Diena: 21. jūnijs, 2018

Saeima piekrīt deputāta Kļaviņa kratīšanai

Saeima ceturtdien nolēma piekrist deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) kratīšanai, ziņo LETA. Saeimas lēmums paredz piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā, automašīnā, kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskatei.

Šo lēmumu atbalstīja 61 deputāts, neviens nebija pret vai atturējies. Vēl 19 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Debatēs par šo jautājumu Kļaviņš deputātiem lūdza atbalstīt kratīšanas atļaušanu, solot tiesībsargājošajām iestādēm visu parādīt un izstāstīt. Viņš pauda cerību, ka šī situācija atrisināsies.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka ir pārliecināts par Kļaviņa godaprātu un uzticas tiesībsargājošām iestādēm. Viņš arī mudināja Saeimu atbalstīt šo lēmumu, jo deputāts nedrīkst slēpties aiz imunitātes.

Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā. Kratīšanu izdara, lai atrastu kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus vai dokumentus. Kratīšanu izdara tās personas klātbūtnē, pie kuras kratīšana notiek, vai arī šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē.

Šogad februārī izskanēja informācija, ka Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju. Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka deputātiem ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju, kuras apmērs atkarīgs no tā, vai parlamentārietis dzīvo Rīgā vai arī cik tālu no galvaspilsētas atrodas deputāta dzīvesvieta.

Kļaviņš par Saeimas deputātu kļuva 2016. gada jūnija vidū. No 2016. gada jūlija līdz oktobrim Kļaviņš transporta kompensācijā saņēma 115 eiro mēnesī, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija. Savukārt pēc pārdeklarēšanās uz Liepāju politiķa transporta kompensācija, sākot ar 2016. gada novembri, palielinājās – laika posmā līdz 2017. gada decembrim atkarībā no konkrētā mēneša tā bijusi no 560 līdz 736 eiro.

Kļaviņš februārī noliedza, ka deklarēto adresi viņš būtu mainījis tikai tāpēc, lai saņemtu lielāku kompensāciju. Pēc viņa stāstītā, pirms desmit gadiem viņš nopircis māju Liepājā, uz kurieni braucis gan pirms kļūšanas par deputātu, gan turpināšot to darīt arī pēc parlamentārieša pilnvaru beigām. Politiķis apgalvoja, ka reizi līdz trīs nedēļā uz Liepāju braucot neatkarīgi no tā, vai par to tiek vai netiek maksāta kompensācija.

Parlamentārietis atzina, ka sākotnēji transporta kompensācijā saņēmis tādu naudas summu, kas atbilst nokļūšanai uz dzīves vietu Rīgā, bet vēlāk – tādu summu, kas piekritīga nokļūšanai uz dzīvesvietu Liepājā. Kļaviņš teicās, ka neatminas, kādu summu saņēmis, kad bijis deklarēts Rīgā, un kā summa mainījusies, pārdeklarējoties uz Liepāju.

Politiķis apgalvoja, ka transporta kompensācijā saņemtie līdzekļi tiek tērēti izdevumiem par degvielu. Deputāts akcentēja, ka kompensāciju saņem atbilstoši likuma nosacījumiem.

Kā liecina “Firmas.lv” dati, Kļaviņš ir vienīgais tūrisma preču tirgotājas SIA “Gandrs” īpašnieks. Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā bija 4,025 miljoni eiro, bet peļņa 17 605 eiro.

Kļaviņš ir arī Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis.

VIDEO: “Ir” Rīgas Centrālcietumā intervē Ansi Ataolu Bērziņu

Ansis Ataols Bērziņš cietumā izcieš sodu par dalību 2009. gada 13. janvāra grautiņos. Intervijā Ir viņš atzīst, ka otrreiz vairs neietu mest akmeņus Saeimas logos. Nevis tāpēc, ka tas būtu nepareizi, bet gan tāpēc, ka “patriots manī ir nokauts”.

Savu pārkāpumu viņš kvalificē kā sīku. “Kad uz to gāju, es apzinājos, ka tas ir pārkāpums. Atceros savu domu – es tīšām sviedu tur, kur nestāvēja policisti. Domāju – ja trāpīs kādam dūzim,  tad jau piešūs lietu. Es zināju – tas, ko daru, nav noziegums,” saka Ansis Ataols Bērziņš.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

 

Advokātu birojs izsludina atlīdzību par noderīgu informāciju Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanā

Advokāta Bunkus birojs ceturtdien izsludināja atlīdzību par vērtīgu informāciju, kas palīdzētu atklāt kolēģa Mārtiņa Bunkus slepkavību 30. maija rītā pie Meža kapiem Rīgā. Par informācijas sniegšanu tiek solīta atlīdzība līdz 10 tūkstošiem eiro.

Ir informēja advokātu biroja vadītāja Jekaterina Galuška, birojs ir piesaistījis speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei. kā arī tālāk sadarbosies ar Valsts policiju. Birojs informācijas devējam sola nodrošināt pilnīgu konfidencialitāti.

“Izsludinot atlīdzību, mēs ceram izmeklēšanas gaitā uzturēt uzsākto intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību. Policija aktīvi strādā, taču ir pagājušas vairākas nedēļas un negribam zaudēt laiku. Ceram, ka atlīdzība dos pavērsienu izmeklēšanā,” saka Galuška.

Atlīdzībai nebūs termiņa ierobežojuma un tā tiks izmaksāta personai vai personu grupai, kuras sniegtā informācija dos nozīmīgu vai izšķirošu pavedienu, lai atklātu noziegumu un notvertu vainīgos.

Personas, kuru rīcībā varētu būt vērtīga informācija, tiek aicinātas sazināties pa tālruni: +371 200 93 332 vai e-pastu: [email protected]

Kā zināms, Bunkus tika nošauts 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību. Par notikušo policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.

Arī policija lūdz sniegt informāciju pa tālruņu numuriem 110, 67 014 002 vai sūtīt uz e-pastu “[email protected]”. Policija uzsver, ka anonimitāte ir garantēta.

Pieminēsim īstu patriotu

Šodien, 21. jūnijā sākas astronomiskā vasara. Saulgrieži Latvijā iestājas tieši plkst. 13.07, kad saule ir aizceļojusi vistālāk uz ziemeļiem no ekvatora (jeb, precīzāk, no debess ekvatora). Kaut gan sākumā to grūti ievērot, no šī brīža dienas sāk kļūt īsākas, naktis garākas un neizbēgami atnāks ziema.

Vasaras saulgrieži – gada visgaišākais brīdis, kad it kā nebūtu jādomā par gaidāmo tumsu. Bet tieši pirms 78 gadiem Latvijas Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins ļoti labi saprata, ka Latvijai garā nakts jau bija klāt.

Tikai Latvijas robežsargi bija militāri pretojušies iebrucējiem. 1940. gada 15. jūnija rītausmā Padomju Savienības spēki uzbruka Latvijas robežsargu posteņiem Masļenkos un Šmaiļos, tika nogalināti trīs Latvijas robežsargi un divi civilisti, bet 37 cilvēki bija sagūstīti un aizvesti uz PSRS. Kaujā krita viens no iebrucējiem.

Nākamajā dienā sekoja Padomju Savienības ultimāts, un Kārlis Ulmanis deva pavēli ielaist naidīgos spēkus bez pretošanās un bez protestiem. Uzrunā radiofonā 17. jūnijā viņš mierināja tautu ar vārdiem: „Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību.”

Šie vārdi nepiemānīja ģenerāli Bolšteinu. Pēc uzbrukuma Masļenkos viņš bija piedāvājis atstāt valsti, lai glabātu sev zināmo slepeno informāciju, bet to viņam aizliedza.

1940. gada 21. jūnijā viņam vairs nebija šīs iespējas atstāt jau okupēto Latvijas valsti. Padomju tanki braukāja pa Rīgu jau 17. jūnijā. Kārlis Ulmanis vēl ieturēja Valsts prezidenta amatu un parakstīja visus rīkojumus, lai okupācijas vara varētu ar šķietamu leģitimitāti noārdīt Latvijas valsti. Okupācijas varas sastādīta marionešu valdība bija izveidota, un 21. jūnijā plkst. 10 no rīta ģenerālis Bolšteins tikās ar jauno iekšlietu ministru Vili Lāci.

Neilgi pēc tam ģenerālis Bolšteins izdarīja pašnāvību, nošaujoties savā darba kabinetā Iekšlietu ministrijas ēkā, tagad tā sauktajā Stūra mājā.

Atstātajā vēstulē „savai priekšniecībai“ viņš rakstīja: „Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdam. Es nespēju piedalīties“.

Ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņas muzejs atrodas Kandavas novadā – viņa atpūtas namiņā. Šodien, kad garā nakts ir pārdzīvota, pieminēsim īstu patriotu.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

P.S. Plkst. 11 Brāļu kapos notiks ģenerāļa Ludviga Bolšteina piemiņai veltīts atceres pasākums, piemiņas pasākums plkst. 15 notiks Matkules pagastā Kandavas novadā.

Žurnāls: «Vairāk saules» – krāpnieki vai upuris

«Jums tas ir skandāls, mums — kriminālprocess,» tā atteikumu sniegt atbildes žurnālam Ir uz sabiedrību interesējošajiem jautājumiem pamatoja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Kas īsti ir restorānu ķēdes Vairāk saules īpašnieki un darbinieki – krāpnieki vai konkurentu apmelojuma upuri, ceturtdien analizē žurnāls Ir.

12. jūnija pēcpusdienā policija veica 34 kratīšanas — restorānos Vairāk saules, uzņēmuma birojos, darbinieku mājās un automašīnās. To laikā likumsargi no pārmeklētajām vietām izņēma kases aparātus, printerus, zibatmiņas un citus datu nesējus. Izņemta arī nauda.

Policija ar ēdināšanas biznesa darbiniekiem izrīkojusies diezgan skarbi – darbinieki restorānos nostādīti pie sienas, aptuveni pusei no tiem, arī viesmīļiem, picu kurjeriem un trauku mazgātājām, atņemti mobilie telefoni. Uzņēmuma birojā, kur strādā trīs grāmatvedes, policija iebrukusi melnās maskās ar automātiskajiem ieročiem. Izmeklētāji nopratināšanā darbiniekiem atklājuši, ka divus mēnešus noklausījušies viņu telefonsarunas.

Pēc kratīšanām policija aizturēja četrus darbiniekus — galveno grāmatvedi Mariku Vītoliņu, uzņēmuma līdzīpašnieku un šefpavāru Aivo Šneideru, kurjeru un ēdienu piegādes daļas vadītāju Dmitriju Balabu un ārpakalpojumā piesaistīto uzņēmuma IT speciālistu Edgaru Štrombergu.

Pirmie divi atbrīvoti pret uzņēmuma iemaksātu 30 tūkstošu eiro drošības naudu par katru, kā naudas izcelsmi norādot aizdevumu no uzņēmēja Kaspara Garkaņa. Balaba atbrīvots bez drošības naudas, bet Edgars Štrombergs, kurš uzņēmumam nodrošinājis interneta pieslēgumu un instalējis operētājsistēmas, paturēts apcietinājumā.

Policijai radušās aizdomas, ka četrotne darbojusies organizētā grupā — Balaba atgādājis kādu nelegālu datorprogrammu, ar kuru iespējams sagrozīt dienas ienākumus kases aparātos, Štrombergs pieslēdzies pie kases aparātu datu apstrādes sistēmām un veicis neatļautu to grozīšanu, bet Vītoliņa grāmatvedības reģistros nav norādījusi patiesās darbinieku darba algas, kas daļēji izmaksātas arī no melnās kases. Norādes par veicamajām darbībām esot devis Šneiders, kurš arī personīgi izmaksājis aplokšņu algas darbiniekiem.

Policija uzskata, ka iegūts pietiekams apjoms pierādījumu, lai noziedzīgo rīcību pierādītu, sacīts tiesai iesniegtajos ierosinājumos par apcietinājuma piemērošanu. Tikmēr uzņēmuma pārstāvji to sauc par absurdu.

Žurnāls arī stāsta par otru versiju, pie kuras turas paši restorāna īpašnieki – tā ir konkurentu izrēķināšanās. To viņiem liek secināt picēriju tīkla Čili pica īpašnieka Čilija pizza valdes locekļa Donata Vaitasjus rīcība, kurš dažas minūtes pēc kratīšanu sākšanas 12. jūnijā vairākiem iepirkšanās centriem bija izsūtījis e-pasta vēstules, apjautājoties, cik laimīgi centri ir par sadarbību ar Vairāk saules, un norādot, ka, pēc viņa rīcībā esošas informācijas, Latvijas nodokļu iestādes ir aizvērušas visus Vairāk saules restorānus.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Latvijas digitālā izaugsme sakņojas eksaktajā izglītībā un konkurētspējas veicināšanā

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā “Savienojamība” un “Interneta pakalpojumu lietošana” Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā “Digitālie publiskie pakalpojumi” gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

No vienas puses, varam būt gandarīti, jo izaugsme šajos rādītājos apliecina ne tikai valsts digitālo publisko pakalpojumu attīstību, bet arī visas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares ikgadējo izaugsmi un produktivitāti. No otras puses, DESI dati atklāj, ka Latvijai jāveicina progress tādos aspektos kā “Cilvēkkapitāls”, kur joprojām atpaliekam no ES vidējā līmeņa, un “Digitālo tehnoloģiju integrācija”, kur ierindojamies tikai 23. vietā.

Turklāt DESI autori norāda, ka nedaudz vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nepiemīt vai ir minimālas digitālās prasmes. Tas negatīvi ietekmē sabiedrības konkurētspēju un pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū, kur digitālas prasmes sen vairs nav nekas unikāls, bet tādas pašas pamatprasmes, kā prasme lasīt, rakstīt un rēķināt.

Lai Latvijas definētā vīzija par datos balstītu sabiedrību īstenotos dzīvē, ir nepieciešams pilnveidot sabiedrības un katra cilvēka digitālās prasmes. Mūsu kopīgais mērķis ir panākt, lai digitālās prasmes rezultējas Latvijas iedzīvotāju pozitīvajos pieredzes stāstos un efektīvākā uzņēmējdarbībā. Tieši šie rezultāti atspoguļos Latvijas kā digitālas valsts panākumus un ļaus mums patiesi kļūt par datos balstītu sabiedrību. Pēdējos gados IKT aizvien vairāk integrējas visdažādākajās nozarēs, biznesa produktos un pakalpojumos. Tādejādi digitālā joma no atsevišķas nozares kļūst par dzinējspēku faktiski visai Latvijas tautsaimniecībai, un uzņēmumu konkurētspēja daudzos gadījumos ir lielā mērā atkarīga tieši no darbinieku zināšanām un prasmēm IKT jomā.

Digitālo prasmju, tostarp DESI rādītāja “Cilvēkkapitāls” izaugsmi varam sekmēt, primāri veicinot speciālistu un absolventu skaita pieaugumu eksaktajās zinātnēs. To var panākt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos. Šajā kontekstā nozīmīgs solis ir datorikas pilotprojekta īstenošana – jau trešo mācību gadu noteiktās skolās tiek mācīta datorika, tādējādi no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām. Digitālo prasmju noteikšana par iegūstamajām pamata prasmēm ikvienam skolēnam ir būtisks priekšnoteikums turpmākajai personiskajai attīstībai. Būtisko izglītības lomu sabiedrības digitalizācijas procesos apliecina arī tas, ka Latvijā  iezīmējas nozīmīga korelācija starp iedzīvotāju izglītības un digitālo prasmju līmeni – starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību 76% ir vismaz digitālās pamatprasmes, savukārt starp iedzīvotājiem ar pamata un vidējo izglītību šādas prasmes ir tikai 35%.

Neraugoties uz to, ka interneta lietotāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū atbilst vidējam ES līmenim, rādītājā “Digitālo tehnoloģiju integrācija” krietni atpaliekam no lielākās daļas citu ES dalībvalstu. Straujāku izaugsmi sekmētu mērķtiecīga valsts stratēģija uzņēmējdarbības digitalizācijā, kas definētu mērķu un arī potenciālos instrumentus, tai skaitā e-komercijai un pārrobežu tirdzniecībai tiešsaistē.

Tajā pašā laikā ir jānovērtē arī paveiktais e-komercijas segmentā, kur par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars, kuri izmanto elektroniskos pārdošanas kanālus, sasniedzot 10,6%. Par 0,5 procentpunktiem palielinājies arī to MVU apgrozījums, kuri nodarbojas ar e-komerciju, sasniedzot 8,6%. Patlaban salīdzinoši maz uzņēmumu nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē pāri robežām (4,7%). Šo rādītāju ir iespējams uzlabot, sistemātiski saprotot, kā var samazināt joprojām augstās piegādes izmaksas, kas ir galvenais šķērslis, ar ko nākas saskarties uzņēmumiem, kuri vēlas tiešsaistē pārdot preces klientiem citās ES valstīs.

DESI indeksa dati ir skaidri iezīmējuši gan jomas, kurās Latvijā vērojami būtiski uzlabojumi, gan arī aspektus, kuriem nepieciešama pastiprināta uzmanība un pilnveide. Cerams, ka savu pozitīvo ieguldījumu pārskatāmā nākotnē sniegs arī jaunais mācību satura projekts – “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kur viena no jomām ir tieši tehnoloģijas. Šī pieeja paredz izglītības procesā integrēt tehnoloģiju lietpratīgu apgūšanu, kā arī IKT sniegto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu, tostarp arī citu mācību priekšmetu apguvē. Tas ir būtiski, jo skolēniem, kas sāk skolas gaitas, nākotnē pašiem būs jārada mums vēl nezināma ekonomiskā, politiskā, sociālā un kultūras vide, kurā mēs visi dzīvosim. Jo, kā norāda Pasaules Ekonomikas forums, 65% no jaunajiem cilvēkiem, kuri patlaban sāk skolu, strādās profesijā, kāda šodien nemaz nepastāv. Tāpēc eksaktās izglītības nozīme un ietekme ne tikai uz katra indivīda, bet arī uz valsts kopējo konkurētspēju tikai pieaugs.

 

Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Latvijas Universitātes profesore, Dr. oec.

Jaunās kasu sistēmas – haoss valstī vai iespēja attīstīties?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām. Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.

Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID “baltajā sarakstā”, atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri.

Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.

Ir skaidrs, ka kases sistēmu nomaiņa prasa laiku. Ja runājam par vidēji lielu Latvijas uzņēmumu, kur nomaināmas varētu būt vismaz 50 – 100 kases, jārēķinās, ka kopējais sistēmu nomaiņas process aizņems vismaz pusgadu. Jāteic, ka jaunā risinājuma ieviešana, nav tikai godprātīga sekošana normatīvajiem aktiem, tā ir arī domāšana ilgtermiņā. Jebkuras pārmaiņas sevī ietver nezināmo par nākotni, un tomēr katras pārmaiņas sevī ietver iespēju uzlabot procesus.

Lielākā daļa uzņēmēju, ar kuriem runājām, vēlas izmantot radušos situāciju, lai uzlabotu darba efektivitāti gan mazumtirdzniecības vietā, gan atbalsta pusē – ofisā. Tā ir iešana līdzi laikam un darba atvieglošana pašam sev. Kā jau ar visu jauno – ir saprotamas komersantu bažas, ka jaunās sistēmas varētu uzlikt papildu atbildību vai papildu darba slogu, taču realitātē ir citādāk – tās pat atvieglo darbu. Pēc sistēmu ieviešanas nav nepieciešami papildu darbinieki, ne arī kādam darbiniekam tas varētu radīt papildu pienākumu slogu, bet starp būtiskiem ieguvumiem būs augstāka datu drošība un daudz pārskatāmāka saimnieciskā darbība.

Ir dažādas tautsaimniecības nozares, kurām jārēķinās ar izņēmumiem kases aparātu risinājumos, piemēram, degvielas uzpildes stacijas vai taksometri. Tāpēc ir būtiski izprast, kāds tieši kases sistēmas risinājums konkrētam komersantam ir nepieciešams. Latvijā pašlaik ir apmēram trīs lielākie normatīviem atbilstošu kases sistēmu risinājumu izstrādātāji, kuri tad arī būs kompetenti tautsaimniecības veicēju konsultēt īstā risinājuma piemeklēšanā. Arī SIA “Datakom” jau ir izstrādājis normatīviem atbilstošu kases sistēmas risinājumu, ko ir akreditējis VID. Risinājumu izstrādājām ciešā sadarbībā ar VID, izprotot iestādes vēlmes un mērķus. Tas rezultējies zināšanās un padziļinātā pieredzē kases sistēmu nomaiņā un līdz ar to – arī izpratnē par to, cik laikietilpīga un sarežģīta tā ir. Mums bija svarīgi radīt risinājumu, kas būtu elastīgs attiecībā uz integrētajām sistēmām un tajā pašā laikā ātrs, stabils un atbilstošs VID prasībām.

Jaunie kases sistēmu risinājumi ir liels palīgs ikdienā, jo daudz precīzāk uzskaita un apkopo datus par saimniecisko darbību, turklāt, tos ieviešot, komersants var būt drošs par datu aizsardzību, tāpēc aicinātu ikvienu komersantu izvērtēt gan individuālos, gan kopējos savas tautsaimniecības nozares ieguvumus pēc jaunās sistēmas nomaiņas. Esmu drošs, ka šo sistēmas nomaiņas soli spert kļūs daudz vieglāk. Un, protams, svarīgi apzināties, ka pēc 2019. gada 1. janvāra tiesiskajām normām neatbilstošu kases risinājumu lietošana var rezultēties saimnieciskās darbības apturēšanā vai licences atņemšanā.

 

Autors ir SIA “Datakom” risinājumu direktors

KNAB un klasika

Rimšēviča lietā izmeklēta viena, toties izmeklētāju ieskatā pierādāma epizode

Kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs februārī bija aizturējis Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, viņš pavēstīja, ka nu viņam būšot iespēja sākt jaunu lappusi Latvijas finanšu vēsturē. Rimšēvičs tā mēģināja skaidrot, kāpēc neatkāpsies no amata. Tomēr nupat izskatās, ka daudz svarīgāka lappuse Latvijā varētu būt atvērta korupcijas noziegumu izmeklēšanas praksē.

Pirmdien KNAB paziņoja, ka izmeklēšana šajā lietā ir pabeigta, un lūdza prokuratūru apsūdzēt Rimšēviču un vienlaikus ar viņu aizturēto, medijos par uzņēmēju dēvēto Māri Martinsonu. Tas noticis tieši četrus mēnešus pēc abu aizturēšanas.

Pirmkārt, tas ir Latvijas korupcijas apkarošanas vēsturē neparasti īss laiks. Iespējams, tāpēc, ka, otrkārt, KNAB bija izlēmis, ka labāk mazāk, toties labi. Salīdzinājumam var atgādināt par dažām citām lietām, kurās plašs iesaistīto loks un liels iespējamo noziedzīgo epizožu skaits.

Maija beigās tiesa trešo reizi atlikta sēdi tā dēvētajā Latvenergo korupcijas lietā, bet šonedēļ nolēma apturēt tiesvedību uz laiku, kamēr tiks veikta tiesu medicīniskā ekspertīze vienam no apsūdzētajiem. Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu un vēl vairākas amatpersonas un uzņēmējus KNAB aizturēja 2010. gada jūnijā. 2013. gada janvārī Ģenerālprokuratūra cēla apsūdzību piecām personām. Vienu lietu tiesa sāka skatīt 2013. gada oktobrī. Tā dēvēto pamatlietu, kurā apsūdzības smagos noziegumos uzrādītas 12 personām, tiesa sāka izskatīt tikai šogad janvārī, un neviens neņemas prognozēt, kad varētu pabeigt.

Taču Latvenergo lieta vismaz ir nonākusi tiesā. Tā dēvētajā oligarhu lietā KNAB no 2009. līdz 2011. gadam bija noklausījies Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un citu politiski ietekmīgu shēmotāju sarunas viesnīcā Rīdzene un kriminālprocesa ietvaros veica vairāk nekā 40 kratīšanu. Lietā sākotnēji figurēja 11 personas, taču, kad KNAB to 2015. gada septembrī nodeva prokuratūrai, tajā bija palikuši tikai divi aizdomās turētie. 2016. gada decembrī KNAB izmeklētāja nolēma lietu izbeigt. Tiesa turpina izskatīt tā dēvēto Bērnu slimnīcas korupcijas lietu, ko KNAB sāka 2009. gadā un 2010. gada rudenī nodeva prokuratūrai, kas sāka kriminālvajāšanu pret deviņām personām. 2013. gada februārī tiesā sākās lietas izskatīšana pēc būtības. Tā ne tuvu nav beigusies, un pirmdien tiesa nolēma, ka turpinās izskatīt lietu septembrī.

Ir pāragri prognozēt, kā noritēs Rimšēviča lietas turpmākā virzība. Tomēr šķiet, ka KNAB šajā reizē tiecies pēc vienkāršības. No biroja publiski sniegtās informācijas var secināt, ka tas lūdz prokuratūru apsūdzēt Rimšēviču vienā kukuļņemšanas epizodē, kurā Martinsons varētu būt bijis starpnieks. Acīmredzot KNAB ir pārliecināts, ka spēs šo vienu gadījumu pierādīt.

KNAB pirmdien publicēja infografiku, kā Rimšēvičs varētu būt mēģinājis ietekmēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus par Trasta komercbanku un kā caur Martinsonu gājusi Rimšēvičam paredzētā skaidrā nauda — vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. TKB esot arī apmaksājusi Rimšēvičam kādu ceļojumu. Varam tikai minēt, vai to pašu skandalozo uz Kamčatku 2013. gadā, kura laikā tapusi fotogrāfija, kurā viņš redzams dzīrojam ar ieroču tirgotāju Piļščikovu un citiem lašu makšķerniekiem.

Varam, protams, uzskatīt, ka KNAB izmeklētā ir vienīgā aizdomīgā epizode gandrīz 17 gados, kopš Rimšēvičs ir LB prezidenta amatā. Bet varam arī minēt, ka KNAB izlēma šajā reizē nešķetināt Latvijas politekonomisko grupu un personu attiecību un darījumu mudžekli un labāk pierādīt to, ko var.

Tas būtu nudien neparasti un varbūt negaidīti arī šādos darījumos iesaistītajiem, kuri raduši paļauties, ka ilgās un piņķerīgās izmeklēšanas procesā vienmēr rodas iespējas pakustināt ietekmes sviras, bet vēl vairāk šo sviru ir pēc tam vēl ilgākos tiesas procesos.

Uzreiz pēc aizturēšanas Rimšēvičs bija sācis vērpt plašu sazvērestību stāstus par ABLV un Norvik banku, un kā viņš esot kļuvis nevēlams naudas atmazgātājiem. Izklausījās pat ticami tādā ziņā, ka ilgajā laikā amatā viņam varētu būt bijušas darīšanas ne tikai ar TKB vien. Taču KNAB šo attiecību pētīšanu laikam atstājis citai reizei. Mulsumu par to var nojaust arī Rimšēviča advokāta Vārpiņa pirmdien sacītajā, ka KNAB apsūdzības esot tik «vispārīgas», ka «ārkārtīgi grūti aizstāvēties».

Cerēsim, ka KNAB ir mācījies no oligarhu lietas izgāšanās un atgriežas pie klasikas, kuras hrestomātisks paraugs ir Čikāgas mafijas bosa Ala Kapones notiesāšana 1932. gadā. Visvarenais gangsteris, nav šaubu, bija atbildīgs par ļoti daudzām slepkavībām un citiem smagiem noziegumiem, taču nonāca cietumā par banālu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Arī cīņā ar mūsmāju politbiznesa mafiju izšķirīgi svarīgi ir tie paši faktori, kas savulaik Čikāgā. Pirmkārt, mērķis izjaukt un vājināt organizētās noziedzības tīklu. Bet visefektīvākais veids, kā to izdarīt, ir, otrkārt, panākt, lai noziedznieki saņem reālu sodu.

Rimšēvičs noliedz viņam inkriminēto, un nevar izslēgt, ka tiesa viņu attaisnos. Taču, lai arī ko tiesa lemtu Rimšēviča lietā, minētā klasika ir un paliek labs paraugs cīņai ar pašmāju politbiznesa mafiju.

Komentārs 140 zīmēs

Vai ir arī baltais saraksts? Krievijas Ārlietu ministrija liegusi iebraukšanu cilvēkiem, kuri Latvijā atbalstīja sankcijas ar Magņitska lietu saistītajām personām.

Tev nebūs pārāk daudz zināt! Saeimas Juridiskā komisija noraidījusi likumprojektu par žurnālistu tiesībām iepazīties ar pabeigtu kriminālprocesu materiāliem.

Zemnieku ienaidnieks — māte daba. Vai aukstums, vai karstums, vai slapjums, vai sausums — zemnieki vienmēr prasa kompensācijas.

Cietumā un brīvē

Intervija cietumā ir liels retums Ir lappusēs. Bet šī ir tā reize, jo aicinājumam uz sarunu atsaucās Ansis Ataols Bērziņš. 2009. gada 13. janvāra grautiņos viņš bija viens no akmeņu metējiem Saeimas logos un tagad izcieš atlikušo sodu.

Mēs vēlējāmies saprast, kāpēc Ansis sevi sauc par nepatiesi notiesātu un vajātu, ja Latvijas valsts sākotnējā tiesas spriedumā nemaz nelika viņu aiz restēm. Tikai kļūmīgu soļu virkne viņu noveda ieslodzījumā un tagad tiešām neapskaužamā situācijā — zaudēta ģimene, iedragāta veselība. Izpostīta dzīve, viņš saka. Vai to izpostījusi valsts vai tomēr pats? Savas rīcības sekas viņš atzīst, bet tā nav kļūdu nožēla, jo Ansis joprojām uzskata, ka rīkojies pareizi — tautai bijis jāparāda varai, ka vadzis ir pilns. Viņš esot pieļāvis sīku pārkāpumu, bet saņēmis nesamērīgu sodu.

Šis ir skumjš gadījums, un ieguvēju tajā nav. Tiesa var atbrīvot pirms termiņa un prezidents atsaukties uz otro apžēlošanas lūgumu, bet tā var nenotikt. Tad Ansis sagaidīs Latvijas simtgadi cietumā. Vai otrādi — Latvija sagaidīs simtgadi ar Ansi cietumā. Tā būs vēl viena sāpe šajā kļūdām bagātajā stāstā. It īpaši, ja iedomājos personāžus, kuri šo simtgadi nesagaidīs cietumā, jo ir aizbēguši no likuma rokas vai apšaubāmos veidos spējuši to atmaidzināt.

Akmeņi Saeimas logos ir klajš likumpārkāpums, un par to tiesiskā valstī ir jāsaņem sods. Tomēr, ja tiesa spēj aiz restēm ielikt tos, kuri aklā niknumā apskādē Saeimas fasādi, bet nespēj tikt līdz tiem, kas vēsā aprēķinā ar daudz rafinētākām noziedzīgām metodēm grauj valsts pamatus, tā nav laba vēsts Latvijai un mums visiem.

Anekdotes

Īsi par savu vecumu: uzskatu, ka piekopt veselīgu dzīvesveidu vairs nav jēgas, tā vietā priekšroku dodu interesantam dzīvesveidam.

«Vai alus ir labs?»
«Nezinu, pagaidām vēl dzeru putas.»

Armijas daļā pie dežuranta ierodas inspektors.
«Uzvārds?»
«Bērziņš.»
«Ko apsargājat?»
«Ieročus.»
«Kāpēc jūs uzreiz stāstāt to svešiniekam? Ja nu es būtu spiegs?»
Sargs paķer automātu un vairākas reizes izšauj: «Iedomājies, kāds nelietis!»

 

Jaunā sieva saka vīram: «Tagad, kad mēs esam apprecējušies, tev būtu jāpārtrauc doties makšķerēt un ballēties ar saviem draugiem.»
«Tu runā kā mana bijusī sieva.»
«Bijusī??? Tu man nekad neesi teicis, ka jau biji precējies pirms manis.»
«Nebiju.»

Mana meitene mēdz valkāt manus krekliņus. Bet pietika vienu reizi man uzvilkt viņas kleitu, kad viņa skarbi paziņoja: «Mums vajag parunāt!»

Restorāns — tā ir vieta, kur vīrieši maksā par savu sievu nespēju gatavot.

«Es jau pa pusei esmu sarunājis randiņu ar to skaistuli.»
«Ko nozīmē «pa pusei»?»
«Es pats esmu ar mieru.»

«Nosauc, tavuprāt, trīs dižākos pirmatklājējus!»
«Trešajā vietā Džeimss Kuks par Austrālijas atklāšanu. Otrajā — Kristofers Kolumbs par Amerikas atklāšanu. Bet pirmajā, protams, ir Mendeļejevs.»
«Mendeļejevs?! Ko viņš atklāja?»
«Kā — ko? Šņabi!»

Mana sievasmāte strādā piena kombinātā un bieži pārnes mājās pienu un kefīru, kas, spriežot pēc datuma, tiks saražots tikai parīt.

Nevaru saprast, vai man patiešām pašlaik ir brīvs laiks, vai es vienkārši esmu aizmirsis kaut ko izdarīt.

«Man ir auksti!»
«Drebinies tik ilgi, kamēr sasvīdīsi!»

«Sveika, skaistulīt! Vēlies iepazīties ar pašu bagātāko un veiksmīgāko puisi?»
«Nē!»
«Tad es esmu tieši tas, kas tev vajadzīgs!»

Nesen uzzināju, ka dabīgās pērles šķīst etiķī, bet mākslīgās — ne. Līdz ar to man ir jautājums: vai priecāties līdzi cilvēkam, kas pēc pārbaudes uzzināja, ka pērles bija īstas, vai tomēr izteikt līdzjūtību?

Pasaules čempionātā daiļlēkšanā notiek pelmeņu mešana katlā bez liekām šļakatām.

Apavu veikalā kāds vīrietis jautā pārdevējam: «Vēlos nopirkt savai sievai dāvanu, taču šaubos, vai šis izmērs viņai derēs. Ko varat ieteikt?»
«Atnesiet kāju!»

«Kāpēc viņa neprecas?»
«Gaida savu sapņu vīrieti.»
«Un kādam jābūt viņas sapņu vīrietim?»
«Tādam, kas vēlētos viņu precēt.»