Diena: 20. jūnijs, 2018

Nacionalizētās olšūnas. Domāt, nevis aizliegt

Ir pagājuši jau divi gadi kopš 2016. gada jūnija, kad divas reizes pēc kārtas gājām pie Saeimas protestēt pret absurdo likumu, kas aizliedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Toreiz Saeima nobalsoja par likumprojekta 3. lasījuma atlikšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu.

Divu gadu laikā Sociālo un darba lietu komisija likuma grozījumos ir precizējusi dzimumšūnu donora reģistra prasību – pievienots vārds “vienots” un ir ieviesti noteikumi pārejai uz vienoto reģistru. Veselības ministrija (VM) arī ir beidzot sākusi rīkoties, lai ieviestu šo vienoto reģistru, kas tiek solīts uz 2019. gada 1. jūliju.

Tomēr degradējošā norma, kas sievietei atņem tiesības lemt pašai pār savu ķermeni, grozījumos ir palikusi. Komisija ar sešām balsīm pret četrām noraidīja Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Vienotības iesniegtos priekšlikumus svītrot no grozījumiem vārdu “dzemdējusi”. Tā ir absurda un sievietes tiesības ierobežojoša mēraukla – vai sieviete ir dzemdējusi (drīkst ziedot) vai nav (nedrīkst ziedot), kas nav medicinīski pamatota. Šī iemesla dēļ 21. jūnija rītā notiks nākamais pikets pie Saeimas.

Taču pēc šī piecus gadus ilgušā likuma pieņemšanas procesa pats nepieņemamākais ir deputātu personisko aizspriedumu celšana augstāk par tiesību un medicīnas ekspertu sacīto.

Šī absurdā situācija ir ilustratīvs un simptomātisks piemērs tam, kā deputāti pieņem lēmumus – publiski un neargumentēti uzstājoties par “jaunu, nepieredzējušu” sieviešu pasargāšanu, viņi faktiski aizliedz ziedot olšūnas arī trīsdesmitgadīgām zinātņu doktorēm.

Aizlieguma ziedot olšūnas sākums bija sešu deputātu Gunta Belēviča (ZZS), Ingas Bites, Nellijas Kleinbergas, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka (LRA) un Imanta Parādnieka (NA) – priekšlikums atļaut ziedot tikai no 25 gadu vecuma. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija to noraidīja pašā saknē, sakot, ka labākais ieguldījums nozares sakārtošanā būtu vienota reģistra izveide. Vēlāk Belēvičs kā veselības ministrs organizēja diskusiju, kurā politiķi, VM un asociāciju pārstāvji nonāca pie kompromisa, nosakot, ka olšūnas drīkstēs ziedot tikai jau dzemdējušas sievietes. VM iesniedza šo priekšlikumu komisijai, paužot nepieciešamību aizstāvēt jaunu sieviešu nākotnes intereses, jo pastāv risks, ka manipulāciju rezultātā tiek zaudēta auglība, bet dzemdēšana esot psiholoģiski nozīmīga.

Netika ņemta vērā Saeimas Juridiskā biroja un tiesībsargu pārstāvju norāde, ka šādam ierobežojumam nepieciešams skaidrs medicīnisks pamatojums, un ir liels risks, ka Satversmes tiesa šādu normu atceltu. Diemžēl komisijas vairākumam šķita, ka šāds nevienā citā Eiropas valstī neesošs aizliegums būs īstais veids, kā aizsargāt “jaunu, nepieredzējušu” sieviešu veselību.

Risks, kā jau ar jebkuru medicīnisku iejaukšanos, pastāv vienmēr, taču iespējamība ir vienlīdz liela gan dzemdējušām, gan nedzemdējušām sievietēm. Šādu zinātniski nepamatotu un nekonstruktīvu komisijas balsojumu grūti nevērtēt kā necieņu pret sievietēm, ja reiz viņu spriestspēju mēra pēc patvaļīga izvēlēta faktora – “dzemdējusi / nedzemdējusi”.

Ja mērķis ir “iegrožot olšūnu tirgošanas lobiju”, par ko tā satraucās komisijas pārstāvji, tad to ir iespējams panākt ar citiem instrumentiem, piemēram, ierobežojot atlīdzības apmēru, kā tas ir vairākās citās Eiropas valstīs, un noteikt obligātu informēšanu par riskiem. Uz to jau 2016. gada maijā norādīja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.

Taču šie “olšūnu kari”, kas vieniem var šķist mazsvarīgi, citiem izraisa smaidu, bet mums liek ņemt rokās plakātus un doties uz Saeimu protestēt, nav tikai par olšūnām. Tie ir par absurdu cilvēka brīvības ierobežošanu. Vai mums rūp, kādā kārtībā, cik izsvērti, argumentēti un kvalitatīvi mūsu valstī tiek pieņemti likumi? Ja “mums tā šķiet” ir spēcīgāks pierādījums nekā loģika, zinātniski dati un citu, veselības aizsardzības ziņā daudz vairāk attīstītu valstu pieredze, nākamais “mums tā šķiet” lēmums var nepatīkami skart visus, arī tagadējos malā stāvētājus.

Sekosim līdzi un prasīsim atbildību no tiem, kam esam devuši mandātu godprātīgi pārstāvēt visu Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses! Mēs esam par pierādījumos balstītu un cilvēku cienošu politiku!

 

Autori ir partijas “Attīstībai/Par!” biedri

Ar “KPV LV” finansēšanu saistītajā lietā KNAB kopumā aizturējis trīs personas (papild.)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par, iespējams, nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu aizturējis kopumā trīs personas, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB darbinieki šodien Saeimā aizturēja deputātu Artusu Kaimiņu (KPV LV). Tāpat KNAB šodien veica kratīšanu pie partijas “KPV LV” valdes locekļa Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža. “KPV LV” līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa šodien žurnālistiem apstiprināja, ka starp aizturētajiem ir Zakatistovs.

KNAB trešdien izplatītajā paziņojumā presei par trim aizturētām personām partijas nosaukums un aizturēto vārdi gan netiek atklāti. KNAB apliecina, ka kriminālprocesā tiek veiktas nepieciešamās procesuālās darbības, tādēļ, lai netiktu apdraudēta tā gaita un patiesības noskaidrošana, pagaidām plašāka informācija netiks sniegta.

KNAB paziņojumā presei apstiprina, ka kriminālprocess sākts pēc trim Krimināllikuma pantiem – par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu, par ko draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, par starpniecību politiskās partijas nelikumīgā finansēšanā, par ko arī draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, kā arī par partijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par ko draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Pēc Saeimas sēdes KNAB darbinieki aiztur Kaimiņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien pēc Saeimas sēdes aizturēja parlamentārieti Artusu Kaimiņu (KPV LV), novēroja aģentūra LETA. Pēc aizturēšanas deputātam tika nolasītas viņa tiesības.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka atbilstoši sāktam kriminālprocesam KNAB šodien lūdza Saeimai atļauju veikt kriminālprocesuālās darbības attiecībā pret Saeimas deputātu. KNAB veic kratīšanu arī pie partijas “KPV LV” valdes locekļa Ata Zakatistova, aģentūrai LETA apstiprināja partijas līdzpriekšsēdētājs Aldis Gobzems.

Lieta pret Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu ir saistīta ar iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Kriminālprocesa materiālos ir ziņas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā politiskā partija “KPV LV” saņēma nelikumīgu finansējumu, tajā skaitā par Kaimiņa iespējamu noziedzīgu rīcību, pieprasot citai personai pieņemt darbā viņā kontrolētajā uzņēmumā fiktīvus darbiniekus un saņemot no viņiem atpakaļ skaidrā naudā minētām personām kā darba algu un citus maksājumus pārskaitītās summas, liecina parlamentam sniegtā informācija par šo lietu. Tādā veidā esot iegūti finanšu līdzekļi, kurus, iespējams, izmantoja politiskās partijas “KPV LV” finansēšanai, kā arī Kaimiņa personiskām vajadzībām.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka 2016.gada pavasarī AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs paziņojis koncernā ietilpstošam uzņēmumam, ka vēlas nolīgt Ati Zakatistovu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. Pēc Tamuža norādījuma ticis noslēgts līgums starp šo koncernā ietilpstošu uzņēmumu un SIA “Per capita” par konsultāciju sniegšanu. Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu ticis noslēgts arī atkārtoti, faktiski pagarinot iepriekš noslēgto līgumu. Izmeklēšanā esot konstatēts, ka līgumā paredzētās konsultācijas nav sniegtas.

Ik mēnesi šis uzņēmums atbilstoši līguma prasībām un SIA “Per capita” piestādītajiem rēķiniem pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz SIA “Per capita” bankas kontu līdz brīdim, kad masu saziņas līdzekļos parādījās ziņas par Kaimiņa, partijas “KPV LV” valdes locekļa Ata Zakatistova un Tamuža sarunām, kurās Zakatistovs paziņoja, ka saņem no Tamuža 2000 eiro mēnesī.

Savukārt Tamužs tikšanās reizē ar Kaimiņu un citām personām esot jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda vai vara, vai ekonomikas ministra postenis. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūti pierādījumi, ka minētie naudas līdzekļi tika izmantoti “KPV LV” vajadzībām, bet nav norādīti partijas finanšu dokumentācijā, liecina informācija, kas tika sniegta parlamentam par šo lietu. No lietā esošiem materiāliem izrietot, ka Kaimiņš, Zakatistovss un Tamužs apzinājās, ka šāda veida maksājumi ir nelikumīgi un mēģinājuši tos slēpt.

Līdz ar to izmeklēšanas tiesnesis kriminālprocesā pieņēmis lēmumus par Kaimiņa personas un adreses kratīšanām, kā arī lūdzis Saeimai sniegt piekrišanu Kaimiņa aizturēšanai un izņemto mantu apskatei. Saeima šo lūgumu atbalstīja.

KNAB pērn sāka kriminālprocesu par Kaimiņa vadītās partijas “KPV LV” iespējams nelikumīgu finansēšanu. Kriminālprocess tika izmeklēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem, proti, par partijas nelikumīgu finansēšanu, par starpniecību partijas nelikumīgā finansēšanā un par partiju nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.

Minētie likuma panti paredz iespēju sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Kaimiņam nav skaidrības

Kaimiņam pagaidām neesot skaidrības, par kādiem jautājumiem Ģenerālprokuratūra lūgusi parlamentam atļauju viņa aizturēšanai un kratīšanas veikšanai, pēc Saeimas sēdes pirms aizturēšanas sacīja Kaimiņš. Viņš tikai varēja piebilst, ka nevarot sniegt komentārus par tiesībsargājošo institūciju apsūdzībām, jo nezinot to saturu.

Viņš teica, ka uz KNAB izsaukta partijas grāmatvede, un piebilda, ka nespējot saprast, kāpēc birojs to darījis, jo partijai tā dēvētās “melnās kases” neesot. Savukārt uz jautājumiem, kāda saistība viņam ir ar uzņēmēju Viesturu Tamužu, deputāts atbildēja, ka viņam ar minēto personu ir draudzīgas attiecības un nekas vairāk. “Pilnīgi neko nevaru pateikt, man nav pilnīgi nekādas informācijas,” tā par tiesībsargu aicinājumu ļaut Saeimai veikt procesuālas darbības izteicās Kaimiņš. Taujāts par iespēju, ka šī situācija varētu būt saistīta ar partijas finansēšanu, politiķis norādīja, ka KPV LV ir skaidri finansēta no biedru naudām un KNAB katru otro nedēļu tiekot iesniegta attiecīga atskaite.

Deputāts akcentēja, ka viņa pārstāvētā partija ir “absolūti neizdevīga valdošajai varai” un pašlaik notiekošais ir domāts “priekš kamerām”. Kaimiņš uzsvēra, ka notiekošais viņu šokē un ka nekam tādam viņš neesot bijis gatavs. Politiķis norādīja, ka gribētu zināt, “kāpēc šī pompozitāte” ir dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Politiķis taujāja, vai viņam par to ir jāsaka paldies politiķiem Jurim Jurašam (JKP) un Jutai Strīķei (JKP) kā saviem konkurentiem, vai arī šī situācija ir saistīta ar Kaimiņa parakstītajiem tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) un ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisijas pieprasījumiem. Kaimiņš cita starpā norādīja, ka Gobzems šajā lietā nebūs viņa advokāts.

Parlamentārietis piebilda, ka pēc bijušā partijas biedra, sabiedriskā aktīvista Ilmāra Poikāna iesnieguma savulaik tiesībsargu veiktā pārbaude ir noslēgusie bez rezultāta. Šīs lietas kontekstā deputāts uz tiesībsargājošajām iestādēm esot saukts kā liecinieks.

Portāls “pietiek.com” iepriekš vēstīja, ka šī lieta sākta saistībā ar Kaimiņu un viņa “naudas lietām”. Portāla rīcībā bija nonākuši video ar Kaimiņa un viņa partijas valdes locekļa Ata Zakatistova sarunu. Tajā Zakatistovs stāsta “Mēs ar Viesturu turpinām strādāt, jo mums, man arī citas iespējas nav. Ja mēs tagad pārstājam, tad man vispār kāposts nenāk un šitais te, un es tūlītās bankai esmu parādā katru mēnesi par šito…”. Partijas valdes loceklis arī stāsta, ka “vienreiz esmu saņēmis 2000 eiro plus [pievienotās vērtības nodokli] PVN. 1400 samaksāju par šo dzīvokli. Nē par dzīvokli atsevišķi tiek piemaksāts… Es saņemu par pakalpojumu 500 eiro no citurienes skaidrā. Par to, lai es turpinātu, varētu strādāt partijā.” Atbildot uz jautājumu: “Paga, Ati, fundamentāls jautājums: ja tu nebūtu KPV, ja tev nebūtu ar šo visu nekāda sakara, tev [uzņēmējs Viesturs] Tamužs dotu “divīti”?”, Zakatistovs atbild: “Dotu mazāk, jā.”

Kaimiņš iepriekš atzina, ka viņš un Zakatistovs savulaik ir snieguši liecības KNAB par publiskotajiem video.

Saeima trešdien atļāva aizturēt Kaimiņu un izdarīt pie viņa kratīšanu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) informēja, ka komisija šodien izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu aizturēšanai, personas kratīšanai, kratīšanas sākšanai pie personas, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemtās mantas apskatei pie Kaimiņa. Komisija šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Sīkāku informāciju Saeimas sēdē Orlovs nesniedza.

Saeima atbalstīja šo komisijas lēmumu. Par lēmumu balsoja 59 deputāti, bet vēl 17 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās. Vairākums deputātu, kuri nebalsoja, pārstāv “Saskaņu”, tāpat balsojumā nepiedalījās Valdis Skujiņš (ZZS), Romāns Mežeckis, kā arī Ringolds Balodis (VL-TB/LNNK).

Pats Kaimiņš arī bija ieradies uz parlamenta sēdi.

“KPV LV” premjera amata kandidāts advokāts Aldis Gobzems pastāstīja, ka KNAB patlaban veic kratīšanu pie uzņēmēja Viestura Tamuža.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2016.gadā “KPV LV” pameta vairāki biedri. No partijas aizgājušie paziņoja, ka Kaimiņš faktiski nav vadījis partiju un politiskais spēks nav sagatavojies pašvaldību vēlēšanām, kas tobrīd tuvojās. No partijas aizgājušie arī netieši norādīja, ka iebilst pret “nesankcionētām sarunām” ar Viesturu Tamužu.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns toreiz izteicās, ka Tamuža vārds piesaukts brīdī, kad uzsvērts, ka politiskajam spēkam “vajag kāpostu”, un tas esot piemērs partijas vārda izmantošanai savtīgiem mērķiem.

Ar Tamužu aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties.

Kaimiņš Saeimā ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Vēlāk viņš dibināja partiju “KPV LV”, kas plāno startēt šogad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

Iepriekš Kaimiņš bija Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.

(papildināta no sākuma)

Par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas

Ārstējot Latvijas pārus no neauglības jau 20 gadus, jāuzsver, ka ar katru gadu neauglība kļūst arvien aktuālāka. Donoru olšūnas un medicīniskā apaugļošana dažkārt ir vienīgais veids, kā pāris, sieviete var piepildīt savu sapni dzemdēt bērniņu.

Esam informējuši Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas 21. jūnijā galīgā lasījumā Saeimā virza grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas aizliedz nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas, ka šāds aizliegums nav medicīniski pamatots, jo:

  1. nav medicīniski pierādīta saistība starp olšūnu donorēšanu un turpmāko sievietes auglību – olšūnu donorēšana to neietekmē;
  2. nav medicīniski pierādīta saistība starp olšūnu donorēšanu un kādu saslimšanu, piemēram, olnīcu vai krūšu vēzi – olšūnu donorēšana to neietekmē;
  3. ikviena donore tiek pilnībā informēta par donorēšanas procesu, atrunājot gan visus veselības riskus (kas sastopami 0,5-1% gadījumu), gan psiholoģiskas dabas jautājumus, kas nodrošina, lai gan dzemdējusi, gan nedzemdējusi donore ir vienlīdz spriestspējīga. Turklāt visām donorēm tiek nodrošināta iespēja jebkurā brīdī atsaukt savu ziedoto dzimumšūnu izmantošanu, ja tās jau nav nodotas kādam pacientam;
  4. ikvienas donores veselības stāvoklis, t.sk. psiholoģiskais, tiek cītīgi pārbaudīts. Par donori kļūst tikai veselas, olšūnu ziedošanai nobriedušas sievietes. Nav medicīniska pamata spriest par nedzemdējušas sievietes olšūnu kvalitāti tikai tāpēc, ka tās vēl nav dzemdējušas.

Tomēr grozījumi tiek virzīti 3. lasījumā.

Apstākļos, kad pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gadā Latvijā sievietes pirmo bērniņu dzemdēja vidēji 27,6 gados un vidējais dzemdētājas vecums kopumā ir 30,2 gadi, olšūnu donorēšanu vēlas ierobežot tikai dzemdējušo sieviešu ziņā līdz 35 gadu vecumam. Laiks ziedot olšūnas pēc sava mazuļa piedzimšanas paliek pavisam īss. Turklāt jāņem vērā, ka vidējo statistisko vecumu veido arī tās sievietes, kuru grūtniecība nebija apzināti plānota un mērķtiecīga.

Argumentācijā par liegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas tiek piesaukts arī materiālais guvums, taču jāuzsver, ka viss procedūru kopums aizņem lielu donores laiku. Līdzekļi, ko donore saņem, ir paredzēti, lai atlīdzinātu olšūnu ziedošanai veltīto laiku. Svarīgi – ja tiek veikti ierobežojumi olšūnu ziedošanas tiesībās – tiek mākslīgi apgrūtināta donoru pieejamība, kas, legalizējot dzimumšūnu importu Latvijā, arī rada jaunu komerciālās darbības virzienu.

Medicīniskā apaugļošana radās kā atbilde uz daudzu pāru lūgšanām rast risinājumu lielai problēmai, bieži vien saslimšanu kopumam, kas pārim neļauj ieņemt bērniņu. Olšūnu donorēšanas programmas dod risinājumu tām sievietēm, kurām citādāk līdzēt nav iespējams. Un te runa ir arī par pavisam jaunām sievietēm, kas ir pārcietušas vēža ārstēšanu, kurām ir priekšlaicīgi iestājusies menopauze – patlaban ārsti un pacienti saskaras ar visdažādākajām indikācijām. Ja olšūnu ziedojumu nedzemdējušajām sievietēm liedz, paliek arvien mazāk pacientu, kam šāda medicīniskā apaugļošana ir pieejama. Ierobežojot vienas sievietes tiesības ziedot, tiek ierobežota virkne citu sieviešu – pacienšu tiesības saņemt ārstēšanu ar Latvijā iegūtām dzimumšūnām viņām atbilstošā laikā un veidā.

 

Autore ir Klīnikas EGV sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja

Vai arī “Jaunā Saskaņa”?

Ar joni tuvojas kārtējās Saeimas vēlēšanas – partijas rīko domes sēdes un kongresus, apstiprina un izziņo dažādus kandidātus, sarakstus un programmatiskas nostādnes. Visbeidzot daži publiski apmainās vārdiem, kamēr sāk šļakstīties ar ūdeni un par stila etalonu kļūst frāze: “Vai varētu būt tā, ka…”

18. jūnijā tā saucamās sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” dome oficiāli par savu premjera amata kandidātu apstiprināja ekonomistu, bijušo ekonomikas un izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, kā arī izvirzīja Valsts prezidenta amata kandidātu bijušo baptistu bīskapu Pēteri Sproģi. Abi esot apstiprinājuši kandidēšanu vēlēšanās no “Saskaņas” saraksta. Vēl aiz domniekiem galdi nebija nokopti, kad pilsētā sāka jau klīst runas arī par citiem ministriem, kurus oficiāli uzsaukšot 21. jūnijā.

Tāpat pilsētā runā, ka tā saucamā sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” vairs nebūšot prokremliska, bet kļūšot īsteni eiropeiska un daudz latviskāka. Runā arī, ka katrā vēlēšanu apgabalā sarakstu galvgalis būšot īsteni latvisks un jauns, ka krieviskums un vecišķums sākšoties tikai īsi pirms desmitās vietas, ar atsevišķiem izņēmumiem, protams.

Runā, ka tādejādi partija kļūšot daudz pievilcīgāka “latviešu” vēlētājiem un beidzot nodrošināšot tās nonākšanu valdībā, kas savukārt apvienošot sašķelto nāciju un izbeigšot stagnāciju.

Vienlaikus nelabvēļi pa kaktiem runā, ka tā tikai tāda izlikšanās vien esot, jo okupācijas fakts neesot atzīts, valstiskas divvalodības sentiments neesot atmests, saplēsts sadarbības līgums ar Kremli arī neesot uzrādīts un sankcijas pret agresoru sociāldemokrāti arī netaisoties atbalstīt. Un vispār, pārfrāzējot tautas gudrību, “Jaunā Saskaņa” būšot “tie paši krievi, tikai latviešu kažokos”! Visbeidzot ar sašutumu tiek piebilsts, ka nevar saprast, no kurienes tie jaunie “kirhenšteini” rodas?

Bet atgriezīsimies pie pilsētā noklausītajiem ministru vārdiem un, iekļaujoties trendā, pavaicāsim: “Vai varētu būt tā, ka tā saucamās sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” aizsardzības ministrs varētu būt kāds Raimonds Rublovskis, ārlietu ministre – kāda Iveta Sers, finanšu ministre – kāda Ļubova Švecova, ekonomikas ministrs – kāds Ivars Zariņš, iekšlietu ministrs – kāds Ivars Zālītis, izglītības un zinātnes ministre – kāda Evija Papule, labklājības ministrs – kāds Andrejs Klementjevs, satiksmes ministrs – kāds Anrijs Matīss, veselības ministrs – kāds Uldis Līkops, tieslietu ministrs – kāds Guntars Grīnvalds, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – kāda Inga Goldberga, zemkopības ministrs – kāds Jānis Tutins, bet kultūras ministrs(e) – kāds(a) pagaidām vēl nezināms(a)?”

Bet – mieru, tikai mieru! Kazi tā būs bijusi tikai tukša muldēšana?

 

Autors ir politologs

Vai esam gatavi gaidīt mācīties gribošo darbinieku vēl ilgāk?

Uzreiz atbildēšu virsrakstā uzdoto jautājumu – uzņēmumi nav gatavi ilgāk gaidīt domājošus, sadarboties spējīgus, dažādās situācijās lemtspējīgus, jaunai pieredzei atvērtus, pozitīvus strādājošos. CV-Online Latvijā publicēti 14 476 darba sludinājumu, 70% uzņēmēju atzīst darbaspēka pieejamības problēmu, turklāt šis procents ar katru gadu pieaug.

Ārlietu investoru padome Latvijā jau ilgstoši uzsvērusi kvalificēta darba spēka trūkumu, kā arī nepieciešamību nekavējoties risināt ar to saistītos jautājumus. Kā dažas no iespējām tiek izskatītas – reģionālās nodarbinātības veicināšana un reģionu attīstība, reemigrācijas veicināšana un darba spēka piesaiste no trešajām valstīm.

Kā personāla vadītāja esmu pārliecināta – Latvijā vēl nav izsmeltas iekšējās darbaspēka rezerves. Viens no cēloņiem atbilstošu darbinieku trūkumam ir skolu absolventu sagatavotība un kvalitāte.

Atlases intervijās personāla vadītāji novēro, ka vidējam absolventam ir vājas svešvalodu zināšanas, nav pārliecības par sevi, ir gatavība strādāt individuāli, nevis sadarboties komandā, vāja stresa un enerģijas vadības prasme.

Šis ir iemesls, kāpēc Latvijas  kandidāti nereti zaudē starptautiskajos amatu konkursos, bet mūsu uzņēmumi – konkurētspēju un pievilcību investoru acīs Baltijas valstu līmenī. Mums ir jāmeklē veidi, kā paātrināt izmaiņas izglītības pieejā un mācību saturā. Vidusskolas līmenī jāveido individualizētāka pieeja mācību priekšmetu apguvē ar specializācijas iespējām – tā, lai katrs bērns var attīstīt savus talantus.

Latvijā pašlaik ir spēkā mācību saturs, kas apstiprināts pirms 10 gadiem. Uz papīra izskatās labi, bet praksē nav tik rožaini, proti, Latvijai nav izdevies “uz papīra rakstīto” ieviest dzīvē. Turklāt pasaules attīstītās valstis mācību saturu pārskata vidēji reizi 10 gados. Arī Latvijā ir pienācis laiks pārskatīt, ko un galvenais – kā mācām Latvijā.

Valsts izglītības satura centrs īsteno Skola2030 projektu, kura mērķis ir pārskatīt, ko un kā mēs mācām saviem bērniem gan pirmskolas vecumā, gan skolas vecumā līdz pat astoņpadsmit gadiem, un pārmaiņas piecu gadu laikā pakāpeniski ieviest visā Latvijā. Ceļu uz apstiprināšanu Saeimā sākuši sagatavotie noteikumi par jaunā satura ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā. Tas ļaus pedagogiem jau nākamajos gados pakāpeniski, sākot ar pirmsskolu un pamatskolu, izmantot jauno mācību pieeju savā darbā.

Vīzija par skolēnu paredz, ka 2030. gadā skolas beidzējs būs personība ar augstu pašapziņu, radošs darītājs un ar tādām zināšanām, prasmēm un attieksmi, kādas pieprasīs darba tirgus un sabiedrība. Bet tieši tādu darbinieku jau 2018. gadā meklē uzņēmumi – zinātkāru, radošu, teicamām svešvalodu zināšanām, aktīvu klausītāju, spējīgu strādāt vienatnē un komandā.

Aicinu lēmumu pieņēmējus Saeimā dot atbalstu Valsts izglītības satura centra sagatavotajiem noteikumiem par jaunā satura ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā. Ja Saeima apstiprinās noteikumus līdz vasaras brīvdienām un Jāņiem, uzņēmējiem būs cerība mācīties gribošo Latvijas darbinieku savos uzņēmumos ieraudzīt ātrāk par 2030. gadu.

 

Autore ir personāla vadītāja, Zviedrijas tirdzniecības palātas Latvijā biedre