Ekspertiem dalās domas par aizdomīgajiem maksātnespējas lēmumiem tiesās

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Pildot Tieslietu padomes (TP) uzdevumu izvērtēt maksātnespējas lietas, kurās pēc protestiem atcelti pirmās instances tiesnešu lēmumi, ekspertu grupa pašlaik tikusi galā ar ¾  darba apjoma un speciālisti šobrīd nonākuši pie atšķirīgiem secinājumiem. Padome aicina ekspertus pabeigt darbu līdz augusta beigām, kad tā pēdējo reizi sanāks pašreizējā sastāvā.

Lai gan jūlija sākumā apritēs jau pieci mēneši, kopš Tieslietu padome uzdeva ekspertu grupai izvērtēt aizdomīgās maksātnespējas lietas, par kurām pērn decembrī plašā pētījumā vēstīja žurnāls “Ir”, darbs vēl nav pabeigts, padomes sēdē pirmdien ziņoja Augstākās tiesas Judikatūras nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Sākotnēji padome gaidīja rezultātus divu mēnešu laikā, bet procesa gaitā darba apjoms ir paplašinājies.

Ekspertu grupa sākotnēji skatīja 118 maksātnespējas lietu lēmumus, kuri pieņemti 2008. — 2014. gadā un tikuši atcelti Augstākā tiesā pēc prokuroru protestiem. Taču darba gaitā eksperti secinājuši, ka ir pilnā apjomā jāizskata vēl aptuveni 30 lietas, kuras ir konkrēti pieminētas žurnāla “Ir” pētījumā, skaidroja Zikmane. Skatot tās, tikuši identificēti vēl vairāki problēmjautājumi un rezultātā papildus no tiesām izprasītas vēl 10 lietas, kuras nepieciešams pārbaudīt.

«Šajā stadijā ekspertu viedokļi atšķiras,» Zikmane īsi informēja padomi par darba gaitu, pieļaujot, ka gala ziņojumam varētu tikt pievienoti arī kādi ekspertu atsevišķie viedokļi. Tomēr sīkāk šo domstarpību būtību Zikmane neskaidroja un uzsvēra, ka darba grupa vienojusies par gala secinājumiem runāt tikai pēc visu konkrēto lietu izskatīšanas. Eksperti nopietni analizējot katru tiesas lēmumu un vērtējot, kādi bijuši tiesnešu procesuālie pienākumi un kāda informācija viņiem bijusi pieejama konkrēto maksātnespējas lietu izskatīšanas brīdī, un kāda — vēlāk Augstākajā tiesā, jau skatot protestus.

Augstākās Tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicināja ekspertu darbu noslēgt līdz augusta beigām, jo 27. augustā vai vēlākais 3. septembrī Tieslietu padome pēdējo reizi sanāks esošajā sastāvā un padomes locekļi gribētu redzēt sava ierosinātā darba rezultātu. Bičkovičs aicināja pašus padomes locekļus jau vasarā apdomāt un pamodelēt, kāda varētu būt TP rīcība pēc ziņojuma saņemšanas.

«Ceru, ka ne tikai aprobežosimies ar gala ziņojuma pieņemšanu zināšanai, bet arī kādu aktīvu rīcību varēsim [lemt],» sacīja Bičkovičs. Viņš norādīja, ka Pasaules latviešu juristu kongresā jūnija vidū darba grupas loceklis, profesors Kalvis Torgāns jau publiski izteicies, ka šim analīzes darbam būtu jānoslēdzas ar drosmīgiem lēmumiem, kas ļautu novērst pagātnē notikušos trūkumus.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) aicināja ekspertu grupu pievērst uzmanību arī uz tām tiesnešu disciplinārlietām, kuras ministrs savulaik rosinājis par maksātnespējas jautājumiem. Zikmane norādīja, ka šīs lietas nav ekspertiem pieejamas un Bičkovičs komentēja, ka šis varētu būt nākamais darba virziens pēc ekspertu ziņojuma uzklausīšanas.

Kā agrāk ziņots, Tieslietu padome februārī vienbalsīgi atbalstīja īpašas darba grupas izveidi, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus maksātnepējas lietās. Šādu aicinājumu izvērtēt “Ir” pētījumā atklātās, kā arī LTV un TV3 raidījumos apspriestās maksātnespējas problēmas, pērn decembrī vēstulē Tieslietu padomei izteica 14 Augstākās tiesas tiesneši, taču janvāra sākumā citi AT tiesneši iebilda pret šo iniciatīvu. Tomēr Tieslietu padome pēc karstām debatēm februārī nolēma šādu darba grupu veidot.

Atgādināsim, ka “Ir” pētījums decembrī atklāja — septiņu gadu laikā kopš krīzes vairāk nekā 800 uzņēmumu neilgi pirms maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības pieteikšanas ir mainījuši juridisko adresi, tā nonākot konkrētās tiesās. Tie ir aptuveni 10% no visiem procesiem. Bieži vien šīm firmām ir vērtīgi aktīvi un miljonos mērāmas parādsaistības, tāpēc notiek arī negodīgas shēmas kreditoru apkrāpšanai. Turklāt daudzas “ceļojošās” firmas nonāk pie šaura tiesnešu loka: “Ir” saskaitīja 19 tiesnešus, kas katrs izskatījuši 10 vai vairāk šādu aizdomīgu procesu.

Tieslietu padome februārī šajā sakarā vienojās par diviem konkrētiem uzdevumiem. Pirmais bija izanalizēt 2008.— 2014. gadā skatītās maksātnespējas lietas, kurās pēc protestiem atcelti pirmās instances tiesnešu lēmumi. Šo darbu organizē AT Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, piesaistot tieslietu jomas ekspertus. «Tikt skaidrībā, kur bija kļūdas un kāpēc šādi nolēmumi,» mērķi pēc sēdes februārī skaidroja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Otra pārbaude ir jāveic par nejaušo lietu sadali tiesās — šis uzdevums uzticēts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Tiesu administrāciju, kuras pārziņa darbojas elektroniskā sistēma. «Kāpēc konkrētas lietas nonāk pie konkrētiem tiesnešiem jeb kā tas viss darbojas,» skaidroja Bičkovičs.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu