Diena: 12. jūnijs, 2018

FKTK atbalsta “ABLV Bank” pašlikvidāciju

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbalstījusi “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu, otrdien preses konferencē informēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš. FKTK arī apstiprinājusi visus četrus bankas piedāvātos likvidatorus, ziņo LETA.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestādes pašlikvidāciju veic likvidators vai vairāki likvidatori. Pašlikvidācijas plāna izskatīšanas gaitā FKTK ir nodrošinājusi arī bankas ieteikto likvidatoru izvērtējumu atbilstoši prasībām, kādām jāatbilst jebkuras bankas vadībai. FKTK ir guvusi pārliecību, ka visi “ABLV Bank” pieteiktie likvidatoru kandidāti varēs nodrošināt objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, tāpat nav konstatēti esoši vai iespējami interešu konflikti kā šķērslis šo likvidatoru darbībai. Bankas pašlikvidācijas procesu nodrošinās – Arvīds Kostomārovs, Andris Kovaļčuks, Elvijs Vēbers un Eva Berlaus.

Putniņš norādīja, ka detalizēta pašlikvidācijas plāna izstrāde prasīs trīs līdz četrus mēnešus, pēc tam pāris mēnešus prasīs saskaņošana un pats pašlikvidācijas process varētu sākties šā gada beigās. Kopumā pašlikvidācijas process varētu ilgt aptuveni piecus gadus, prognozēja Putniņš.

FKTK vadītājs informēja, ka izmaksājamo noguldījumu apmērs bankā ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, taču kreditoru prasījumu apjomu šodien vēl neatklāja, norādot, ka tas būtu pāragri. No visiem “ABLV Bank” klientiem 20 052 klientiem garantētā atlīdzība sedz visu noguldījuma apjomu, savukārt 3768 klientiem garantētā atlīdzība pienākas, bet tā nesedz visu noguldījuma apjomu.

Tuvākajās dienās FKTK sagatavos lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu un iesniegs to Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Trīs dienu laikā pēc licences anulēšanas bankas likvidācijas procesa īstenotājiem būs jāpublicē paziņojums par pašlikvidāciju “Latvijas Vēstnesī”, kas savukārt būs sākums triju mēnešu termiņam kreditoru prasību pieteikšanai.

FKTK uzsver, ka komisija atbilstoši Kredītiestāžu likumam turpinās uzraudzīt “ABLV Bank” likvidatoru darbību līdz pašlikvidācijas procesa noslēgumam, lai nodrošinātu likumību un kreditoru intereses atbilstoši šajā gadījumā īpaši izveidotajiem kontroles mehānismiem nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī izvērtēs likvidatoru darbības pārskatus, sekos līdzi procesa norises apstiprinātajam plānam, izskatīs sūdzības par likvidatoru darbību.

“Atsevišķiem pašlikvidācijas uzdevumiem tiks piesaistīti konsultanti, kuriem būs nepieciešamās kompetences. Tāpat pašlikvidācijas procesu uzraudzīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests. Neviena izmaksa nevienam klientam nenotiks, pirms neatkarīgi kontrolieri nebūs snieguši savu viedokli. Ja būs kādas problēmsituācijas ar transakcijām, tad tās tiks analizētas, par to tiks ziņots Kontroles dienestam, kas varēs šo transakciju iesaldēt, vai arī gadījumā, ja problēmas netiks konstatētas, sekos līdzekļu izmaksa,” sacīja Putniņš.

FKTK priekšsēdētājs norādīja, ka FKTK padomes šodienas lēmums, kura mērķis ir “ABLV Bank” likvidācijas gaitā aizsargāt tās kreditoru intereses, ir loģisks iznākums, kas atspoguļo pacietīgu un rūpīgu FKTK ekspertu darbu vairāk nekā trīs mēnešu garumā, kurā nav vietas kļūdainiem pieņēmumiem.

“Tas ir līdz šim nepieredzēts jeb bezprecedenta risinājums Latvijā bankas darbības izbeigšanai. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā no visām iespējamām likvidācijas metodēm tieši kontrolēta pašlikvidācija būs tā, kas nodrošinās FKTK turpmāku iesaisti un nepieciešamības gadījumā arī ietekmi uz notiekošo bankas pašlikvidācijas procesu, kā arī bankas aktīvu aizsardzību un visu izmaksājamo līdzekļu kontroles, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šajā procesā. Tāpēc esam padomājuši arī par to, kā vispiemērotākajā veidā tieši šim procesam piesaistīt FKTK pastāvīgu pilnvarnieku komandu “ABLV Bank”. Šodienas lēmums parāda to, ka bankas finanšu situācija ir atbilstoša šādam risinājumam, tādējādi sevi ir attaisnojis Latvijā esošais uzraudzības ietvars, kas paredzēja augstākas prasības ārvalstu klientu segmentā strādājošajām bankām,” uzsvēra Putniņš.

Patlaban gan vēl Putniņš nenosauca, kas būs FKTK pilnvarnieki bankas pašlikvidācijas procesam, par to tikšot lemts pēc detalizēta pašlikvidācijas plāna apstiprināšanas. “Šāda visai smagnēja kontroles sistēma tiks veidota, lai noņemtu visas bažas, lai nebūtu pamata apvainot valsti un uzraudzības iestādes. Pie šī jautājuma strādāsim ar bankas likvidatoriem. Bankai būs iespēja pierādīt savu taisnību, bet FKTK pildīs savu pienākumu un kontrolēs visu procesu,” skaidroja Putniņš.

Jautāts, vai uz FKTK lēmumu kādu spiedienu ir izdarījuši politiķi, Putniņš vien norādīja, ka par situāciju regulāri tika informēts Ministru prezidents un valdības locekļi. “Uzskatu, ka tas ir mans pienākums informēt par šiem procesiem, es šādas sarunas nesauktu par spiedienu. Drīzāk tā ir FKTK lēmuma aizstāvēšana un paskaidrošana. Tas nav nekas slikts, ja FKTK vadītājs valdības vadītāju iepazīstina ar pamatlietām. Jebkurā gadījumā bankas likvidācija nav politiķu kompetences jautājums un tas nav politiķu dienas kārtībā. Tā kā nav saņemts otras puses aspekts, sīkāku informāciju par šajās sarunās runātu sniegt nevarēšu,” sacīja Putniņš.

Tāpat Putniņš noliedza iespēju, ka “ABLV Bank” pašlikvidācijas laikā uz bankas bāzes varētu tikt izveidota kāda paralēla banka. “Likvidācijas procesā ir iespējami dažādi uzņēmumu pārejas procesi, taču pie esošajiem apstākļiem “ēnas bankas” veidošana un biznesa nodošana tai nav iespējama. Par to ar banku ir runāts un tādu mēģinājumu nav. To ietekmē arī ASV Finanšu ministrijas paziņojums, kurā bija izteikts daudz pārmetumu “ABLV Bank”, tāpēc nebūs pieļaujams likvidācijas procesā veidot kaut kādas paralēlās struktūras,” skaidroja Putniņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā “ABLV Bank” pašlikvidācijas plānu iesniedza apstiprināšanai FKTK.

Atbilstoši bankas plānotajam bankas likvidatoru komandā būtu zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Elvijs Vēbers, nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks, zvērināta advokāte, “Sorainen” Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus un korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs. “ABLV Bank” likvidācijas procesam iepriekš plānoja piesaistīt arī starptautisko auditorkompāniju “Ernst&Young”, kas iepriekš izvērtēja arī bankas pašlikvidācijas plānu.

“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka “ABLV Bank” ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. “Turklāt “ABLV Bank” ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,” viņa sacīja.

Savukārt “ABLV Bank” advokāti atbildes vēstulē aicinājuši “FinCEN” atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka “FinCEN” pret “ABLV Bank” izvirzījis “pārspīlētas apsūdzības”, par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. “FinCEN” nav arī ņēmis vērā “ABLV Bank” paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat “ABLV Bank” un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Bankas advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV Bank” un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdības pārstāvji saistībā ar “ABLV Bank” jautājumu tikās ar ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” pauda, ka “ABLV Bank” pašlikvidāciju paredzēts saskaņot arī ar ASV institūcijām. Uz jautājumu, vai ASV neiebilst pret “ABLV Bank” plānu pašlikvidēties, Kučinskis norādīja, ka Latvija ir solījusi bankas pašlikvidāciju saskaņot ar ASV institūcijām. “Mēs esam solījuši, ka process tiks kaut kādā ziņā saskaņots, lai mūsu sabiedrotajiem būtu drošības sajūta,” viņš teica.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka ASV pārstāvji jautājumā par “ABLV Bank” likvidāciju pauž atbalstu FKTK.

Raidījums “Nekā personīga”, atsaucoties uz savā rīcībā esošā informāciju, vēstīja, ka ASV ir iebildusi iecerei “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā iesaistīt Latvijas puses auditorus “Ernst&Young”, tikmēr Latvija, iespējams, atteikusies no starptautiski plaši pazīstamās, ASV bāzētās kompānijas “Kroll” piesaistes likvidēšanas uzraudzībai.

ASV iebildumi iecerei “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesā iesaistīt Latvijas puses auditorus “Ernst&Young”, iespējams, arī saistīti ar to, ka šī firma savulaik jau veikusi bankas pasūtītus auditus. Neformāli esot ieteikts izmantot šīs pašas auditorkompānijas pārstāvjus Polijā. Raidījumam zināms, ka šie auditori jau viesojušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), bet piektdien bija devušies uz ASV, lai tiktos ar šīs valsts finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Savukārt, kā vēstīja raidījums, “Kroll” izmeklētāji tika piesaistīti, kad pirms četriem gadiem Moldovā no trim lielākajām bankām vienas dienas laikā pazuda miljards eiro. “Kroll” izmeklēšana atklāja, ka krāpnieki izmantoja arī Latvijas bankas – Aizkraukles banku, Latvijas Pasta banku un “Privatbank”. FKTK vēlāk “Privatbank” piesprieda sodu divu miljonu eiro apmērā. Tomēr iecere piesaistīt “Kroll” izmeklētājus atsaucību neguva un šī kompānija no slepenā plāna, iespējams, izņemta. Kā vēstīja “Nekā personīga”, neformāli zināms, ka iemesls tam bijis pieļāvums, ka “Kroll” Moldovas izmeklēšanas dēļ varētu nonākt interešu konfliktā.

Arboristi Rīgā sāk darbus pie vides objekta “Laika priekškars” izvietošanas pie Nacionālā teātra

SIA “Labie koki” arboristi otrdienas rītā sāka darbus, lai nodrošinātu vides objekta “Laika priekškars” izvietošanu alejā pie Latvijas Nacionālā teātra, aģentūru LETA informē Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Sākotnēji Edgara Neilanda vadītā uzņēmuma arboristi bija atzinuši, ka projekts var negatīvi ietekmēt starp pilsētas kanālu un teātri augošos ozolus, ja vien iecere netiks pamainīta, taču tagad eksperti izstrādājuši veidu, kā kokiem kaitējumu nenodarīt.

Gailīte informēja, ka šīs nedēļas laikā atbilstoši sniegtajām rekomendācijām, lai palielinātu koku dzīvotspēju, ar gaisa lāpstu, kas netraumēs sakņu sistēmu, tiks izņemta esošā sablīvētā augsne un aizvietota ar strukturētu augsni – porainu un ar organiskajām vielām bagātīgu augsnes sastāvu. Arī koku zaļās zonas zemsedzei izstrādāts risinājums, kas pasargās augsni no sablīvēšanās – pāri zaļajai zonai tiks izvietots metāla režģis, saglabājot atstarpi starp režģa konstrukcijām un augsnes virskārtu.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir parakstījis trīspusējo līgumu par vides objekta “Laika priekškars” uzstādīšanu alejā pie Nacionālā teātra ar projekta autoriem SIA “H2E” un sertificētiem arboristiem no SIA “Labie koki”. Kā norāda Gailīte, ir rasts jauns tehniskais risinājums, kas paredz vides objektu stiprināt pie uzstādītā zemsedzes režģa un atsevišķus urbpāļus izvietot tikai arboristu izpētītās un norādītās vietās. Pēc arboristu ieteikuma ir plānots nomainīt arī alejas segumu no asfalta pret bruģa segumu.

Gailīte teica, ka objekta izvietošana esot vienbalsīgi apstiprināta arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, kurā norādīts, ka tas ir skaidrs un mūsdienīgs veids, kā pilsētvidē atainot mūsu Latvijas valsts vēsturi.

Jau vēstīts, ka starp 26 iesniegtajiem ideju pieteikumiem par simtgades alejas izveidi pie Latvijas Nacionālā teātra par labāko žūrija atzina SIA “H2E” veidoto darbu “Laika priekškars”.

Autori savu darbu veidojuši, balstoties un nozīmīgākajiem gadskaitļiem Latvijas valsts un Nacionālā teātra vēsturē. Nozīmīgākās gadskārtas tiks attēlotas uz 100 soļu garas un 2,5 metru augstas “laika līnijas skatuves”, kas vīsies cauri koku alejai. Līdzās gada skaitļiem būs izveidoti arī paskaidrojoši stāstījuma teksti vairākās valodās par to, kas konkrētajā gadā noticis.

Taču, kā rakstīja žurnāls “Ir”, tēlnieks Ivars Drulle, kā arī arhitektes Zaiga Gaile un Ieva Zībārte pauduši kritiku par iecerēto projektu, kas valstij izmaksās aptuveni 135 000 eiro.

Drulles ieskatā Rīgas kanālmala un Kronvalda parks kļuvuši par galvaspilsētai veltīto dāvanu noliktavu, kurā nepārdomāti izvietoti arvien jauni vides objekti, piemēram, Maskavas nama dāvinātā Puškina skulptūra, Taškentas dāvinātais astronomijas pamatlicēja Mirzo Ulugbeka piemineklis un vēl citi, kopumā aptuveni 20 objektu.

Tāpat arī Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš (NA) rīkoja zibakciju “#SargiRīgasOzolus” iestājoties pret projekta izbūvi.

4650 VDK aģentu kartītēs identificējami arī kultūras darbinieki un baznīcu autoritātes

Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošajā bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu alfabētiskajā kartotēkā ir vismaz 4650 kartītes. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, tad VDK zinātniskās izpētes komisija noskaidrojusi, ka tas ir aptuvens skaits. Visus lūgumus sniegt informāciju SAB bijušās VDK zinātniskās izpētes komisijai atteicis, atsaucoties uz fizisko personu datu aizsardzību.

Šī kartotēka ļaujot identificēt aģentu daļu, kas vervēti laikā no 1944. līdz 1991. gadam, pārsvarā gan PSRS pastāvēšanas pēdējās desmitgadēs vervētos aģentus.

Lielākajai daļai vervēto kartotēkā ir viena kartīte, bet atsevišķos gadījumos par vienu personu ir divas vai vairākas kartītes. Kartītes var izdalīt piecās vervēto kategorijās, no kurām daļa neesot noformēta kā aģenti. Ir arī kategorija “vervēšanas kandidāti”. Pārsvarā kartotēkā ir personas, kas vervēšanas brīdī dzīvoja Latvijas teritorijā, bet daļa tikusi savervēta arī ārpus Latvijas.

No kartītēm secināms, ka aģenti tikuši vervēti visos sabiedrības slāņos. Vervēti skolēni, studenti, kolhoznieki, padomju saimniecību strādnieki, kultūras, izglītības, zinātnes darbinieki, garīdznieki un citas personas. Pārstāvētas personas gan ar pamatizglītību, gan vidējo izglītību, gan augstāko izglītību. Vervētas arī nepilngadīgas personas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, ir identificēti 77 ar dažādām reliģiskām organizācijām saistīti aģenti, no tiem 61 aģents bija no lielākajām Latvijas kristīgajām konfesijām. Aptuveni puse bija aģenti no Romas katoļu baznīcas, tāpat bija aģenti no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Pareizticīgās baznīcas, vecticībniekiem un baptistiem. Lielais aģentu īpatsvars Romas katoļu baznīcā saistīts ar tās vadības atrašanos ārzemēs – Vatikānā. Aģentu vidū bijis arī viens Rīgas sinagogas rabīns.

Pārējo aģentu vidū ir draudžu priekšnieki, draudžu locekļi, kā arī vairāki konspiratīvo dzīvokļu turētāji. Reliģisko organizāciju vidē identificēts arī viens rezidents. Aģentu vidū ir bijušie un esošie kristīgo baznīcu vadītāji un autoritātes. Vairāki no aģentiem, kuri vervēšanas laikā mācījās garīgajos semināros, mūsdienās ir pazīstami kristīgo baznīcu vadītāji ārpus Latvijas.

Kartotēkā atrodami arī aptuveni 600 gadījumu, kad kā aģenti vervēti ievērojami Latvijas kultūras darbinieki. Savukārt tādas struktūras kā Latvijas Padomju Rakstnieku savienība, LPSR Komponistu savienība, LPSR Mākslinieku, LPSR Kinematogrāfijas darbinieku savienība, LPSR Teātra biedrība un citas VDK izmantoja kā piesegstruktūras.

Tas darīts, lai ar tajās savervētajiem aģentiem kontrolētu attiecīgās nozares darbību, īpaši jomās, kur darbiniekam radošā darba specifikas dēļ varēja būt brīvās profesijas raksturs bez pastāvīgas darba vietas, nodarbinātība autorhonorāru veidā – īpaši, rakstnieki, mākslinieki, komponisti.

Tāpat bija vairāki desmiti gadījumi, kad par aģentiem vervēti LPSR rajonu pilsētu un lauku ciemu tautas deputātu padomju kultūras namu vai klubu vadītāji un darbinieki. Aģentu vervēšana notikusi arī šlāgermūzikas, folkmūzikas, popmūzikas un rokmūzikas grupu dalībnieku, diskžokeju, akadēmiskās mūzikas komponistu un izpildītāju, kā arī baleta mākslinieku vidū.

No kartotēkas secināms, ka vairāk nekā puse aģentu bija latvieši, pārstāvēti arī krievi, ukraiņi, baltkrievi, poļi un ebreji, kā arī citu PSRS dzīvojušo tautību pārstāvji. Dažos gadījumos vervēti arī vācieši, francūži un vienā gadījumā arī kāds beļģis.

Arī kartotēkā atspoguļotā aģentu izglītība kopumā atbilst vispārējam LPSR sabiedrības sociālajam stāvoklim. Pārstāvētas personas gan ar pamatizglītību, gan vidējo izglītību, gan augstāko izglītību. Kartotēkā saglabājušās aptuveni 350 kartīšu par 20. gadsimta četrdesmitajiem un piecdesmitajiem gadiem ar atzīmi “pastāvīgai glabāšanai”. Gandrīz visos šajos gadījumos ir konstatējams ļoti zems aģentu izglītības līmenis – četras, piecas, sešas, septiņas un astoņas klases. Ir arī daži gadījumi, kad vispār nav bijusi iegūta kāda oficiāla izglītība.

Lielā mērā minēto grupu pārstāvēja aģenti, kurus izmantoja nacionālo partizānu grupu izsekošanai un pretošanās kustības apspiešanai. Savukārt par septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem konstatēti vairāki gadījumi, kad atzīme “pastāvīgai glabāšanai” ir atrodama uz to aģentu kartītēm, kas bija savervēti no Latvijas pretošanās kustības dalībnieku vidus.

Latvijā aktīvākais gāzes tirgus Baltijā

Latvijā atvērtais gāzes tirgus darbojas jau gadu un, salīdzinot to, cik bieži Baltijas patērētāji izvēlas un maina gāzes tirgotājus, tieši Latvijas patērētāji uzrāda vislielāko aktivitāti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā tirgotāju mainījuši 5% biznesa klientu, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā kaimiņvalstīs vai elektroenerģijas tirgus atvēršanas sākumā, liecina energokompānijas Enefit apkopotie dati par Latvijas gāzes tirgus attīstību. Vienlaikus šogad novērotais gāzes cenas pieaugums un fakts, ka nākamgad arī mājsaimniecībām varētu tikt atcelts regulētais tarifs, arvien vairāk aktualizē jautājumus par vienota Baltijas tirgus izveidi.

Latvijas dabasgāzes tirgus ir ne vien aktīvākais Baltijā, bet arī ievērojami pārsniedz elektroenerģijas tirgus atvēršanas rādītājus, kur pirmajos piecos gados tirgotāju mainīja mazāk nekā 2% uzņēmumu. Lietuvā un Igaunijā gāzes tirgotāju maiņas īpatsvars pašlaik ir zemāks – attiecīgi 1% un 3%. Lietuvas uzņēmumu zemā aktivitāte var tikt skaidrota ar to, ka tur gāzes tirgus ir atvērts tikai kopš šā gada sākuma.  Savukārt Igaunijā, kur tirgus ir atvērts jau kopš 2014. gada, ir salīdzinoši zemāka dabasgāzes kā energoresursa izmantošana un valsts kopējais gada patēriņš tur sasniedz vien 5,5 teravatstundas (TWh).

Latvijā pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir 13,5 TWh un mēs esam otrs lielākais dabasgāzes tirgus Baltijā aiz Lietuvas, kuras gada patēriņš ir 24 TWh. Tomēr augsto uzņēmumu interesi par tirgotāju piedāvājumiem galvenokārt nosaka fakts, ka gāzes cena veido līdz pat 80% no kopējā rēķina par gāzi.

Tāpēc gāzes patērētāju vidū aktivitāte ir dabiski lielāka nekā, piemēram, elektroenerģijas tirgū, kur tirgotāja izvēle ļauj ietekmēt tikai aptuveni trešdaļu no kopējā rēķina. Būtiski ir arī tas, ka augušas gan patērētāju prasmes un atvērtība enerģijas tirgotāja maiņai, gan arī tas, ka dabasgāzes tirgū papildus vēsturiskajiem dabasgāzes monopolistiem darbojas arī lielākie elektroenerģijas tirgotāji. Tas virza augstākas konkurences veidošanos, kas ir pozitīva tendence tirgus izaugsmei.

Šogad dabasgāzes cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir augušas par aptuveni 20% un tuvākajā nākotnē nav paredzams būtisks to kritumus. Pašreizējo kāpumu nosaka dažādi ģeopolitiski notikumi, bet nākamās cenu svārstības pamatā noteiks prognozes par to, cik auksta vai silta būs ziema. Neraugoties uz cenu kāpumu, gāzes patēriņš saglabājas bez būtiskām izmaiņām, tomēr nākotnē, līdz ar tirgus attīstību, tas var pieaugt.

Tāpēc ir jāturpina veiksmīgi iesāktais darbs visās Baltijas valstīs un jāstrādā pie vienotas tirgus sistēmas, kas ļautu gāzes patērētājiem pilnvērtīgi izmantot atvērtā tirgus iespējas. Starp valstīm saskaņoti tirgus noteikumi, vienoti gāzes tarifi uz ārējām valstu robežām un starpvalstu iekšējo pārvades tarifu atcelšana novērstu mākslīgas barjeras tirgotājiem, kuri transportē gāzi tranzītā, kā arī palīdzētu paaugstināt tirgus likviditāti un konkurenci. Gala rezultātā tas veidotu tīri praktiskus ieguvumus ikvienam gāzes patērētājam un ļautu tirgotājiem efektīvāk apgūt jau tuvākajos pāris gados gaidāmos starpsavienojumus – 2020.gadā Balticconnector savienojums starp Somiju un Igauniju un 2021.gadā GIPL savienojums starp Poliju un Lietuvu. Tādējādi arī tirgus infrastruktūras attīstība cels tirgus likviditāti un palīdzēs Baltijas gāzes tirgum ciešāk integrēties Eiropas tirgus sistēmā.

Nākamais nozīmīgs solis Latvijas tirgus attīstībā būs 2019. gada sākumā gaidāmā regulētā gāzes tarifa atcelšana mājsaimniecībām. Pašlaik vēl ir pāragri prognozēt, kādas gāzes cenu izmaiņas sagaida Latvijas iedzīvotājus līdz ar ieiešanu atvērtajā tirgū, bet jau tagad  var droši apgalvot, ka līdz ar vairumtirgus tendencēm gāzes regulētais tarifs pieaugs jau no šā gada 1.jūlija.

Enefit pirmajos 12 mēnešos kopš tirgus atvēršanas ir piesaistījis vairāk nekā 300 klientu un kopējais pārdotais dabasgāzes apjoms šajā laika posmā sasniedza teju 600 GWh. Tādējādi Enefit pašlaik nodrošina 8% no gāzes patēriņa Latvijas biznesa klientu segmentā.

 

Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs

Politoloģe Matīsa: “Saskaņa” priekšvēlēšanu reklāmās dara to pašu, ko Tramps

Partija Saskaņa savās TV reklāmās dara tieši to pašu, ko savā vēlēšanā kampaņā ASV darīja Donalds Tramps – viņi ir identificējuši īstas problēmas – nevienlīdzību, plaisu starp bagātajiem un nabagajiem, dzīves līmeņa atšķirības starp vidusmēra latvieti un vācieti vai zviedru un tagad spēlējas ar tām, intervijā žurnālā Mājas Viesis saka politoloģe un starptautisko attiecību eksperte Vita Matīsa. Viņu uztrauc šis pozicionējums, jo 13. Saeimas vēlēšanas būs pēc dažiem mēnešiem.

Salīdzinot Saskaņas un Trampa priekšvēlēšanu kampaņu, Matīsa atzīst: “Vēlētājiem priekšplānā palika vēstījums, ka šī ir ļoti netaisnīga sistēma un viņi ir tie cietēji. “Saskaņa” dara tieši to pašu. Vai vēlētājs aizdomāsies par to, ka starp “Saskaņas” līdzskrējējiem ir arī tie, kas ir kļuvuši par miljonāriem uz nabaga kredītņēmēju rēķina, jo ir līdzīpašnieki ātro kredītu firmās?”

Matīsa arī atgādina ASV vēlētāju kļūdas, ievēlot Trampu un uzķeroties uz viņa makšķeres: “Cilvēki dzirdēja to daļu, bet neaizdomājās mazliet tālāk, ka Tramps savā reālajā darbībā iepriekš bija gan ar savu universitāti iztukšojis nabaga studentu kabatas, gan apkrāpis īrniekus savos īpašumos, gan ņēmis no nabadzīgiem un ne tik nabadzīgiem, lai vairotu savu personīgo bagātību.”

Politoloģe aicina cilvēkus analizēt un domāt par politiķu patiesi paveikto, nevis klausīties tikai tukšos saukļos. Viņu personīgi interesē politiķu un it sevišķi to cilvēku, kuri izveidojuši jaunas partijas vai pārgājuši no vienas partijas otrā, kļūdu analīze – kādas ir tās konkrētās kļūdas, kuras tika pieļautas iepriekšējās partijās. Tas, pēc Matīsas domām, būtu labs darbs žurnālistiem – “visās partijās identificēt tos cilvēkus, kuriem ir kāda iepriekšējā partiju pieredze, un iztaujāt viņus visus pēc kārtas par kļūdām, kuras šoreiz, cerams, neatkārtosies”.

Viņai krīt uz nerviem, kad dzird kādu politiķi sakām dežūrfrāzi: “Neskatīsimies pagātnē, skatīsimies uz priekšu.” “Es tūlīt viņu izsvītroju, jo tas ir rādītājs, ka neko negrib analizēt un saprast,” intervijā saka Matīsa. Viņa labāk gribētu redzēt politiķi, kurš publiski atzīs – “jā, būt politikā – tā nav visneizdevīgākā izvēle Latvijā, tur ir savs nodrošinājums, bet, ja pie reizes kaut ko labu varu izdarīt arī Latvijai – tas saņems manu plusu”.

Lai patiesi atzītu kļūdu, ir jābūt spējai nemelot, viņa norāda, bet politiķi ir vienmēr melojuši. Un Latvijas politiķi gadu gaitā kļuvuši par labiem melotājiem, saka Matīsa. Agrāk viņa vairījusies šo darbību tā saukt, dēvējot maigāk par blefošanu. Taču tagad viņai jāatzīst, ka Latvijā politiskā vide ir “melīgāka nekā citur”. “Politiķi ir vienmēr melojuši, bet mani šobrīd uztrauc tas, ka tā melošana ir uzņēmusi tādus apgriezienus kā nekad, un es nezinu, vai cilvēki vairs spēj atšķirt, kur ir melošana, kur patiesība,” saka Matīsa.

Politoloģe arī novērojusi tādu Latvijas sabiedrības īpašību kā konjunktūrisms un tādu nepatīkamu latviešu rakstura īpašību kā vēlmi pieslieties stiprākajam. “Cilvēki ļoti labi saprot: ja nebūs pietuvināti varas centram – monarhija ir varas centrs, aristokrātisms ir varas centrs, tad viņiem klāsies ne tik labi un gludi.” Tas liecina, ka mums trūkst iekšējā orientiera, pārsvarā valda vēlme pieslieties un izdzīvot. “Brīvvalsts pirmajai paaudzei tomēr bija izteiktāks iekšējais orientieris. Viņi bija sevī uzsūkuši visu 19. gadsimta Eiropas literatūru. Viņi dzīvoja kopējā intelektuālā telpā ar pārējiem Eiropas valstu vadītājiem. Es uzskatu, ka mūsdienu paaudze ir labilāka. Vara un nauda atrodas autoritārā virzienā? Labi, dosimies tur,” skeptiska ir Matīsa.

Tāpēc viņa atgādina Raiņa teicienu Satversmes sapulcē – Latvijai vajag pie varas nevis stipru dūri, bet gudru galvu. Arī mūsdienās ir tendence meklēt stipro dūri, nevis gudro galvu, kas orientēsies ļoti sarežģītajā mūsdienu pasaules ainā, kur teju nekas nav melns un balts.

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms. Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Sākumā varētu šķist pārsteidzoši, ka tieši dažas attīstītās valstis ir tās, kuras pašlaik apšauba turpmākās tirdzniecības atvērtības priekšrocības. Tās tomēr tradicionāli bijušas atvērtākas tirdzniecībai nekā jaunās tirgus ekonomikas valstis, un šāda tirdzniecības atvērtība, domājams, tām joprojām sniedz vislielāko guvumu. Branko Milanoviča pētījums šajā jautājumā vieš zināmu skaidrību. Viņš sadalīja pasaules iedzīvotājus pēc to ienākumu procentiles un pētīja, kā reālais ienākumu līmenis katrā no procentilēm mainījies 20 gados pirms nesenās globālās finanšu krīzes. Viens no viņa secinājumiem bija tāds, ka pasaules vidusslāņa (35.–60. procentilē ierindoto iedzīvotāju) reālie ienākumi palielinājušies visvairāk – līdz pat divām trešdaļām. Tipisks pasaules vidusslāņa pārstāvis ir ķīnietis, kas strādā lielā pilsētā. Vēl viens secinājums – 75.–90. ienākumu procentilē ierindoto pasaules iedzīvotāju reālo ienākumu līmenis tajā pašā periodā gandrīz nav paaugstinājies. Turklāt 80.–85. procentiles iedzīvotāju situācija ir pat pasliktinājusies – viņu reālie ienākumi samazinājušies par dažiem procentu punktiem (Milanovic). Šī cilvēku grupa ir attīstīto valstu vidusslānis, un vairākums no tiem dzīvo ASV vai Eiropā.

Ir skaidrs, ka Donalds Dž. Tramps izmantoja šo apstākli, savā inaugurācijas runā norādot: “Mūsu vidusslāņa bagātība ir izrauta no viņu mājām un izdalīta pa visu pasauli.” Tomēr attīstīto valstu vidusslāņa ienākumu stagnācijas saistīšana ar tirdzniecību liecinātu par nepilnīgu ekonomisko procesu izpratni. Kā rāda citi pētījumi, šajā ziņā galvenais noteicošais faktors ir tehnoloģiskās attīstības tendences, piemēram, vienveidīgu darbu automatizēšana. Taču lielākās pārmaiņas vēl tikai notiks. Kā norāda konsultāciju kompānija McKinsey, automatizācija varētu ietekmēt vairāk nekā 1 mljrd. darbvietu visā pasaulē. Tomēr attīstīto valstu vidusslāņa iedzīvotāju neapmierinātība ar stagnējošiem ienākumiem jau šodien atspoguļojas viņu politiskajā izvēlē.

Ķīnas ietekmes palielināšanās un pasaules tautsaimniecības smaguma centra pārvirze uz Klusā okeāna reģionu

Nav pārsteigums, ka Ķīna kļuvusi par aktīvāko brīvās tirdzniecības atbalstītāju. Tirdzniecības atvērtība lielā mērā ļāvusi Ķīnai kļūt par otro lielāko pasaules tautsaimniecību. Tik tiešām, Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) nominālajā ASV dolāru izteiksmē 2015. gadā sasniedza 15% no pasaules IKP (1995. gadā – tikai 2.4%). Tajā pašā laikposmā ASV IKP daļa pasaules IKP saglabājusies aptuveni 25% līmenī, savukārt ES28 valstu daļa būtiski samazinājusies (no 31% līdz 22%).

Pasaules ekonomiskais smaguma centrs virzījies no Atlantijas okeāna reģiona uz Klusā okeāna reģionu, un šī tendence gandrīz noteikti turpināsies.

Lai gan Ķīna pašlaik pārorientējas uz izaugsmi, ko vairāk nosaka iekšzemes patēriņš, tirdzniecības atvērtība joprojām būs ļoti svarīgs tās labklājību veicinošs faktors. Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) runā Davosā uzsvēra: “Mums jāsaglabā apņemšanās attīstīt brīvo tirdzniecību un ieguldījumus visā pasaulē, jāveicina tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācija un atvieglošana, īstenojot atvērtu politiku, kā arī jānoraida protekcionisms. (..) Tirdzniecības karā neviens nebūs uzvarētājs.” Pavisam nesen Ķīnas Komunistiskās partijas 19. kongresā Sji Dzjiņpins izvirzīja Ķīnai mērķi līdz 2049. gadam kļūt par pasaules vadošo lielvaru, kā arī panākt, ka Ķīnas sistēmu piemēro citas valstis. Ķīna jau sākusi veidot attiecīgas institūcijas (piemēram, izveidojusi Āzijas Infrastruktūras investīciju banku), kā arī uzsākusi iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”. Tomēr šādai situācijas attīstībai ir viens trūkums. Ja globalizācijas procesu virzīs Ķīna, tas notiks saskaņā ar Ķīnas noteikumiem un tās noteiktajiem standartiem. Ja vēl neesat sākuši mācīties ķīniešu valodu, ir pēdējais laiks to darīt.

Pasaules labklājības oāze Eiropā nav ilgtspējīga

Ir kāda joma, kurā Eiropa, visticamāk, nespēs saglabāt augstos standartus, ja vien tā neieviesīs demogrāfiskajai realitātei atbilstošas institucionālās reformas. Tas īpaši attiecas uz visturīgākajām Eiropas valstīm, kuras saviem pilsoņiem nodrošina ļoti labvēlīgu sociālās aizsardzības sistēmu. Saskaņā ar Pasaules Bankas analīzi 36 Eiropas valstīs dzīvo 10% pasaules iedzīvotāju un tās nodrošina aptuveni vienu ceturto daļu pasaules ekonomikas apjoma, taču vienlaikus tās tērē vairāk nekā pusi no pasaules sociālajiem izdevumiem (Gill).

Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas valstīs lieli sociālie izdevumi daļēji tiek finansēti, palielinot valsts parāda slogu, un šāda tendence nevar turpināties mūžīgi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai 13 no 28 ES valstīm 2018. gada beigās valsts parāda attiecība pret IKP būs zemāka par Māstrihtas līgumā noteikto slieksni (60% no IKP).

Lai gan attīstīto valstu vidusslāņa ienākumu līmenis pēdējo gadu desmitu laikā nav mainījies, paredzamais dzīves ilgums būtiski pieaudzis. Saskaņā ar Atlantijas Padomes (Atlantic Council) pētījumu dzīves ilgums attīstītajās valstīs 20 gadu laikā kopš 1990. gada palielinājies par vairāk nekā pieciem gadiem. Pašreizējās prognozes liecina, ka paredzamais dzīves ilgums nākamo 15 gadu laikā pieaugs vēl vismaz par diviem gadiem (Burrows). Pilnīgi iespējams, ka nākotnē attīstīto valstu iedzīvotāji dzīvos vidēji līdz 90 gadu vecumam.

Daudzu attīstīto valstu, bet īpaši ES valstu institūcijas pilnīgi nav gatavas šādām pārmaiņām. 20 gados, kuru laikā paredzamais dzīves ilgums pieauga par pieciem gadiem, vidējais pensionēšanās vecums palielinājās par mazāk nekā diviem gadiem (ibid.). Analītiķi joprojām zīmē diagrammas, kas rāda arvien lielāku vecumatkarības koeficientu. Taču patiesībā mums vajadzētu no jauna definēt jēdzienu “vecums”. Senāk, kad vēl nebija izgudrotas antibiotikas, 65 gadus vecu cilvēku nepārprotami uzskatīja par vecu. Raugoties nākotnē, nav iedomājams, ka eiropietis varētu kļūt ekonomiski neaktīvs 65 gadu vecumā un atlikušos 25 dzīves gadus saņemt dāsnu pensiju.

Migrācija, klimata pārmaiņas un Āfrikas demogrāfija

Migrācija ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem Eiropas politiskajā darba kārtībā. Sīrijas kara dēļ bijuši spiesti pārvietoties vairāk nekā 10 milj. cilvēku – lielākoties Sīrijas robežās un uz kaimiņvalstīm, taču arī uz ES valstīm (IMF). Vienlaikus klimata pārmaiņas identificētas kā viens no iekšējo konfliktu pastiprinošiem faktoriem. Konkrētāk, vairākus gadus ilgušais sausums Sīrijā pirms pilsoņu kara sākuma 2011. gadā saasināja konfliktu, tādējādi palielinot migrējošo iedzīvotāju skaitu (Burrows). Āfrikas demogrāfiskās norises apvienojumā ar ieilgušiem konfliktiem un pārtikas trūkumu liecina, ka iespējama daudz lielāka migrācija uz Eiropu.

Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās, bet lielākajā daļā Subsahāras Āfrikas valstu ar zemiem ienākumiem vērojama pretēja demogrāfiskā tendence – šajās valstīs ir augsts dzimstības līmenis un gados jauno iedzīvotāju skaits arvien pieaug. Pat ja dzimstības līmenis šajās valstīs samazināsies, Āfrikas iedzīvotāju skaits turpinās strauji augt, jo liela iedzīvotāju daļa nākamo 20 gadu laikā sasniegs reproduktīvo vecumu. Saskaņā ar ANO mediānas prognozēm paredzams, ka Subsahāras Āfrikas iedzīvotāju skaits līdz 2035. gadam sasniegs 1.6 mljrd. un līdz 2050. gadam – 2.2 mljrd. (pašlaik 1 mljrd.).

Augsts dzimstības līmenis, nepietiekamas attīstības un darba iespējas, kā arī pārtikas un citu resursu trūkums var veidot potenciāli eksplozīvu kombināciju, saasinot konfliktus un piespiežot desmitiem un pat simtiem miljonu iedzīvotāju migrēt, t.sk. uz Eiropu.

Pārfrāzējot populāru teicienu, varētu sacīt – tas, ka tu neinteresējies par Āfriku, nenozīmē, ka Āfrika neinteresēsies par tevi. Eiropas politikas veidotāji sākuši to atzīt. Šajā ziņā būtisks piemērs ir iniciatīva “Līgums ar Āfriku”, kas tika uzsākta G20 Vācijas prezidentūras laikā ar mērķi veicināt privātā sektora ieguldījumus Āfrikā, t.sk. infrastruktūrā. Arī migrācijas plūsmu ierobežošanai būs nepārprotama nozīme ES nākamās daudzgadu finanšu shēmas resursu sadalē. Tomēr ir ļoti iespējams, ka šie centieni nebūs pietiekami, lai novērstu migrācijas cēloņus, un Eiropa turpinās cīnīties ar sekām.

Megareģionu pasaule

Pirmo reizi cilvēces vēsturē pilsētās dzīvo vairāk cilvēku nekā lauku reģionos. Saskaņā ar McKinsey pētījumu pasaules iedzīvotāju skaits pilsētās pēdējo 30 gadu laikā palielinājies vidēji par 65 milj. iedzīvotāju gadā (šis pieaugums ir līdzvērtīgs septiņu Čikāgas lieluma pilsētu izveidei katru gadu). Daudzās attīstītajās valstīs urbanizācijas process lielākoties sevi izsmēlis, bet jaunajās tirgus ekonomikas valstīs joprojām ir liels urbanizācijas potenciāls. Saskaņā ar ANO aplēsēm 2050. gadā septiņi no 10 pasaules iedzīvotājiem dzīvos pilsētā. Daudzi pētnieki norāda, ka urbanizācija nav vienīgais faktors, kas ļauj sasniegt augstāku darba ražīgumu un uzlabot dzīves līmeni, tomēr tas ir nepieciešams priekšnosacījums.

Vēl viena urbānās pasaules tendence ir tā, ka veidojas būtiska ekonomiskā plaisa starp nelielu skaitu megapoļu un citām pasaules pilsētām. Turklāt šī plaisa kļūst arvien lielāka. Tikai 40 megareģionu (pilsētu un metropoļu tīkli, piemēram, Bostonas–Ņujorkas–Vašingtonas koridors) nodrošina aptuveni divas trešdaļas pasaules produkcijas izlaides, bet tajos dzīvo tikai 18% no pasaules iedzīvotājiem (Florida).

Ir skaidrs, ka pat Rīga, kas ir Baltijas valstu lielākā pilsēta, iedzīvotāju skaita ziņā nevar konkurēt ar megareģioniem. Tāpēc ir ļoti svarīgi veidot reģionālo sadarbību un efektīvus transporta savienojumus ar citu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu galvaspilsētām, kā arī Varšavu un Berlīni.

Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem, jo tie nodrošina ne vien ātrākus un efektīvākus preču un pasažieru pārvadājumus un jaunu ideju izplatīšanos, bet arī veicina būvniecības attīstību visā dzelzceļa koridorā.

Politikas pasākumi, ko nenāksies nožēlot

Šā raksta mērķis nav sniegt izsmeļošu globālo tendenču analīzi. Kā minēts sākumā, būtu grūti šīs tendences sintezēt vienotā nākotnes bāzes scenārijā, kuram varētu piešķirt augstu varbūtību. Tomēr ir iespējams atbilstoši tendencēm Latvijai noteikt vairākus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Tirdzniecības atvērtība bijusi viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicinājuši būtisku Latvijas un Rietumeiropas ienākumu konverģenci. Tāpēc Latvijai jāturpina izlēmīgi atbalstīt brīvo tirdzniecību. Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšana bija pozitīvs izņēmums pēdējā laika tendencē bremzēt turpmāku tirdzniecības atvērtību. Tam, ka Latvija pirmā ratificēja CETA, bija būtiska simboliska nozīme. Latvijai jāturpina aktīvi atbalstīt topošo ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgumu. Tai arī jāturpina rast jaunas iespējas ciešākai sadarbībai ar Ķīnu. Tomēr, lai panāktu labvēlīgākus sadarbības nosacījumus, Latvijai nevajadzētu darboties vienatnē, bet gan kopā ar ES vai vismaz pietiekami lielu ES valstu grupu.

Latvijas valsts parāds ir aptuveni 40% no IKP līmenī, un sociālo izdevumu līmenis ir zemāks un ilgtspējīgāks nekā daudzās citās ES valstīs, tāpēc Latvijai vajadzētu pretoties mēģinājumiem īstenot parāda kopīgošanu vai sociālā nodrošinājuma sistēmu vienādošanai ES līmenī, vienlaikus turpinot Latvijas pensiju sistēmu pakāpeniski pielāgot demogrāfiskajai realitātei. Turklāt Latvijai jāpilda pienākumi attiecībā uz klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanu un jārod iespējas atbalstīt ES līmeņa iniciatīvas ar migrāciju no Āfrikas saistīto cēloņu novēršanai.

Lai veicinātu Rīgas un Pierīgas reģiona efektīvu integrāciju ar citām nozīmīgām reģiona pilsētām, ir ļoti svarīgi laikus īstenot projektu “Rail Baltica”. Tam būtu arī simboliska nozīme, Baltijas valstīm beidzot spējot kopīgi veiksmīgi īstenot lielu pārrobežu projektu. Jau agrāk būtu bijis iespējams vairāk darīt vēl ciešākai Baltijas valstu integrācijai, taču līdz šim nacionālās intereses izvirzījušās priekšplānā kopējām interesēm.

Visbeidzot, pat ja Eiropa zaudē savu relatīvo varenību, Latvijas interesēs ir atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina ES un eirozonu, piemēram, palielinot finanšu stabilitāti vai nostiprinot ES ārējo robežu, jo esam Eiropā un tur nevaram neko mainīt. Vāja Eiropa zaudēs gan pasaules ekonomikas smaguma centra pārvirzes procesā, gan var tikt iekšpolitiski saplosīta migrācijas un labklājības pārdales procesos.

 

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Literatūra

Burrows, Mathew J. Global Risks 2035: The Search for a New Normal. Atlantic Council Strategy Papers, 2016.

Dobbs, Richard, Manyika, James, Woetzel, Jonathan. The Four Global Forces Breaking All the Trends. McKinsey and Company, April 2015.

European Commission. European Economic Forecast Autumn 2017. 9 November 2017.

Florida, Richard. Confronting the New Urban Crisis. Citylab, 11 April 2017.

Gill, Indermit S., Raiser, Martin. Golden Growth: Restoring the Lustre of the European Economic Model. The World Bank, 2012.

IMF. The Refugee Surge in Europe: Economic Challenges. January 2016.

McKinsey Global Institute. A Future That Works: Automation, Employment, and Productivity. January 2017.

Milanovic, Branko. Global Income Inequality by the Numbers: In History and Now. World Bank, 2012.

Trump, Donald J. Inaugural Address as Prepared for Delivery. The White House. 20 January 2017.

UN Habitat. State of the World’s Cities 2012/2013: Prosperity of Cities. 2012.

Xi Jinping. Jointly Shoulder Responsibility of Our Times, Promote Global Growth. Keynote Speech at the Opening Session of the World Economic Forum Annual Meeting 2017. Davos, 17 January 2017.

 

VIDEO: Kā bijusī tiesnese “palīdzēja” draugam Jūlijam

Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa likumsargu redzeslokā nonāca saistībā ar tā dēvēto Jauno Jūrmalgeitu, raksta žurnāls Ir. Tās galvenie «varoņi» ir uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa finansists Jorens Raitums un Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.

Aizdomas ir par nelikumībām politisko organizāciju ZZS un No sirds Latvijai finansēšanā, kā arī par Krūmiņa uzsauktu lepnu dzīvokli Truksnim.

Šī izmeklēšana joprojām turpinās, taču tās gaitā KNAB uzdūrās divām atsevišķām epizodēm, kurās tiesnese Orniņa pieķerta iespējamos likumpārkāpumos.

Noskatieties Ernesta Kļaviņa veidoto video par šo aizdomīgo “palīdzības” stāstu un lasiet vairāk žurnālā Ir šeit.