas pasākumā Latvijas Okupācijas muzejā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Uzruna Latvijas Okupācijas muzeja 25. gadadienas atzīmēšanas sarīkojumā Melngalvju namā šogad 27. jūnijā.

Mēs atzīmējam 25 gadus kopš atklāja pirmo Okupācijas muzeja izstādi tepat – blakus ēkā – bijušajā Latviešu sarkano strēlnieku muzejā. Bijām cerējuši, ka varēsim 25. gadadienu atzīmēt pārbūvētā ēkā, bet, kā jūs visi zināt, pārbūve ir daudzus gadus kavējusies, un tikai tagad tuvojamies tam brīdim, kad reālie būvdarbi sāksies. Tāpēc šīm svinībām izvēlējamies tuvāko ēku – Melngalvju namu.

Atgādināšu abu ēku kopīgo likteni. Oriģinālie plāni Sarkano strēlnieku muzejam paredzēja daudz plašākas telpas, kuras daļēji tiktu būvētas virs Melngalvju nama aizbērtajiem pagrabiem, kas bija vienīgais palikušais no šīs ēkas. Ja plāns būtu īstenojies, tad mēs tagad atrastos muzeja galvenās ieejas telpas otrajā stāvā – galerijā, kura būtu savienojusi ekspozīcijas zāli ar lielo memoriālo zāli aiz jums.

Pēc protestiem radikāli samazināja plānoto muzeju, un līdz ar to telpas nekad nebija pietiekamas pilnvērtīgam muzeja darbam cilvēciskos apstākļos.

Kad atjaunoja Melngalvju namu, Okupācijas muzejs zaudēja vēl mazliet no tās jau uzbūvētās ēkas tuvākā spārna, kurš traucēja Melngalvju namam.

Muzeja misija

Muzeja misija ir izteikta trīs vārdos: Atcerēties; Pieminēt; Atgādināt. Mēs izklāstam Latvijas likteni 50 okupācijas gados. Rādām objektīvus faktus par to, kā esam cietuši daudzus gadus un kā mums ir pāri darīts. Bet arī uzsveram to, ka visas šīs pārbaudes mēs esam izturējuši – mēs pretojāmies un atguvām savu neatkarību. Tomēr rētas ir dziļas, un sekas jūtam vēl šodien.

Lai mūs saprastu, mums ir jāskaidro sava vēsture. To muzejs dara gan Latvijas draugiem, gan nedraugiem. Draugiem, lai izkliedētu melus, kuri par mums ir stāstīti, un nedraugiem, cerībā, ka tie tomēr sāks uz mums skatīties mazliet labvēlīgāk. Tāpēc arī muzejs uzņem ārzemju prezidentus, ministrus un vēstniekus.

Mazliet pastāstīju par ēkas vēsturi, jo muzeja pastāvēšanai ir nepieciešamas piemērotas telpas, kur strādāt, kur glabāt krājumu un kur aicināt publiku skatīties ekspozīciju. Tās ir bijušas mūsu lielākās raizes jau daudzu gadu garumā. Sevišķi pirms trim gadiem, kad pēkšņi uzradās muzeja darbam organizēta pretestība, kas apšaubīja ne tikai ēkas pārbūvēšanas vajadzību, bet arī paša muzeja vajadzību.

Muzejs izmanto dažādus kanālus, lai sniegtu savu vēstījumu – bez ekspozīcijas uz vietas mums ir izstāde un ekskursijas bijušajā Valsts drošības komitejas ēkā – tā sauktajā Stūra mājā. Mēs dodamies uz skolām ar stāstījumiem un ceļojošām izstādēm. Mēs izdodam publikācijas un izmantojam internetu – gan savu mājaslapu, gan sociālos tīklus. Mēs rīkojam dažādus izglītojošus pasākumus, un mēs sadarbojamies ar līdzīgām iestādēm ārzemēs.

Muzeja pētniecības programma

Mums ir aktīva pētniecības programma. Piemēram, pēdējā gada laikā, pateicoties arī Iekšlietu ministrijas arhīvam, esam atklājuši daudz informācijas par čekas darbību gan Stūra mājā, gan Rīgas Centrālcietumā.

Bet mūsu pētniecības programma neietver tikai vecu dokumentu skatīšanu. Pirms pusgada veicām arheoloģiskos pētījumus pašā Stūra mājā, un pirmo reizi guvām pierādījumus par nāves sodu izpildīšanas telpas atrašanās vietu. Es nevaru jums aprakstīt sajūtas, kuras bija, stāvot tai telpā, kurā nošāva ģenerāli Kārli Goperu un daudzus citus.

Šodien mēs svinam to, ka muzejs ir jau 25 gadus strādājis un esam nodrošinājuši darbību nākotnē. Tieši šodien – 25. gadadienas svinībās – stāsts nav par ciešanām un rētām, bet par uzdrīkstēšanos un izturību.

Esmu vadījis muzeju četrus no tā 25 gadiem, un šajā laikā esmu sapratis, cik mēs esam atkarīgi no dažāda veida palīdzības. Pateicamies mūsu plašajam ziedotāju lokam, kuri ir devuši ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī materiālus muzeja krājumam, tai skaitā – video liecības. Pateicamies valdībai, kura sniedz zīmīgu finansiālu atbalstu. Pateicamies Saeimai, kura operatīvi pieņēma vajadzīgos grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā gan pirms nedēļas, gan pirms diviem gadiem. Pateicamies Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi par to, ka mūsu ēkas pārbūves projekts ir beidzot izkustējies. Paldies Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdei par padomiem un palīdzību, kad tā ir vajadzīga! Paldies visiem maniem kolēģiem, bez kuriem vispār nebūtu muzeja!

Jūsu visu atbalsts arī turpmāk būs nepieciešams.

Un tā izturība, ko jau minēju, mums vēl arvien ir vajadzīga. Muzeja ilgtermiņa finansējums ir pakļauts valsts budžeta veidošanas prasībām un ietekmēm. Tad arī Stūra mājā kaut kad ne pārāk tālā nākotnē notiks apjomīgs remonts, un mēs vēlamies pēc tam turpināt arī tur darbu, parādot publikai vēl vairāk nekā līdz šim. Atkal priekšā ir finansējuma jautājums. Mums būs lielāki izdevumi, lai sagatavotu un uzturētu jaunu ekspozīciju Stūra mājā.

Jūsu visu atbalsts arī turpmāk būs nepieciešams. Paldies jau uz priekšu!

Gunārs Nāgels, Latvijas Okupācijas muzeja direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu