Pasaulei atvērtā latvietība 1

Pauls Raudseps
Print Friendly, PDF & Email

Kopš seniem laikiem ārzemju sudrabs tiek pārkalts latviskās saktās

Pusceļā no Jāņiem līdz Dziesmusvētkiem mēs šobrīd atrodamies latvietības viesuļa klusajā centrā. Pagājušās nedēļas nogalē visā Latvijā cauru nakti dega ugunskuri, un jau ļoti drīz Rīgas centrā sievietes krāšņos tautastērpos kļūs — uz dažām dienām — par ikdienas parādību. Esam ieraduši domāt, ka Jāņi laukos liecina par tūkstošgadīgām saitēm ar zemi, kur latviešu senču saimes dzīvoja katra savā, no pārējās pasaules noslēgtā viensētā, bet Dziesmusvētki ir gandrīz kā mistisks, citiem līdz galam neizprotams rituāls, kurā saplūstam kopā uz viena, tikai mums sadzirdamas vibrācijas viļņa. Te viss ir mūsu — valoda, dziesmas, izrak-stītas vilnas sagšas, baltie linu krekli, lepnas bronzas un sudraba rotas…

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu