Citāda vēsture

Ilze Trukšāne izrādē Kur pazuda saimnieks? Foto — Ziedonis Safronovs
Edīte Tišheizere, žurnāla Ir teātra kritiķe
Print Friendly, PDF & Email

Izrādes Kur pazuda saimnieks? Liepājā un Mežainis Nacionālajā teātrī liecina, ka jauni cilvēki uz vēsturi raugās ar pētīgu un ļoti atbildīgu skatienu. Un neaizmirst, ka teātra spēks ir aktieri

Pašā sezonas nogalē pie skatītājiem nonākušas divas izrādes par vēsturi: Kur pazuda saimnieks?, ko pēc Paula Bankovska stāstiem iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko Liepājas teātrī, un Nacionālā teātra Mežainis — dramaturga Jāņa Baloža un režisora Valtera Sīļa kopdarbs. Kas šos abus iestudējumus vieno? Pirmā, protams, pati tēma: vēsture, kas kā rats pārbrauc pāri dzīvei, izpostīdama to. Otrkārt, es teiktu, jaunās paaudzes režisoru noteiktā vēlēšanās runāt par šo vēstures ratu un zem tā pakritušajiem pilnīgi individuāli, atstājot kaut kur aiz durvīm «lielo» kontekstu. Treškārt, ļoti mierīgs un vērojošs (taču ne vienaldzīgs!) skatiens uz notikušo, ļaujot secinājumus un vispārinājumus izdarīt skatītājiem. Visbeidzot (kaut arī tieši tas ir šo uzvedumu galvenais pievilcības avots) smalka aktierspēle tuvā — acu skatiena un plakstiņa ietrīsēšanās — distancē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Jums jābūt drukātā vai elektroniskā žurnāla abonentam. Abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesat abonents, aicinām abonēt. Abonējot elektronisko žurnālu, neatkarīgi no abonementa termiņa, saņemsiet piekļuvi rakstam nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu