Šveicē atklās jaunu Raiņa un Aspazijas muzeju

Raiņa un Aspazijas jaunā memoriālā ekspozīcija Šveicē. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Raiņa un Aspazijas muzejā Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās Šveicē 15. jūnijā atklās jaunu ekspozīciju “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”, informē Memoriālo muzeju apvienības pārstāve Sanita Kossoviča. 

Pagājušā gada 31. martā Lugāno pilsētas pašvaldība un Memoriālo muzeju apvienība noslēdza vienošanos par labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sadarbībai kultūras jomā, jo Lugāno pilsētas vēstures arhīvs pārcēlās uz jaunām telpām. Starp abām institūcijām ir noslēgts arī sadarbības līgums, un šā līguma rezultātā šogad jaunajās Lugāno Vēstures arhīva telpās tiek atklāta Rainim un Aspazijai, kā arī Latvijas un Šveices attiecībām veltīta jauna ekspozīcija. Tā izveidota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Jaunās ekspozīcijas satura autori ir politoloģe Vita Matīsa, abu latviešu dzejnieku daiļrades un biogrāfijas pētniece Gundega Grīnuma un Jānis Šiliņš, bet ekspozīcijas iekārtotājs ir dizaina birojs “H2E”.

Vita Matīsa uzsver, ka “vairāk nekā 50 gadus Šveice, t.i., Lugāno municipalitāte, ir uzturējusi un atbalstījusi Raiņa un Aspazijas piemiņas vietu Kastaņolā: pirmajos gados ar piemiņas stūrīti pašā Kastaņolas municipalitātes ēkas sirdī, vēlāk – ar Rainim un Aspazijai veltītu muzeju Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās”.

Viņa stāsta, ka muzeja kolekcija veidojās pagājušā gadsimta 60. un 70. gados no trimdas latviešu dāvinājumiem. Visus šos gadus Šveice ir uzturējusi muzeju bez jebkāda atbalsta no Latvijas valsts vai trimdas organizāciju puses, pat bez jebkāda saistoša dokumenta, kas šveiciešiem liktu to darīt. “Latvijas valsts simtajā gadskārtā tiek atklāta jauna ekspozīcija, tagad – pirmo reizi – ar Latvijas valsts atbalstu. Ir gandarījums, ka Raiņa pirmā dzimtene sasaucas ar viņa otro dzimteni, lai izveidotu telpu, kura liecinās par Latvijas „nezūdamības strāvu” tieši vietā, no kurienes Rainis saskatīja brīvās Latvijas kontūras,” saka Matīsa.

Savukārt Gundega Grīnuma piebilst, ka “jēdzienam „Kastaņola” latvieša apziņā joprojām, arī 21. gadsimtā, piemīt maģisks pievilcības spēks. Latvietis uz Kastaņolu – Raiņa un Aspazijas laikā nabadzīgu, provinciālu miera un klusuma oāzi – vēl aizvien dodas gluži kā svētceļojumā. Spriežot pēc ierakstiem dzejnieku muzeja viesu grāmatā, ne vienam vien mūsu laikabiedram Kastaņolas apmeklējums nozīmē gan saviļņojošu sastapšanos ar Dienvidtičīnas dabas un ainavas savdabīgo skaistumu kā abu latviešu literatūras klasiķu, galvenokārt Raiņa, radošās iedvesmas avotu, gan vietu, kur dzimis sapnis par ideālu – brīvu, neatkarīgu un kulturālu – Latviju brīvā un kulturālā Eiropā.”

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu