Kāpēc ir būtiski savest industriju kopā ar teju 600 Latvijas un diasporas pētniekiem 3

Aivars Lejnieks. Publicitātes foto
Aivars Lejnieks
Print Friendly, PDF & Email

Tagad arī britu raidsabiedrība BBC ir pamanījusi platformas Latvian Literature radīto kampaņu #iamintrovert, kas gaumīgi joko par latviešu rakstnieku atturīgumu, tieksmi reti smaidīt, nelabprāt uzstāties publiski un uzkavēšanos dzīvoklī mirkli ilgāk, ja kāpņutelpā dzirdami kaimiņi, lai izvairītos no neveikla small-talk. Līdzīgi kā rakstniekus arī pētniekus nereti portretē kā introvertus, savrupus. Un tomēr pētniecībā ir ļoti būtiski atrasties tīklā, turklāt starpdisciplinārā un vēlams starptautiskā.

Rīgā tiks atklāts vērienīgais Latvijas un diasporas pētnieku tīklošanās pasākums – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Teju 600 pētnieku satiks cits citu un stratēģiskos partnerus no ASV, Austrālijas, Argentīnas, Lielbritānijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas un daudzām citām vietām ar ievērojamu zinātnes potenciālu. No šīm trim dienām nevajag gaidīt tūlītējas novitātes zinātnē – uz kongresu ir jāraugās kā uz investīciju, ideju un kontaktu apmaiņas platformu un pamatu atklājumiem, kam ar laiku ir potenciāls pārtapt sabiedrībai noderīgos produktos un pakalpojumos.

Sadarbība ir atslēgvārds zinātnē. Tepat Latvijas ietvaros tā redzama starp dažādu augstskolu un institūtu pārstāvjiem, starp pieredzējušiem pētniekiem, motivētiem studentiem un industrijas pārstāvjiem. Taču zinātnei jau sen vairs nav ģeogrāfisku robežu, un tās attīstību ietekmē mūsu spēja uzrunāt ar pētniecībā paveikto kolēģus no citām pasaules valstīm, uzklausīt viņu veikumu, saredzēt kopīgas sadarbības līnijas.

RSU starptautisko dimensiju neraksturo tikai publikāciju skaita pieaugums, kas tiek izstrādātas kopā ar kolēģiem no ārvalstīm, aicinājumi kopīgai dalībai Eiropas Savienības projektu ieviešanā; to raksturo arī pētniecības kvalitātes zīme, ko atzīst pasaules vadošie uzņēmumi, turpinot sadarbību jaunu produktu un procesu izpētē. Uz spēcīgās pētījumu bāzes biotehnoloģijā, genoma izpētē un molekulārajā bioloģijā RSU ir radīti atklājumi onkoloģijā, infektoloģijā, pediatrijā, rehabilitoloģijā, stomatoloģijā. Katru gadu universitāte reģistrē vairākus patentus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Un tomēr – potenciāls ir krietni lielāks gan kopīgu promocijas darbu, gan starptautisku projektu īstenošanā.

Ļoti ceru, ka kongress būs katalizators visu līmeņu un ģeogrāfisko virzienu sadarbības attīstībai un uzliks Latvijas zinātniekus uz viena viļņa, liekot noticēt savām idejām un rodot labu augsni to attīstībai.

Īpaši svarīgi tas ir šodien, kad apstākļi un procesi mainās tik strauji, un zinātniekam jāspēj vienlaikus gan “rakt dziļumā”, gan būt maksimāli integrētam citās zinātnes disciplīnās. Lai cik bieži pētnieki līdzīgi kā mākslinieki nekoķetētu, sakot, ka viņus neinteresē, vai kāds paveikto “pirks” (jo zinātnieks taču pēta tādēļ, ka nevar nepētīt). Un tomēr – tieši spēja savu pētniecisko veikumu integrēt plašākā zinātnes puzlē parādīs, vai konkrētais veikums kādam ir noderīgs.

Lai arī tas skan savstarpēji izslēdzoši, tieši to es novēlu Latvijas pētniekiem: padziļināti specializēties, vienlaikus turot acis vaļā un meklējot veidus, kā pēc iespējas labāk izmantot savus pētnieciskos rezultātus sabiedrības kopējam labumam. Cerams, ka tas būs viens no kongresa ieguvumiem – apzināsimies sevi un savu intelektuālo veikumu starptautiskā kontekstā, kas ar laiku varētu novest pie jaunām idejām un risinājumiem Latvijas potenciāla stiprināšanai.

 

Autors ir RSU profesors, IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Medicīnas un veselības zinātņu sekcijas vadītājs

Detalizēta kongresa programma skatāma šeit. Kongresam līdzi būs iespējams sekot arī LMT Straume tiešsaistē.

Komentāri (3)

Dusma 18.06.2018. 09.37

izbeidziet taču, nu jau čekisti nav vainīgi, nu izrādās , ka intorvertums vainīgs un atbildīgs – gan par latviešu literātu nespēju bez valsts – t.i. mūsu naudas konkurēt pasaulē, ne ārstiem un zinātniekiem sakārtot sistēmu – sak – mēs jau neko – mēs introvertie – bļedj kāda maucība – SVĒTĀ DEBESS , piedod man manu rupjību, bet ja tu esi radījuši šos zaglīgos nodevīgos maukas , kuri jāuztur arī par manu naudu – vai man nav tiesību viņus saukt tādos nesmukos vārdos?
Svētā Debess , ja viņi drīkst slikti darīt, es nedrīkstu slikti runāt par viņiem?
Vai melot nav bauslības grēks, kamēr lamāties tikai cilvēcisks vājums?

Palīdzinu nu man, Mīļā Debestiņa , un paldies , protams, ja iepriekš

+2
-1
Atbildēt

0

andrejs 18.06.2018. 09.24

Vai šis nebija tas dakteris, kurš astoņus gadus nespēja izārstēt laventozi?

0
-2
Atbildēt

1

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu